Language of document : ECLI:EU:C:2018:255

TIESAS SPRIEDUMS (virspalāta)

2018. gada 17. aprīlis (*)

Valsts pienākumu neizpilde – Vide – Direktīva 92/43/EEK – Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība – 6. panta 1. un 3. punkts – 12. panta 1. punkts – Direktīva 2009/147/EK – Savvaļas putnu aizsardzība – 4. un 5. pants – Natura 2000 teritorija “Puszcza Białowieska” – Grozījums mežu apsaimniekošanas plānā – Izmantojamās koksnes apjoma pieaugums – Plāns vai projekts, kas nav tieši nepieciešams teritorijas apsaimniekošanai un kas var būtiski ietekmēt šo teritoriju – Ietekmes uz teritoriju pienācīgs novērtējums – Teritorijas viengabalainības aizskārums – Aizsardzības pasākumu efektīva īstenošana – Ietekme uz aizsargāto sugu vairošanās vai atpūtas vietām

Lieta C‑441/17

par prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam, ko 2017. gada 20. jūlijā cēla

Eiropas Komisija, ko pārstāv C. Hermes un H. Krämer, kā arī K. Herrmann un E. Kružíková, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Polijas Republiku, ko pārstāv J. Szyszko, vides ministrs, kā arī B. Majczyna un D. Krawczyk, pārstāvji, kuriem palīdz K. Tomaszewski, eksperts,

atbildētāja.

TIESA (virspalāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], priekšsēdētāja vietnieks A. Ticano [A. Tizzano], palātu priekšsēdētāji M. Ilešičs [M. Ilešič], L. Bejs Larsens [L. Bay Larsen], T. fon Danvics [T. von Danwitz], J. Malenovskis [J. Malenovský] un E. Levits, tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet], Ž. K. Bonišo [J.C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], S. Rodins [S. Rodin], F. Biltšens [F. Biltgen], K. Jirimēe [K. Jürimäe], K. Likurgs [C. Lycourgos] un E. Regans [E. Regan] (referents),

ģenerāladvokāts: Ī. Bots [Y. Bot],

sekretārs: M. Aleksejevs [M. Aleksejev], administrators,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 12. decembra tiesas sēdi,

noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2018. gada 20. februāra tiesas sēdē,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Eiropas Komisija savā prasības pieteikumā lūdz Tiesu atzīt, ka Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti:

–        ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas floras un faunas aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES (OV 2013, L 158, 193. lpp.) (turpmāk tekstā – “Dzīvotņu direktīva”), 6. panta 3. punktu, pieņemot pielikumu Belovežas mežniecības meža apsaimniekošanas plānā, nepārliecinoties, ka šis pielikums nenodara kaitējumu Kopienas nozīmes teritorijas (turpmāk tekstā – “KNT”) un īpaši aizsargājamās teritorijas (turpmāk tekstā – “ĪAT”) PLC200004 Puszcza Białowieska (turpmāk tekstā – “Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska”) viengabalainībai;

–        ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktu, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 2013/17 (turpmāk tekstā – “Putnu direktīva”), 4. panta 1. un 2. punktu, neparedzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu ekoloģiskajām prasībām attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minēto dabisko dzīvotņu tipiem un uz II pielikumā minēto sugu, kā arī uz Putnu direktīvas I pielikumā minēto putnu un regulāri sastopamo migrējošo sugu, kuras minētajā pielikumā nav minētas, kuru dēļ ir noteikta KNT un ĪAT, kuras veido Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska,dzīvotņu tipiem;

–        ar Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, nenodrošinot saproksilofāgo vaboļu, proti, Buprestis splendens, sarkanā plakaņa (Cucujus cinnaberinus), dzeltenkrūšu ēnvaboles (Phryganophilus ruficollis) un egļu praulmīļa (Pytho kolwensis), kas ir minētas šīs direktīvas IV pielikumā, stingru aizsardzību, proti, Belovežas mežniecībā neaizliedzot tās apzināti nogalināt vai traucēt un noplicināt to vairošanās vietu stāvokli vai tās iznīcināt, un

–        ar Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punktu, nenodrošinot šīs direktīvas 1. pantā norādīto putnu sugu, tostarp apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus) baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos) un trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus), aizsardzību, proti, negādājot par to, lai Belovežas mežniecībā šīs sugas netiktu nogalinātas vai traucētas vairošanās periodā un ligzdošanas periodā un lai to ligzdas un olas apzināti netiktu iznīcinātas, bojātas vai pārvietotas.

I.      Atbilstošās tiesību normas

A.      Dzīvotņu direktīva

2        Dzīvotņu direktīvas 1. pantā ir paredzēts:

“Šajā direktīvā:

a)      aizsardzība ir tādu pasākumu kopums, kas vajadzīgi, lai saglabātu vai atjaunotu dabisko dzīvotni un savvaļas faunas un floras sugu populācijas tiem labvēlīgā stāvoklī, kā definēts e) un i) punktā;

[..]

c)      Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu veidi ir tie, kam 2. pantā minētajā teritorijā:

i)      draud izzušana to dabiskās izplatības areālā

vai

ii)      ir mazs dabiskās izplatības areāls to izplatības samazināšanās dēļ vai ļoti nelielās teritorijas dēļ,

vai

iii)      sniegt [kas sniedz] precīzus piemērus par tipiskām iezīmēm, kas piemīt vienam vai vairākiem no turpmāk uzskaitītajiem deviņiem bioģeogrāfiskiem reģioniem: Alpu, Atlantijas, Melnās jūras, boreālajam, kontinentālajam, makronēziskajam, Vidusjūras, panoniskajam un stepes reģionam.

Šādi dzīvotņu veidi ir uzskaitīti vai var tikt uzskaitīti I pielikumā;

d)      prioritārie dabisko dzīvotņu veidi ir dabisko dzīvotņu veidi, kuriem draud izzušana un kuri atrodas 2. pantā minētajā teritorijā, un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo dzīvotņu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šie prioritārie dabisko dzīvotņu veidi I pielikumā ir atzīmēti ar zvaigznīti *;

e)      dabiskas dzīvotnes aizsardzības statuss ir uz dabisku dzīvotni un tai raksturīgajām sugām iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs dzīvotnes dabisko izplatību, struktūru un funkcijas, kā arī tam raksturīgo sugu ilglaicīgas izdzīvošanas iespējas 2. pantā minētajā teritorijā.

Dabiskas dzīvotnes aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

–        tās dabiskās izplatības areāls un teritorijas, ko tā aizņem šā areāla robežās, ir stabilas vai paplašinās

un

–        pastāv un, iespējams, ka arī tuvākajā laikā pastāvēs dzīvotnei raksturīgā struktūra un funkcijas, kas vajadzīgas tā [tās] ilglaicīgai uzturēšanai,

un

–        tam raksturīgo sugu aizsardzības statuss ir labvēlīgs, kā noteikts i) punktā;

[..]

g)      Kopienā nozīmīgas sugas ir sugas, kas 2. pantā minētajā teritorijā ir:

i)      apdraudētas [..]

vai

ii)      jutīgas, t.i., kas tuvākajā laikā varētu kļūt par apdraudētām sugām, ja turpināsies apdraudētību veicinošu faktoru ietekme, vai

vai

iii)      retas, t.i., tās pārstāv nelielas populācijas, kas pašlaik nav ne apdraudētas, ne jutīgas, taču tomēr ir zināms risks par tādām kļūt. Šo sugu īpatņi atrodami ierobežotos ģeogrāfiskos apgabalos vai nelielā skaitā ir izkliedēti plašākā apgabalā,

vai

iv)      endēmas un kam vajadzīga īpaša uzmanība, kuras iemesls ir dzīvotnes īpatnības un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotni, un/vai šo sugu izmantošanas iespējamā ietekme uz dzīvotnes aizsardzības statusu.

Šādas sugas ir uzskaitītas vai var tikt uzskaitītas II pielikumā un/vai IV vai V pielikumā;

h)      prioritārās sugas ir sugas, kuras minētas g) punkta i) apakšpunktā un par kuru saglabāšanu Kopiena ir īpaši atbildīga, ņemot vērā šo sugu dabiskās izplatības areāla proporciju, kas ietilpst 2. pantā minētajā teritorijā; šīs prioritārās sugas II pielikumā ir atzīmētas ar zvaigznīti *;

i)      sugas aizsardzības statuss ir uz attiecīgo sugu iedarbojošos ietekmju kopums, kas ilgtermiņā var ietekmēt šīs sugas populāciju izplatību un skaitlisko daudzumu 2. pantā minētajā teritorijā.

Aizsardzības statusu uzskata par labvēlīgu, ja:

–        attiecīgo sugu populācijas dinamikas dati liecina, ka ilgtermiņā suga sevi atražo un ir dzīvotspējīga konkrētās dabiskās dzīvotnes sastāvdaļa,

un

–        sugas dabiskās izplatības areāls nav samazinājies, un šķiet, ka tas nemazināsies arī tuvākajā laikā,

un

–        dzīvotne ir un šķiet, ka arī turpmāk būs pietiekami plašs tās populāciju ilglaicīgai uzturēšanai;

j)      teritorija ir ģeogrāfiski definēts apgabals ar skaidri noteiktu platību;

k)      [KNT] ir teritorija, kas attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos būtiski sekmē I pielikumā minētā dabiskās dzīvotnes veida vai II pielikumā minēto sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu un var arī būtiski veicināt 3. pantā minētā Natura 2000 tīkla vienotību, un/vai būtiski sekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu attiecīgajā bioģeogrāfiskajā rajonā vai rajonos.

Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties;

l)      īpaši aizsargājama dabas teritorija ir [KNT], ko dalībvalstis nosaka ar normatīvu vai administratīvu aktu un/vai līgumu un kur piemēro vajadzīgos aizsardzības pasākumus, lai saglabātu vai atjaunotu labvēlīgu aizsardzības statusu tām dabiskajām dzīvotnēm un/vai sugu populācijai, kuru dēļ attiecīgā teritorija ir noteikta;

[..].”

3        Minētās direktīvas 2. pants ir izteikts šādi:

“1.      Šīs direktīvas mērķis ir sekmēt bioloģisko daudzveidību, aizsargājot dabiskās dzīvotnes un savvaļas faunu un floru Eiropā esošajā dalībvalstu teritorijā, uz kuru attiecas Līgums.

2.      Pasākumus, ko veic saskaņā ar šo direktīvu, izstrādā tā, lai saglabātu vai atjaunotu to dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu labvēlīgu aizsardzības statusu, kas ir Kopienā nozīmīgas.

[..]”

4        Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktā ir noteikts:

“Izveido saskaņotu Eiropas ekoloģisko tīklu, kurā apvienotas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un kura nosaukums ir Natura 2000. Šo tīklu, ko veido I pielikumā uzskaitīto dabisko dzīvotņu veidu un II pielikumā uzskaitīto sugu dzīvotņu teritorijas, izmanto, lai minētos dabisko dzīvotņu veidus un sugu dzīvotnes saglabātu vai attiecīgā gadījumā atjaunotu to labvēlīgo aizsardzības statusu dabiskās izplatības areālā.

Natura 2000 tīkls iekļauj [ĪAT], ko dalībvalstis klasificējušas, ievērojot [Padomes] Direktīvu 79/409/EEK [(1979. gada 2. aprīlis) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 1979, L 103, 1. lpp.)].”

5        Dzīvotņu direktīvas 4. pantā ir noteikts:

“1.      Pamatojoties uz III pielikumā (1. posms) izklāstītajiem kritērijiem un attiecīgo zinātnisko informāciju, katra dalībvalsts piedāvā teritoriju sarakstu, tajā norādot, kuri I pielikuma dabisko dzīvotņu veidi un kuras II pielikuma sugas, kas ir vietējās sugas tās teritorijā, sastopamas minētajās teritorijās. Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties; Attiecībā uz faunas sugām ar plašu izplatības areālu Kopienā nozīmīgas teritorijas ir šādu sugu dabiskās izplatības areālu vietas, kam piemīt fizikālie vai bioloģiskie faktori, kuri ir svarīgi, lai minēto sugu īpatņi varētu dzīvot un vairoties; Attiecīgā gadījumā dalībvalstis ierosina pielāgot sarakstu, ņemot vērā 11. pantā minēto uzraudzības pasākumu rezultātus.

Trīs gados pēc šīs direktīvas izziņošanas sarakstu nosūta Komisijai, pievienojot informāciju par katru no teritorijām. Šajā informācijā iekļauj teritorijas karti, nosaukumu, atrašanās vietu, platību un datus, kas izriet no III pielikumā (1. posms) noteikto kritēriju piemērošanas un ko iesniedz formā, kuru Komisija nosaka saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

2.      Pamatojoties uz III pielikumā (2. posms) izklāstītajiem kritērijiem un ņemot vērā gan dalījumu deviņos bioģeogrāfiskajos rajonos, kas minēti 1. panta c) punkta iii) apakšpunktā, gan visu 2. panta 1. punktā minēto teritoriju, Komisija pēc vienošanās ar katru dalībvalsti sagatavo [KNT] saraksta projektu, kura pamatā ir dalībvalstu saraksti un kurā norāda teritorijas, kur sastopami viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas.

[..]

[KNT] sarakstu, kurā norādītas vietas, kur atrodams viens vai vairāki prioritārie dabisko dzīvotņu veidi vai prioritārās sugas, pieņem Komisija saskaņā ar 21. pantā paredzēto procedūru.

[..]

4.      Tiklīdz [KNT] ir apstiprināta saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, attiecīgā dalībvalsts cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados piešķir minētajai teritorijai īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu, nosakot prioritātes saskaņā ar attiecīgo teritoriju nozīmīgumu I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu vai II pielikuma sugu saglabāšanā vai atjaunošanā tām labvēlīgā aizsardzības statusā un teritoriju nozīmīgumu Natura 2000 tīkla vienotībā, kā arī saskaņā ar noplicināšanās vai bojā ejas draudiem, kam pakļautas šīs teritorijas.

5.      Tiklīdz teritoriju iekļauj 2. punkta trešajā daļā minētajā sarakstā, uz to attiecas 6. panta 2., 3. un 4. punkts.”

6        Atbilstoši šīs direktīvas 6. pantam:

“1.      Attiecībā uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām dalībvalstis nosaka vajadzīgos aizsardzības pasākumus, attiecīgā gadījumā tajos iekļaujot atbilstīgus apsaimniekošanas plānus, kas izstrādāti īpaši šīm teritorijām vai iekļauti citos attīstības plānos, kā arī atbilstīgus normatīvus, administratīvus vai līgumiskus pasākumus, kuri atbilst šajās teritorijās sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām.

[..]

3.      Visos plānos vai projektos, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas atsevišķi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, attiecīgi izvērtē ietekmi uz šo teritoriju, ievērojot tās aizsardzības mērķus. Ņemot vērā novērtējuma atzinumus par ietekmi uz minēto teritoriju, un saskaņā ar 4. punkta noteikumiem, kompetentā valsts iestāde piekrīt plāna vai projekta īstenošanai tikai tad, ja tā ir pārliecinājusies, ka netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība, un vajadzības gadījumā noskaidrojusi plašas sabiedrības viedokli.

4.      Ja, neņemot vērā negatīvu vērtējumu saistībā ar ietekmi uz teritoriju, alternatīvu risinājumu trūkuma dēļ plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, tad dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās vienotības aizsardzību. Dalībvalsts informē Komisiju par veiktajiem kompensācijas pasākumiem.

[..]”

7        Minētās direktīvas 7. pantā ir noteikts:

“No šīs direktīvas 6. panta 2., 3. un 4. punkta izrietošās saistības aizstāj visas saistības, kas izriet no Direktīvas [79/409] 4. panta 4. punkta pirmā teikuma un kas attiecas uz teritorijām, kuras klasificētas saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punktu vai līdzīgā veidā atzītas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, jaunajām saistībām stājoties spēkā ar šīs direktīvas ieviešanas datumu vai ar tādas klasifikācijas vai atzīšanas datumu, ko dalībvalsts veic saskaņā ar Direktīvu [79/409], ja pēdējais ir vēlāks datums.”

8        Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punktā ir noteikts:

“1.      Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot:

a)      minēto sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā;

[..]

d)      vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.”

9        Dzīvotņu direktīvas I pielikuma “Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu veidi, kuru aizsardzībai jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas” 9. punktā par “Dabisko un pusdabisko meža zemju veģetācij[u], kas sastāv no vietējām sugām, kuras veido lielu koku mežus ar tipisku pamežu, un kas atbilst šādiem kritērijiem: reta vai izzūdoša, un/vai Kopienā nozīmīgas galvenās sugas” un 91. sadaļā par “Eiropas mērenās joslas mežiem” ir minēti subkontinentālie ozolu un skābaržu meži (GalioCarpinetum ozolu un skābaržu meži) (Natura 2000 kods 9170), kā arī purvainas mežu zemes (Natura 2000 kods 91D0) un aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm (aluviāli meži ar Alnus glutinosa un Fraxinus excelsior (AlnoPadion, Alnion incanae, Salicion albae)) (Natura 2000 kods 91E0), un šie pēdējie divi meži ir īpaši norādīti kā prioritāri dabisko dzīvotņu veidi.

10      Šīs direktīvas II pielikuma “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kuru aizsargāšanai ir jānosaka īpaši aizsargājamas dabas teritorijas” a) daļā “Dzīvnieki” tostarp “Bezmugurkaulnieki” sugu sarakstā “Posmkāji” ir norādītas vaboles, tostarp Šneidera mizmīlis (Boros schneideri), Buprestis splendens, sarkanais plakanis (Cucujus cinnaberinus), lapkoku praulgrauzis (Osmoderma eremita) un dzeltenkrūšu ēnvabole (Phryganophilus ruficollis), precizējot, ka šīs abas sugas ir prioritāras, kā arī egļu praulmīlis (Pytho kolwensis) un Rhysodes sulcatus.

11      Minētās direktīvas IV pielikums “Kopienā nozīmīgas augu un dzīvnieku sugas, kurām vajadzīga stingra aizsardzība” attiecas uz a) daļā “Dzīvnieki”, proti, “Bezmugurkaulnieki”, noteikto, tostarp sarakstā “Posmkāji” ir norādītas iepriekšējā punktā uzskaitītās vaboles, izņemot Šneidera mizmīli un Rhysodes sulcatus.

B.      Putnu direktīva

12      Putnu direktīvas 1. pantā ir noteikts:

“1.      Šī direktīva attiecas uz visu tādu savvaļas putnu sugu aizsardzību, kas sastopamas to dalībvalstu Eiropas teritorijā, uz kurām attiecas Līgums. Tajā paredzēta šo sugu aizsardzība, apsaimniekošana un uzraudzība, un reglamentēta to izmantošana.

2.      Šī direktīva attiecas uz putniem, putnu olām, putnu ligzdām un putnu dzīvotnēm.”

13      Šīs direktīvas 4. pantā ir noteikts:

“1.      Sugām, kuras minētas I pielikumā, jāpiemēro īpaši dzīvotņu aizsardzības pasākumi, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos savā izplatības areālā.

Šim nolūkam jāapzina:

a)      sugas, kurām draud izzušana;

b)      sugas, kuras ir jūtīgas pret dažām izmaiņām savās dzīvotnēs;

c)      sugas, kuras savas skaitliski mazās populācijas vai ierobežotās vietējās izplatības dēļ uzskatāmas par retām sugām;

d)      citas sugas, kuras īpaši jāsaudzē to dzīvotņu īpatnību dēļ.

Veicot novērtēšanu, par pamatu ņem populācijas attīstības tendences un svārstības.

Kā [ĪAT] šo sugu aizsardzībai dalībvalstis pirmām kārtām nosaka skaitliski un lieluma ziņā vispiemērotākās teritorijas, ņemot vērā aizsardzības prasības ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva.

2.      Dalībvalstis veic līdzīgus pasākumus attiecībā uz tādu regulāri sastopamu migrējošo sugu vairošanās, spalvu mešanas un ziemošanas vietām, kā arī atpūtas vietām migrācijas maršrutā, kuras nav minētas I pielikumā, ņemot vērā to aizsardzības nepieciešamību ģeogrāfiskajā jūras un sauszemes teritorijā, uz kuru attiecas šī direktīva. [..]

[..]

4.      Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajām aizsargājamām teritorijām dalībvalstis attiecīgi rīkojas, lai nepieļautu dzīvotņu piesārņošanu vai kaitējuma nodarīšanu tām, kā arī novērš jebkurus traucējumus putnu dzīvei, ciktāl tie būtiski skar šā panta mērķus. [..]”

14      Saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu:

“Neskarot 7. un 9. pantu, dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām 1. pantā minētajām putnu sugām, jo īpaši aizliedzot:

[..]

b)      apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas;

[..]

d)      apzināti traucēt putnus, jo īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus;

[..].”

15      To dažādo sugu starpā, kas minētas Putnu direktīvas I pielikumā, ir ķīķis (Pernis apivorus), apodziņš (Glaucidium passerinum), bikšainais apogs (Aegolius funereus),baltmugurdzenis (Dendrocopos leucotos), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus), mazais mušķērājs (Ficedula parva) un baltkakla mušķērājs (Ficedula albicollis).

II.    Tiesvedības rašanās fakti

16      Ar Lēmumu 2008/25/EK (2007. gada 13. novembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu kontinentālajam bioģeogrāfiskajam reģionam (OV 2008, L 12, 383. lpp.), Komisija apstiprināja dalībvalstu iesniegtos priekšlikumus noteikt Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 4. panta 2. punkta trešo ievilkumu kā KNT dabisko dzīvotņu un atsevišķu dzīvnieku sugu dzīvotņu dēļ, un pēc tam attiecīgajai dalībvalstij bija jānosaka teritorija par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju atbilstoši šīs direktīvas 4. panta 4. punktam un 6. panta 1. punktam. Šī teritorija, kas tika izveidota, lai aizsargātu desmit dabisko dzīvotņu veidus un 55 augu un dzīvnieku sugas, ir arī ĪAT, kas noteikta atbilstoši Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktam. Atbilstīgi Dzīvotņu direktīvas 3. panta 1. punktam šī teritorija kā īpaši aizsargājama dabas teritorija un kā ĪAT ietilpst Natura 2000 tīklā.

17      Kā uzskata Komisija, Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir viens no Eiropā vislabāk saglabātajiem dabiskajiem mežiem, kam raksturīgs liels daudzums mirušu koku un vecu, tostarp simtgadīgu, koku. Tās teritorijā ir sastopamas tādas ļoti labi saglabājušās dabiskās dzīvotnes, kas tiek definētas kā “prioritāras” Dzīvotņu direktīvas I pielikuma izpratnē, kā dzīvotnes 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), kā arī citas Kopienas nozīmes dzīvotnes, tostarp dzīvotne 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži).

18      Nav strīda par to, ka, ņemot vērā būtisko mirušo koku daudzumu, Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska ir atrodamas vairākas saproksilofāgo vaboļu sugas, kuras norādītas Dzīvotņu direktīvas II pielikumā, tostarp Šneidera mizmīlis un Rhysodes sulcatus, kā arī tādas, kuras minētas arī šīs direktīvas IV pielikuma a) daļā kā sugas, kam vajadzīga stingra aizsardzība, piemēram, Buprestis splendens, sarkanais plakanis, dzeltenkrūšu ēnvabole un egļu praulmīlis.Ir sastopamas tostarp putnu sugas, kas norādītas Putnu direktīvas I pielikumā un kuru dzīvotne ir mirstošās un mirušās egles, tostarp tādas, ko apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus), kā ķīķis, apodziņš, bikšainais apogs, baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, mazais mušķērājs un baltkakla mušķērājs, meža balodis (Colomba oenas), kas savukārt ir migrējoša suga, uz kuru attiecas Putnu direktīvas 4. panta 2. punktā paredzētā aizsardzība.

19      Ņemot vērā Puszcza Białowieska (turpmāk tekstā – “Belovežas gārša”) dabisko vērtību, tā ir iekļauta arī Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Pasaules mantojuma sarakstā.

20      Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska, kas plešas 63 147 hektāru platībā, pārvalda divas dažādas iestādes. Viena no tām ir atbildīga par Belovežas nacionālo parku (Białowieski Park Narodowy, Polija), tas ir, teritorijas, kas aizņem aptuveni 17 % no kopējās šīs teritorijas platības jeb apmēram 10 517 hektāru, pārvaldību. Otra iestāde Lasy Państwowe (Valsts meža dienests, Polija) 52 646,88 hektāru lielā platībā apsaimnieko trīs mežniecības – Belovežas (12 586,48 hektāri), Brovskas [Browsk] (20 419,78 hektāri) un Hajnovkas [Hajnówka] (19 640,62 hektāri). Belovežas mežniecība veido aptuveni 20 % no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska kopējās platības, proti, platību, kura ir gandrīz līdzvērtīga nacionālā parka platībai un atbilst aptuveni 24 % no šo triju mežniecību kopējās platības.

21      2012. gada 17. maijā Minister Środowiska (vides ministrs, Polija) izdeva ieteikumu par apsaimniekošanas pasākumu nepiemērošanu vairāk nekā 100 gadu vecās mežaudzēs.

22      2012. gada 9. oktobrī vides ministrs, atbildot uz pirmspārkāpuma izmeklēšanu EU Pilot (lieta EU Pilot 2210/11/ENVI), ko Komisija bija uzsākusi 2011. gada jūnijā, apstiprināja Plan urządzenia lasu (Meža apsaimniekošanas plāns) 2012. –2021. gadam trim mežsaimniecībām – Belovežas, Brovskas un Hajnovkas (turpmāk tekstā – “2012. gada MAP”), ko papildināja aplēses par ietekmi uz vidi.

23      2012. gada MAP samazināja atļauto koksnes ieguves apjomu šajās mežniecībās līdz aptuveni 470 000 m3 desmit gados, kas ir nozīmīga daļa, salīdzinot ar 1 500 000 m3 koksnes, ko ieguva laikā no 2003. gada līdz 2012. gadam. Belovežas mežniecībai noteica ierobežojumu 63 471 m3 apmērā.

24      Tomēr ir skaidrs, ka saistībā ar masīvo koksnes ieguvi laikā no 2012. gada līdz 2015. gadam maksimālais apjoms, kas bija atļauts ar 2012. gada MAP desmit gadu ilgam laikposmam, Belovežas mežniecībā tika sasniegts gandrīz četros gados. Vienlaikus Bjalistokas Valsts meža dienests šajā laikposmā konstatēja egļu astoņzobu mizgrauža palielinātu izplatīšanos.

25      2015. gada 6. novembrī Regionalny Dyrektor Ochrony Środowiska w Białymstoku (Vides aizsardzības dienesta Bjalistokas reģionālās nodaļas direktors, Polija) pieņēma Plan Zadań Ochronnych (Apsaimniekošanas plāns, turpmāk tekstā – “2015. gada PZO”), ar kuru ir noteikti aizsardzības mērķi un aizsardzības pasākumi attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska triju mežniecību – Belovežas, BrovskasunHajnovkas – teritoriju.

26      2015. gada PZO 3. pielikumā atbilstoši Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dabiskajām dzīvotnēm, kā arī šīs direktīvas II pielikumā minēto dzīvnieku dzīvotnēm un Putnu direktīvas I pielikumā minēto putnu dzīvotnēm precizēja meža apsaimniekošanas praksi, kas rada iespējamu apdraudējumu dzīvotņu saglabāšanai labvēlīgā aizsardzības statusā Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska.

27      Ar 2015. gada PZO 5. pielikumu ir ieviesti aizsardzības pasākumi, lai novērstu iespējamo apdraudējumu, kas minēts šā plāna 3. pielikumā attiecībā uz trīs mežniecībās sastopamajām aizsargātajām dzīvotnēm un sugām.

28      Ar 2016. gada 25. marta lēmumu vides ministrs pēc Valsts meža dienesta direktora lūguma apstiprināja 2012. gada MAP pielikumu (turpmāk tekstā – “2016. gada pielikums”) ar mērķi plānu grozīt, lai Belovežas mežsaimniecībā palielinātu galveno meža produktu izmantošanas apjomu no cirtēm pirms koku izciršanas un no izciršanas cirtēm no 63 471 m3 līdz 188 000 m3, kā arī platību, kas paredzēta apmežošanai un meža atjaunošanai no 12,77 hektāriem līdz 28,63 hektāriem laikposmam no 2012. līdz 2021. gadam.

29      Šis lūgums tika pamatots ar “nopietnu kaitējumu mežaudzēs saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža pastāvīgu izplatīšanos, kas (2012. gada MAP ieviešanas laikposmā) radīja nepieciešamību palielināt mežizstrādi [..], lai uzturētu mežus attiecīgā sanitārā stāvoklī, nodrošinātu meža ekosistēmu ilgtspēju, pārtrauktu dabisko dzīvotņu, tostarp Kopienā nozīmīgu dzīvotņu, noplicināšanu un uzsāktu to reģenerāciju”.

30      Šajā lūgumā tika vienlīdz precizēts, ka 2016. gada pielikumā “galvenā uzmanība tiek veltīta apdzīvoto egļu aizvākšanai, lai ierobežotu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos (nepieciešamība veikt sanitāro cirti)”, un ka pēc tam tiks veikta “koku aizvākšana, lai nodrošinātu Belovežas gāršā (Belovežas mežniecībā) esošo personu drošību, jo mirstošu koku uzkrāšanās rada sabiedrības apdraudējumu”. Minētajā pielikumā ir arī norādīts, ka “pēdējo gadu sausums ir palielinājis koku un egļu audžu nīkuļošanu, tādējādi radot ugunsgrēka risku Belovežas gāršā”.

31      Bjalistokas Vides aizsardzības dienesta reģionālais direktors izdeva pozitīvu atzinumu šā pielikuma pieņemšanai ar 2016. gada 12. februāra vēstuli. Turklāt nav noliedzams, ka šai pieņemšanai Regionalna Dyrekcja Lasów Państwowych w Białymstoku (Valsts meža dienesta Bjalistokas reģionālā nodaļa, Polija) 2015. gadā veica plānoto pasākumu ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk tekstā – “2015. gada ietekmes novērtējums”), kura rezultātā tika secināts, ka tiem nav “nozīmīgas negatīvas ietekmes ne uz vidi, ne konkrēti uz Natura 2000 teritorijas [Puszcza Białowieska] aizsardzības mērķiem un viengabalainību”.

32      Ar dokumentu, kas arī datēts ar 2016. gada 25. martu, vides ministrs un Valsts meža dienesta ģenerāldirektors ar mērķi atrisināt viedokļu atšķirības par Belovežas gāršas apsaimniekošanas veidu, “balstoties uz zinātnes atziņām”, izstrādāja programmu stāvokļa uzlabošanai “Programma attiecībā uz Belovežas gāršu kā [UNESCO] kultūras un dabas mantojumu un kā Natura 2000 tīklam piederošu teritoriju” (turpmāk tekstā – “programma stāvokļa uzlabošanai”).

33      Konkrētāk, lai izbeigtu zinātniskās domstarpības par cilvēka iejaukšanās un koku ciršanas pamatotību, šajā programmā bija paredzēts veikt ilgtermiņa eksperimentu, atvēlot trešdaļu no trīs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska mežniecību platības, kurā tiks vērtētas meža apsaimniekošanas pasākumu neesamības sekas, lai tās salīdzinātu ar sekām, ko radīs “cirtes un koksnes izmantošanas darbības”, kuras paredzētas kopš 2016. gada un kuras notiks pārējā daļā.

34      2016. gada 31. martā Valsts meža dienesta ģenerāldirektors atbilstoši savam uzdevumam, “ņemot vērā nepieciešamību saistībā ar dabisko dzīvotņu stāvokļa ievērojamas pasliktināšanās un bioloģiskās daudzveidības izzušanas dažādajiem riskiem sakarā ar vienu no plašākajiem egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās gadījumiem vēsturē Belovežas gāršas teritorijā”, pieņēma Lēmumu Nr. 52 par detalizētu normu noteikšanu meža apsaimniekošanai Belovežas un Brovskas mežniecību teritorijā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 52”).

35      Lēmuma Nr. 52 1. iedaļā bija paredzēts šajās abās mežniecībās izveidot “funkcionālās references zonas”, kurās, sākot no 2016. gada 1. aprīļa, tiks veikta tikai uz dabiskiem procesiem balstīta meža apsaimniekošana. Tajā bija arī paredzēts, ka šajās zonās, attiecībā uz kurām ir precizēts, ka tās neietver dabas rezervātus, veiktā apsaimniekošana aprobežojas ar konkrēti to koku ciršanu, kuri apdraud sabiedrisko drošību un rada ugunsgrēka risku, tiek dota vieta dabiskai atjaunotnei, meža resursi tiek saglabāti tādā stāvoklī, ka līdz minimumam ir ierobežota cilvēka klātbūtne mežos, un tiek izveidota aizsargjosla gar šo zonu robežām, izvietojot feromonu slazdus, kas liedz no šīm zonām izkļūt (un tajās nokļūt) tādiem kaitīgiem organismiem, kas apdraud mežu izdzīvošanu.

36      Šā lēmuma 2. iedaļā ir paredzēts, ka “mežos, kas pieder Belovežas un Brovskas mežniecībām un kas atrodas ārpus 1. iedaļā norādītajām references zonām, apsaimniekošanas darbība (balstīta uz meža apsaimniekošanas plāniem) tiks veikta atbilstoši ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas principiem; tomēr šādai apsaimniekošanai jānotiek tādā veidā, lai nodrošinātu praksē dabas aizsardzību, piemērojot meža apsaimniekošanas metodes”.

37      Atbilstoši šā paša lēmuma 4. iedaļai atkāpes no šiem ierobežojumiem ir atļautas, lai veiktu esošajos meža apsaimniekošanas līgumos paredzētos darbus un veiktu darbus, ja to veikšanas pienākums izriet no vispārēji piemērojamiem tiesību noteikumiem, tajā skaitā 2015. gada PZO.

38      2017. gada 17. februārī Valsts meža dienesta ģenerāldirektors pieņēma Lēmumu Nr. 51 “par egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto koku aizvākšanu un tādu koku izņemšanu, kas apdraud sabiedrības drošību un rada ugunsgrēka risku, visu vecuma grupu mežaudzēs Belovežas, Brovskas un Hajnovkas mežniecībās” (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 51”).

39      Lēmuma Nr. 51 1. pantā, “ņemot vērā ārkārtas un katastrofālo situāciju, ko izraisījusi egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās”, ir tostarp noteikts kompetentajām iestādēm pienākums šajās trīs mežsaimniecībās veikt tūlītēju sabiedrisko drošību apdraudošo koku nociršanu, īpaši gar sakaru ceļiem un tūristu maršrutiem, veikt nepārtrauktu sauso koku un pēcaizvākšanas atlikumu savākšanu un nepārtrauktu un laicīgu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto koku ciršanu visu vecuma grupu mežaudzēs, kā arī koksnes savlaicīgu savākšanu un transportēšanu vai tās nomizošanu un uzglabāšanu. Šā lēmuma 2. pantā šajā ziņā ir precizēts, ka šīs cirtes vajadzībām “tiek izdarīta atkāpe no ierobežojumiem attiecībā uz koku vecumu un mežaudžu veidu”.

40      Attiecībā uz koksnes izmantošanu, kas savākta pēc šīs cirtes, šā lēmuma 1. pantā ir paredzēts, ka tā jāiekļauj meža oglekļa saimniecību projekta īstenošanā, lai koksni, kuru neapdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, varētu uzglabāt pagaidu iekārtās, kas izvietotas atbrīvotajās vietās un atklātajos zemes gabalos, kamēr apdzīvotajai koksnei ir nepieciešama mizošana un uzglabāšana. Šajā noteikumā vienlīdz ir noteikts, kā organizēt ciršu rezultātā iegūtās koksnes pārdošanas sistēmu, lai apmierinātu Puszcza Białowieska teritorijā esošo pašvaldību iedzīvotāju vajadzības.

41      Turklāt Lēmuma Nr. 51 1. pantā ir paredzēts, pirmkārt, ieviest “dažādas atjaunošanas metodes”, proti, izmantojot dabisko reģenerāciju, meža atjaunošanu vai stādīšanu un aizsardzību, lai atjaunotu mežaudzes pēc egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās, un, otrkārt, pienākums uzraudzīt šos pasākumus, regulāri veicot mežu stāvokļa inventarizāciju un novērtējot biodaudzveidību, tajā skaitā izmantojot plaša mēroga dabas [bagātību] inventarizācijas platību tīklu.

42      Nav strīda par to, ka pēc Lēmuma Nr. 51 pieņemšanas tika veikta sauso koku un egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto koku novākšana visās trijās – Belovežas, Brovskas un Hajnovkas – mežniecībās, aptuveni 34 000 hektāru lielā “meža atjaunošanas zonā”, kas veido aptuveni 54 % no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska platības. Turklāt, Komisijas ieskatā, kura pamatojas uz Valsts meža dienesta datiem, cirtēs Belovežas gāršā, ko veica kopš 2017. gada sākuma, tika iegūts kopumā vairāk nekā 35 000 m3 koksnes, no kuriem 29 000 m3 egļu (jeb aptuveni 29 000 koku).

III. Pirmstiesas procedūra

43      Pēc tam, kad Komisija tika informēta par to, ka ir apstiprināts 2016. gada pielikums, tā 2016. gada 7. aprīlī pirmspārkāpuma elektroniskās saziņas sistēmā EU Pilot (Lieta EU Pilot 8460/16/ENVI) nosūtīja Polijas iestādēm lūgumu sniegt paskaidrojumus par virkni jautājumu saistībā ar koksnes ieguves palielināšanās Belovežas mežniecībā ietekmi uz Kopienā nozīmīgu dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas sugu aizsardzības statusu Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska.

44      2016. gada 18. aprīļa atbildē Polijas iestādes pamatoja šajā teritorijā iegūtās koksnes apjoma palielināšanu ar vēl nebijušu egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos.

45      2016. gada 9. un 10. jūnijā Komisijas dienesti ieradās Belovežas gāršā, lai veiktu izmeklēšanu apmēram desmit dažādos Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska sektoros.

46      2016. gada 17. jūnijā Komisija atbilstoši LESD 258. pantam nosūtīja Polijas iestādēm brīdinājuma vēstuli, pamatojoties uz to, ka pasākumi, kas bija apstiprināti ar 2016. gada pielikumu, nav pamatoti, ka minētās iestādes nebija pārliecinājušās, ka šie pasākumi neietekmēs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, un ka, atļaujot palielināt koksnes ieguvi, tās nebija izpildījušas pienākumus, kas tām noteikti saskaņā ar Dzīvotņu direktīvu un Putnu direktīvu.

47      Ar ES vides komisāram adresētu 2016. gada 27. jūnija vēstuli vides ministrs darīja zināmu, ka ir nepieciešama papildu informācija par Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska atrodamajām dzīvotnēm un sugām un ka tiek īstenota to inventarizācija.

48      Polijas iestādes uz brīdinājuma vēstuli atbildēja 2016. gada 18. jūlijā, pilnībā noraidot Komisijas iebildumus.

49      2017. gada februārī un martā notika vēstuļu apmaiņa starp vides ministru un ES vides komisāru. Vides ministrs norādīja, ka ir zināmi pirmie inventarizācijas rezultāti un ka, pamatojoties uz tiem, viņš ir nolēmis sākt 2016. gada pielikumā paredzētās cirtes.

50      Ar 2017. gada 28. aprīļa vēstuli Komisija nosūtīja Polijas Republikai argumentētu atzinumu, pārmetot, ka tā nav izpildījusi pienākumus, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. un 3. punkta un 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta, kā arī no Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta un 5. panta b) un d) punkta. Komisija aicināja Polijas iestādes izpildīt šo argumentēto atzinumu mēneša laikā no tā saņemšanas. Tā pamatoja šo termiņu tostarp ar informāciju, saskaņā ar kuru cirtes bija uzsāktas, un ar tiešo risku, ka šis fakts var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu Natura 2000 teritorijai Puszcza Białowieska.

51      2017. gada 17. maijā Komisija tika informēta par Lēmuma Nr. 51 pieņemšanu.

52      Ar 2017. gada 26. maija vēstuli Polijas Republika atbildēja uz argumentēto atzinumu, apgalvojot, ka pārmestie pārkāpumi nav pamatoti.

53      Tā kā Komisiju šī atbilde neapmierināja, tā nolēma celt šo prasību.

IV.    Tiesvedība Tiesā

54      Ar atsevišķu dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2017. gada 20. jūlijā, Komisija iesniedza pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu saskaņā ar LESD 279. pantu un Tiesas Reglamenta 160. panta 2. punktu, vērstu uz to, lai Polijas Republikai tiktu uzdots, kamēr tiek taisīts Tiesas spriedums lietā pēc būtības, pirmkārt, ja vien nepastāv apdraudējums sabiedrības drošībai, pārtraukt aktīvas meža apsaimniekošanas darbības dzīvotnēs 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), un dzīvotņu 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) simtgadīgajās mežaudzēs, kā arī ķīķa, apodziņa, bikšainā apoga, baltmugurdzeņa, trīspirkstu dzeņa, mazā mušķērāja, baltkakla mušķērāja un meža baloža dzīvotnēs un saproksilofāgo vaboļu, proti, Šneidera mizmīļa, Buprestis splendens, sarkanā plakaņa, dzeltenkrūšu ēnvaboles, egļu praulmīļa, kā arī Rhysodes sulcatus dzīvotnēs un, otrkārt, pārtraukt mirušo simtgadīgo egļu novākšanu un koku izciršanu, lai palielinātu izmantojamās koksnes apjomu Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, – darbības, kas izriet no 2016. gada pielikuma un Lēmuma Nr. 51.

55      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 160. panta 7. punktu Komisija arī lūdza noteikt iepriekš minētos pagaidu pasākumus, pirms vēl atbildētāja ir iesniegusi savus apsvērumus, būtiska un neatgriezeniska kaitējuma riska dēļ Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska dzīvotnēm un viengabalainībai.

56      Ar 2017. gada 27. jūlija rīkojumu Komisija/Polija (C‑441/17 R, nav publicēts, EU:C:2017:622) Tiesas priekšsēdētāja vietnieks apmierināja šo pēdējo lūgumu uz laiku līdz galīgā rīkojuma pieņemšanai šajā pagaidu noregulējuma tiesvedībā.

57      2017. gada 13. septembrī Komisija papildināja savu pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu, lūdzot Tiesai, lai tā turklāt uzliek Polijas Republikai pienākumu maksāt kavējuma naudu gadījumā, ja tā nepildītu tiesvedībā izdotos rīkojumus.

58      2017. gada 28. septembrī Polijas Republika lūdza šo lietu nodot izskatīšanai Tiesas virspalātai atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 16. panta trešajai daļai. Tiesas priekšsēdētāja vietnieks, pamatojoties uz Reglamenta 161. panta 1. punktu, nodeva lietu Tiesai, kura, ņemot vērā lietas nozīmi, saskaņā ar minētā reglamenta 60. panta 1. punktu nozīmēja to izskatīšanai virspalātā.

59      Ar 2017. gada 20. novembra rīkojumu Komisija/Polija (C‑441/17 R, EU:C:2017:877) Tiesa apmierināja Komisijas lūgumu līdz galīgā sprieduma pasludināšanai šajā lietā, vienlaikus izņēmuma kārtā atļaujot Polijas Republikai veikt 2016. gada pielikumā un Lēmumā Nr. 51 paredzētās darbības, ja tās ir absolūti nepieciešamas un ciktāl tās ir samērīgas, lai tieši un nekavējoties garantētu sabiedrības drošību, ar nosacījumu, ka objektīvu iemeslu dēļ nav iespējami citi mazāk radikāli pasākumi. Tiesa arī lika Polijas Republikai vēlākais divu nedēļu laikā pēc šā rīkojuma izsniegšanas paziņot Komisijai visus pasākumus, ko tā veiks, lai šo rīkojumu pilnībā ievērotu, argumentēti precizējot tās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, kuras tā plāno veikt sakarā ar to nepieciešamību sabiedrības drošības garantēšanai. Tiesa atlika lēmuma pieņemšanu par Komisijas pieteikuma papildinājumu, kurā tika lūgts noteikt kavējuma naudas maksāšanu.

60      Turklāt ar 2017. gada 11. oktobra rīkojumu lietā Komisija/Polija (C‑441/17, nav publicēts, EU:C:2017:794) Tiesas priekšsēdētājs pēc savas ierosmes šo lietu nolēma izskatīt paātrinātā tiesvedībā, kāda ir paredzēta Eiropas Savienības Tiesas statūtu 23.a pantā un Tiesas Reglamenta 133. pantā.

V.      Par prasību

61      Savas prasības pamatojumam Komisija norāda četrus iebildumus par, pirmkārt, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pārkāpumu, otrkārt, šīs direktīvas 6. panta 1. punkta un Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu, treškārt, Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta pārkāpumu, kā arī, ceturtkārt, Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punkta pārkāpumu.

A.      Par prasības pieņemamību

1.      Lietas dalībnieku argumenti

62      Polijas Republika norāda, ka otrais, trešais un ceturtais iebildums, ko izvirzījusi Komisija, ir nepieņemami, ciktāl tie attiecas uz darbībām, kuras veiktas Brovskas un Hajnovkas mežniecību teritorijā un minētas Lēmumā Nr. 51. Proti, pirmkārt, šie iebildumi nepamatoti paplašinot argumentētajā atzinumā izteikto iebildumu tvērumu, jo šie pēdējie attiecoties tikai uz 2016. gada pielikuma sekām Belovežas mežniecībai. Tādējādi strīda priekšmets esot paplašināts gan rationae loci, gan arī rationae materiae, jo Lēmumā Nr. 51 minētās darbības atšķiroties no 2016. gada pielikumā noteiktajām. Otrkārt, otrā, trešā un ceturtā iebilduma formulējums esot nesaprotams. Proti, neesot iespējams noteikt, vai šie iebildumi ir saistīti vienīgi ar šā pielikuma pieņemšanu vai arī tie attiecas arī uz Lēmumā Nr. 51 paredzētajām darbībām.

63      Komisija uzskata, ka otrais, trešais un ceturtais iebildums ir pieņemami. Argumentētajā atzinumā Polijas Republikai pārmestie fakti attiecas tikai uz Belovežas mežniecību tāpēc vien, ka pasākumi, kurus Polijas iestādes šā atzinuma izdošanas laikā bija veikušas, attiecās vienīgi uz šo mežniecību. Tomēr tādus pašus pasākumus Polijas Republika bija veikusi arī attiecībā uz abām pārējām mežniecībām, kas ietilpst Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska. Kas attiecas uz identiskiem faktiem, kurus rada tā pati rīcība, esot pamatoti, ka prasība sakarā ar pienākumu neizpildi skar visu teritoriju, uz kuru dienā, kad prasība tika celta Tiesā, attiecās apstrīdētie meža apsaimniekošanas pasākumi. Laikā no argumentētā atzinuma sniegšanas līdz prasības celšanai sakarā ar pienākumu neizpildi veiktā ģeogrāfiskā paplašināšana ir tikai sekas tam, ka pašas Polijas iestādes izvēlējās pieņemt tāda paša rakstura lēmumus pirmstiesas procedūras laikā un pārāk vēlu par tiem informēt.

2.      Tiesas vērtējums

64      Ir jāatgādina, ka pirmstiesas procedūras mērķis ir dot attiecīgajai dalībvalstij iespēju izpildīt savus no Savienības tiesībām izrietošos pienākumus un pienācīgi aizstāvēties pret Komisijas izvirzītajiem iebildumiem. Pirmstiesas procedūras likumība ir ne tikai būtiska garantija, lai aizsargātu attiecīgās dalībvalsts tiesības, bet arī – lai nodrošinātu to, ka iespējamā tiesas procedūra būs ar skaidri definētu strīda priekšmetu (spriedums, 2015. gada 16. septembris, Komisija/Slovākija, C‑433/13, EU:C:2015:602, 39. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

65      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru atbilstoši LESD 258. pantam celtas prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi priekšmets tiek noteikts Komisijas argumentētajā atzinumā un tādējādi prasībai ir jābūt pamatotai ar tiem pašiem iemesliem un pamatiem kā šim atzinumam (spriedumi, 2010. gada 8. jūlijs, Komisija/Portugāle, C‑171/08, EU:C:2010:412, 25. punkts, un 2017. gada 5. aprīlis, Komisija/Bulgārija, C‑488/15, EU:C:2017:267, 37. punkts).

66      Tomēr šī prasība nevar sniegties tik tālu, lai prasītu, ka argumentētā atzinuma rezolutīvajā daļā esošajam iebildumu formulējumam ikreiz būtu pilnīgi jāatbilst prasības pieteikumā izklāstītajiem prasījumiem, ja vien strīda priekšmets, kāds tas ir noteikts argumentētajā atzinumā, nav ticis paplašināts vai grozīts (skat. it īpaši spriedumu, 2006. gada 9. novembris, Komisija/Apvienotā Karaliste, C‑236/05, EU:C:2006:707, 11. punkts).

67      Konkrētāk, prasības sakarā ar valsts pienākumu neizpildi priekšmets var attiekties uz faktiem pēc argumentētā atzinuma, ciktāl tie ir tāda paša rakstura un veido to pašu rīcību kā minētajā atzinumā aplūkotie fakti (skat. it īpaši spriedumus, 1988. gada 4. februāris, Komisija/Itālija, 113/86, EU:C:1988:59, 11. punkts; 2006. gada 9. novembris, Komisija/Apvienotā Karaliste, C‑236/05, EU:C:2006:707, 12. punkts, un 2017. gada 5. aprīlis, Komisija/Bulgārija, C‑488/15, EU:C:2017:267, 43. punkts).

68      Šajā gadījumā Komisija argumentētajā atzinumā un prasības pieteikumā ir norādījusi vienus un tos pašus četrus iebildumus par to, ka Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no, pirmkārt, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. un 3. punkta un 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta, kā arī, otrkārt, no Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta un 5. panta b) un d) punkta.

69      Gan no argumentētā atzinuma, gan no prasības pieteikuma izriet, ka Komisija apgalvo, ka šie pārkāpumi visi ir tādi, kas aizskar Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību.

70      Šajā ziņā nav strīda par to, ka argumentētais atzinums attiecas vienīgi uz 2016. gada pielikumā paredzētajām darbībām Belovežas mežniecībā, kamēr otrais, trešais un ceturtais iebildums prasības pieteikumā, attiecībā uz kuriem Polijas Republika ir izvirzījusi iebildi par nepieņemamību, attiecas arī uz darbībām, kas īstenotas Brovskas un Hajnovkas mežniecībās, piemērojot Lēmumu Nr. 51.

71      Tomēr ir jānorāda vispirms, ka šīs trīs mežniecības visas ietilpst Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, par ko ir argumentētais atzinums.

72      Turklāt, tāpat kā 2016. gada pielikumā, kurā būtībā ir paredzēts īstenot Belovežasmežniecībā dažādas cirtes darbības, kā, piemēram, egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto egļu un sabiedrisko drošību apdraudošo mirstošo koku aizvākšanu ar “sanitārām cirtēm”, kā arī meža atjaunošanu, Lēmumā Nr. 51 ir paredzēta šajā pašā mežniecībā, kā arī Brovskas un Hajnovkas mežniecībās nepārtraukta un savlaicīga astoņzobu mizgrauža apdzīvotu koku nociršana, tūlītēja apdraudējumu sabiedrības drošībai radošo koku nociršana, kā arī egļu astoņzobu mizgrauža skartu mežaudžu apmežošana (turpmāk tekstā – “attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības”).

73      Visbeidzot no Komisijas sniegtās informācijas, ko Polijas Republika nav apstrīdējusi, izriet, ka informācija par Lēmuma Nr. 51 pieņemšanu tika sniegta Komisijai tikai 2017. gada 17. maijā, kas ir jau pēc argumentētā atzinuma nosūtīšanas 2017. gada 28. aprīlī.

74      No minētā izriet, ka fakti argumentētajā atzinumā ir tādi paši un veido to pašu uzvedību kā prasības pieteikumā norādītie.

75      Šādos apstākļos atbilstīgi šā sprieduma 66. un 67. punktā atgādinātajai judikatūrai Komisija varēja iekļaut prasības pieteikumā aktīvas meža apsaimniekošanas darbības, kas īstenotas Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska Brovskas un Hajnovkas rajonos, šādi negrozot strīda priekšmetu.

76      No iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet arīdzan, ka pretēji tam, ko apgalvo Polijas Republika, tai nevarēja būt nekādu šaubu par otrā, trešā un ceturtā iebilduma tvērumu.

77      Turklāt, ņemot vērā faktu, pirmkārt, ka noteikumi, uz kuru pārkāpumu tiek norādīts, ir identiski, otrkārt, ka šo pārkāpumu, kas visi aizskar Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, priekšmets ir tas pats un, visbeidzot, ka gan norādītā rīcība, gan norādītie fakti, proti, attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, ir tāda paša rakstura un tās motivējuši tie paši apsvērumi, proti, egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās un sabiedriskā drošība, Polijas Republika nevar apgalvot, ka nav spējusi noderīgi izmantot savus aizstāvības līdzekļus pret Komisijas formulētajiem iebildumiem.

78      Šajā ziņā ir turklāt jānorāda, ka šīs dalībvalsts sniegtā argumentācija iebildumu rakstā par šiem iebildumiem skaidri attiecas gan uz 2016. gada pielikumā, gan uz Lēmumā Nr. 51 paredzētajām darbībām.

79      Tādēļ otrais, trešais un ceturtais iebildums ir pieņemami.

B.      Par pienākumu neizpildi

1.      Par pirmo iebildumu – Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pārkāpumu

a)      Lietas dalībnieku argumenti

80      Komisija apgalvo, ka Polijas Republika, apstiprinot 2016. gada pielikumu un veicot tajā paredzētās attiecīgās aktīvas meža apsaimniekošanas darbības, nepārliecinoties, ka tās neietekmēs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, nav izpildījusi savus pienākumus, kas izriet no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta.

81      Komisijas ieskatā, 2016. gada pielikums, ciktāl ar to ir grozīts 2012. gada MAP, ir “plāns” vai “projekts”, kas nav tieši saistīts ar Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, bet varētu būtiski ietekmēt šo teritoriju saistībā ar tajā paredzēto izmantojamās koksnes kubatūras trīskāršošanu Belovežas mežniecībā. Atšķirībā no 2015. gada PZO 2012. gada MAP neesot “apsaimniekošanas plāns” Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta izpratnē, jo tajā neesot noteikti nepieciešamie Natura 2000 teritoriju aizsardzības mērķi un pasākumi. 2012. gada MAP mērķis galvenokārt esot regulēt meža apsaimniekošanas praksi, īpaši nosakot maksimālo izstrādājamās koksnes apjomu un mežu aizsardzības pasākumus. Tādēļ pirms tā pieņemšanas vai grozīšanas būtu bijis jāveic tā ietekmes uz attiecīgo Natura 2000 teritoriju pienācīgs vērtējums, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam.

82      Komisija tomēr uzskata, ka Polijas iestādes nav pārliecinājušās, ka 2016. gada pielikums neietekmēs šīs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, kam nepieciešams ilgstoši saglabāt tai raksturīgās iezīmes, kas saistītas ar tajā sastopamās dabiskās dzīvotnes veidu, ar kuras aizsardzības mērķi tika pamatota šīs teritorijas atzīšana par KNT un ĪAT. Šajā gadījumā minētās teritorijas viengabalainības iezīmes esot šādas: tajā notiekošie dabiskie ekoloģiskie procesi (koku dabiskā reģenerācija, sugu dabiskā izlase bez cilvēka iejaukšanās, dabiskā ekoloģiskā secība), sastopamo sugu dažādība un mežaudžu vecuma struktūra, kurā īpaši nozīmīgu proporciju veido koki optimālā vai noslēguma fāzē, daudz mirušu koku un dabiskam, cilvēka neskartam mežam tipiskas sugas, kas dzīvo iepriekš minētajās dabiskajās dzīvotnēs.

83      Taču mirušo un mirstošo koku novākšana, meža apsaimniekošana “sanitāro ciršu” veidā, koku ciršana vairāk nekā simts gadus vecās mežaudzēs subkontinentālo ozolu un skābaržu birzīs un aluviālajos mežos un vairāk nekā simts gadus vecu, mirušu un mirstošu astoņzobu mizgrauža apdzīvotu egļu ciršana, kas ir 2016. gada pielikumā paredzētas darbības, rada potenciālu apdraudējumu dabiskajām dzīvotnēm un attiecīgo sugu dzīvotnēm, kas noteiktas 2015. gada PZO. Šis potenciālais apdraudējums faktiski ietver “sanitārās cirtes”.

84      Savukārt egļu astoņzobu mizgrauzis 2015. gada PZO netiekot uzskatīts par apdraudējumu attiecīgajām dzīvotnēm, un arī cīņa ar egļu astoņzobu mizgrauzi, izmantojot mežaudžu ciršanu un apdzīvoto egļu aizvākšanu, šajā plānā neesot tikusi skaidri atzīta par aizsardzības pasākumu. Gluži pretēji, tieši egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto egļu aizvākšana 2015. gada PZO esot uzskatīta par apdraudējumu apodziņa, bikšainā apoga un trīspirkstu dzeņa dzīvotnēm.

85      Ņemot vērā pašreizējās zināšanas, egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās periodi esot jāuzskata par daļu no vecu mežu, kuros aug egles, dabiskā cikla. Šie fenomeni esot tikuši regulāri novēroti pagātnē Belovežas gāršā. Tie turklāt nekādi netiekot uzraudzīti Belovežas nacionālā parka teritorijā, kurā dzīvotņu aizsardzības statuss esot labāks nekā Valsts meža dienesta pārvaldītajās mežniecībās, kurās tikušas veiktas “sanitārās cirtes”. Zinātniskie pētījumi arī apliecinot labāku aizsardzības statusu Belovežas gāršas dzīvotnēm, kurās nav nekādas cilvēka iejaukšanās. Turklāt zinātniekiem esot bažas par to, ka mirušo vai mirstošo koku novākšana var izjaukt mežaudžu vecuma struktūru, noplicināt aizsargāto sugu un dzīvotņu dažādību un likt izzust nozīmīgiem barības avotiem daudzām aizsargātām dzīvnieku sugām. Tāpēc mirušās koksnes novākšana “sanitārajās cirtēs” neesot saderīga ar aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzības mērķiem, jo mirušās koksnes saglabāšana esot nepieciešama bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai.

86      Komisija vienlīdz uzsver, ka mērogs, kādā ciršana ir paredzēta 2016. gada pielikumā, ir ievērojams.

87      Proti, pirmām kārtām zonas, kurās ir atļauta koksnes ieguve, sakrītot ar tām zonām, kurās 2015. gada PZO paredz aizsardzības pasākumus, kas no meža apsaimniekošana darbībām izslēdz mežaudzes, kuras ir vecākas par simts gadiem.

88      Turklāt ar Lēmumu Nr. 51 trīs Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska mežniecībās tika noteikta visu vecuma klašu mežaudžu koku nociršana un aizvākšana cīņā pret egļu astoņzobu mizgrauzi. Tā “meža atjaunošanas zonas”, kurā atbilstoši 2016. gada pielikumam norisinājās darbības ar mērķi kavēt egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos, platība esot bijusi 34 000 hektāri jeb 50 % šīs teritorijas platības, savukārt references zonas pletās 17 000 hektāru platībā.

89      Visbeidzot, pat ja pieņemtu, ka platība, kurā 2016. gada pielikumā bija paredzētas meža apsaimniekošanas darbības, kā to norāda Polijas iestādes, ir 5 % no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska, tā būtu vērā ņemama, jo no tā izrietētu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā paredzēto pienākumu nepiemērošana un tas, ka noteicoša nozīme būtu piešķirama pienākumam saglabāt šīs teritorijas funkcionālo viengabalainību, ievērojot ekoloģisko sasaisti sugām, kam nepieciešams liels daudzums mirušas koksnes. Patiesībā, 2012. gada MAP nosakot izstrādājamās koksnes apjomu 63 471 m3 apjomā līdz 2021. gadam, kompetentās iestādes, novērtējušas ietekmi uz vidi, esot atradušas līdzsvarotu izmantošanas līmeni, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

90      Komisija uzskata, ka Polijas iestādes nevienā lēmumu pieņemšanas brīdī neesot ņēmušas vērā vairāku zinātnisko iestāžu viedokļus, kas tām tomēr bija zināmi, saskaņā ar kuriem minētās darbības būtībā ir tādas, kas draud radīt kaitējumu Natura 2000 teritorijai Puszcza Białowieska.

91      Konkrētāk, šīs iestādes, balstoties uz 2015. gada ietekmes novērtējumu, neesot varējušas izslēgt zinātnisko šaubu pastāvēšanu par kaitīgas iedarbības uz šīs teritorijas viengabalainību neesamību. Proti, šis vērtējums esot balstījies uz 2012. gadā veiktu ietekmes novērtējumu un esot bijis koncentrēts uz egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotām mežaudzēm. Turklāt tas esot bijis balstīts uz kļūdainu metodi, jo tajā neesot bijusi atsauce uz konkrētiem dzīvotņu un dzīvnieku sugu dzīvotņu, kas aplūkotas 2015. gada PZO, aizsardzības mērķiem, tajā nav definēta šīs teritorijas viengabalainības nozīme un nav ticis norādīts, kā paredzētās darbības nevar tai radīt aizskārumu. Turklāt 2016. gada pielikums neesot ticis pieņemts, balsoties uz atjauninātu informāciju, jo, lai labāk apzinātos šo sugu izplatības vietas, Polijas iestādes 2016. gadā veica teritorijas inventarizāciju, bet tās galīgo rezultātu argumentētā atzinuma sniegšanas brīdī vēl nebija.

92      Komisija atgādina, ka tieši lēmuma par piekrišanu projekta īstenošanai pieņemšanas brīdī, no zinātnes viedokļa raugoties, nav jābūt nekādām pamatotām šaubām par kaitējuma attiecīgās teritorijas viengabalainībai neesamību. Tādējādi Polijas Republika esot pārkāpusi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktu kaut vai tikai tā vienkāršā iemesla dēļ, ka vides ministrs, apstiprinot 2016. gada pielikumu, nevarēja būt pārliecināts, ka šajā pielikumā paredzētajām darbībām nebūs kaitīgas ietekmes uz Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību. No tā izrietot arī tas, ka nekādi vēlāki pasākumi nespēs izlabot šīs normas pārkāpumu pat gadījumā, ja vēlāk tiktu noteikta kaitīgas ietekmes neesamība, jo pozitīva lēmuma pieņemšanas nosacījumi pielikuma apstiprināšanas brīdī nebija izpildīti.

93      Tādējādi references zonu noteikšana Lēmumā Nr. 52 nevar tikt uzskatīta par pasākumu, kas mazina 2016. gada pielikuma ieviešanas kaitīgās sekas. Pirmkārt, 2015. gada ietekmes novērtējums neesot ticis veikts par šīm zonām. Otrkārt, minēto zonu noteikšana neļaujot izvairīties no šā pielikuma ieviešanas kaitīgās ietekmes vai to mazināt. Ar to tikai tiekot saglabāts iepriekšējais stāvoklis daļā Belovežas mežniecības, bet netiekot ierobežota kaitīgā ietekme, kas izriet no 2016. gada pielikumā paredzētajām darbībām pārējā šīs mežniecības teritorijā, kuras platība ir lielāka. Turklāt references zonas esot noteiktas patvaļīgi. Patiesībā, tā kā šādu zonu noteikšanai neesot ietekmes uz kopējo maksimālo koksnes ieguves apjomu, kas noteikts pielikumā, šo zonu noteikšana izraisot intensīvāku ciršanu pārējā Belovežas mežniecības teritorijā. Turklāt esot iespējams atkāpties no šo zonu neiekļaušanas. Turklāt ar Lēmumu Nr. 51 tika noteikts izcirst un aizvākt nokaltušos kokus un visa vecuma klašu kokus, ko apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, neņemot vērā šīs pašas zonas.

94      Vispirms Polijas Republika uzsver, ka 2012. gada MAP, tāpat kā 2016. gada pielikums, ir “apsaimniekošanas plāns” Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta izpratnē. Proti, šāds plāns esot tehniskais paņēmiens, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu 2015. gada PZO paredzēto aizsardzības pasākumu ieviešanu, jo šajā pēdējā minētajā nav noteikts koksnes ieguves apjoms. Konkrētāk, 2016. gada pielikums tādējādi ļaujot izpildīt aizsardzības uzdevumus, ierobežojot egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos. Šajā ziņā esot jāuzsver, ka šajā pielikumā paredzētais koksnes izmantošanas apjoms, proti, 188 000 m3 Belovežas mežniecībai, ir nepārprotami zemāks par līmeņiem, kas ierakstīti apsaimniekošanas plānos 1992.–2001. un 2002.–2011. gada laikposmam un kas bija attiecīgi 308 000 m3 un 302 000 m3.

95      Turklāt Polijas Republika uzsver, ka tika uzskatīts par iespējamu, ka 2016. gada pielikuma ieviešanai varētu būt iespējama ietekme uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska. Tieši šā iemesla dēļ esot ticis uzskatīts, ka ir jāveic 2015. gada ietekmes novērtējums. Šajā gadījumā pēc šā novērtējuma par pirmo pielikuma projektu, kurā bija norādīts koksnes izmantošanas apjoms 317 894 m3, tika dots negatīvs atzinums. Ņemot vērā šo novērtējumu, 2016. gada pielikumā koksnes izmantošana esot tikusi samazināta līdz 129 000 m3. Jaunais novērtējums par šo pielikumu esot parādījis būtiskas negatīvas ietekmes uz teritorijas viengabalainību neesamību. Patiesībā šim pielikumam esot bijusi būtiska pozitīva ietekme uz 2015. gada PZO aizsargātajiem elementiem. Proti, koksnes izmantošanas apjoma izmaiņas esot nepieciešamas, lai īstenotu tajā paredzētos aizsardzības pasākumus. Turklāt 2016. gada pielikumā neesot paredzēts apzināti nogalināt vai gūstīt, vai traucēt dzīvniekus.

96      Polijas Republika apgalvo, ka Komisija esot kļūdaini pieņēmusi, ka 2016. gada pielikumā uzskaitītie pasākumi paši par sevi rada kaitīgas ietekmes risku Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainībai.

97      Šajā ziņā Komisija neesot ņēmusi vērā faktu, ka šīs teritorijas viengabalainību gadsimtu gaitā esot veidojusi cilvēka roka mežu ilgtspējīgas izmantošanas ceļā. Konkrētāk, dzīvotņu un sugu stāvoklis un sastopamības procentuālais daudzums teritorijas noteikšanas brīdī esot iepriekš veiktās Belovežas gāršas izmantošanas rezultāts, proti, rezultāts koksnes ieguvei pagātnē stādītajās mežaudzēs. Īstenībā tieši veiktais krasais koksnes izmantošanas samazinājums novecojošajās mežaudzēs, kas paredzēts 2012. gada MAP, pastāvot Komisijas spiedienam, esot izraisījis mežaudžu, īpaši egļu mežaudžu, nīkuļošanu šādi radītās egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanas rezultātā. Šādas nīkuļošanas rezultātā aizsargātās dzīvotnes esot sākušas piedzīvot izmaiņas. Konkrētāk, dzīvotne 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) jeb dominējošā dzīvotne esot sākusi pārveidoties par purvu vai pļavu. Tādējādi Polijas iestādes esot izstrādājušas stāvokļa uzlabošanas programmu, par izejas punktu izmantojot Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska dzīvotņu un sugu vispārējo inventarizāciju. Šajā kontekstā 2016. gada pielikuma pieņemšana esot mēģinājums atgriezties pie vecās apsaimniekošanas metodes.

98      Šajos apstākļos tieši aizsardzības pasākumu pārtraukšana apdraudot šīs teritorijas viengabalainību un tajā atrodamo dzīvotņu turpinātību. Cilvēka darbības biodiversitātes uzturēšanai neesamība esot izraisījusi sugu un to dzīvotņu izzušanu. Šādi Komisija esot pieļāvusi kļūdu, pamatojoties uz Belovežas gāršas primāro raksturu un apgalvojot, ka šajā mežā sastopamās sugas ir tādas, kas raksturīgas cilvēka neskartām teritorijām.

99      Aktīvas meža apsaimniekošanas izvēle esot veikta arī citās dalībvalstīs. Tādējādi Austrijā esot tikusi ieviesta programma egļu astoņzobu mizgrauža izplatības apturēšanai nacionālajos parkos un teritorijās ar augstu dabas vērtību, tās ietvaros saglabājot aizliegumu veikt darbus “bioloģiskās daudzveidības centros”, vienlaikus, izmantojot meža apsaimniekošanas tehnikas, aizsargājot blakus esošos mežus, kas paredzēti koksnes ieguvei. Parasti tiekot ieteikts, lai teritorijās, kurās tiek aizsargāti dabas procesi, piemēram, nacionālajos parkos, tiek skaidri nodalīta zona, kurā nenotiek iejaukšanās, un nomaļas zonas, kurās tiek veiktas darbības, lai ierobežotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos. Izveidojot references zonas, Polijas Republika esot īstenojusi tādu pašu pieeju.

100    Polijas Republika apgalvo, ka 2016. gada pielikumā paredzētās darbības atbilst 2015. gada PZO. Proti, saskaņā ar pēdējo minēto tādas apsaimniekošanas darbības kā ciršana un pirmscirtes ciršanas šajā pielikumā esot aizliegtas visās sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgi un vecāki eksemplāri ir vismaz 10 %. Šajās mežaudzēs notiekot vienīgi “sanitārās cirtes”, lai atbrīvotos no egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotās egļu koksnes. Sausā koksne tajās netiekot novākta. Turklāt nekādas “sanitārās cirtes” netiekot veiktas dabas rezervātos un purvainajās un mitrajās dzīvotnēs. Teritorijas, kuras neskar “sanitārās cirtes”, veidojot 7123 hektārus jeb 58 % no Belovežas mežniecības platības. Turklāt 2016. gada pielikumā paredzētās darbības attiecoties tikai uz 5,4 % no attiecīgās teritorijas jeb 3401 hektāru. Šajos apstākļos 2015. gadā veiktais ietekmes novērtējums esot izslēdzis iespēju, ka varētu īstenoties 2015. gada PZO noteiktais potenciālais apdraudējums, kas saistīts ar mirušo un mirstošo koku novākšanu.

101    Turklāt attiecībā uz saproksilofāgajām vabolēm Polijas Republika piebilst, ka netiks novāktas piesaulē stāvošās mirušās priedes, kas veido Buprestis splendens dzīvotni. Savukārt saskaņā ar pētījumiem, kas 2016. un 2017. gadā tika veikti par gandrīz 12 000 analizētu koku, sarkanā plakaņa populācijas koncentrējoties apsēs un ošos. Kopš 2016. gada aprīļa veiktā inventarizācija esot pirmais šāda veida projekts, kura ietvaros, objektīvi un izmantojot statistikas datus, tika izvērtēti dažādi elementi, kas veido bioloģisko daudzveidību 1400 areālos, kuri izkaisīti vienmērīgā tīklā visā Belovežas gāršas teritorijā. Kas attiecas uz Šneidera mizmīli, vislielākais apdraudējums šādi izrietot no priežu skaita samazināšanās. Kas attiecas uz dzeltenkrūšu ēnvaboli, egļu praulmīli un Rhysodes sulcatus, vislielākais apdraudējums izrietot no tā, ka beidz pastāvīgi rasties liela izmēra miruši koki, ko izraisot senāku egļu mežaudžu pēkšņa nīkuļošana saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos.

102    Turklāt ar mirušo egļu novākšanu saistīto ciršu veikšana pozitīvi ietekmējot Buprestis splendens un lapkoku praulgrauža dzīvotni, palielinot gaismas piekļuvi mežā. Runājot par pārējām sugām, proti, Šneidera mizmīli, sarkano plakani un Rhysodes sulcatus, egle neesot to iecienītākā dzīvotne. Pašreiz Belovežas gāršā vidēji esot aptuveni 64 m3 mirušu koku uz hektāru. Ņemot vērā mirušu koku nepārtrauktu parādīšanos ainavā, šis elements pilnībā garantējot drošību aplūkojamo vaboļu dzīvotnēm.

103    Kā uzskata Polijas Republika, ir jāņem vērā arī references zonas. To mērķis nekādi nav kompensēt vai mazināt attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību iespējamo negatīvo ietekmi. Šīs zonas esot noteiktas atbilstoši lojālas sadarbības principam, kas minēts LES 4. panta 3. punktā, nolūkā veikt salīdzinājumu attiecībā pret pārējām Belovežas gāršas zonām. Turklāt to atrašanās vieta esot saistīta ar dabisko dzīvotņu aizsardzības statusu un to, ka nepastāvot vajadzība veikt aizsardzības uzdevumus, kas izrietot no 2015. gada PZO. Komisija arī nevarot pārmest Polijas iestādēm to, ka tās references teritorijās nebūtu veikušas ietekmes uz vidi novērtējumu. Proti, saskaņā ar šādu argumentāciju tāda pati kritika būtu jāvelta Komisijas prasītajai izmantošanas pārtraukšanai visā Belovežas gāršā.

104    Šajā ziņā Komisija kļūdoties, uzskatot, ka bezdarbībai ir pozitīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību. No inventarizācijas, kas veikta kopš 2016. gada aprīļa, rezultātiem izrietot, ka, piemēram, stingri aizsargājamā Belovežas nacionālā parka zonā tika konstatēta tikai viena Šneidera mizmīļa kolonija, savukārt Belovežas mežniecības teritorijā tās tika konstatētas 70 reizes. Līdzīga situācija esot izpaudusies virknei citu sugu, piemēram, apodziņam vai trīspirkstu dzenim.

105    Visbeidzot attiecībā uz pieejamo labāko zinātnes atziņu ņemšanu vērā Polijas Republika uzsver, ka Belovežas gārša ir tik specifiska un unikāla ekosistēma, ka tādu pētījumu rezultātus, kas skar dažādu organismu savstarpēju atkarību un kas veikti citās ekosistēmās, nevar vienkārši piemērot šā meža situācijai. Taču, lai arī daļa zinātnisko aprindu iebilst pret to, ka cīņā ar egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos tiek izmantota apdzīvoto koku ciršana, pastāvot virkne citu zinātnisko pētījumu, saskaņā ar kuriem tieši neiejaukšanās egļu astoņzobu mizgrauža izplatībā Belovežas gāršā izraisītu ļoti iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dabiskajām dzīvotnēm un dzīvnieku sugu dzīvotnēm, kuru aizsardzībai Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir tikusi noteikta. Turklāt no kāda pētījuma par Belovežas gāršu izrietot, ka stingrai aizsardzībai vajadzētu būt tikai papildinājumam, nevis būtiskākajam augsta bioloģiskās daudzveidības līmeņa saglabāšanas un noturēšanas stratēģijas elementam.

b)      Tiesas vērtējums

1)      Ievada apsvērumi

106    Jāatgādina, ka Dzīvotņu direktīvas 6. pantā dalībvalstīm ir noteikta virkne īpašu pienākumu un procedūru, kuru mērķis atbilstoši tās 2. panta 2. punktam ir nodrošināt, ka tiek saglabāts vai attiecīgā gadījumā atjaunots labvēlīgs Eiropas Savienībā nozīmīgo dabisko dzīvotņu un savvaļas faunas un floras sugu aizsardzības statuss, lai sasniegtu vispārīgāku šīs pašas direktīvas mērķi – nodrošināt augstu vides aizsardzības līmeni attiecībā uz atbilstoši šai direktīvai aizsargātajām teritorijām (skat. šajā ziņā spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 36. punkts, kā arī 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK, C‑243/15, EU:C:2016:838, 43. punkts).

107    Šajā kontekstā Tiesa jau ir atzinusi, ka Dzīvotņu direktīvas normu mērķis ir veicināt to, lai dalībvalstis noteiktu atbilstošus aizsardzības pasākumus dabisko dzīvotņu veidu apdzīvoto teritoriju ekoloģisko iezīmju saglabāšanai (spriedumi, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 38. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 36. punkts).

108    Šādā nolūkā Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir paredzēta procedūra, lai ar iepriekšējas kontroles palīdzību nodrošinātu, ka visus plānus vai projektus, kas nav tieši saistīti ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai, bet kas varētu būtiski ietekmēt minēto teritoriju, varētu apstiprināt tikai tad, ja netiks izjaukta attiecīgās teritorijas viengabalainība (skat. īpaši spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 28. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 43. punkts).

109    Šajā ziņā ir jāprecizē, ka attiecībā uz teritorijām, kas klasificētas par ĪAT, no šī noteikuma izrietošie noteikumi atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 7. pantam aizstāj no Putnu direktīvas 4. panta 4. punkta pirmā teikuma izrietošos pienākumus no klasifikācijas atbilstoši šai direktīvai datuma, ja pēdējais minētais datums ir pēc Dzīvotņu direktīvas piemērošanas datuma (skat. šajā ziņā it īpaši spriedumu, 2016. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑461/14, EU:C:2016:895, 71. un 92. punkts, kā arī tajos minētā judikatūra).

110    Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktā ir nošķirti divi posmi.

111    Pirmajā posmā, kurš minēts šā paša noteikuma pirmajā teikumā, ir paredzēts pienākums dalībvalstīm veikt atbilstošu plāna vai projekta ietekmes uz aizsargātu teritoriju novērtējumu, ja pastāv iespējamība, ka šis plāns vai projekts šo teritoriju var būtiski ietekmēt (spriedumi, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 29. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 44. punkts).

112    Konkrētāk, ņemot vērā piesardzības principu, ja plāns vai projekts, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs teritorijas apsaimniekošanai, var ietekmēt tās aizsardzības mērķus, tas ir jāuzskata par tādu, kas var šo teritoriju būtiski ietekmēt. Minētais risks ir izvērtējams, ņemot vērā attiecīgās teritorijas, kuru plāni vai projekti skar, īpašas pazīmes un vides apstākļus (skat. it īpaši spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 30. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 45. punkts).

113    Saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmo teikumu veicamais plāna vai projekta ietekmes uz attiecīgo teritoriju atbilstošs novērtējums ir saistīts ar prasību, lai, ņemot vērā šajā jomā pieejamās labākās zinātnes atziņas, tiktu apzināti visi attiecīgā plāna vai projekta aspekti, kas paši par sevi vai kopā ar citiem plāniem vai projektiem var ietekmēt šīs teritorijas aizsardzības mērķus (skat. it īpaši spriedumus, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 51. punkts, kā arī 2017. gada 26. aprīlis, Komisija/Vācija, C‑142/16, EU:C:2017:301, 57. punkts).

114    Atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam veiktais novērtējums tādējādi nedrīkst būt nepilnīgs un tajā ir jābūt pilnīgiem, precīziem un galīgiem konstatējumiem un secinājumiem, kas kliedē jebkuras zinātniski pamatotas šaubas par paredzēto darbu ietekmi uz attiecīgo aizsargājamo teritoriju (skat. it īpaši spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 44. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 50. punkts).

115    Otrajā posmā, kas ir minēts Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā teikumā un kas tiek īstenots pēc minētā atbilstošā novērtējuma veikšanas, atļaujas izsniegšana šādam plānam vai projektam tiek ierobežota ar nosacījumu, ka ar to nedrīkst tikt apdraudēta attiecīgās teritorijas viengabalainība, izņemot gadījumu, kad ir jāpiemēro šā panta 4. punkta noteikumi (skat. spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 31. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 46. punkts).

116    Lai netiktu apdraudēta teritorijas kā dabiskas dzīvotnes viengabalainība Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē, tā ir jāsaglabā labvēlīgā aizsardzības statusā, kas nozīmē ilgstoši saglabāt attiecīgajai teritorijai raksturīgās iezīmes, kuras ir saistītas ar tāda dabiskās dzīvotnes veida sastopamību, kura saglabāšanas mērķis ir bijis pamats šīs teritorijas iekļaušanai KNT sarakstā šīs direktīvas izpratnē (skat. it īpaši spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 39. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 47. punkts).

117    Plānu vai projektu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta izpratnē tādējādi var atļaut tikai ar nosacījumu, ka kompetentās iestādes ir guvušas pārliecību, ka tam nav ilgstošas kaitīgas ietekmes uz attiecīgās teritorijas viengabalainību. Tā tas ir gadījumā, ja no zinātniskā viedokļa nepastāv pamatotas šaubas par šādas ietekmes neesamību (skat. šajā ziņā it īpaši spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 40. punkts, kā arī 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK, C‑243/15, EU:C:2016:838, 42. punkts).

118    Šajā noteikumā šādi ir ietverts piesardzības princips, un tas ļauj efektīvi novērst paredzēto plānu vai projektu radītos aizsargājamo teritoriju viengabalainības apdraudējumus. Mazāk stingrs kritērijs, kas ļautu dot piekrišanu, nevarētu nodrošināt tikpat efektīvu šajos noteikumos minēto teritoriju aizsardzības mērķu īstenošanu (skat. spriedumus, 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 41. punkts, kā arī 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 53. punkts).

119    Tāpēc valsts kompetentās iestādes nevar atļaut tādu iejaukšanos, kas var ilgstoši apdraudēt tādu attiecīgo teritoriju ekoloģiskās īpatnības, kuru izplatības areālā ir Kopienas intereses vai prioritārie dabisko dzīvotņu veidi. Tā tostarp ir tad, kad iejaukšanās rada risku izraisīt kādas attiecīgajā teritorijā esošas dabiskās dzīvotnes veida izzušanu vai daļēju un neatgriezenisku noplicināšanu (šajā nozīmē skat. it īpaši spriedumus, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 163. punkts, kā arī 2013. gada 11. aprīlis, Sweetman u.c., C‑258/11, EU:C:2013:220, 43. punkts).

120    Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tieši lēmuma par piekrišanu projekta īstenošanai pieņemšanas brīdī, no zinātnes viedokļa raugoties, nav jābūt nekādām pamatotām šaubām par kaitējuma attiecīgās teritorijas viengabalainībai neesamību (skat. it īpaši spriedumus, 2006. gada 26. oktobris, Komisija/Portugāle, C‑239/04, EU:C:2006:665, 24. punkts, un 2017. gada 26. aprīlis, Komisija/Vācija, C‑142/16, EU:C:2017:301, 42. punkts).

121    Tieši šo principu gaismā ir jāpārbauda, vai, kā to pirmajā iebildumā apgalvo Komisija, Polijas Republika, pieņemot 2016. gada pielikumu un Lēmumu Nr. 51, ir pārkāpusi pienākumus, kas tai izriet no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta.

2)      Par plāna vai projekta, kas nav tieši saistīts vai vajadzīgs attiecīgās teritorijas apsaimniekošanai, esamību

122    Ar 2016. gada pielikumu tika grozīts 2012. gada MAP Belovežas mežniecībai, lai laikposmā no 2012. līdz 2021. gadam ļautu šajā mežniecībā palielināt izmantojamās koksnes apjomu no 63 471 m3 līdz 188 000 m3, īstenojot tādas aktīvās meža apsaimniekošanas darbības kā astoņzobu mizgrauža apdzīvoto egļu aizvākšana ar “sanitārajām cirtēm”, mirstošo koku aizvākšana un meža atjaunošana. Piemērojot Lēmumu Nr. 51, šīs darbības tika īstenotas ne vien Belovežas mežniecībā, bet arī Brovskas un Hajnovkas mežniecībās.

123    No tā izriet, ka 2016. gada pielikums, kura vienīgais mērķis tādējādi bija palielināt izmantojamās koksnes apjomu, īstenojot attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, nekādi nenosaka aizsardzības mērķus un pasākumus šai teritorijai, kuri patiesībā ir ietverti 2015. gada PZO, ko Polijas iestādes ir pieņēmušas neilgi pirms tam.

124    Tādēļ 2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51 ar to, ka tie ļauj šādi iejaukties dabas vidē, kas paredzēta meža resursu izmantošanai, ir “plāni vai projekti, kas nav tieši saistīti” ar Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska “vai nav vajadzīgi tās apsaimniekošanai”, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē.

125    Šajā ziņā nav nozīmes tam, ka 2016. gada pielikumā paredzētais izmantojamās koksnes apjoms ir mazāks par to, kas atļauts mežsaimniecības plānos laikposmiem no 1992. līdz 2001. un no 2002. līdz 2011. gadam. Proti, plāna vai projekta, kas nav tieši saistīts ar aizsargājamu teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, esamība ir būtībā atkarīga no attiecīgās iejaukšanās rakstura, nevis vienīgi no tās apjoma.

126    Turklāt Polijas Republika kļūdaini apgalvo, ka 2016. gada pielikums ir ļāvis īstenot aizsardzības mērķi – ierobežot egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos. Proti, šis mērķis nekādi neietilpst aizsardzības mērķos, kas norādīti 2015. gada PZO, kura, gluži pretēji, 3. pielikumā ir skaidri paredzēts, ka egļu, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, aizvākšana ir jāuzskata par potenciālām briesmām apodziņa, bikšainā apoga un trīspirkstu dzeņa labvēlīga aizsardzības statusa uzturēšanai.

127    No tā izriet, ka Polijas Republikai atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam bija pienākums veikt pienācīgu novērtējumu attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību ietekmei, ja pastāvēja iespējamība, ka šīs darbības varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību.

3)      Par ietekmes uz attiecīgo teritoriju novērtējuma nepieciešamību un esamību

128    Ir jākonstatē, ka pēc sava rakstura attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, paredzot tādu pasākumu īstenošanu kā koku aizvākšana un ciršana Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska aizsargātās dzīvotnēs, ņemot vērā arī to apjomu un intensitāti, var apdraudēt šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

129    Šajā ziņā ir konkrēti jānorāda, ka 2016. gada pielikumā ir atļauta koksnes ieguve 188 000 m3 apjomā Belovežas mežniecībā laikposmā no 2012. līdz 2021. gadam, kas ir būtisks izmantošanas līmenis, kurš ir gandrīz trīs reizes lielāks par to, kas tika atļauts 2012. gada MAP tam pašam laikposmam.

130    No tā izriet, ka pastāv iespējamība, ka attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības būtiski skar Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību.

131    Šajā gadījumā Polijas Republika turklāt neapstrīd to, ka tai atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam bija jāveic šo darbību ietekmes uz šo teritoriju novērtējums. Savukārt tā apgalvo, ka ir pilnībā izpildījusi šo noteikumu, veicot 2015. gada ietekmes novērtējumu.

132    Protams, nav strīda par to, ka pēc pirmā novērtējuma, kurā tika secināts, ka sākotnējais 2012. gada MAP par Belovežas mežniecību pielikums, kurā tika atļauta koksnes izmantošana 317 894 m3 apjomā, varēja kaitīgi ietekmēt Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, Polijas iestādes 2016. gada pielikumā samazināja šo apjomu līdz 188 000 m3.

133    Tomēr nemainīgs paliek tas, ka 2015. gada ietekmes novērtējumā ir vairāki būtiski trūkumi.

134    Pirmkārt, ir jākonstatē, ka šis novērtējums attiecas vienīgi uz 2016. gada pielikumu, nevis Lēmumu Nr. 51, lai gan ar to paredzēto aktīvās meža apsaimniekošanas darbību, kas paredzētas vienīgi Belovežas mežniecībai, īstenošana tika attiecināta uz Brovskas un Hajnovkas mežniecībām un tādējādi uz visu Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska, izņemot vienīgi nacionālo parku.

135    No tā izriet, ka Polijas iestādes nebija vērtējušas šo darbību ietekmi šajās abās pēdējās minētajās mežniecībās. Taču atbilstoši šā sprieduma 113. punktā atgādinātajai judikatūrai plāna vai projekta, kas nav tieši saistīts ar konkrēto teritoriju vai nav vajadzīgs tās apsaimniekošanai, ietekmes novērtējumā ir jāņem vērā kumulatīvā iedarbība, kura izriet no šā plāna vai projekta kopā ar pārējiem plāniem vai projektiem, ņemot vērā šīs teritorijas aizsardzības mērķus.

136    Otrkārt, kā to secinājumu 162. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, no paša 2015. gada ietekmes novērtējuma 4.2. punkta, atbilstoši kuram “noteikumi par ietekmi uz Natura 2000 teritoriju [Puszcza Białowieska], kas ir “novērtējumā par ietekmi uz vidi” attiecībā uz 2012.–2021. gadu, principā nav jāatjaunina”, izriet, ka tas tika veikts, pamatojoties uz datiem, kas izmantoti 2012. gada MAP ietekmes uz šo teritoriju novērtējumā, nevis uz atjauninātiem datiem.

137    Taču novērtējumu neuzskata par “attiecīgu” Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmā teikuma izpratnē, ja trūkst atjauninātu datu par aizsargātajām dzīvotnēm un sugām (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 11. septembris, Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias u.c., C‑43/10, EU:C:2012:560, 115. punkts).

138    Tas vēl jo vairāk tā ir šajā lietā, jo attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību mērķis ir tieši ņemt vērā jaunu elementu, kas ir radies Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska pēc 2012. gada MAP pieņemšanas, proti, atbilstoši 2015. gada ietekmes novērtējuma 2.8. punktam “būtiskāku mežaudžu noplicināšanos, ko radījusi pieaugošā astoņzobu mizgrauža izplatīšanās”, kuras pirmie simptomi atbilstoši šim dokumentam ir parādījušies 2011. gadā un kura savu apogeju ir sasniegusi 2015. gadā.

139    Turklāt atbilstoši šā sprieduma 113., 114. un 120. punktā atgādinātajai judikatūrai, tieši pamatojoties uz pilnīgiem, precīziem un galīgiem konstatējumiem un secinājumiem, ka 2016. gada pielikuma, ar ko atļauj attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, pieņemšanas datumā nebija jābūt nekādām saprātīgām zinātniskām šaubām, ņemot vērā labākās zināšanas šajā jomā, par kaitīgas ietekmes neesamību uz šīs teritorijas viengabalainību.

140    Treškārt, ir jānorāda, ka 2015. gada ietekmes novērtējumā nav atsauces uz Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, par ko ir 2015. gada PZO, aizsargātu dzīvotņu un sugu aizsardzības mērķiem, ne arī tajā ir definēta šīs teritorijas viengabalainība vai rūpīgi pārbaudīti iemesli, kuru dēļ attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības nevar to aizskart.

141    Konkrētāk, šajā novērtējumā, kas būtībā fokusējas uz astoņzobu mizgrauža apdzīvotajām mežaudzēm, proti, galvenokārt eglēm, sistēmiski un detalizēti nav pārbaudīti riski, kas ir šo darbību ieviešanai attiecībā uz katru no Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska aizsargātajām dzīvotnēm un sugām.

142    Tā, kas attiecas uz dzīvotni 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), šajā vērtējumā, pēc tam, kad ir ticis norādīts, ka šīs dzīvotnes ir “retinātas” mežaudzēs, kurās ir egles, 4.2.1. punktā, citādi neanalizējot, ir secināts, ka šie retinājumi “nekaitēs dzīvotnes aizsardzības stāvoklim”, šajā ziņā aprobežojoties ar norādi, ka ciršu apjomam “būtu jāizriet no reāla riska, ka izplatīšanās var paplašināties”, tomēr nesniedzot kaut niecīgus precīzus datus par šādas izplatīšanās iespējamo novērtējumu.

143    Tāpat 2015. gada ietekmes novērtējuma 4.2.3. punktā ir secināta “nenozīmīga ietekme” uz dzeltenkrūšu ēnvaboli, egļu praulmīli, ķīķi, baltmugurdzeni, mazo mušķērāju, baltkakla mušķērāju un meža balodi, nesniedzot nekādu citu paskaidrojumu kā vien to, ka runa ir par sugām, “kuras lielākajā daļā ir tieši saistītas ar meža teritorijām un uz kurām plānotajām darbībām nebūs nekādas ievērojamas ietekmes”. Turklāt, lai gan šā novērtējuma tajā pašā 4.2.3. punktā attiecībā uz Šneidera mizgrauzi, Buprestis splendens, sarkano plakani, lapkoku praulgrauzi, Rhysodes sulcatus, apodziņu un trīspirkstu dzeni ir norādīts, ka “atsevišķos gadījumos nevar tikt izslēgta ietekme uz to dzīvotni”, tajā vienīgi konstatēts, ka, lai izslēgtu būtiskas ietekmes esamību, jāsaglabā “daļa no mežaudzēm ar mirstošiem kokiem”, nenosakot tomēr to daudzumu, ne arī vietu, kur tās saglabājamas.

144    No tā izriet, ka 2015. gada ietekmes novērtējums nav tāds, kas kliedētu visas zinātniskās šaubas par 2016. gada pielikuma kaitīgo ietekmi uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska.

145    Šo konstatējumu apstiprina tas, ka šā pielikuma apstiprināšanas dienā tika pieņemta stāvokļa uzlabošanas programma un sešas dienas vēlāk – Lēmums Nr. 52.

146    Proti, kā izriet no šīs programmas un šā lēmuma noteikumiem, šo pasākumu mērķis bija tieši novērtēt šajā pielikumā paredzēto aktīvās meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska, ieviešot references zonas Belovežas un Brovskas mežniecībās, kuru ietvaros nebūtu īstenojama neviena no šīm darbībām.

147    Atbilstoši Polijas Republikas paskaidrojumiem šīm zonām būtu jāļauj novērtēt aptuveni 17 000 hektāru platībā šīs teritorijas īpatnību attīstību bez jebkādas cilvēka iejaukšanās, lai salīdzinātu šo attīstību ar to, kas izriet no 2016. gada pielikumā paredzētajām aktīvās meža apsaimniekošanas darbībām, kuras tiktu īstenotas pārējā attiecīgo trīs mežniecību platībā, kas ir 34 000 hektāri.

148    Tomēr plāna vai projekta ietekmes uz teritoriju pienācīgs novērtējums ir veicams pirms plāna vai projekta apstiprināšanas (skat. it īpaši spriedumu, 2004. gada 7. septembris, Waddenvereniging un Vogelbeschermingsvereniging (C‑127/02, EU:C:2004:482, 53. punkts). Tādējādi tas nevar būtu vienlaicīgs vai vēlāks par to (skat. pēc analoģijas spriedumus, 2007. gada 20. septembris, Komisija/Itālija, C‑304/05, EU:C:2007:532, 72. punkts, un 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 104. punkts).

149    Turklāt nav strīda par to, ka 2016. gada pielikuma pieņemšanas brīdī Polijas iestādēm nebija pilnu Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska inventarizācijas datu, ko tās uzskatīja par nepieciešamu veikt no 2016. gada aprīļa, lai identificētu šajā teritorijā aizsargātu sugu izplatības vietas.

150    No tā izriet, ka šīs iestādes pašas apzinājās šā pielikuma pieņemšanas brīdī pieejamo datu nepilnību par attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz šīm sugām.

151    Šādos apstākļos ir jāsecina, ka, neesot visiem atbilstošajiem datiem, lai izvērtētu attiecīgo aktīvas meža apsaimniekošanas darbību ietekmi uz Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību, Polijas iestādes pirms 2016. gada pielikuma un Lēmuma Nr. 51 pieņemšanas nav pienācīgi izvērtējušas šo ietekmi un tādējādi nav izpildījušas Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzēto pienākumu.

4)      Par teritorijas viengabalainības aizskārumu

152    Komisija turklāt apgalvo, ka Polijas iestādes ir apstiprinājušas attiecīgās aktīvas meža apsaimniekošanas darbības, lai gan tās varēja aizskart Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību.

153    Šajā ziņā ir jāatgādina, kā tika norādīts šā sprieduma 16. punktā, ka Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska pēc Polijas Republikas lūguma tika klasificēta kā KNT, piemērojot Dzīvotņu direktīvu, un ir arī ĪAT, kas norādīta atbilstoši Putnu direktīvai.

154    Taču aizsardzības režīms, kādu šīs direktīvas nosaka Natura 2000 tīklam piederošajām teritorijām, lai gan neaizliedz, kā to apgalvo Polijas Republika, jebkādu cilvēka darbību šajās teritorijās, tomēr definē nosacījumu – šīs darbības atļauj, ievērojot tajās noteiktos pienākumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 21. jūlijs, Azienda AgroZootecnica Franchini un Eolica di Altamura, C‑2/10, EU:C:2011:502, 40. punkts).

155    Tā rezultātā, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 134. punktā, šīs dalībvalsts arguments par to, ka Belovežas gāršu nevar uzskatīt par “dabisku” vai “primāru” mežu, jo tajā vienmēr ir bijusi aktīva cilvēka darbība, kas ir noteikusi tā īpatnības, ir absolūti nesvarīgs, jo Dzīvotņu un Putnu direktīvas nosaka šī meža apsaimniekošanu, lai kāda būtu šā meža klasifikācija.

156    Atbilstīgi Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrajam teikumam, kas atbilstoši šīs direktīvas 7. pantam ir piemērojams ĪAT, Polijas Republika drīkstēja atļaut attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības vienīgi ar nosacījumu, ka tām nav kaitīgas ietekmes uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska veidojošo īpatnību ilgstošu uzturēšanu, kas ir saistītas ar tādu dzīvotņu esamību, kuru aizsardzības mērķis ir pamatojis šīs teritorijas noteikšanu par KNT.

157    Šajā gadījumā nav strīda par to, ka aizsardzības mērķis, kura dēļ Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir noteikta par KNT un ĪAT, atbilst labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšanai atbilstoši šai teritorijai raksturīgajām īpatnībām dzīvotnē 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži), 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm) tādu saproksilofāgo vaboļu dzīvotnē kā Šneidera mizgrauzis, Buprestis splendens, sarkanais plakanis, dzeltenkrūšu ēnvabole, egļu praulmīlis un Rhysodes sulcatus, kā arī tādu putnu dzīvotnē kā ķīķis, apodziņš, bikšainais apogs, baltmugurdzenis, trīspirkstu dzenis, mazais mušķērājs, baltkakla mušķērājs un meža balodis.

158    Lai konstatētu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrā teikuma neizpildi, Komisijai, ņemot vērā piesardzības principu, kas, kā ir norādīts šā sprieduma 118. punktā, ir iestrādāts šajā noteikumā, nav jāpierāda cēloniskā sakarība starp attiecīgajām aktīvās meža apsaimniekošanas darbībām un šo dzīvotņu un sugu viengabalainības aizskārumu, bet pietiek ar to, ka tā pierāda iespējamību vai risku, ka šīs darbības rada šādu aizskārumu (skat. šajā ziņā spriedumu, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 142. punkts un tajā minētā judikatūra).

159    Tādēļ ir jāpārbauda, vai, kā to pirmā iebilduma atbalstam apgalvo Komisija, attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības var ietvert kaitīgas sekas šīm Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska aizsargātajām dzīvotnēm un sugām un tādēļ aizskart šīs teritorijas viengabalainību.

160    Šajā ziņā uzreiz ir jākonstatē, ka, lai gan šo darbību mērķis “vispirms” atbilstoši 2016. gada plāna formulējumam ir izcirst egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotās egles, ne šajā pielikumā, ne Lēmumā Nr. 51 nav ierobežojumu attiecībā uz koku vecumu vai mežaudzēm, uz kurām attiecas šīs darbības, īpaši atkarībā no dzīvotnes, kurā tās atrodas. Gluži pretēji, Lēmumā Nr. 51 ir skaidri paredzēts cirst kokus, kurus apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, “visās mežaudžu vecuma klasēs” un ir precizēts, ka attiecībā uz cirtēm šis lēmums atkāpjas no “ierobežojumiem atkarībā no koku vecuma un mežaudžu funkcijas”. No tā izriet, ka 2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51 ļauj cirst simtgadīgas egles visu veidu mežaudzēs, tajā skaitā aizsargātās dzīvotnēs.

161    Turklāt ir redzams, ka gan 2016. gada pielikums, gan Lēmums Nr. 51 atļauj koku ciršanu “sabiedriskās drošības” iemeslu dēļ, nekādi neprecizējot konkrētus apstākļus, kas attaisno ciršanu šādu iemeslu dēļ.

162    Visbeidzot 2016. gada pielikumā un Lēmumā Nr. 51 ir atļauta visa veida “koku” aizvākšana, tajā skaitā ne tikai egļu, bet arī priežu, skābaržu, ozolu, alkšņu, ošu, vītolu un papeļu, kas ir “miruši”, “nokaltuši” vai “mirstoši”, nenosakot arī ierobežojumus attiecībā uz konkrētām mežaudzēm.

163    Tādējādi pretēji tam, ko norāda Polijas Republika, ir redzams, ka attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības veidoja ne tikai “sanitārās cirtes”, lai aizvāktu vienīgi egles, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, bet ļāva veikt cirti un pirmscirtes cirti visās sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgi un vecāki eksemplāri ir vismaz 10 %.

164    Taču atbilstoši šā sprieduma 119. punktā atgādinātajai judikatūrai aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, par kādām ir lieta, kuras izpaužas kā ievērojama skaita koku aizvākšana un izciršana Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, pēc sava rakstura var ilgstoši apdraudēt šīs teritorijas ekoloģiskās īpatnības, jo tās var nenovēršami izraisīt šajā teritorijā esošu aizsargātu dzīvotņu un sugu izzušanu vai daļēju vai nenovēršamu noplicināšanu.

165    Ir jākonstatē, ka attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības var tieši būt iespējamās briesmas, kuras Polijas iestādes identificējušas 2015. gada PZO 3. pielikumā attiecībā uz šīm dzīvotnēm un sugām.

166    Proti, vispirms “koku ciršana vairāk nekā simts gadus vecās mežaudzēs” 2015. gada PZO ir identificēta kā potenciāls apdraudējums dzīvotnēm 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), kā arī šajās dzīvotnēs mītošajam ķīķim; turklāt “mežu un jaukto mežu atjaunošana, izmantojot meža apsaimniekošanas darbības” ir minētas kā apdraudējums Šneidera mizmīlim.

167    Turpinot – “vairāk nekā 100 gadus vecu nokaltušu priežu un egļu novākšana”, proti, to, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, ir identificēta kā potenciāls apdraudējums apodziņam, bikšainajam apogam un trīspirkstu dzenim.

168    Visbeidzot “mirušu vai mirstošu koku aizvākšana” ir norādīta kā potenciāls apdraudējums dzīvotnei 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) un dzīvotnei 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), kā arī apodziņam, bikšainajam apogam, baltmugurdzenim, trīspirkstu dzenim un sarkanajam plakanim, kamēr “mirstošu koku aizvākšana” ir identificēta kā potenciāls apdraudējums Šneidera mizmīlim, Buprestis splendens, dzeltenkrūšu ēnvabolei, egļu praulmīlim un Rhysodes sulcatus.

169    Šajā ziņā ir jāprecizē, ka, tā kā attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības precīzi atbilst potenciālajam apdraudējumam, ko Polijas iestādes ir identificējušas 2015. gada PZO 3. pielikumā attiecībā uz šīm dzīvotnēm un sugām, pretēji tam, ko norāda Polijas iestādes, vērtējumā par Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska aizskārumu nav nozīmes tam, ka 2016. gada pielikumā nav neviena noteikuma, kas skaidri paredzētu apzināti nogalināt vai gūstīt, vai traucēt dzīvniekus.

170    Neviens no citiem Polijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar atspēkot šos konstatējumus.

171    Pirmām kārtām attiecībā uz nepieciešamību cīnīties ar egļu astoņzobu mizgraužu izplatīšanos, protams, nevar izslēgt to, ka, ņemot vērā piesardzības principu, kurš ir viens no stūrakmeņiem augsta līmeņa aizsardzības politikā, ko Savienība īsteno vides jomā saskaņā ar LESD 191. panta 2. punkta pirmo daļu, un kura gaismā ir interpretējams Savienības tiesiskais regulējums vides aizsardzības jomā, dalībvalsts, stingri ievērojot samērīguma principu, var īstenot aktīvas meža apsaimniekošanas darbības Natura 2000 teritorijā, kas tiek aizsargāta atbilstoši Dzīvotņu un Putnu direktīvai, lai apturētu kaitīga organisma izplatīšanos, kurš var negatīvi ietekmēt šīs teritorijas viengabalainību.

172    Tomēr šajā gadījumā argumentācija, ko Polijas Republika ir norādījusi šajā jautājumā, neļauj uzskatīt, ka attiecīgās meža apsaimniekošanas darbības var tikt pamatotas ar nepieciešamību apturēt šāda kaitīga organisma izplatīšanos.

173    Proti, pirmkārt, kā izriet jau no šā sprieduma 126. un 167. punkta, egļu astoņzobu mizgrauzis, lai gan, kā apgalvo šī dalībvalsts, tā izplatīšanās pirmie simptomi tika novēroti 2011. gadā, 2015. gada PZO nekādi netika identificēts kā potenciāls apdraudējums Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainībai, bet tieši pretēji – simtgadīgo egļu un priežu, ko apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, aizvākšana šajā plānā tika norādīta kā šāds potenciāls apdraudējums. Pretēji tam, ko tiesas sēdē norādīja Polijas Republika, 2015. gada PZO nav turklāt paredzēta iespēja veikt “sanitārās cirtes”, kas vērstas tieši uz kokiem, kurus apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis.

174    Otrkārt, ņemot vērā Tiesas rīcībā esošo informāciju šajā lietā, pretēji tam, ko apgalvo Polijas Republika, nevar konstatēt saikni starp izmantojamās koksnes apjomu un egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos.

175    Proti, lai arī ir taisnība, ka pēc Komisijas iejaukšanās 2012. gada PZO izmantojamās koksnes apjoms Belovežas mežniecībā laikposmam no 2012. līdz 2021. gadam tika samazināts līdz 63 471 m3, nav strīda par to, ka pat pirms 2015. gada beigām vai vismaz četrus gadus vēlāk šo maksimālo apjomu, kā jau tika norādīts šā sprieduma 24. punktā, Polijas iestādes jau bija izsmēlušas.

176    Tādējādi šķiet, kā to ir norādījis arī ģenerāladvokāts secinājumu 160. punktā, ka šajā mežniecībā iegūtās koksnes kubatūra patiesībā palika tāda pati, kāda tā bija iepriekšējos laikposmos, kuros piemērojamajos mežu apsaimniekošanas plānos noteiktais izmantojamās koksnes apjoms Belovežas mežniecībā bija attiecīgi 308 000 m3 laikposmam no 1992. līdz 2001. gadam un 302 000 m3 laikposmam no 2002. gada līdz 2011. gadam. Tādējādi nevar pamatoti apgalvot, ka egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos būtu izraisījusi mežizstrādes apjoma samazināšana laikā no 2012. līdz 2015. gadam.

177    Treškārt, kā izriet jau no šā sprieduma 160.–163. punkta, aplūkotās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības nav nekādi vērstas vienīgi uz eglēm, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, jo šīs darbības pirmām kārtām attiecas arī uz mirušām eglēm, pat ja tās neapdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, un otrām kārtām neizslēdz citu veidu koku aizvākšanu, tādu kā skābarži, ozoli, alkšņi, oši, vītoli un papeles. Taču, kā to apstiprināja Polijas Republika tiesas sēdē, atbildot uz Tiesas jautājumu par šo, egļu astoņzobu mizgrauzis apdzīvo vienīgi skuju kokus, galvenokārt egles, bet ne lapu kokus.

178    Turklāt, lai gan ir taisnība, kā Polijas Republika pati ir uzsvērusi tiesas sēdē, ka, lai apkarotu egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos, ir jāatrod līdzsvars starp aktīvas meža apsaimniekošanas pasākumiem un pasīvas meža apsaimniekošanas pasākumiem, lai īstenotu Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas iecerētos aizsardzības mērķus, ir jākonstatē, kā to norāda ģenerāladvokāts secinājumu 158. punktā, ka šī līdzsvarošana nav nekādi atspoguļota Lēmuma Nr. 51 noteikumos, kas ļauj cirst egles, kā arī aizvākt mirušus un mirstošus kokus, vienīgajam ierobežojumam esot ierobežojumam par maksimālo izmantojamās koksnes apjomu, kas ir atļauts trīs mežniecībās.

179    Ceturtkārt, no Tiesai iesniegtās informācijas, kā arī no debatēm tiesas sēdē izriet, ka 2016. gada pielikuma pieņemšanas datumā pastāvēja zinātniskas domstarpības par piemērotākajām metodēm, kā apturēt egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos. Kā izriet no stāvokļa uzlabošanas programmas, šīs domstarpības attiecās tostarp pat uz cīņas ar egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos pamatotību, jo pēc dažu zinātnieku domām runa ir par dabisku ciklu, kurš atbilst periodiskām tendencēm, kas raksturīgas tādas teritorijas iezīmēm, kuras aizsardzības mērķis ir pamatojis tās iekļaušanu KNT sarakstā un atzīšanu par ĪAT. Tāpēc atbilstoši šā sprieduma 117. punktā atgādinātajai judikatūrai Polijas iestādes nedrīkstēja pieņemt 2016. gada pielikumu, ja nebija zinātniskas pārliecības par attiecīgo aktīvas meža apsaimniekošanas darbību ilgstošas kaitīgas ietekmes neesamību uz attiecīgās teritorijas viengabalainību.

180    Visbeidzot un piektkārt, Polijas Republika nevar, nenonākot pretrunās pati ar sevi, censties rast argumentu no citu tādu dalībvalstu kā Austrijas Republika veiktajiem pasākumiem, lai cīnītos ar egļu astoņzobu mizgrauzi, ja pēc tās pašas apgalvojumiem Belovežas gārša ir tik īpaša un unikāla, ka zinātniskie pētījumi par citām ekosistēmām tai nevar tikt piemēroti.

181    Savukārt, kas attiecas uz pašu ekosistēmu, ir jānorāda, ka tiesas sēdē Komisija ir norādījusi un Polijas Republika nav to apstrīdējusi, ka Belovežas gāršas Baltkrievijas daļā, kas ir pieguļoša Natura 2000 teritorijai Puszcza Białowieska un kas ir aptuveni 82 000 hektāri, kompetentās valsts iestādes nav uzskatījušas par nepieciešamu veikt “sanitāro cirti”, lai apturētu egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos.

182    Otrām kārtām, kas attiecas uz references zonu noteikšanu Lēmumā Nr. 52, ir jānorāda, ka Polijas Republika pati atzina, ka šo zonu mērķis nav mazināt attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību ietekmi Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, jo šo zonu vienīgais mērķis, kā ir norādīts šā sprieduma 146. punktā, ir novērtēt šīs teritorijas īpatnību attīstību bez cilvēka iedarbības.

183    Tādēļ ir jākonstatē, ka Lēmumā Nr. 52 paredzētās references zonas, kas aprobežojas ar to, ka tās saglabā situāciju, kas bija pirms 2016. gada pielikuma ieviešanas atsevišķās Belovežas un Brovskas mežniecību daļās, nekādi neierobežo kaitīgo ietekmi, kas izriet no attiecīgajām aktīvās meža apsaimniekošanas darbībām, uz atlikušo šo mežniecību teritoriju. Gluži pretēji, kā to pamatoti norādīja Komisija, nepastāvot ietekmei uz atļauto koksnes ieguves kopējo maksimālo apjomu, šo zonu ieviešana, attiecībā uz kurām ir zināms, ka tās ir 17 000 hektāru platībā, kas ir aptuveni puse no attiecīgo mežniecību teritorijas, var palielināt šo ietekmi, jo tas pilnīgi noteikti radīs ciršanas pastiprināšanu daļās, kas nav izslēgtas no šīm mežniecībām.

184    Attiecībā uz apgalvojumu, ka attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības esot izslēgtas arī dabas rezervātos, kā arī mitrājos un tīreļos, ir jānorāda, ka, lai gan no tā tiešām varētu izrietēt attiecīgo aktīvas meža apsaimniekošanas darbību izņēmums, kā to apgalvo Polijas Republika, dzīvotnē 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), savukārt netika apgalvots un netika vēl jo vairāk pierādīts, ka šāds izņēmums attiektos uz šo dzīvotņu platību kopumā. Turklāt šie izņēmumi, lai arī Vides aizsardzības dienesta Bjalistokas reģionālās nodaļas direktors tos pieminēja 2016. gada 12. februārī izdotajā atzinumā par 2016. gada pielikumu, nav ietverti nedz šajā pielikumā, nedz Lēmumā Nr. 51, ne pat Lēmumā Nr. 52.

185    Trešām kārtām, kas attiecas uz attiecīgo aktīvas mežu apsaimniekošanas darbību ietekmi uz saproksilofāgajām vabolēm, lai gan Polijas Republika apgalvo, ka tā neuzsāks “saulē stāvošo mirušo priežu”, kas ir Buprestis splendens dzīvotne, novākšanu, tā tomēr nav iesniegusi nevienu pierādījumu šā apgalvojuma pamatojumam, kas turklāt ir pretrunā 2016. gada pielikuma un Lēmuma Nr. 51 noteikumiem, kuros ir skaidri paredzēta mirušo vai mirstošo koku aizvākšana, neiekļaujot šīs dalībvalsts norādīto ierobežojumu.

186    Turklāt ir jānorāda, ka apgalvotais apdraudējums Šneidera mizmīlim, sarkanajam plakanim, dzeltenkrūšu ēnvabolei, egļu praulmīlim un Rhysodes sulcatus, ko norādījusi Polijas Republika un kas minēts šā sprieduma 101. punktā, neatbilst tiem, ko Polijas iestādes ir identificējušas 2015. gada PZO. Savukārt no šā pēdējā minētā dokumenta izriet, ka mirstošu egļu un priežu aizvākšana ir šāds apdraudējums.

187    Ceturtām kārtām nav nozīmes tam, ka tādu atsevišķu saproksilofāgo vaboļu populācija kā Šneidera mizmīlis vai tādu putnu populācija kā apodziņš vai trīspirkstu dzenis ir daudz lielākas Belovežas mežniecībā nekā nacionālajā parkā, kurā nevar notikt nekādas aktīvas meža apsaimniekošanas darbības. Proti, pat ja pieņemtu, ka tā ir, šāds apstāklis nekādi neliek apšaubīt faktu, ka šā sprieduma 164.–168. punktā izklāstīto iemeslu dēļ šīs darbības aizskar Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainību.

188    Visbeidzot un piektām kārtām, ciktāl Polijas Republika, attaisnojot atsevišķas attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības ar sabiedriskās drošības apsvērumiem vai nepieciešamību saimniecisku un/vai sociālu apsvērumu dēļ izmantot meža resursus, vēlas atsaukties uz Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu, ir jāatgādina, ka, protams, tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, vienlaicīgi ņemot vērā saimnieciskās, sociālās, kultūras un reģionālās prasības, lai saglabātu šādu bioloģisko daudzveidību, dažos gadījumos var būt vajadzīga, ievērojot minēto noteikumu, cilvēku darbības uzturēšana vai pat veicināšana (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 11. septembris, Nomarchiaki Aftodioikisi Aitoloakarnanias u.c., C‑43/10, EU:C:2012:560, 137. punkts).

189    Tomēr ir jāuzsver, ka, būdams atkāpes noteikums no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta otrajā teikumā paredzētā atļaujas kritērija, tās 6. panta 4. punkts ir jāinterpretē šauri un ir piemērojams vienīgi pēc plāna vai projekta ietekmes analīzes atbilstoši minētā 3. punkta noteikumiem (skat. it īpaši spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 60. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).

190    Proti, saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punktu gadījumā, ja, neraugoties uz novērtējuma, kas veikts atbilstoši šīs direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam, negatīviem secinājumiem, plāns vai projekts tomēr ir jāīsteno sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labā, kas ietver arī sociāla un ekonomiska rakstura intereses, un ja nav alternatīvu risinājumu, attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos kompensācijas pasākumus, lai nodrošinātu Natura 2000 tīkla kopējās saskaņotības aizsardzību (skat. it īpaši spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 62. punkts).

191    Šādos apstākļos, ņemot vērā ar attiecīgo teritoriju saistītos aizsardzības mērķus, zināšanas par šo plāna vai projekta ietekmi ir obligāts priekšnoteikums Dzīvotņu direktīvas 6. panta 4. punkta piemērošanai, jo, ja šie fakti nav zināmi, nevar tikt izvērtēts neviens šīs atkāpi ietverošās tiesību normas piemērošanas nosacījums. Iespējamo sevišķi svarīgu sabiedrības interešu un mazāk kaitējošu alternatīvu risinājumu pastāvēšanas izvērtēšana faktiski prasa līdzsvarošanu attiecībā pret apdraudējumu, ko teritorijai var radīt attiecīgais plāns vai projekts. Turklāt, lai noteiktu iespējamo kompensācijas pasākumu raksturu, attiecīgās teritorijas apdraudējums ir jānoskaidro precīzi (skat. it īpaši spriedumus, 2011. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑404/09, EU:C:2011:768, 109. punkts, kā arī 2016. gada 14. janvāris, Grüne Liga Sachsen u.c., C‑399/14, EU:C:2016:10, 57. punkts).

192    Šajā gadījumā tomēr, neesot attiecīgam novērtējumam par attiecīgo aktīvas mežu apsaimniekošanas darbību ietekmi uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pirmajam teikumam un neesot pārbaudītai šo darbību ieviešanai alternatīvu risinājumu iespējamībai, Polijas Republika nevar atsaukties uz šīs direktīvas 6. panta 4. punkta atkāpes noteikumiem un vēl jo mazāk tādēļ, ka tā turklāt nav paredzējusi jebkādu kompensējošu pasākumu.

193    Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, pirmais iebildums par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punkta pārkāpumu ir pamatots.

2.      Par otro iebildumu – Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu

a)      Lietas dalībnieku argumenti

194    Komisija uzskata, ka, īstenojot attiecīgās aktīvas meža apsaimniekošanas darbības, Polijas Republika ir pārkāpusi pienākumus, kas tai izriet no Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta un Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta

195    Ar to vien, ka 2015. gada PZO ir ierakstīti aizsardzības pasākumi Natura 2000 teritorijai Puszcza Białowieska bez iespējas tos reāli īstenot, nepietiek, lai izpildītu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktu, kurā ir noteikts pienākums noteikt vajadzīgos aizsardzības pasākumus šīs direktīvas I pielikumā norādītajām dabiskajām dzīvotnēm un II pielikumā norādītajām dzīvnieku sugām. Proti, vārds “noteikt” prasa, ka šie pasākumi var tikt reāli īstenoti. Šī interpretācija esot spēkā arī attiecībā uz Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu.

196    Tomēr aktīvu mežu apsaimniekošanas darbību, piemēram, cirtes, “sanitārās cirtes” un meža atjaunošanas dzīvotnēs, kuru aizsardzības statusa saglabāšanai šādas darbības ir izslēgtas, kas pēc sava rakstura ir apdraudējums šā aizsardzības statusa saglabāšanai, īstenošana būtu acīmredzamā pretrunā 2015. gada PZO 5. pielikumā paredzētajiem aizsardzības pasākumiem, kuros paredzēts izslēgt meža apsaimniekošanas darbības “visās sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgi un vecāki eksemplāri ir vismaz 10 %”, “saglabāt mirušus kokus” un “uzturēt visas vairāk nekā simts gadus vecās mirušās egles līdz pilnai satrūdēšanai”. Šajā ziņā vietas, kur attiecīgās aktīvas meža apsaimniekošanas darbības ir plānotas, sakrīt ar simtgadīgo mežaudžu teritorijām un saproksilofāgo vaboļu, īpaši Šneidera mizmīļa un sarkanā plakaņa, dzīvotnēm.

197    Turklāt šīs darbības visādā ziņā ir identiskas 2015. gada PZO 3. pielikumā identificētajiem apdraudējumiem dabiskajām dzīvotnēm un putnu sugu un saproksilofāgo vaboļu dzīvotnēm. Ņemot vērā to, ka šie apdraudējumi ir jānovērš, īstenojot aizsardzības pasākumus, jebkurš pasākums, kas īsteno šos apdraudējumus, liek apšaubīt šos aizsardzības pasākumus un pat izjauc to noderīgo iedarbību.

198    Lēmuma Nr. 51, kurā paredzēta mirušo koku aizvākšana Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, īstenošana vēl vairāk pastiprinātu 2015. gada PZO identificētos apdraudējumus un vēl vairāk sarežģītu tajā noteikto aizsardzības pasākumu īstenošanu.

199    Turklāt attiecīgās aktīvas meža apsaimniekošanas darbības varot negatīvi ietekmēt dažu saproksilofāgo vaboļu sugu, īpaši Buprestis splendens un dzeltenkrūšu ēnvaboles, vispārējo aizsardzības statusu Polijā un visā Eiropā, jo Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir viens no pēdējiem un viens no svarīgākajiem to izplatības areāliem Savienībā.

200    Visbeidzot, tā kā Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas mērķis ir ļaut uzturēt vai atjaunot labvēlīgu aizsardzības statusu aizsargātām dzīvotnēm un sugām, nevis tikai novērst to izzušanu, jebkurš arguments par noteiktas sugas populācijas uzturēšanu līmenī, kas norādīts 2007. gada informācijas standartveidlapā attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska (turpmāk tekstā – “IS”),ir jānoraida.

201    Polijas Republika apgalvo, ka 2016. gada pielikums nodrošinot 2015. gada PZO noteikto aizsardzības pasākumu efektīvu īstenošanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam. Šis pielikums tādējādi atbilstot šim plānam, jo nodrošinot to dabisko dzīvotņu un sugu labvēlīga aizsardzības statusa saglabāšanu vai atjaunošanu, kuru dēļ Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska ir tikusi noteikta. Šajā ziņā nepietiek ar to vien, ka 2015. gada PZO ir noteikti aizsardzības pasākumi.

202    Aktīvos aizsardzības pasākumus, kas noteikti 2015. gada PZO attiecībā uz dzīvotni 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži), veido tostarp mežaudzes sastāva pielāgošana tādā veidā, kas atbilst dabiskajai dzīvotnei mežaudzēs, kurās pārsvarā ir apses, bērzi, priedes un retāk egles. Šie pasākumi ir atspoguļoti 2012. gada MAP plānoto attīrīšanas, retināšanas un ciršanas darbu formā. Šo aizsardzības pasākumu izpildei tādējādi ir nepieciešama koksnes ieguve.

203    Šajā ziņā gan Dzīvotņu direktīvai, gan Putnu direktīvai, gan “ekoloģisko zināšanu pamatiem” un veselajam saprātam būtu pretrunā noraidīt argumentus par noteiktas sugas populācijas uzturēšanu IS norādītajā līmenī. Proti, ja katras Natura 2000 teritorijā aizsargātās sugas kvantitatīvajam līmenim būtu pastāvīgi jāaug virs šā līmeņa, tas attiecīgajā teritorijā izraisītu neparedzamus ekosistēmas traucējumus.

204    Novērotās kvantitatīvās izmaiņas daļā Belovežas gāršā aizsargāto sugu populāciju esot rezultāts tam, ka augusi piekļuve barībai saistībā ar īslaicīgiem traucējumiem, proti, egļu astoņzobu mizgrauža liela mēroga izplatīšanos. Ilgākā laikposmā šīs situācijas dabiskās sekas būšot strauja krišanās. Pastāvīgā kontrole tikai egļu astoņzobu mizgrauža izplatības teritorijā, proti, tā teritoriālās izplatības un palielināta egļu skaita mežaudzēs uzturēšana, varētu būt relatīvi stabilas situācijas uzturēšanas faktors, piemēram, dzeņu populācijās. Neraugoties uz iespējamo negatīvo ietekmi uz šīm populācijām, ko rada attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, šo populāciju lielums atbilstoši 2015. gada PZO saglabātos nedaudz paaugstināts.

205    Nacionālā parka robežās baltmugurdzeņa un trīspirkstu dzeņa populācijas kvantitatīvi strauji nav mainījušās. Proti, egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās neesot izrādījusies masīva, jo šajā parkā niecīga daļa ir egles un ir atšķirīgs meža dzīvotņu raksturs. No tā izrietot, ka dzīvotnēs, kuras raksturo atšķirīgi parametri, kas ietekmē to spēju paciest egļu astoņzobu mizgrauža masveida izplatīšanos, dinamisko līdzsvaru varot uzturēt, pateicoties izvēlētajiem meža apsaimniekošanas pasākumiem.

206    2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51 arī nevarot negatīvi ietekmēt dažu saproksilofāgo vaboļu aizsardzības statusu. Proti, tādu sugu kā Buprestis splendens un dzeltenkrūšu ēnvabole apdraudējums izrietot galvenokārt no ugunsgrēku seku ierobežošanas un novēršanas. Citām sugām, kā, piemēram, Šneidera mizmīlim un sarkanajam plakanim, Belovežas gāršā esot labi apstākļi attīstībai. Šneidera mizmīļa ilgtermiņa apdraudējums izrietot no tā, ka netiek atjaunotas priedes Belovežas nacionālajā parkā.

b)      Tiesas vērtējums

207    Iesākumā ir jāatgādina, ka atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam katrai īpaši aizsargājama dabas teritorijai dalībvalstīm ir jānosaka nepieciešamie aizsardzības pasākumi, kas atbilst šajā teritorijā sastopamo I pielikuma dabisko dzīvotņu veidu un II pielikuma sugu ekoloģiskajām prasībām. Atbilstīgi šīs pašas direktīvas 4. panta 4. punktam visas KNT dalībvalstis nosaka par šādām teritorijām.

208    Turklāt ir jānorāda, ka Putnu direktīvas 4. pantā ir paredzēts režīms, kas īpaši vērsts un pastiprināts gan attiecībā uz šīs direktīvas I pielikumā norādītajām sugām, gan uz migrējošām sugām, kuras nav norādītas šajā pielikumā, bet ir regulāri sastopamas, kas savu pamatojumu rod faktā, ka konkrēti runa ir par visapdraudētākajām sugām un sugām, kas Savienībā ir kopīgs dabas mantojums. Tādēļ dalībvalstīm ir pienākums noteikt pasākumus, kas ir vajadzīgi šo sugu aizsardzībai (spriedums, 2007. gada 13. decembris, Komisija/Īrija, C‑418/04, EU:C:2007:780, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).

209    Šiem pasākumiem ir jābūt tādiem, kas spēj nodrošināt tostarp Putnu direktīvas I pielikumā minēto putnu sugu izdzīvošanu un vairošanos, kā arī šajā pielikumā nenorādītu regulāri sastopamu migrējošu sugu vairošanos, spalvu mešanu un ziemošanu. Tie nevar aprobežoties ar izvairīšanos no cilvēka radīta aizskāruma un ārējiem traucējumiem, bet atbilstoši reālajai situācijai tiem ir jāietver arī pozitīvi pasākumi ar mērķi saglabāt un uzlabot teritorijas stāvokli (spriedums, 2007. gada 13. decembris, Komisija/Īrija, C‑418/04, EU:C:2007:780, 153. un 154. punkts).

210    Šajā gadījumā nav strīda par to, ka 2015. gada PZO mērķis ir atbilstoši šiem Dzīvotņu direktīvas un Putnu direktīvas noteikumiem noteikt aizsardzības pasākumus, kas vajadzīgi, lai saglabātu šajās direktīvās aizsargātās dzīvotnes un sugas, kuras ir klātesošas Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, labvēlīgā aizsardzības statusā.

211    Būtībā šie pasākumi, kas ir izklāstīti 2015. gada PZO 5. pielikumā, pirmkārt, izslēdz no aktīvas mežu apsaimniekošanas darbībām visas mežaudzes dzīvotnē 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), kā arī “visās sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgi un vecāki eksemplāri ir vismaz 10 %”, dzīvotnē 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) un ķīķa, apodziņa, bikšainā apoga, baltmugurdzeņa, trīspirkstu dzeņa, mazā mušķērāja, baltkakla mušķērāja, Šneidera mizmīļa, Buprestis splendens, sarkanā plakaņa un lapkoku praulgrauža dzīvotnēs un, otrkārt, paredz saglabāt “mirušos kokus apsaimniekotajās mežaudzēs,” tostarp “visas vairāk nekā simts gadus vecās egles līdz to pilnīgai satrūdēšanai”, nolūkā saglabāt dzeltenkrūšu ēnvaboles, egļu praulmīļa un Rhysodes sulcatus dzīvotnes.

212    Šo aizsardzības pasākumu mērķis vienlīdz ir novērst potenciālu briesmu rašanos, kas apdraud šīs dzīvotnes un sugas, kuras identificētas 2015. gada PZO 3. pielikumā, proti, atbilstoši gadījumam, kā izriet no šā sprieduma 166.–168. punkta, aktīvas meža apsaimniekošanas darbību īstenošanu, mirušo un/vai mirstošo koku aizvākšanu, kā arī vairāk nekā 100 gadus vecu egļu vai priežu, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, aizvākšanu.

213    Tomēr, kā to juridiski pamatoti ir norādījusi Komisija un kā to turklāt atzīst Polijas Republika, Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktā un Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktā ir prasīts ne vien pieņemt aizsardzības pasākumus, kas ir nepieciešami, lai saglabātu labvēlīgu aizsardzības stāvokli attiecīgajā teritorijā aizsargātajām dzīvotnēm un sugām, bet arī un par visu vairāk, lai tos efektīvi īstenotu, pretējā gadījumā tie zaudētu jebkādu lietderīgu iedarbību.

214    Šādu interpretāciju turklāt nostiprina Dzīvotņu direktīvas 1. panta 1) punkts, kurā īpaši aizsargājama teritorija ir definēta kā KNT, kurā “piemēro” aizsardzības pasākumus, kā arī šīs direktīvas preambulas astotais apsvērums, atbilstoši kuram visās noteiktajās teritorijās vajadzīgos pasākumus “ievieš”, ņemot vērā izvirzītos aizsardzības mērķus.

215    Taču šajā gadījumā no 2015. gada ietekmes novērtējuma 4.2.4. punkta izriet, ka, “tā kā kopš [2015. gada] PZO izstrādes līdz šodienai ir pagājis daudz laika, daļa no tā noteikumiem par aizsardzības stāvokļa novērtējumu un aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti attiecībā uz sugām, kuras saistītas ar eglēm, ir novecojuši”. Polijas iestādes nekad nav piemērojušas 2015. gada PZO, bet, gluži pretēji, kā to juridiski pamatoti apgalvo Komisija, 2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51, pat ja ar tiem formāli negroza 2015. gada PZO, atņem tajā esošajiem aizsardzības pasākumiem lietderīgo iedarbību.

216    Proti, 2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51, tā kā tajos nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz koku vai mežaudžu, uz kurām attiecas aplūkotās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, vecumu, atļauj trijās Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska mežniecībās pasākumus, kurus kā aizsardzības pasākumus ir paredzēts izslēgt atbilstoši 2015. gada PZO.

217    Tādējādi 2016. gada pielikumā un Lēmumā Nr. 51, no vienas puses, tiek atļauts cirst un aizvākt visa veida kokus dzīvotnē 91D0 (purvainas mežu zemes) un 91E0 (aluviālie meži ar alkšņiem, ošiem, vītoliem un papelēm), kā arī īstenot šādas aktīvas mežu apsaimniekošanas darbības sugas mežaudzēs, kurās simtgadīgie eksemplāri ir vismaz 10 %, dzīvotnē 9170 (subkontinentālie ozolu un skābaržu meži) un ķīķa, apodziņa, bikšainā apoga, baltmugurdzeņa, trīspirkstu dzeņa, mazā mušķērāja, baltkakla mušķērāja, Šneidera mizmīļa, Buprestis splendens, sarkanā plakaņa un lapkoku praulgrauža dzīvotnēs un, no otras puses, aizvākt mirušus kokus apsaimniekotajās mežaudzēs, kas ir dzīvotnes dzeltenkrūšu ēnvabolei, egļu praulmīlim un Rhysodes sulcatus.

218    No tā izriet, ka aplūkoto aktīvās mežsaimniecības darbību īstenošana liek izzust daļai no Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska. Šādas darbības nav pasākumi, kas nodrošina šīs teritorijas saglabāšanu Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta izpratnē (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2016. gada 21. jūlijs, Orleans u.c., C‑387/15 un C‑388/15, EU:C:2016:583, 38. punkts).

219    Šādos apstākļos Polijas Republikas norādītie argumenti, lai apgalvotu, ka aplūkotajām aktīvās meža apsaimniekošanas darbībām nav kaitīgas ietekmes uz aizsargātajām saproksilofāgo vaboļu sugām, nevar tikt pieņemti. Turklāt šīs dalībvalsts apgalvotie apdraudējumi, lai uzturētu šīm sugām labvēlīgu stāvokli, neatbilst 2015. gada PZO identificētajiem. Tādēļ tos nevar atzīt.

220    Kas attiecas uz argumentiem par egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos, tie ir noraidāmi to pašu iemeslu dēļ, kas norādīti šā sprieduma 173.–181. punktā. Konkrētāk, šajā ziņā ir jāatgādina, ka egļu astoņzobu mizgrauzis nekādi netika norādīts 2015. gada PZO kā potenciālas briesmas Natura 2000 teritorijas Puszcza Białowieska viengabalainībai, bet tieši pretēji – simtgadīgo egļu un priežu, kuras tas apdzīvo, aizvākšana šajā PZO tika identificēta kā potenciālas briesmas.

221    Tādēļ otrais iebildums par Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punkta, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu ir pamatots.

3.      Par trešo iebildumu – Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta pārkāpumu

a)      Lietas dalībnieku argumenti

222    Komisija apgalvo, ka Polijas Republika nav izpildījusi savus ar Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu noteiktos pienākumus, īstenojot attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, ciktāl tās neļaujot izvairīties no šīs direktīvas IV pielikuma a) daļā minēto saproksilofāgo vaboļu, proti, Buprestis splendens, sarkanā plakaņa, dzeltenkrūšu ēnvaboles un egļu praulmīļa, vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanas vai iznīcināšanas.

223    Dzīvotņu direktīvas 12. pants liek dalībvalstīm ieviest stingru aizsardzības sistēmu, kuras priekšnoteikums esot tādu saskaņotu un koordinētu preventīvu aizsardzības pasākumu noteikšana, kas ļauj efektīvi novērst šo sugu vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

224    Visām saproksilofāgo vaboļu sugām, uz kurām attiecas šī stingrā aizsardzība, to dzīves cikla laikā ir nepieciešami mirstoši vai miruši koki, stāvoši vai krituši. Dažādi zinātniskie pētījumi apstiprinot, ka mirušas egles ir būtiska sarkanā plakaņa dzīvotne un noteicošs elements tā dzīves ciklā. Pēc divu līdz trīs gadu vārguļošanas un vēlākos situācijas pasliktināšanās posmos egles apdzīvoja citas tādas saproksilofāgo vaboļu sugas kā dzeltenkrūšu ēnvabole un egļu praulmīlis. Šādos apstākļos mežaudžu, īpaši egļu mežaudžu, ciršu intensificēšana un mirušo koku un mirstošo egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto koku novākšana nenovēršami izraisīšot šo stingri aizsargāto sugu bojāeju un to vairošanās un atpūtas vietu iznīcināšanu.

225    Tā kā šīs sugas mazpamanāmi dzīvo koku stumbros un zem mizas, ir neiespējami veikt tādus efektīvus paliatīvus pasākumus kā selektīva cirte. Vienīgais efektīvais pasākums, kas var novērst to vairošanās un atpūtas vietu pasliktināšanos, ir neiejaukties dzīvotnēs, kurās šīs sugas ir klātesošas.

226    Dzīvotņu direktīvas 12. pantā minētie aizliegumi ir absolūti, neatkarīgi no to dzīvnieku sugu īpatņu skaita un sastopamības, uz kuriem attiecas stingrie aizsardzības pasākumi. Sarkanā plakaņa plašā sastopamība tādējādi nav par iemeslu tam, lai pamatotu tādu meža apsaimniekošanas darbību intensificēšanu, kuras var izraisīt šo aizliegumu pārkāpumu. Turklāt dzeltenkrūšu ēnvabole esot ārkārtīgi reta suga, un tai Polijā ir tikai četras zināmas dzīvotnes, līdz ar to pat tikai vienas dzīvotnes zaudējumam varot būt ievērojama kaitīga ietekme uz šīs sugas aizsardzības statusa saglabāšanu Eiropā. Savukārt Buprestis splendens Polijā esot atrodams tikai Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska. Visbeidzot šī teritorija esot visnozīmīgākā egļu praulmīļa dzīvotne Polijā, turklāt jāņem vērā, ka Savienībā šī suga atrodama vēl tikai Somijā un Zviedrijā.

227    Polijas Republika norāda, ka visām saproksilofāgo vaboļu sugām, tādām kā Buprestis splendens, sarkanais plakanis, lapkoku praulgrauzis, dzeltenkrūšu ēnvabole un egļu praulmīlis, kas ir Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, to dzīves cikla laikā ir nepieciešami miruši vai mirstoši koki un ka nav iespējams konstatēt to kāpura stadijas sastopamību, nekaitējot šīm dzīvotnēm. Lai nodrošinātu atbilstošu aizsardzības stāvokli, Polijas iestādes esot izveidojušas ilgtermiņa šo sugu dzīvotņu turpinātības aizsardzības sistēmu mežu stādījumu saliņu tīkla veidā rezervātos un aizsardzības zonu veidā saistībā ar aizsargātajām sugām mitrajās dzīvotnēs, references zonās un pastāvīgajā un dabiskajā mirušo koku daļā visās Belovežas gāršas mežaudzēs. Šīs darbības efektivitāti esot pierādījuši Instytut Badawczy Leśnictwa (Mežu izpētes institūts, Polija) 2016. gadā veiktās inventarizācijas rezultāti.

228    No šiem rezultātiem izrietot, ka sarkanais plakanis, kuram egle ir otršķirīga dzīvotne, ir izplatīta suga visā Belovežas gāršas teritorijā, kurai miruši vai mirstoši koki nav svarīga dzīvotne. Attiecībā uz Šneidera mizmīli šie paši rezultāti pierādot, ka ir runa par sugu, kas labāk izvēlas priedi, kam mirušas vai mirstošas egles nav galvenā dzīvotne un kas turklāt ir sastopama izkaisīti visā Belovežas gāršā. Dzeltenkrūšu ēnvabolei un Rhysodes sulcatus būtiska teritorija esot Belovežas nacionālais parks. Dzeltenkrūšu ēnvaboles atrašanās vietas Belovežas mežniecībā turklāt ir references zonās. Bez tam būtiskākais dzeltenkrūšu ēnvaboles izzušanas iemesls esot degušas koksnes trūkums. Tāpat arī egļu praulmīļa sastopamība neesot novērota ārpus šā nacionālā parka. Egļu astoņzobu mizgrauža darbība turpretī varot apdraudēt šīs sugas apdzīvoto vietu, proti, mirušu, senu, nocirstu egļu mitrās dzīvotnēs, turpinātību. Visbeidzot Buprestis splendens galvenais izzušanas iemesls Eiropā esot tā iecienītākās dzīvotnes – senu, ugunsgrēkā mirušu priežu – trūkums. Tādēļ, ka minētajā nacionālajā parkā priedes netiek atjaunotas, šīs sugas nākotni varot nodrošināt vienīgi apsaimniekotajos mežos, kuros priedes ir tikušas atjaunotas mākslīgi.

229    Visu šo iemeslu dēļ 2016. gada pielikumā paredzētajām darbībām neesot nozīmīgas negatīvas ietekmes uz šo sugu populāciju. To saglabāšana esot saistīta ar tādu atsevišķu dzīvotņu turpinātību, kas veidojas traucējumu, piemēram, ugunsgrēku, rezultātā. Ja tādu nav, vienīgi aktīvas aizsardzības darbības varot aizsargāt šo sugu dzīvotni.

b)      Tiesas vērtējums

230    Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā ir paredzēts, ka dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai šīs pašas direktīvas IV pielikuma a) daļā uzskaitītajām dzīvnieku sugām to dabiskās izplatības areālā izveidotu stingras aizsardzības sistēmu, aizliedzot šo sugu īpatņu visu veidu apzinātu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā, kā arī vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

231    Šīs tiesību normas ievērošana uzliek dalībvalstīm pienākumu ne tikai pieņemt pilnīgu tiesisko regulējumu, bet arī īstenot konkrētus un specifiskus aizsardzības pasākumus. Tāpat stingrās aizsardzības sistēma paredz, ka tiek noteikti konsekventi un koordinēti preventīvie pasākumi. Tādējādi šādai stingras aizsardzības sistēmai būtu jāļauj efektīvi novērst apzinātu Dzīvotņu direktīvas IV pielikuma a) daļā esošu dzīvnieku sugu gūstīšanu vai nonāvēšanu savvaļā, kā arī vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 9. jūnijs, Komisija/Francija, C‑383/09, EU:C:2011:369, 19.–21. punkts).

232    Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka gan 2016. gada pielikumā, gan Lēmumā Nr. 51 ir paredzēta egļu, kuras apdzīvo egļu astoņzobu mizgrauzis, ciršana bez to vecuma ierobežojuma, kas tādējādi ietver mirušus vai mirstošus simtgadīgus kokus.

233    Taču no 2015. gada PZO skaidri izriet, ka mirušas vai mirstošas egles, attiecīgajā gadījumā egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotas, ir vismaz svarīga dzīvotne tādām saproksilofāgām vabolēm kā Buprestis splendens, sarkanais plakanis, dzeltenkrūšu ēnvabole un egļu praulmīlis, kas ir norādītas Dzīvotņu direktīvas IV pielikuma a) daļā. Proti, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 168. punktā, šā veida koku aizvākšana tika tieši identificēta šajā plānā kā potenciālas briesmas šīm saproksilofāgo vaboļu sugām.

234    Polijas Republikas sniegtie argumenti, lai pierādītu, ka egle nav šo sugu dzīvotne vai vismaz ne svarīga dzīvotne, tādējādi ir nesekmīgi, jo šie argumenti ir klajā pretrunā ar Polijas iestāžu konkrētajiem konstatējumiem 2015. gada PZO, ko tās izstrādāja attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska.

235    Nevar arī piekrist tam, ka dažas no šīm pašām sugām nav klātesošas vai ir ļoti minimāli klātesošas šajā teritorijā, lai gan 2015. gada PZO tās ir skaidri ierakstītas kā attiecīgajās trīs mežniecībās aizsargātas sugas. Kas attiecas uz apgalvojumu, ka dzeltenkrūšu ēnvabole esot tikai references zonās, ir jākonstatē, ka tas nekādi nav pierādīts.

236    No tā izriet, ka 2016. gada pielikums un Lēmums Nr. 51 nenovēršami ir tādi, kas izraisa to, ka tiek nonāvētas šā sprieduma 233. punktā minēto saproksilofāgo vaboļu sugas, kā arī tiek noplicinātas vai iznīcinātas to vairošanās un atpūtas vietas.

237    Šajā ziņā nav noteicošas nozīmes tam, ka šīs sugas ir lielā skaitā pārstāvētas Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska. Proti, kā izriet no šā sprieduma 231. punkta, Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts stingrs Dzīvotņu direktīvas IV pielikuma a) daļā norādīto sugu vairošanās un atpūtas vietu aizsardzības režīms neatkarīgi no to skaita.

238    Tādēļ trešais iebildums par Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta pārkāpumu ir pamatots.

4.      Par ceturto iebildumu – Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punkta pārkāpumu

a)      Lietas dalībnieku argumenti

239    Komisija apgalvo, ka, īstenojot attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības, Polijas Republika, pārkāpjot Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punktu, nav izveidojusi vispārēju aizsardzības režīmu, kas novērš tostarp apzinātu apodziņa, bikšainā apoga, baltmugurdzeņa un trīspirkstu dzeņa ligzdu iznīcināšanu un traucēšanu Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska, un šīs sugas ir norādītas šīs direktīvas I pielikumā.

240    Putnu direktīvas 5. pantā, tāpat kā Dzīvotņu direktīvas 12. pantā, dalībvalstīm ir likts ne vien izveidot pilnīgu reglamentējošo ietvaru, bet arī veikt konkrētus un detalizētus aizsardzības pasākumus, tostarp efektīvus īstenošanas pasākumus. Šis režīms izrietot no pienākuma apturēt šīs direktīvas 1. pantā norādīto putnu sugu samazināšanos. Taču esot skaidrs, ka, būtiski intensificējot koksnes ieguvi dzīvotnēs, kuras ir izšķirīgi nozīmīgas savvaļas putnu sugu vairošanās un atpūtai, aplūkojamajā teritorijā palielināšoties apdraudējums, ka var tikt apzināti izpostītas to ligzdas un radīts traucējums to vairošanās laikā.

241    Proti, Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska esot visnozīmīgākā teritorija Polijā, kurā sastopams baltmugurdzenis un trīspirkstu dzenis. Mirstošie un mirušie koki, īpaši simtgadīgās egles, esot šo abu dzeņu sugu būtiskākās barošanās un vairošanās vietas. Tūkstošiem egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotu koku iznīcināšana izraisīšot šo dzeņu dzīvotņu apzinātu likvidēšanu, kā arī šo sugu traucēšanu plašā mērogā. Šajā ziņā Polijas iestādes neesot sniegušas pierādījumus, kas apliecinātu, ka šīs abas dzeņu sugas gūtu labumu no koku ciršanas intensificēšanas to dzīvotnēs; gluži pretēji – tā varot tieši paātrināt šo divu dzeņu sugu [populācijas] samazināšanos. Turklāt neesot datu, kas norādītu, vai pēc egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās beigām šo dzeņu sugu populācija spēs atjaunoties vairāk vai mazāk pienācīgā skaitā. Visbeidzot esot jāņem vērā, ka egļu astoņzobu mizgrauža skartajās zonās egles pašas atjaunojas un nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās.

242    Mirstošie un mirušie koki ir nozīmīgas ligzdošanas vietas apodziņam un bikšainajam apogam, kuriem ir nepieciešami dzeņu radīti dobumi. Egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvoto egļu likvidēšana lielā mērā esot būtisks to vairošanās areāla iznīcināšanas faktors. Natura 2000 teritorija Puszcza Białowieska esot viens no blīvākajiem šo apogu sugu izplatības areāliem. Ar to, ka apodziņa koncentrācija tajā ir lielāka nekā tā vidējā koncentrācija Polijā, nevarot pamatot tādu aktīvas apsaimniekošanas darbību veikšanu, kas var traucēt šīs sugas īpatņus un iznīcināt ligzdas.

243    No saņemtās informācijas arī izrietot, ka [koku] novākšana un ciršana ir notikusi arī attiecīgo četru sugu vairošanās laikā. Ar 2016. gada pielikumu un Lēmumu Nr. 51 esot atļauts veikt ciršanu bez laika ierobežojuma. Tātad neesot izslēdzams, ka ir pārkāpts aizliegums traucēt šīs sugas vairošanās laikā.

244    Polijas Republika norāda, ka 2015. gada ietekmes novērtējums apliecina, ka tika veikti nepieciešamie pasākumi, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām savvaļas putnu sugām, tostarp aizliegums apzināti iznīcināt vai bojāt to ligzdas un olas, pārvietot to ligzdas, tos apzināti traucēt, īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ciktāl šādi traucējumi būtiski skar Putnu direktīvas mērķus.

245    Ņemot vērā minēto četru putnu sugu [populācijas] lielumu, kas konstatēts Belovežas gāršas teritorijā saistībā ar IS ietvertajiem datiem, nevienas šīs sugas sastopamība vai dzīvesveids neesot apdraudēti. Turklāt Polijas iestādes esot apņēmušās saglabāt vismaz 60 pārus no katras no šīm sugām. Papildus visās Natura 2000 teritorijās Polijā esot iespējams konstatēt lielāku abu minēto dzeņu sugu īpatņu skaitu nekā skaits, kas norādīts IS. Konkrētāk, meža putnu populāciju skaitliskuma vispārējā indeksa vērtība laikposmā no 2000. līdz 2014. gadam esot augusi par 25 %.

246    Egļu astoņzobu mizgrauža liela mēroga izplatīšanās pozitīvās sekas uz dzeņu izdzīvošanu un vairošanos varot būt vienīgi īslaicīgas, jo ilgtermiņā tā izraisīs vecāko meža daļu, kur pārsvarā ir skujkoki, izzušanu. Egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās pastāvīgā samazināšana varot būt faktors, kā noturēt relatīvi stabilu situāciju attiecībā uz dzeņu populāciju.

247    Gaļēdāju populācijas straujā samazinājuma fenomens sakarā ar barības trūkumu esot zinātnisks fakts. Taču Komisija neesot iesniegusi zinātniskus datus, kas apstrīdētu iesniegto scenāriju par vides pārmaiņām pēc egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās. Vienīgi esot neiespējami paredzēt pārmaiņu apjomu, proti, to, kas ļautu noskaidrot, vai tādu sugu populācijas samazinājums, kas gūst labumu no kādas konkrētas kukaiņu sugas izplatīšanās, aprobežotos ar atgriešanos situācijā, kas pastāvēja pirms izplatīšanās, vai arī, ņemot vērā barības izzušanu un neiespējamību egļu astoņzobu mizgraužiem apdzīvot citus kokus, dzeņu skaits pēc šī krituma būtu mazāks nekā skaits, kas norādīts spēkā esošajā IS, kurā aprakstīti attiecīgās teritorijas aizsardzības mērķi.

248    Komisija esot atstājusi bez ievērības to, ka dabiskie procesi, kas notiek Natura 2000 teritorijās, ir ilgtermiņa procesi. Taču pastāvīga egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanās ierobežošana, proti, teritoriālā pārklājuma ierobežošana un palielinātas egļu daļas saglabāšana mežaudzēs, varot būt aktīva aizsardzības darbība, noturot relatīvi stabilu situāciju attiecībā uz dzeņu populācijām ilgtermiņā. Lai gan attiecīgajām meža apsaimniekošanas darbībām ir potenciāli negatīva ietekme uz dzeņu populāciju, populācijas lielums atbilstoši 2015. gada PZO saglabāšoties relatīvi augstā līmenī, un iespējamās putnu sugu izplatības areālu izmaiņas, kas izriet no klimata izmaiņu prognozēšanas modeļiem, būs pakāpeniskas laika gaitā. Tādēļ gala rezultāts pagaidu darbībām, kas veiktas ar meža apsaimniekošanā piemērotajām metodēm, varētu ļaut novērst būtisku iepriekš novēroto dzeņu izzušanu.

249    Attiecībā uz apodziņu vairošanās vietu zudums saistībā ar egļu likvidēšanu 5 % teritorijas esot šķietams. Proti, šī suga, kas ligzdo dzeņu, parasti dižraibo dzeņu, izkaltos dobumos un ir skaitliski liela, nedod priekšroku kādai koka sugai, kurā tā vairojas. Turklāt šis apogs bieži parādoties degradētā vidē. Tas esot biežāk sastopams Belovežas mežniecības apsaimniekotajā daļā. Tas pats attiecoties uz bikšaino apogu, arī šī suga bieži izmantojot melnās dzilnas izkaltus dobumus. Iespējamo ietekmi, kas izriet no egļu likvidēšanas 5 % attiecīgās teritorijas, tādējādi varot uzskatīt par neesošu no Belovežas gāršu apdzīvojošo apodziņu un bikšaino apogu skaita skatpunkta.

250    Turklāt atbilstoši Somijas datiem meža apsaimniekošanai, to retinot, ar nosacījumu, ka nocirstie koki nepārsniedz 50 % no meža platības, ilgtermiņā ne tikai neesot negatīvas ietekmes uz šīm sugām, bet tās rezultātā, tā kā rodas labāka piekļuve barībai, vairošanās pieaug. Turklāt šo sugu populāciju lielums augot un ietiecoties jaunās zonās. Tā saucamajiem biocenotiskajiem kokiem, tostarp kokiem ar dobumiem, ļaujot nomirt bioloģiskā ceļā. Līdz ar to potenciālās apodziņa un bikšainā apoga ligzdošanas vietas paliekot pieejamas, jo vairāk tādēļ, ka 2015. gada PZO paredz darbības, lai “apsaimniekošanas darbību laikā saglabātu visas priedes un egles, kurās ir redzami dobumi, izņemot gadījumus, ja pastāv apdraudējums sabiedrībai”.

b)      Tiesas vērtējums

251    Putnu direktīvas 5. pants liek dalībvalstīm noteikt nepieciešamos pasākumus, lai izveidotu vispārēju aizsardzības sistēmu visām tās 1. pantā minētajām putnu sugām. Atbilstoši šīs direktīvas 5. panta b) un d) punktam šajā sistēmā ietilpst aizliegums apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un olas vai pārvietot to ligzdas, kā arī apzināti traucēt putnus īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā, ja šādi traucējumi būtiski skar šīs direktīvas mērķus.

252    Putnu direktīvas 5. pantā ir tādējādi prasīts dalībvalstīm izveidot pilnīgu un efektīvu regulatīvo ietvaru (spriedumi, 2007. gada 12. jūlijs, Komisija/Austrija, C‑507/04, EU:C:2007:427, 103. un 339. punkts, kā arī 2012. gada 26. janvāris, Komisija/Polija, C‑192/11, nav publicēts, EU:C:2012:44, 25. punkts), ieviešot, tāpat kā ir paredzēts Dzīvotņu direktīvas 12. pantā, konkrētus un īpašus aizsardzības pasākumus, kam būtu jāļauj nodrošināt iepriekš minēto aizliegumu efektīvu ievērošanu, kuru mērķis būtībā ir aizsargāt šajā direktīvā norādīto putnu vairošanās un atpūtas vietas. Turklāt šie aizliegumi ir piemērojami bez ierobežojuma laikā (spriedums, 1988. gada 27. aprīlis, Komisija/Francija, 252/85, EU:C:1988:202, 9. punkts).

253    Šajā gadījumā ir jāatgādina, ka gan 2016. gada pielikumā, gan Lēmumā Nr. 51 ir paredzēta tostarp egļu, kuras apdzīvo astoņzobu mizgrauzis, ciršana, kā arī mirušu vai mirstošu koku aizvākšana.

254    Taču no 2015. gada PZO viennozīmīgi izriet, ka egļu astoņzobu mizgrauža apdzīvotās simtgadīgās egles un miruši vai mirstoši koki ir vismaz nozīmīga dzīvotne Putnu direktīvas I pielikumā norādītajam apodziņam, bikšainajam apogam, baltmugurdzenim un trīspirkstu dzenim. Proti, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 167. un 168. punktā, šā veida koku aizvākšana tika tieši identificēta šajā plānā kā potenciālas briesmas šīm putnu sugām.

255    Tādējādi Polijas iestādes ar 2016. gada pielikumu un Lēmumu Nr. 51 atļauj sev atkāpties no šo putnu aizsardzības attiecīgo aktīvās meža apsaimniekošanas darbību ietvaros.

256    Taču ir jākonstatē, ka ne šajā pielikumā, ne šajā lēmumā nav ierobežojumu attiecībā uz koku, uz kuriem attiecas šīs darbības, vecumu vai laikposmu, kurā šīs pašas darbības var tikt īstenotas Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska. Minētajā pielikumā un minētajā lēmumā nav arī neviena konkrēta noteikuma, kura mērķis būtu efektīvi kavēt attiecīgo putnu vairošanās vai atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

257    Pretēji tam, ko apgalvo Polijas Republika, 2015. gada ietekmes novērtējums neļauj apšaubīt šo secinājumu, jo šī vērtējuma 4.2.3. punktā ir vienīgi norādīts, ka “būs jāraugās, lai [..] meža apsaimniekošanas darbības tiktu apturētas ligzdošanas laikā”, tomēr nekonstatējot, ka ir noteikti pasākumi, kas ir nepieciešami visu savvaļas putnu sugu aizsardzības vispārējās sistēmas izveidei.

258    Šajā ziņā, ciktāl šī dalībvalsts norāda uz 2015. gada PZO paredzētajiem aizsardzības pasākumiem attiecībā uz redzamiem dobumiem priedēs un eglēs, ir vienīgi jāatgādina, kā tas tika jau konstatēts šā sprieduma 215. punktā, ka no 2015. gada ietekmes novērtējuma 4.2.4. punkta izriet, kā uzskata Polijas iestādes, ka šis plāns ir “novecojis” un tādēļ tās to nepiemēro. Minētā dalībvalsts tādējādi nevar atsaukties uz 2015. gada PZO noteikumiem, lai pamatotu, ka attiecīgās aktīvās meža apsaimniekošanas darbības neradot Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska aizsargāto putnu vairošanās un atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu.

259    Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka 2016. gada pielikumā un Lēmumā Nr. 51, kuru īstenošana nenovēršami izraisītu šo putnu sugu vairošanās un atpūtas vietu noplicināšanu vai iznīcināšanu, nav konkrētu un īpašu aizsardzības pasākumu, kas ļautu gan izslēgt no to piemērošanas jomas apzinātu šo putnu dzīves un dzīvotņu aizskārumu, gan nodrošināt, ka tiešām tiek ievēroti aizliegumi apzināti iznīcināt vai bojāt putnu ligzdas un to olas un pārvietot to ligzdas, kā arī apzināti traucēt tos īpaši vairošanās un ligzdošanas laikā.

260    Neviens no Polijas Republikas izvirzītajiem argumentiem nevar atspēkot šo secinājumu.

261    Pirmkārt, ciktāl šī dalībvalsts atsaucas uz egļu astoņzobu mizgrauža izplatīšanos, visi tās argumenti ir jānoraida to pašu iemeslu dēļ, kas ir norādīti šā sprieduma 173.–181. punktā.

262    Otrkārt, ciktāl Polijas Republika apgalvo, ka aplūkoto putnu populācijas ir palikušas nemainīgas vai pat ir palielinājušās, ir jānorāda, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka šāds apstāklis nevar atspēkot Putnu direktīvas 4. panta 4. punkta, kas nosaka dalībvalstīm pienākumu veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu dzīvotņu noplicināšanos, kā arī putnus skarošus traucējumus, pārkāpumu, jo aizsardzības pienākums pastāv, vēl pirms tiktu konstatēta putnu skaita samazināšanās vai īstenotos aizsargātas putnu sugas izmiršanas risks (spriedumi, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 76. punkts, un 2016. gada 24. novembris, Komisija/Spānija, C‑461/14, EU:C:2016:895, 83. punkts).

263    Ir jākonstatē, ka šie apsvērumi, kas attiecas uz šajā noteikumā paredzēto putnu aizsardzības vispārējo sistēmu, vēl jo vairāk ir piemērojami Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punktā paredzētās īpašās aizsardzības ietvaros.

264    Turklāt ir jānorāda, ka Polijas Republika aprobežojas ar to, ka norāda, ka ne četru dabiskiem mežiem raksturīgo putnu sugu, proti, apodziņa, bikšainā apoga, baltmugurdzeņa un trīspirkstu dzeņa, klātbūtne, ne to dzīvesveids netiekot apdraudēts ar attiecīgajām aktīvās meža apsaimniekošanas darbībām. Tās šādā nolūkā tostarp balstās uz 2014. un 2015. gada datiem, lai pierādītu, ka baltmugurdzeņu skaits nav samazinājies. Taču šie dati ir par laiku pirms šo darbību veikšanas. Kas attiecas uz to, ka citās Natura 2000 teritorijās Polijā baltmugurdzeņu un trīspirkstu dzeņu skaits varētu būt lielāks, nekā norādīts IS, kas ir spēkā attiecībā uz Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska, tas negroza konstatējumu, ka šīs darbības ir tādas, kas apdraud šo divu sugu populāciju šajā teritorijā.

265    Visbeidzot un treškārt, ciktāl Polijas Republika norāda, ka egļu izciršana nerada risku būtiski aizskart apodziņa un bikšainā apoga dzīvotnes viengabalainību, tās argumentācija ir nepieņemama, jo, pirmkārt, no 2015. gada PZO skaidri izriet, ka egle ir šo putnu sugu galvenā dzīvotne, un, otrkārt, Belovežas mežniecībā 2016. gada pielikumā ir paredzēts būtībā trīskāršot izmantojamās koksnes, īpaši egles, apjomu.

266    Tā rezultātā ceturtais iebildums par Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punkta pārkāpumu ir pamatots.

267    Tādēļ Komisijas celtā prasība ir jāatzīst par pamatotu pilnībā.

268    Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, ir jākonstatē, ka Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti:

–        atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 3. punktam, pieņemot Belovežas mežniecības apsaimniekošanas plāna pielikumu, nepārliecinoties, vai šis pielikums aizskars KNT un ĪAT, kas veido Natura 2000 teritoriju Puszcza Białowieska, viengabalainību.

–        atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 6. panta 1. punktam, kā arī Putnu direktīvas 4. panta 1. un 2. punktam, neparedzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu ekoloģiskajām prasībām attiecībā uz Dzīvotņu direktīvas I pielikumā minētajām dabiskajām dzīvotnēm un uz II pielikumā minētajām sugām, kā arī uz Putnu direktīvas I pielikumā minētajām putnu sugām un regulāri sastopamām migrējošām sugām, kuras minētajā pielikumā nav minētas, kuru dēļ ir izveidota KNT un ĪAT Natura 2000 teritorijā Puszcza Białowieska.

–        atbilstoši Dzīvotņu direktīvas 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktam, nenodrošinot saproksilofāgo vaboļu, proti, Buprestis splendens, sarkano plakaņu (Cucujus cinnaberinus), dzeltenkrūšu ēnvaboļu (Phryganophilus ruficollis) un egļu praulmīļu (Pytho kolwensis), kas ir minētas Dzīvotņu direktīvas IV pielikumā, stingru aizsardzību, proti, Belovežas mežniecībā neaizliedzot apzināti nogalināt vai traucēt un pasliktināt to vairošanās vietu stāvokli vai iznīcināt tās, un

–        atbilstoši Putnu direktīvas 5. panta b) un d) punktam, nenodrošinot šīs direktīvas 1. pantā norādīto putnu sugu tostarp apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus), baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos) un trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus) aizsardzību, proti, negādājot par to, lai Belovežas mežniecībā šīs sugas netiktu nogalinātas vai traucētas vairošanās periodā un ligzdošanas periodā un lai to ligzdas un olas apzināti netiktu iznīcinātas, bojātas vai pārvietotas.

VI.    Par tiesāšanās izdevumiem

269    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisija ir prasījusi piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus un tā kā tai šis spriedums ir nelabvēlīgs, jāpiespriež Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (virspalāta) nospriež:

1)      Polijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai uzlikti:

–        ar Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu un savvaļas floras un faunas aizsardzību, kas grozīta ar Padomes 2013. gada 13. maija Direktīvu 2013/17/ES, 6. panta 3. punktu, pieņemot pielikumu Belovežas mežniecības meža apsaimniekošanas plānā, nepārliecinoties, vai šis pielikums neaizskar Kopienas nozīmes teritorijas un īpaši aizsargājamās teritorijas PLC200004 Puszcza Białowieska viengabalainību;

–        ar Direktīvas 92/43, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2013/17, 6. panta 1. punktu, kā arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību, kas grozīta ar Direktīvu 2013/17, 4. panta 1. un 2. punktu, neparedzot nepieciešamos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu ekoloģiskajām prasībām attiecībā uz Direktīvas 92/43, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2013/17, I pielikumā minētajām dabiskajām dzīvotnēm un uz II pielikumā minētajām sugām, kā arī uz Direktīvas 2009/147, kurā grozījumi veikti ar Direktīvu 2013/17, I pielikumā minētajām putnu sugām un regulāri sastopamām migrējošām sugām, kuras minētajā pielikumā nav minētas, kuru dēļ ir izveidota Kopienas nozīmes teritorija un īpaši aizsargājama teritorija – PLC200004 Puszcza Białowieska;

–        ar Direktīvas 92/43, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2013/17, 12. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu, nenodrošinot saproksilofāgo vaboļu, proti, Buprestis splendens, sarkano plakaņu (Cucujus cinnaberinus), dzeltenkrūšu ēnvaboļu (Phryganophilus ruficollis) un egļu praulmīļu (Pytho kolwensis), kas ir minētas šīs direktīvas IV pielikumā, stingru aizsardzību, proti, Belovežas mežniecībā neaizliedzot tās apzināti nogalināt vai traucēt un pasliktināt to vairošanās vietu stāvokli vai tās iznīcināt, un

–        ar Direktīvas 2009/147, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2013/17, 5. panta b) un d) punktu, nenodrošinot šīs direktīvas 1. pantā norādīto putnu sugu, tostarp apodziņa (Glaucidium passerinum), bikšainā apoga (Aegolius funereus), baltmugurdzeņa (Dendrocopos leucotos) un trīspirkstu dzeņa (Picoides tridactylus) aizsardzību, proti, negādājot par to, lai Belovežas mežniecībā šīs sugas netiktu nogalinātas vai traucētas vairošanās periodā un ligzdošanas periodā un lai to ligzdas un olas apzināti netiktu iznīcinātas, bojātas vai pārvietotas.

2)      Polijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.