Tiesas (virspalāta) 2014. gada 1. jūlija spriedums (Förvaltningsrätten i Linköping (Zviedrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ålands Vindkraft AB/Energimyndigheten

(lieta C-573/12) ¹

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Valsts atbalsta shēma, kurā paredzēts piešķirt tirgojamus zaļos sertifikātus par iekārtām, kas ražo elektroenerģiju no atjaunojamajiem energoresursiem – Elektroenerģijas piegādātāju un atsevišķu lietotāju pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu kvotu zaļo sertifikātu – Atteikums piešķirt zaļos sertifikātus ražošanas iekārtām, kuras atrodas ārpus attiecīgās dalībvalsts – Direktīva 2009/28/EK – 2. panta otrās daļas k) punkts un 3. panta 3. punkts – Preču brīva aprite – LESD 34. pants

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Förvaltningsrätten i Linköping

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ålands Vindkraft AB

Atbildētāja: Energimyndigheten

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvas 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK 2. panta otrās daļas k) punkts un 3. panta 3. punkts jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstij tiek ļauts izveidot tādu atbalsta shēmu kā pamatlietā, kurā paredzēta tirgojamu sertifikātu piešķiršana elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotājiem vienīgi par šīs valsts teritorijā no šiem resursiem saražoto elektroenerģiju un ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem ir uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu skaitu šādu sertifikātu, kas atbilst daļai no to kopējā elektroenerģijas piegāžu vai patēriņa apjoma;LESD 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā, kurā paredzēta tirgojamu sertifikātu piešķiršana elektroenerģijas no atjaunojamajiem energoresursiem ražotājiem vienīgi par attiecīgās dalībvalsts teritorijā no šiem resursiem saražoto elektroenerģiju un ar kuru elektroenerģijas piegādātājiem un atsevišķiem lietotājiem ir uzlikts pienākums katru gadu kompetentajai iestādei iesniegt noteiktu skaitu šādu sertifikātu, kas atbilst daļai no to kopējā elektroenerģijas piegāžu vai patēriņa apjoma, un pretējā gadījumā tiem jāmaksā īpaša nodeva;valsts tiesai, ņemot vērā visus atbilstošos faktorus, starp kuriem var būt tostarp Savienības tiesību normatīvais konteksts, kurā iekļaujas tiesiskais regulējums pamatlietā, jāpārbauda, vai, to aplūk

ojot no tā teritoriālās piemērojamības viedokļa, šis tiesiskais regulējums atbilst no tiesiskās noteiktības principa izrietošajām prasībām.