Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. martā Électricité de France (EDF) iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2018. gada 16. janvāra spriedumu lietā T-747/15 EDF/Komisija

(Lieta C-221/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Électricité de France (EDF) (pārstāvis: M. Debroux, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Francijas Republika

Prasījumi

Galvenokārt:

atcelt pārsūdzēto spriedumu;

lemt par prasību pirmajā instancē, to apmierinot, un līdz ar to atceļot Komisijas 2015. gada 22. jūlija Lēmuma (ES) 2016/154 par valsts atbalstu SA.13869 (C 68/2002) (ex NN 80/2002) 1 ;

pakārtoti:

pieņemt galīgo nolēmumu par prasības pirmajā instancē pirmo pamatu un otrā pamata pirmo daļu, apmierināt otrā pamata pirmo daļu un līdz ar to, nospriest, ka tirgus ekonomikas dalībnieka princips ir piemērojams apstrīdētajam pasākumam;

nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējā tiesai citā sastāvā, lai tā lemtu par citiem pamatiem un argumentiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izklāstījusi savā 2015. gada 22. decembra prasības pieteikumā, un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē;

vēl pakārtotāk:

nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējā tiesai citā sastāvā, lai tā lemtu par visiem pamatiem un argumentiem, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja ir izklāstījusi savā 2015. gada 22. decembra prasības pieteikumā (ieskaitot pakārtoti norādītos pamatus), un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē;

katrā ziņā:

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda četrus prioritāros pamatus un vienu pakārtoto pamatu.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots Vispārējās tiesas 2009. gada 15. decembra sprieduma lietā T-156/04 EDF/Komisija res judicata spēks. Pārsūdzētajā spriedumā apstrīdētais pasākums esot identificēts kā atbrīvojums no nodokļa pretēji 2009. gada 15. decembra spriedumam, kas pasludināts tajā pašā lietā un kurā ir tieši noraidīta šāda pieeja. Lai pamatotu šo atšķirību apstrīdētā pasākuma identificēšanā, šķiet, ka pārsūdzētajā spriedumā tiek netieši, nepamatoti norādīta nepieciešamība interpretēt 2009. gada 15. decembra spriedumu no Tiesas 2012. gada 5. jūnija apstiprinošā sprieduma (C-124/10 P) “skatpunkta”. Taču šajā spriedumā Tiesa nav spriedusi par apstrīdētā pasākuma identificēšanu, kas ir faktu konstatācija.

Ar otro pamatu tiek apgalvota Vispārējā tiesā iesniegto pierādījumu sagrozīšana. Šie pierādījumi, ar kuriem tiek aprakstīta faktiski īstenotā EDF kapitāla pārstrukturēšana, neļauj identificēt apgalvoto atbrīvojumu no nodokļa, kuru esot identificējusi Vispārējā tiesa.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti pienākumu veikt rūpīgu un objektīvu pārbaudi būtība un tvērums, kuri ir noteikti jaunākajā Tiesas judikatūrā un it īpaši 2007. gada 20. septembra spriedumā lietā C-300/16 P Frucona Košice, par kuru tomēr ir tikuši iesniegti rakstveida apsvērumi Vispārējā tiesā.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nav izpildījusi pienākuma norādīt pamatojumu gan saistībā ar attiecīgā pasākuma identificēšanu, gan neapspriežot apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentus, kas pamatoti ar spriedumu lietā Frucona Košice.

Visbeidzot, ar pakārtoti norādīto pamatu tiek apgalvota kļūda tiesību piemērošanā, identificējot apgalvoto atbalstu kā jaunu atbalstu, lai gan tas būtu bijis jākvalificē par pastāvošu atbalstu.

____________

1      OV L 34, 152. lpp.