Lieta C‑108/09

Ker‑Optika bt

pret

ÀNTSZ Dél‑dunántúli Regionális Intézete

(Baranya megyei bíróság lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Preču brīva aprite – Sabiedrības veselība – Kontaktlēcu tirdzniecība internetā – Valsts tiesiskais regulējums, kas kontaktlēcu tirdzniecību atļauj vienīgi medicīnas preču veikalos – Direktīva 2000/31/EK – Informācijas sabiedrība – Elektroniskā tirdzniecība

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektroniskā tirdzniecība – Direktīva 2000/31

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/31)

2.        Preču brīva aprite – Kvantitatīvie ierobežojumi – Pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību

(LESD 34. un 36. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31 3. panta 4. punkts)

1.        Valsts tiesību normas, kas saistītas ar kontaktlēcu tirdzniecību, ietilpst Direktīvas 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) piemērošanas jomā tiktāl, ciktāl tās attiecas uz šādu lēcu pārdošanas aktu internetā, proti, tostarp piedāvāšanu tiešsaistē un līguma noslēgšanu ar elektroniskajiem līdzekļiem. Turpretim valsts tiesību normas, kas saistītas ar minēto lēcu piegādi, neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(sal. ar 28., 31. un 77. punktu un rezolutīvo daļu)

2.        LESD 34. un 36. pants, kā arī Direktīva 2000/31 par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīva par elektronisko tirdzniecību) ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kas ļauj tirgot kontaktlēcas tikai specializētajos medicīnas ierīču veikalos.

Šāds tiesiskais regulējums ir pasākums ar kvantitatīviem ierobežojumiem līdzvērtīgu iedarbību, kas aizliegts ar LESD 34. pantu, jo tajā paredzētais kontaktlēcu tirdzniecības internetā aizliegums ir piemērojams kontaktlēcām, kas ir no citām dalībvalstīm un kuras pārdod pa pastu un piegādā valsts teritorijā dzīvojošo patērētāju dzīvesvietā, un liedz citu dalībvalstu uzņēmējiem izmantot ļoti efektīvu šo preču tirdzniecības veidu, un tādējādi būtiski traucē šo preču pieeju attiecīgās dalībvalsts tirgum.

Ir tiesa, ka, nosakot, ka kontaktlēcas var izsniegt tikai optikas veikali, kas piedāvā kvalificētā optiķa pakalpojumus, šāds tiesiskais regulējums ir piemērots, lai garantētu mērķa, kas ir nodrošināt kontaktlēcu lietotāju veselības aizsardzību, sasniegšanu. Tomēr, pieņemot šādu tiesisko regulējumu, valsts likumdevējs ir pārsniedzis rīcības brīvības izlemt, kādā līmenī tas vēlas nodrošināt sabiedrības veselības aizsardzību, robežas, un ir jāuzskata, ka šis tiesiskais regulējums pārsniedz norādītā mērķa sasniegšanai nepieciešamo, jo šis mērķis var tikt sasniegts ar mazāk ierobežojošiem pasākumiem nekā tie, kas izriet no minētā tiesiskā regulējuma, saskaņā ar kuriem noteiktie ierobežojumi būtu piemērojami tikai attiecībā uz pirmo lēcu izsniegšanu un ieinteresētajiem uzņēmējiem būtu noteikts pienākums nodot klienta rīcībā kvalificētu optiķi.

Šo pašu iemeslu dēļ minētais tiesiskais regulējums, ciktāl tas ietver aizliegumu pārdot kontaktlēcas internetā, nevar būt uzskatāms par samērīgu attiecībā uz sabiedrības veselības aizsardzības mērķi Direktīvas 2000/31 3. panta 4. punkta izpratnē.

(sal. ar 58., 64., 74.–76. un 78. punktu un rezolutīvo daļu)