Lieta T‑198/12

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Eiropas Komisiju

Tiesību aktu tuvināšana – Direktīva 2009/48/EK – Rotaļlietu drošums – Nitrozamīnu, nitrozējamo vielu, svina, bārija, arsēna, antimona un dzīvsudraba robežvērtības rotaļlietās – Komisijas lēmums neapstiprināt pilnībā valsts noteikumu, kuros ir atkāpes no tām, atstāšanu spēkā – Apstiprinājums ar ierobežojumu laikā – Pierādījums par valsts noteikumu sniegto augstāka līmeņa cilvēka veselības aizsardzību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2014. gada 14. maijā spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu prasība – Prasība par Komisijas lēmumu neapstiprināt pilnībā iepriekš pastāvējušu un atkāpes ietverošu valsts noteikumu spēkā esamības saglabāšanu – Pieņemamība, kuras nosacījums nav intereses celt prasību pamatotība

(LESD 263. pants)

2.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Lēmums, kas atbilst iepriekš pieņemtajiem lēmumiem – Nepieciešamība sniegt detalizētu pamatojumu tikai gadījumā, ja tiek pārsniegta agrākā prakse – Lēmums procedūras, kas paredzēta LESD 114. panta 4. punktā, ietvaros – Piemērojamība

(LESD 114. panta 4. punkts un 296. panta otrā daļa)

3.      Tiesību aktu tuvināšana – LESD 114. pants – Atkāpes ietverošu valsts tiesību normu apstiprināšanas procedūra – Lūgums, kura mērķis ir panākt iepriekš pastāvējušo valsts noteikumu spēkā esamības saglabāšanu – Iespēja prasīt no dalībvalsts, lai tā savu lūgumu pamatotu ar riska sabiedrības veselībai novērtējumu, kas atšķiras no Savienības likumdevēja norādītā novērtējuma – Pienākums pierādīt augstāku sabiedrības veselības aizsardzības līmeni nekā ar Savienības saskaņošanas pasākumu – Pienākums ievērot samērīguma principu

(LESD 114. panta 4. un 6. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 37. un 38. punktu)

2.      Lai arī Komisijas lēmumu, kas atbilst tās pastāvīgajai lēmumu pieņemšanas praksei, ir iespējams pamatot kopsavilkuma veidā, tostarp, paredzot atsauci uz šo praksi, gadījumā, ja lēmums būtiski pārsniedz iepriekš pieņemtajos lēmumos noteikto, Komisijai ir jāsniedz detalizēts pamatojums. Runājot par lēmumu, kas ietilpst LESD 114. panta 4. punktā paredzētās procedūras ietvaros, Komisijas pienākuma pietiekami pamatot savu nolēmumu ievērošanas kontrole ir vēl jo svarīgāka, jo minētajā procedūrā nav piemērojams sacīkstes princips.

Šajā ziņā, tiesību akta pamatojumam ir jābūt loģiskam un tajā it īpaši nedrīkst būt saturiskas pretrunas, kas liedz pareizi uztvert šī tiesību akta pamatā esošos iemeslus. Pretruna lēmuma pamatojumā ir pienākuma, kas izriet no LESD 296. panta otrās daļas, pārkāpums, kurš var ietekmēt konkrētā akta spēkā esamību, ja tiek pierādīts, ka šīs pretrunas dēļ akta adresāts nav varējis uzzināt visu vai daļēju patieso lēmuma pamatojumu un ka tāpēc akta visa rezolutīvā daļa vai daļa no tās nav juridiski pamatota.

(sal. ar 47.–50. punktu)

3.      Dalībvalsts lūgumu, kura mērķis ir panākt iepriekš pastāvējušo tās valsts noteikumu spēkā esamības saglabāšanu, pamatot ar riska sabiedrības veselībai novērtējumu, kas atšķiras no Savienības likumdevēja norādītā novērtējuma, veicot saskaņošanas pasākumu, no kura ir paredzēta atkāpe šajos valsts noteikumos. Šajā nolūkā lūguma iesniedzējai dalībvalstij ir jāpierāda, ka minētajos noteikumos tiek nodrošināts augstāks sabiedrības veselības aizsardzības līmenis nekā ar Savienības saskaņošanas pasākumu un ka ar tiem netiek pārsniegts tas, kas ir vajadzīgs šī mērķa sasniegšanai.

Turklāt, ja, lai pamatotu valsts noteikumu spēkā esamības saglabāšanu, lūgumu iesniedzošā dalībvalsts leģitīmi var veikt atšķirīgus risku sabiedrības veselībai novērtējumus, turklāt tiem nav noteikti jābūt pamatotiem ar atšķirīgiem vai jauniem zinātniskiem datiem, tomēr tai ir jāpierāda, kādā ziņā Komisija ir veikusi kļūdainu tajā jau iesniegto pierādījumi novērtējumu un kādēļ tā prasa atšķirīgu Savienības tiesas veiktu interpretāciju.

(sal. ar 70., 92. un 100. punktu)