TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2007. gada 25. janvārī (*)
Preču zīmes – Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 89/104/EEK – 2. pants – Apzīmējuma, kas var būt preču zīme, jēdziens – Caurspīdīga uzkrājējtvertne vai uzkrājējnodalījums, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas
Lieta C‑321/03
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši EKL 234. pantam,
ko High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (Apvienotā Karaliste) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2003. gada 6. jūnijā un kas Tiesā reģistrēts 2003. gada 24. jūlijā, tiesvedībā
Dyson Ltd
pret
Registrar of Trade Marks.
TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Ross [A. Rosas], tiesneši J. Malenovskis [J. Malenovský] un A. O’Kīfs [A Ó Caoimh] (referents),
ģenerāladvokāts F. Ležē [P. Léger],
sekretārs B. Fileps [B. Fülöp], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un pēc tiesas sēdes 2006. gada 25. aprīlī,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Dyson Ltd vārdā – H. Karrs [H. Carr], QC, un D. R. Barons [D. R. Barron], solicitor,
– Apvienotās Karalistes valdības vārdā – K. Džeksone [C. Jackson], pēc tam – Ī. O’Nīla [E. O’Neill] un K. Vaita [C. White], pārstāves, kam palīdz M. Tepins [M. Tappin], barrister,
– Eiropas Kopienu Komisijas vārdā – K. Benksa [K. Banks] un N. B. Rasmusens [N. B. Rasmussen], pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus tiesas sēdē 2006. gada 14. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretējams Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp., turpmāk tekstā – “Direktīva”), 3. panta 3. punkts.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp Dyson Ltd (turpmāk tekstā – “Dyson”) un Registrar of Trade Marks (turpmāk tekstā – “Registrar”) par Registrar atteikumu reģistrēt divas preču zīmes, kuras abas sastāvēja no caurspīdīgas uzkrājējtvertvertnes vai uzkrājējnodalījuma (turpmāk tekstā – “uzkrājējtvertne”), kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas.
Atbilstošās tiesību normas
Kopienu tiesiskais regulējums
3 Atbilstoši Direktīvas pirmajam apsvērumam tās mērķis ir tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, lai novērstu pastāvošās atšķirības, kas var radīt kavēkļus preču brīvai apritei un pakalpojumu sniegšanas brīvībai un var izraisīt konkurences traucējumus kopējā tirgū.
4 Direktīvas septītais apsvērums noteic, ka, “tā kā mērķu, pēc kuriem tiecas tiesību aktu tuvināšana, sasniegšana prasa, lai apstākļi reģistrētas preču zīmes iegūšanai un paturēšanai visās dalībvalstīs kopumā būtu vienādi”, un ka “šā iemesla dēļ vajag uzskaitīt apzīmējumu, kas var veidot preču zīmi, paraugus ar noteikumu, ka šādi apzīmējumi spēj skaidri atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem”.
5 Direktīvas 2. pants ar virsrakstu “Apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīme” nosaka:
“Preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ko var attēlot grafiski, jo īpaši no vārdiem, ieskaitot personu vārdus, zīmējumiem, burtiem, cipariem, preču vai to iepakojuma formas ar nosacījumu, ka šādi apzīmējumi spēj parādīt atšķirību viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem.”
6 Direktīvas 3. panta ar virsrakstu “Iemesli atteikumam vai spēkā neesamībai” 1. un 3. punkts paredz:
“1. Nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem:
a) apzīmējumus, kas nevar veidot preču zīmi;
b) preču zīmes, kam nav nekādas atšķirtspējas;
c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes;
[..]
e) apzīmējumus, kas sastāv tikai no:
– formas, kas izriet no pašu preču īpašībām, vai
– preču formas, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, vai
– formas, kas piešķir precēm reālu vērtību;
[..]
3. Preču zīmei neatsaka reģistrāciju vai nepasludina to par spēkā neesošu saskaņā ar 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma datuma un turpmākajā tās lietošanā preču zīme ir ieguvusi atšķirtspēju. Ikviena dalībvalsts bez tam var paredzēt, ka šo normu piemēro arī tad, ja atšķirtspēja iegūta pēc reģistrācijas pieteikuma datuma vai pēc reģistrācijas datuma. ”
Valsts tiesiskais regulējums
7 1994. gada likuma par preču zīmēm (Trade Marks Act 1994, turpmāk tekstā – 1994. gada likums) 1. panta 1. punkts un 3. panta 1. punkta normas paredz:
“1. (1) Šajā likumā “preču zīme” nozīmē ikvienu apzīmējumu, ko iespējams attēlot grafiski, kurš ir piemērots, lai varētu atšķirt viena uzņēmuma preces un pakalpojumus no cita uzņēmuma precēm un pakalpojumiem.
Konkrētāk, preču zīme var sastāvēt no vārdiem (tostarp personvārdiem, zīmējumiem, burtiem, cipariem) vai preču formas vai to iepakojuma formas.
[..]
3. (1) Nereģistrē:
a) apzīmējumus, kuri neatbilst 1. panta 1. punkta uzskaitītajām prasībām;
b) preču zīmes, kam nav atšķirtspējas;
c) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuras var noderēt tirdzniecībā, lai apzīmētu preču veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, ģeogrāfisko izcelsmi vai preču ražošanas vai pakalpojuma sniegšanas laiku, vai citas preču raksturīgas pazīmes ;
d) preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kas kļuvušas ierastas mūsdienu valodā vai bona fide un ierastajā iedibinātajā tirdzniecības praksē.
Neatsaka preču zīmes reģistrāciju saskaņā ar b), c) vai d) apakšpunktu, ja pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma tā faktiskas izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju.”
Pamata prāva un prejudiciālie jautājumi
8 Kopš 1993. gada Dyson ražo un pārdod putekļu sūcēju Dual Cyclone – putekļu sūcēju bez maisiņa, kurā netīrumi un putekļi tiek uzkrāti aparātā integrētā caurspīdīgas plastmasas korpusā.
9 1996. gada 10. decembrī sabiedrība Notetry Ltd, kas pieder Džeimsam Daisonam [James Dyson], Registrar iesniedza reģistrācijas pieteikumu sešām preču zīmēm attiecībā uz precēm “grīdu un grīdsegu tīrīšanas, pulēšanas un mazgāšanas ierīces; putekļu sūcēji; grīdsegu tīrītāji; grīdu pulētāji; iepriekš minēto produktu daļas un sastāvdaļas”, kuras ietilpst 9. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Šis pieteikums 2002. gada 5. februārī tika pārņemts Dyson vārdā.
10 Pieteikums tika atsaukts attiecībā uz četrām no preču zīmēm, taču tika virzīts attiecībā uz divām pārējām preču zīmēm, kuras ir aprakstītas šādi: “Preču zīme sastāv no caurspīdīgas uzkrājējtvertvertnes vai uzkrājējnodalījuma, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas, kā attēlots zīmējumā.” Katram no šiem aprakstiem bija pievienots attēlojums vienam vai otram no diviem Dyson ražotajiem un apgrozībā laistajiem putekļu sūcējiem bez putekļu maisiņa.
11 Lēmums tika noraidīts ar Registrar lēmumu, kuru 2002. gada 23. jūlijā apstiprināja Hearing officer. Dyson par šo pēdējo lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību High Court of Justice (England and Wales), Chancery Division. Tā uzskatīja, ka nevienai no apskatāmajām preču zīmēm nepiemīt atšķirtspēja 1994. gada likuma 3. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkta izpratnē, un kā turklāt tās apraksta reģistrācijas pieteikumā norādīto preču pazīmes šī paša likuma 3. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta izpratnē. High Court savukārt šaubās par to, vai minētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, proti, 1996. gadā, nebija ieguvušas atšķirtpēju izmantošanas rezultātā 1994. gada likuma 3. panta 1. punkta otrās daļas izpratnē.
12 Šajā sakarā High Court uzskata, ka 1996. gadā patērētāji, no vienas puses, uztvēra caurspīdīgo uzkrājējtvertni vai uzkrājējnodalījumu (turpmāk tekstā – “uzkrājējtvertne”) kā norādi uz to, ka putekļu sūcējs, uz kuru viņi skatās, ir putekļu sūcējs bez maisiņa, un, otrkārt, reklāmas ietekmē un konkurējošu preču nepastāvēšanas rezultātā – Dyson šajā laikā bija monopola stāvoklī attiecībā uz šāda veida produktu – bija informēti, ka putekļu sūcēji bez putekļu maisiņa bija Dyson ražoti putekļu sūcēji. Tā savukārt uzsver, ka šajā datumā caurspīdīgā uzkrājējtvertne vēl nebija aktīvas reklāmas kampaņas priekšmets preču zīmes veidā no Dyson puses. Tā rezultātā, ievērojot 2002. gada 18. jūnija sprieduma lietā C‑299/99 Philips (Recueil, I‑5475. lpp.) 65. punktu, tā vaicā, vai ar vienkāršu monopolu var pietikt, lai radītu atšķirtspēju, ievērojot asociāciju, kas radīta starp preci un ražotāju, vai arī papildus ir vēlams prasīt apzīmējuma kā preču zīmes reklamēšanu.
13 Šajos apstākļos High Court of Justice (England and Wales)Chancery Division nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai divus šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Ja pieteikuma iesniedzējs ir izmantojis apzīmējumu (apzīmējumu, kas nav forma), kas sastāv no funkcionālas pazīmes, kas ir daļa no jauna veida produkta ārienes, un līdz preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai ir saglabājis faktisku monopolu attiecībā uz šādiem produktiem, vai, lai apzīmējums būtu ieguvis atšķirtspēju [Direktīvas] 3. panta 3. punkta izpratnē, pietiek ar to, ka liela daļa konkrētās sabiedrības daļas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī preces, uz kurām izvietots attiecīgais apzīmējums, ir sākusi saistīt ar pieteikuma iesniedzēju un nevis ar kādu citu ražotāju?
2) Ja ar to nepietiek, kas vēl ir nepieciešams, lai apzīmējums varētu iegūt atšķirtspēju, un, it īpaši, vai ir nepieciešams, lai persona, kas to ir izmantojusi, būtu to reklamējusi kā preču zīmi?”
14 Ar 2004. gada 12. oktobra lēmumu Tiesa atbilstoši Tiesas Statūtu 54. panta trešajai daļai apturēja tiesvedību līdz Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas lēmuma pasludināšanai lietā T‑278/02 Dyson/ITSB (putekļu sūcējs), kas attiecas uz to pašu interpretācijas jautājumu kā izskatāmā lieta.
15 Ar savu prasību Pirmās instances tiesā Dyson lūdza atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju pirmās padomes lēmumu, ar kuru tā bija noraidījusi reģistrācijas pieteikumu preču zīmei, kura bija paredzēta attiecībā uz precēm “[g]rīdu un grīdsegu tīrīšanas, pulēšanas un mazgāšanas ierīces; putekļu sūcēji; grīdsegu tīrītāji; grīdu pulētāji; iepriekš minēto produktu daļas un sastāvdaļas”. Reģistrācijas pieteikuma anketā Dyson pieteikto preču zīmi aprakstīja šādi:
“Preču zīme sastāv no caurspīdīgas uzkrājējtvertvertnes vai uzkrājējnodalījuma, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas.”
16 Tā kā Dyson pēc tam minēto reģistrācijas pieteikumu atsauca, Pirmās instances tiesa ar 2005. gada 14. novembra rīkojumu nolēma, ka prasības pieteikums ir zaudējis priekšmetu un ka tādējādi atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 113. pantam par to nav jālemj. Tā rezultātā šajā pašā datumā tika atsākta tiesvedība Tiesā.
Par prejudiciālajiem jautājumiem
17 Ar saviem jautājumiem iesniedzējtiesa būtībā vaicā, kādus nosacījumus izpildot, apzīmējums varētu iegūt atšķirtspēju Direktīvas 3. panta 3. punkta izpratnē, ja, kā izskatāmajā gadījumā, tirgus dalībnieks, to izmantojot, ir saglabājis faktisku monopolu attiecībā uz preci, uz kuras tiek izvietots šis apzīmējums, pirms preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas.
18 No lēmuma par prejudiciālā jautājuma uzdošanu iztiet, ka šie jautājumi ir iesniegti saistībā ar reģistrācijas pieteikumu, ar kuru Dyson vēlējās reģistrēt divas preču zīmes, kuras, saskaņā ar minētā pieteikuma formulējumu, sastāvēja no “caurspīdīgas uzkrājējtvertvertnes vai uzkrājējnodalījuma, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas, kā attēlots zīmējumā”.
19 Kā Dyson vairākkārt precizējusi gan rakstveida apsvērumos, gan arī tiesas sēdē, un kā to konstatējusi valsts tiesa savā lēmumā par prejudiciālā jautājuma uzdošanu, šī reģistrācijas pieteikuma mērķis nebija kā preču zīmi reģistrēt vienu vai vairākas noteiktas caurspīdīgās uzkrājējtvertnes formas – formas, kas grafiski attēlotas minētajā reģistrācijas pieteikumā bija tikai šādas tvertnes piemēri –, bet gan iegūt reģistrāciju preču zīmei par pašu tvertni. Turklāt netiek apstrīdēts, ka šīs preču zīmes sastāv nevis no noteiktas krāsas, bet gan no īpašas krāsas neesamības, proti, caurspīdīguma, kas ļauj patērētājam noskaidrot uzkrājējtvertnē uzglabāto putekļu daudzumu un zināt, kad tā ir pilna.
20 No tā izriet, ka pamata lietā apskatāmā preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets bija visas iespējamās caurspīdīgas uzkrājējtvernes formas, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas.
21 Eiropas Kopienu Komisija savos rakstveida apsvērumos un tiesas sēdē apgalvoja, ka šāda reģistrācijas pieteikuma priekšmets nav “apzīmējums” Direktīvas 2. panta izpratnē un ka tāpēc to nevar reģistrēt kā preču zīmi. Pat ja iesniedzējtiesa šo jautājumu nebūtu izvirzījusi, pirms pāriet pie, attiecīgā gadījumā, Direktīvas 3. panta interpretācijas, būtu nepieciešams pārbaudīt, vai minētā pieteikuma priekšmets atbilst šīs Direktīvas 2. pantā paredzētajiem nosacījumiem.
22 Saskaņā ar Dyson un Apvienotās Karalistes valdības viedokli Tiesai saistībā ar prejudiciālajiem jautājumiem saskaņā ar EKL 234. pantu pēc pašas iniciatīvas nav jāapskata jautājums, ko nav izvirzījusi iesniedzējtiesa. Tiesas sēdē šie lietas dalībnieki ir uzsvēruši, ka administratīvā procesa laikā Registrar pēc tam, kad tas bija izvirzījis iebildumus attiecībā uz to, vai Dyson reģistrācijas pieteikuma priekšmets bija apzīmējums, kas var būt preču zīme, šos iebildumus atsauca, Dyson atsaucot četras no sešām sākotnēji reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm.
23 Jāatgādina, ka, protams, saskaņā ar judikatūru, tikai iesniedzējtiesa var noteikt, kādus jautājumus tā vēlas uzdot Tiesai. Faktiski vienīgi valsts tiesas, kas izskata lietu un kam jāpieņem tiesas nolēmums, ņemot vērā attiecīgās lietas īpatnības, var novērtēt, cik vajadzīgs sprieduma pieņemšanai ir prejudiciālais nolēmums un kāda ir Tiesai uzdodamo jautājumu nozīme (šajā sakarā skat. 1999. gada 16. marta spriedumu lietā C‑159/97 Castelletti, Recueil, I‑1597. lpp., 14. punkts, kā arī 2006. gada 6. jūlija spriedumu lietā C‑154/05 Kersbergen‑lap un Dams‑Schipper, Krājums, I‑6249. lpp., 21. punkts).
24 Tomēr, kaut arī formāli iesniedzējtiesa savu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir attiecinājusi uz noteiktām Kopienu tiesību normām, kuras varētu būt izvērtējamas, šis apstāklis nav šķērslis tam, lai Tiesa valsts tiesai sniegtu visus Kopienu tiesību interpretācijas elementus, kas tai var būt noderīgi, izlemjot tās iztiesājamo lietu, neatkarīgi no tā, vai šī tiesa tos savā jautājumā ir minējusi vai ne (šajā sakarā skat. 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑387/01 Weigel, Recueil, I‑4981. lpp., 44. punkts, un 2006. gada 21. februāra spriedumu lietā C‑152/03 Ritter‑Coulais, Krājums, I‑1711. lpp., 29. punkts).
25 Saskaņā ar Direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu apzīmējumus, kas nevar būt preču zīmes, nereģistrē vai piereģistrēšanas gadījumā pasludina par spēkā neesošiem. Tādējādi šī norma liedz reģistrēt tādus apzīmējumus, kas neatbilst Direktīvas 2. pantā izvirzītajiem nosacījumiem, kura mērķis ir definēt tādu apzīmējumu veidus, no kuriem var sastāvēt preču zīmes (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Philips, 38. punkts).
26 Šajos apstākļos, pretēji Dyson un Apvienotās Karalistes valdības uzskatītajam, pat ja iesniedzējtiesas jautājumu formulējums attiecas vienīgi uz Direktīvas 3. pantu un minētā tiesa pamata prāvā nav skārusi jautājumu par to, vai attiecīgā reģistrācijas pieteikuma priekšmetu varētu uzskatīt par apzīmējumu, no kura var sastāvēt preču zīme minētās Direktīvas 2. panta izpratnē, tomēr īsumā ir šis pēdējais jautājums jāapskata (šajā sakarā skat. 2003. gada 6. maija spriedumu lietā C‑104/01 Libertel, Recueil, I‑3793. lpp., 22. punkts).
27 Saskaņā ar Direktīvas 2. pantu preču zīme var sastāvēt no jebkuriem apzīmējumiem, ar nosacījumu, ka tos, no vienas puses, var attēlot grafiski, un, no otras puses, ka tie spēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (iepriekš minētais spriedums lietā Philips, 32. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedums lietā C‑273/00 Sieckmann, Recueil, I‑11737. lpp., 39. punkts).
28 No tā izriet, ka, lai Direktīvas 2. panta nozīmē veidotu preču zīmi, ikviena pieteikuma priekšmetam ir jāatbilst trim nosacījumiem. Pirmkārt, tām jāveido apzīmējums. Otrkārt, jābūt iespējai šo apzīmējumu attēlot grafiski. Treškārt, šim apzīmējumam jāspēj parādīt atšķirību starp viena uzņēmuma precēm vai pakalpojumiem un citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu Libertel, 23. punkts, un 2004. gada 24. jūnija spriedumu lietā C‑49/02 Heidelberger Bauchemie, Krājums, I‑6129. lpp., 22. punkts).
29 Saskaņā ar Komisijas viedokli Dyson iesniegtais reģistrācijas pieteikums neatbilst pirmajam no šiem nosacījumiem, jo tas faktiski attiecas uz caurspīdīgas putekļu sūcēja uzkrājējtvertnes koncepciju neatkarīgi no tās formas. Tā kā koncepciju nevar uztvert ar vienu no piecām maņām un tā vienīgi vēršas pie iztēles, tā nav “apzīmējums” Direktīvas 2. panta izpratnē. Ja koncepcija varētu veidot preču zīmi, tiktu sagrauta loģika, kas ir Direktīvas 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta pamatā, proti, novērst to, ka ar preču zīmi saistīto tiesību aizsardzības rezultātā tās īpašniekam tiktu piešķirts monopols uz tehniskajiem risinājumiem vai preces lietderīgajām pazīmēm. Tādējādi nedrīkstētu būt iespējams iegūt šo priekšrocību, reģistrējot visas formas, kam varētu būt noteikta funkcionāla pazīme, kā tas notiktu gadījumā, ja varētu reģistrēt koncepciju, kas varētu aptvert daudzas fiziskas izpausmes.
30 Savukārt Dyson, kuru šajā sakarā atbalsta Apvienotās Karalistes valdība, uzskata, ka, pat ja ir tiesa – kā tā to norādīja tiesas sēdē –, ka koncepcija nav apzīmējums, ko var reģistrēt kā preču zīmi, tās pieteikums tomēr attiecas uz “apzīmējumu” Direktīvas 2. panta izpratnē. Jēdziens “apzīmējums”, kas lielā mērā definēts judikatūrā, patiešām attiektos uz visu, ko iespējams uztvert ar vienu no piecām maņām. No pamata lietas izriet, ka caurspīdīgo uzkrājējtvertni, kas ir reģistrācijas pieteikuma priekšmets, patērētāji asociējot ar Dyson. Turklāt patērētājs varētu, no vienas puses, redzēt minēto uzkrājējtvertni, kas ir putekļu sūcēja fiziska daļa, un, no otras puses, konstatēt, ka tā ir caurspīdīga. Caurspīdīgo uzkrājējtvertni tādējādi ir iespējams uztvert ar redzi un tātad to nevar uzskatīt par patērētāja iztēles augli.
31 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Direktīvas 2. pantu apzīmējumi, no kuriem var sastāvēt preču zīmes, ir vārdi, ieskaitot personu vārdus, zīmējumi, burti, cipari, preču vai to iepakojuma formas.
32 Ja šī norma min vienīgi tādus apzīmējumus, ko iespējams uztvert vizuāli, divdimensionālus vai trīsdimensionālus, un ko tādējādi ir iespējams attēlot, izmantojot burtus vai rakstu zīmes, vai zīmējumu, kā no minētā 2. panta, tā no Direktīvas septītā apsvēruma, kuri paredz “piemēru uzskaitījumu” apzīmējumiem, no kuriem var sastāvēt preču zīme, izriet, ka šis uzskaitījums nav izsmeļošs. Tāpēc Tiesa jau ir nolēmusi, ka Direktīvas 2. pants, pat ja tas nemin apzīmējumus, kurus pašus par sevi nav iespējams vizuāli uztvert, tādus kā skaņas vai smaržas, tos tomēr tieši neizslēdz (iepriekš minētais spriedums lietā Sieckmann, 43. un 44. punkts, kā arī 2003. gada 27. novembra spriedums lietā C‑283/01 Shield Mark, Recueil, I‑14313. lpp., 34. un 35. punkts).
33 Tomēr, lai šis nosacījums nezaudētu jebkādu nozīmi, nevar piekrist, ka ikviena preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets noteikti ir apzīmējums Direktīvas 2. panta izpratnē.
34 Kā Tiesa jau ir norādījusi, šīs prasības mērķis it īpaši ir novērst to, ka preču zīmju tiesības tiek izkropļotas, lai iegūtu negodīgas konkurences priekšrocības (iepriekš minētais spriedums lietā Heidelberger Bauchemie, 24. punkts).
35 Izskatāmajā gadījumā netiek apstrīdēts, ka reģistrācijas pieteikums pamata lietā neparedz noteiktu caurspīdīgu uzkrājējtvertnes veidu, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas, bet gan, vispārīgā un abstraktā veidā, visas iespējamās šādas uztvērējtvertnes formas.
36 Šajā sakarā Dyson nevar apgalvot, ka tās reģistrācijas pieteikuma pamata lietā priekšmetu var uztvert vizuāli. Faktiski patērētāji ar redzi var uztvert nevis šī reģistrācijas pieteikuma priekšmetu, bet gan divus tā grafiskos attēlojumus, kādi tie ietverti šajā pieteikumā. Tomēr šos attēlojumus nevar pielīdzināt reģistrācijas pieteikuma priekšmetam, jo, kā to vairākkārt uzsvērusi Dyson, tie ir tikai piemēri.
37 No tā izriet, ka atšķirībā no pieteikumiem, kas bija pamatā lietās, kurās tika pieņemti iepriekš minētie spriedumi Sieckmann un Shield Mark, bija iecerēts, ka priekšmets reģistrācijas pieteikumam pamata lietā aptvers daudzus atšķirīgus aspektus un tātad tas nav noteikts. Kā būtībā norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 51. punktā – šī priekšmeta formas, dimensijas, attēlojums un kompozīcija ir atkarīgi no Dyson izstrādātajiem putekļu sūcēju modeļiem un tehnoloģiskajiem jaunievedumiem. Vienlaikus caurspīdīgums pieļauj dažādu krāsu izmantošanu.
38 Ievērojot preču zīmju tiesībām raksturīgo ekskluzivitāti, īpašnieks preču zīmei, kas attiecas uz šādu nenoteiktu priekšmetu, pretēji Direktīvas 2. pantam iegūtu negodīgas konkurences priekšrocības, jo tam būtu tiesības likt šķēršļus savu konkurentu iespējai piedāvāt putekļu sūcējus, kuru ārējā virsmā ir caurspīdīga uzkrājējtvertne, neatkarīgi no tās formas.
39 No tā izriet, ka reģistrācijas pieteikuma priekšmets pamata lietā faktiski ir attiecīgās preces pazīme un tas tādējādi nav “apzīmējums” Direktīvas 2. panta izpratnē (skat. šajā sakarā iepriekš minēto spriedumu lietā Libertel, 27. punkts).
40 Līdz ar to uz iesniedzējtiesas uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka tāds preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets kā iesniegts pamata lietā, kas attiecas uz visām iespējamajām caurspīdīgas uzkrājējtvertnes vai uzkrājējnodalījuma formām, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas, nav “apzīmējums” šīs normas izpratnē un tāpēc no tā nevar sastāvēt preču zīme tās izpratnē.
41 Šajos apstākļos nav jāinterpretē Direktīvas 3. panta 3. punkts.
Par tiesāšanās izdevumiem
42 Attiecībā uz lietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Tiesāšanās izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku tiesāšanās izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:
Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 2. pants ir interpretējams tādējādi, ka tāds preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets kā iesniegts pamata lietā, kas attiecas uz visām iespējamām caurspīdīgas uzkrājējtvertnes vai uzkrājējnodalījuma formām, kas ir daļa no putekļu sūcēja ārējās virsmas, nav “apzīmējums” šīs normas izpratnē un tāpēc no tā nevar sastāvēt preču zīme tās izpratnē.
[Paraksti]