TIESAS RĪKOJUMS (desmitā palāta)
2017. gada 9. februārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesas Reglamenta 99. pants – Direktīva 1999/70/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – 4. klauzula – Secīgi uz noteiktu laiku slēgti darba līgumi publiskajā sektorā – Universitāšu organizācijas pārstrukturēšana – Valsts tiesiskais regulējums – Koledžu profesoru iekļaušana universitāšu profesoru mācībspēkos – Nosacījums – Doktora grāda iegūšana – Pilna darba laika amata vietu pārveidošana par nepilna darba laika amata vietām – Piemērošana vienīgi pasniedzējiem, kas nodarbināti kā pagaidu ierēdņi – Nediskriminācijas princips
Lieta C‑443/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, kuru Juzgado de lo Contencioso-Administrativo n° 8 de Madrid (Madrides Administratīvā tiesa Nr. 8, Spānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 21. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 8. augustā, tiesvedībā
Francisco Rodrigo Sanz
pret
Universidad Politécnica de Madrid.
TIESA (desmitā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja M. Bergere [M. Berger], tiesneši E. Borgs Bartets [A. Borg Barthet] un F. Biltšens [F. Biltgen] (referents),
ģenerāladvokāte E. Šarpstone [E. Sharpston],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu lemt, izdodot motivētu rīkojumu saskaņā ar Tiesas Reglamenta 99. pantu,
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par 1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku (turpmāk tekstā – “Pamatnolīgums”), kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.) pielikumā, 4. klauzulas interpretāciju.
2 Šis lūgums tika iesniegts tiesvedībā starp Francisco Rodrigo Sanz un Universidad Politécnica de Madrid (Madrides Politehniskā Universitāte, Spānija; turpmāk tekstā – “MPU”) par šīs universitātes pieņemto lēmumu samazināt minētās personas darba laika ilgumu no pilna darba laika uz nepilnu darba laiku.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Saskaņā ar Direktīvas 1999/70 1. pantu tās mērķis ir “ieviest [..] Pamatnolīgumu [..], ko [..] savā starpā noslēdza vispārējās starpprofesionālās organizācijas (UNICE, CEEP un EAK)”.
4 Šīs direktīvas 2. panta pirmajā daļā ir paredzēts:
“Dalībvalstis pieņem normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi šīs direktīvas izpildei, [un to pienākums ir] veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai tās vienmēr varētu garantēt iznākumus, ko paredz šī direktīva. [..]”
5 Saskaņā ar Pamatnolīguma 1. klauzulu tā mērķis ir, pirmkārt, uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu, un, otrkārt, radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, piemērojot uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu vai attiecību tiesisko pārmantojamību.
6 Pamatnolīguma 2. klauzulas, kuras nosaukums ir “Darbības joma”, 1. punktā ir paredzēts:
“Šo nolīgumu piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, kuriem ir darba līgums vai darba attiecības saskaņā ar likumiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi katrā dalībvalstī.”
7 Pamatnolīguma 3. klauzulā, kuras nosaukums ir “Definīcijas”, ir noteikts:
“1. Šajā nolīgumā jēdziens “noteikta laika darba ņēmējs” ir persona, kurai ir darba līgums vai darba attiecības, ko savā starpā tieši noslēdzis darba devējs un darba ņēmējs, kur darba līguma vai darba attiecību izbeigšanu nosaka tādi objektīvi apstākļi kā noteikta termiņa iestāšanās, konkrēta uzdevuma izpilde vai konkrēta gadījuma iestāšanās.
2. Šajā nolīgumā jēdziens “salīdzināmais pastāvīgais darba ņēmējs” ir darba ņēmējs, kam tajā pašā uzņēmumā ir darba attiecības vai darba līgums uz nenoteiktu laiku un kas nodarbināts tajā pašā vai līdzīgā profesijā, pienācīgi ņemot vērā kvalifikācijas/iemaņas. Ja tajā pašā uzņēmumā nav salīdzināmā pastāvīgā darba ņēmēja, salīdzināšanu izdara, atsaucoties uz piemērojamo kolektīvo līgumu vai, ja nav piemērojama kolektīvā līguma, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kolektīvajiem līgumiem vai praksi.”
8 Pamatnolīguma 4. klauzulas, kuras nosaukums ir “Diskriminācijas aizlieguma princips”, 1. punktā ir paredzēts:
“Darba nosacījumi, ko piemēro noteikta laika darba ņēmējiem, neskatoties uz to, ka ar viņiem slēgts līgums vai darba attiecības uz noteiktu termiņu, nav mazāk izdevīgi par tiem, ko piemēro salīdzināmiem pastāvīgajiem darba ņēmējiem, ja vien atšķirīgiem nosacījumiem nav objektīva pamata.”
Spānijas tiesības
9 2007. gada 12. aprīļa Ley orgánica 4/2007 por la que se modifica la Ley orgánica 6/2001, de 21 de diciembre, de universidades (Konstitutīvais likums 4/2007, ar ko groza 2001. gada 21. decembra Konstitutīvo likumu 6/2001 par universitātēm) (2007. gada 13. aprīļa BOE Nr. 89, 16241. lpp.) otrajā papildnoteikumā “Par koledžu profesoru mācībspēkiem un to locekļu iekļaušanu universitāšu profesoru mācībspēkos” ir paredzēts:
“1. Runājot par šo pasniedzēju iekļaušanu universitāšu profesoru mācībspēkos, koledžu profesori, kuriem šī likuma spēkā stāšanās brīdī ir doktora grāds vai kuri to iegūst vēlāk un tiek īpaši habilitēti [..], ir tieši iekļaujami universitātes profesoru mācībspēkos, nodrošinot viņiem atbilstošus amatus [..].
2. Universitātēm ir jāievieš programmas, kuras koledžu profesoriem ļautu apvienot viņu ar izglītošanu saistītus pienākumus ar doktora grāda iegūšanu.
3. Tie, kuriem neizdodas iegūt universitātes profesora statusu, saglabā savu līdzšinējo situāciju, paturot visas savas tiesības un iespēju pilnībā veikt ar izglītošanu saistītu darbu un attiecīgā gadījumā pētniecību.
[..]”
10 Saskaņā ar 2012. gada 4. jūlija Ley 4/2012 de modificación de la Ley de Presupuestos Generales de la Comunidad de Madrid para el año 2012, y de medidas urgentes de racionalización del gasto público e impulso y agilización de la actividad económica (Likums 4/2012 par grozījumiem Madrides kopienas Likumā par vispārējo budžetu 2012. gadam un steidzamiem pasākumiem publiskā finansējuma racionalizēšanai un ekonomiskās darbības veicināšanai un atvieglošanai) (2012. gada 13. oktobra BOE Nr. 247, 73244. lpp.) tika paredzēts it īpaši grozīt to pasniedzēju ar pagaidu ierēdņa statusu darba laiku, kuriem nebija īpašās habilitācijas, kas minēta Konstitutīvā likuma 4/2007 otrā papildnoteikuma 1. punktā, samazinot viņu darba laiku no pilna darba laika uz nepilnu darba laiku.
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
11 F. Rodrigo Sanz kopš 1983. gada strādā par labu MPU, precīzāk – Escuela Técnica Superior de Arquitectura de Madrid (Madrides augstākā arhitektūras skola).
12 1989. gada 7. novembrī viņš tika iecelts par pagaidu ierēdni ar pilna darba laika režīmu koledžas profesora (profesor titular de escuela universitaria) amatā. Viņa darba pienākumu apraksts, darba laiks un lekciju stundu saraksts kopš tā brīža nav mainījušies.
13 Spānijas universitāšu organizācijas pārstrukturēšanas nolūkā Konstitutīvajā likumā 4/2007 bija paredzēta koledžu profesoru mācībspēku iekļaušana universitāšu profesoru mācībspēkos ar nosacījumu, ka viņi ir ieguvuši doktora grādu.
14 Turklāt veicot pasākumus, kuri bija jāpieņem budžeta izdevumu samazināšanai, kas noteikta ar Likumu 4/2012, MPU valde nolēma samazināt to pasniedzēju darba laiku, kas bija nodarbināti kā pagaidu ierēdņi [un] kas nebija tiesīgi būt par lektoru ar līgumu uz noteiktu laiku, lektoru ar līgumu uz nenoteiktu laiku vai universitātes profesoru, t.i., amatos, kuros bija prasīts doktora grāds.
15 Tā kā F. Rodrigo Sanz nebija doktora grāda, 2012. gada 19. novembrī viņam tika paziņots, ka viņa pilna darba laika darba vieta ir reorganizēta par nepilna darba laika darba vietu ar atbilstošu atalgojuma samazinājumu.
16 F. Rodrigo Sanz cēla prasību par šī lēmuma atcelšanu, pamatojoties uz to, ka tas atbilstot nevis izglītības vajadzībām vai tā departamenta, kurā viņš strādāja, vajadzībām, bet vienīgi apsvērumiem saistībā ar universitātes izdevumu samazināšanu. Tā kā minētais lēmums ir piemērojams vienīgi pagaidu ierēdņiem, minētais lēmums radīs viņiem nelabvēlīgāku situāciju nekā [pastāvīgajiem] ierēdņiem, kas strādā tādu pašu darbu kā viņi.
17 MPU apgalvo, ka attiecīgais pasākums ir kvalitātes garantija, kas ļauj izvērtēt to universitātes profesūras darbību sniegumu, kas saistītas ar izglītošanu, pētniecību un pārvaldību. Ņemot vērā pašorganizācijas pilnvaras, kādas ir valsts administrācijai, šis pasākums esot piemērota reakcija uz imatrikulāciju skaita samazināšanos, kas esot konstatēta šajos pēdējos gados.
18 Iesniedzējtiesa Juzgado de lo Contencioso-Administrativo n° 8 de Madrid (Madrides Administratīvā tiesa Nr. 8, Spānija) atgādina, ka Pamatnolīgumā ir tostarp paredzēts aizliegums uz noteiktu laiku nodarbinātiem darba ņēmējiem radīt nelabvēlīgāku situāciju nekā uz nenoteiktu laiku nodarbinātiem darba ņēmējiem, kas ir salīdzināmā situācijā, pamatojoties tikai uz to, ka viņi ir nodarbināti uz noteiktu laiku.
19 Iesniedzējtiesa uzsver, ka Spānijas tiesiskajā regulējumā, ar kuru tiek veikta koledžu profesoru mācībspēku iekļaušana universitāšu profesoru mācībspēkos, ir skaidri norādīts, ka personas, kas neiegūst šo pēdējo minēto kvalifikāciju iekļaušanas procedūrā, saglabā to pašu situāciju un patur savas tiesības. Taču faktiski universitātes administrācija piemēroja šo tiesību normu tikai profesoriem, kas ir ierēdņi, izslēdzot profesorus ar pagaidu ierēdņa statusu, pamatojoties uz būtisko atšķirību, kas pastāv starp [pastāvīgajiem] ierēdņiem un pagaidu ierēdņiem, proti, ka pirmie minētie esot tikuši atlasīti konkursā, kurā ir izveidots šis postenis, kamēr otro minēto iecelšanu amatā ir sekmējušas vienīgi prasības, kas saistītas ar vajadzību un steidzamību aizpildīt vakanto amatu.
20 Iesniedzējtiesas ieskatā, ieņemamo amatu iezīmes, nodarbinātības raksturs, uzticētie uzdevumi un prasītā izglītība esot identiskas attiecībā uz katru no abām mācībspēku kategorijām. Turklāt esot konstatēts, ka vienīgais pamatojums darba laika samazinājumam ir balstīts rūpēs par izdevumu samazināšanu, jo attiecīgā departamenta vajadzības pasniegšanas jomā esot palikušas nemainīgas – turklāt pēdējā laika sludinājumi par konkursu pierādot vajadzību aizpildīt amatu uz pilnu laiku.
21 Tādējādi iesniedzējtiesa jautā, vai šāda veida valsts tiesiskā regulējuma piemērošana ir saderīga ar Pamatnolīgumu, ja tās rezultātā uz pusi tiek samazināts mācībspēku, kas pieder pie pagaidu personāla, darba laiks, ja šiem pēdējiem minētajiem nav doktora grāda, kamēr mācībspēki, kas ir [pastāvīgie] ierēdņi, pilnībā saglabā visas tiesības un viņiem netiek radīta nelabvēlīga situācija, lai gan viņiem nav doktora grāda.
22 Šādos apstākļos Juzgado de lo Contencioso-Administrativo n° 8 de Madrid (Madrides Administratīvā tiesa Nr. 8) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Pamatnolīguma 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā šajā lietā aplūkotais, saskaņā ar kuru darba laiks var tikt samazināts tikai pagaidu ierēdņa statusa dēļ?
Apstiprinošas atbildes gadījumā:
– Vai par objektīvu pamatu šai atšķirīgajai attieksmei var uzskatīt ekonomisko situāciju, kurā ir jāsamazina izdevumi budžetā paredzēto līdzekļu samazināšanas dēļ?
– Vai par objektīvu pamatu šai atšķirīgajai attieksmei var uzskatīt administrācijas pašorganizācijas pilnvaras?
2) Vai Pamatnolīguma 4. klauzula ir jāinterpretē tādējādi, ka administrācijas pašorganizācijas pilnvaras vienmēr un visos apstākļos ierobežo pienākums nediskriminēt tās dienestu darbiniekus vai nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret viņiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir kvalificēti kā pastāvīgie ierēdņi vai pagaidu, konkrētiem uzdevumiem nodarbinātie vai uz konkrētu laiku nodarbinātie ierēdņi?
3) Vai var uzskatīt, ka Pamatnolīguma 4. klauzulai ir pretrunā Konstitutīvā likuma 4/2007 otrā papildnoteikuma 3. punktā sniegtā interpretācija un paredzētā piemērošana, ciktāl saskaņā ar to procedūrā, kurā koledžu profesori [ierēdņi] tiek iekļauti augstākās izglītības iestādes profesoru mācībspēkos, ir atļauts saglabāt visas to tiesības un pilnu pedagoga darba slodzi, lai arī viņiem nav doktora grāda, savukārt tas nav attiecināms uz koledžu profesoriem, kam ir pagaidu ierēdņa statuss?
4) Ciktāl var tikt uzskatīts, ka nosacījums par doktora grādu ir objektīvs pamatojums, lai koledžu profesoriem ar pagaidu ierēdņa statusu, kuriem nav šī grāda, samazinātu darba laiku par 50 %, un ciktāl tas tomēr neskar koledžu profesorus, kas ir [pastāvīgie] ierēdņi, bet kuriem arī nav šī grāda, vai to var uzskatīt par diskriminējošu un nesaderīgu ar Pamatnolīguma 4. klauzulu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
23 Šajos jautājumos, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kas universitāšu organizācijas pārstrukturēšanas pasākumu kontekstā attiecīgās dalībvalsts kompetentajai administrācijai ļauj koledžu profesoru, kas pieņemti darbā kā pagaidu ierēdņi, darba laiku samazināt uz pusi tā iemesla dēļ, ka viņiem nav doktora grāda, lai gan uz koledžu profesoriem, kuriem ir pastāvīgā ierēdņa statuss, bet kuriem arī nav doktora grāda, šis pats pasākums neattiecas.
24 Atbilstoši Tiesas Reglamenta 99. pantam, ja atbilde uz uzdoto prejudiciālo jautājumu skaidri izriet no judikatūras vai ja atbilde uz jautājumu nerada nekādas pamatotas šaubas, Tiesa pēc tiesneša referenta priekšlikuma un pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas jebkurā brīdī var lemt, izdodot motivētu rīkojumu.
25 Šajā lietā ir jāpiemēro šī tiesību norma. Proti, atbilde uz uzdotajiem prejudiciālajiem jautājumiem skaidri izriet no Tiesas judikatūras, it īpaši no 2007. gada 13. septembra sprieduma Del Cerro Alonso (C‑307/05, EU:C:2007:509), 2010. gada 22. decembra sprieduma Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres (C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819), 2011. gada 8. septembra sprieduma Rosado Santana (C‑177/10, EU:C:2011:557), 2012. gada 18. oktobra sprieduma Valenza u.c. (no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646), 2013. gada 12. decembra sprieduma Carratù (C‑361/12, EU:C:2013:830), 2016. gada 14. septembra sprieduma de Diego Porras (C‑596/14, EU:C:2016:683), kā arī 2016. gada 21. septembra rīkojuma Álvarez Santirso (C‑631/15, EU:C:2016:725).
26 Vispirms no šīs judikatūras izriet, ka Direktīva 1999/70 un Pamatnolīgums ir piemērojami visiem darba ņēmējiem, kas sniedz pakalpojumus pret atlīdzību, pamatojoties uz noteikta laika darba tiesiskajām attiecībām, kas viņus saista ar viņu darba devēju (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 28. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 42. punkts, un 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 40. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 27. punkts).
27 Tātad Pamatnolīgumā minētās prasības ir paredzētas piemērošanai [arī] ar pārvaldes iestādēm un citām publiskā sektora struktūrām noslēgtiem darba līgumiem un darba tiesiskajām attiecībām uz noteiktu laiku (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 38. punkts un tajā minētā judikatūra, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 28. punkts).
28 Tā kā F. Rodrigo Sanz vairāk nekā 30 gadus MPU pildīja dažādas pasniedzēja funkcijas kā pagaidu ierēdnis, būdams vairākkārt iecelts amatā uz noteiktu laiku, uz viņu attiecas Direktīva 1999/70 un Pamatnolīgums.
29 Tālāk ir svarīgi atgādināt, ka saskaņā ar Pamatnolīguma 1. klauzulas a) punktu viens no tā mērķiem ir uzlabot noteikta darba laika darba kvalitāti, nodrošinot nediskriminācijas principa ievērošanu. Tāpat arī Pamatnolīguma preambulas trešajā daļā ir precizēts, ka tas “ataino darba devēju un darba ņēmēju vēlmi radīt vispārēju kārtību, kas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi noteikta laika darba ņēmējiem, aizsargājot viņus pret diskrimināciju”. Direktīvas 1999/70 preambulas 14. apsvērumā saistībā ar to ir precizēts, ka šī Pamatnolīguma mērķis ir uzlabot darba uz noteiktu laiku kvalitāti, izvirzot obligātās prasības, lai nodrošinātu, ka tiek piemērots nediskriminācijas princips (spriedumi, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 47. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 25. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 31. punkts).
30 Attiecībā uz darba ņēmējiem, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, šo principu Pamatnolīgumā, konkrēti – tā 4. klauzulā, ir paredzēts piemērot tālab, lai neļautu šāda veida darba tiesiskās attiecības darba devējam izmantot, lai šādiem darba ņēmējiem liegtu tiesības, kas ir atzītas darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti uz nenoteiktu laiku (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 37. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 48. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 26. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 32. punkts).
31 Ievērojot Pamatnolīguma mērķus, tā 4. klauzula ir jāsaprot kā tāda, kurā ir izteikts Savienības sociālo tiesību princips, kas nav interpretējams sašaurināti (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 38. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 49. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 27. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 33. punkts).
32 Tādējādi Tiesa ir nospriedusi, ka izšķirošais kritērijs, pēc kura nosakāms, vai kāds pasākums attiecas uz “darba nosacījumiem” Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, ir tieši nodarbinātības kritērijs, proti, darba ņēmēja un viņa darba devēja starpā nodibinātās darba attiecības (šajā ziņā skat. spriedumus, 2013. gada 12. decembris, Carratù, C‑361/12, EU:C:2013:830, 35. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 28. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 34. punkts).
33 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka no Tiesas rīcībā nodotajiem lietas materiāliem izriet, ka darba laika samazinājums uz pusi un no tā izrietošā atalgojuma samazināšana pilnībā atbilst izšķirošajam kritērijam, par kuru tika atgādināts šī rīkojuma iepriekšējā punktā, un tātad ir jāuzskata par ietilpstošiem “darba nosacījumu” jēdzienā Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē.
34 Visbeidzot no Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka darba nosacījumi Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē, kuriem ir pakļauti darba ņēmēji, kas nodarbināti uz noteiktu laiku, nedrīkst būt mazāk labvēlīgi kā tie, kas attiecas uz darba ņēmējiem, kuri nodarbināti uz nenoteiktu laiku, salīdzināmā situācijā, ja vien atšķirīgo attieksmi neattaisno objektīvi pamati (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 42. un 47. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 53. punkts; 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 56., 57. un 64. punkts, kā arī 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 34. punkts, un rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 40. punkts).
35 Šajā lietā nav strīda, ka pastāv atšķirīga attieksme pret koledžu profesoriem, kas nodarbināti kā pagaidu ierēdņi, un pret tiem, kas ir [pastāvīgie] ierēdņi, ciktāl tikai pirmajiem minētajiem tiek uzspiests viņu darba laika samazinājums uz pusi un tādējādi arī viņu darba samaksas samazinājums, pamatojoties vienīgi uz to, ka viņiem nav doktora grāda.
36 Ņemot vērā konstatēto nevienlīdzību, ir jāpārbauda, pirmkārt, vai koledžu profesori, kas nodarbināti kā pagaidu ierēdņi, un tie, kas ir [pastāvīgie] ierēdņi, atrodas salīdzināmā situācijā.
37 Jēdziens “salīdzināmais pastāvīgais darba ņēmējs” Pamatnolīguma 3. klauzulas 2. punktā ir definēts kā “darba ņēmējs, kam tajā pašā uzņēmumā ir darba attiecības vai darba līgums uz nenoteiktu laiku un kas nodarbināts tajā pašā vai līdzīgā profesijā, pienācīgi ņemot vērā kvalifikācijas/iemaņas” (rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 42. punkts).
38 Lai izvērtētu, vai darba ņēmēji strādā identisku vai līdzīgu darbu Pamatnolīguma izpratnē, atbilstīgi Pamatnolīguma 3. klauzulas 2. punktam un 4. klauzulas 1. punktam ir jāizpēta, vai, ņemot vērā visus faktorus, piemēram, darba iedabu, izglītības nosacījumus un darba nosacījumus, var tikt uzskatīts, ka šie darba ņēmēji atrodas salīdzināmā situācijā (spriedumi, 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 42. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 40. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 43. punkts).
39 Lai gan tas, vai koledžu profesori, kas nodarbināti kā pagaidu ierēdņi, un koledžu profesori, kam ir [pastāvīgā] ierēdņa statuss, ir salīdzināmā situācijā, galu galā ir jānosaka iesniedzējtiesai (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 67. punkts; 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 43. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 42. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 44. punkts), no lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu ietvertajām norādēm skaidri izriet, ka attiecībā uz katru no šīm abām profesoru kategorijām ieņemamo amatu iezīmes, veicamā darba iedaba, uzticētie uzdevumi un prasītā izglītība esot identiska.
40 Tādējādi kļūst skaidrs, ka vienīgais faktors, ar ko var nošķirt koledžu profesora, kas nodarbināts kā pagaidu ierēdnis, situāciju no koledžu profesora, kam ir [pastāvīgā] ierēdņa statuss, situācijas, ir darba tiesisko attiecību, kādas pastāv starp pirmo minēto un viņa darba devēju, pagaidu raksturs.
41 Tā kā šīs divas pasniedzēju kategorijas ir salīdzināmā situācijā, otrkārt, ir jāpārbauda, vai Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē pastāv objektīvs pamats, ar ko tiek attaisnota šī rīkojuma 35. punktā konstatētā atšķirīgā attieksme.
42 Šajā ziņā par “objektīvu pamatu”, ar ko varētu tikt attaisnota atšķirīga attieksme pret darba ņēmējiem uz noteiktu laiku un darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku, Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē nav uzskatāms tas apstāklis vien, ka šī atšķirība paredzēta tādā vispārīgā un abstraktā valsts tiesību normā kā likums vai darba koplīgums (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 57. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 54. punkts; 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 72. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 46. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 48. punkts).
43 Atsaukšanās tikai uz valsts administrācijas personāla darba īslaicīgo raksturu tādējādi nevar būt objektīvs pamats Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkta izpratnē (spriedumi, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 56. punkts; 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 74. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 47. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 49. punkts).
44 Proti, atšķirīgu attieksmi darba nosacījumu ziņā pret darba ņēmējiem uz noteiktu laiku un darba ņēmējiem uz nenoteiktu laiku nevar pamatot ar kritēriju, ar kuru vispārēji un abstrakti tiek veikta atsauce uz pašu darba ilgumu. Ja tiktu atzīts, ka pats darba tiesisko attiecību īslaicīgais raksturs ir pietiekams, lai pamatotu šādu atšķirību, tiktu atņemts saturs Direktīvas 1999/70 un Pamatnolīguma mērķiem. Tā vietā, lai uzlabotu darba uz noteiktu laiku kvalitāti un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, kas ir gan Direktīvas 1999/70, gan Pamatnolīguma mērķis, atsaukšanās uz šādu kritēriju nostiprinātu nelabvēlīgas darba ņēmēju uz noteiktu laiku situācijas atstāšanu spēkā (spriedums, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 57. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 50. punkts).
45 Minētais jēdziens liek konstatēto nevienlīdzīgo attieksmi pamatot ar precīziem un konkrētiem apstākļiem, kas raksturo attiecīgo darba nosacījumu īpašā kontekstā, kurā šis nosacījums tiek aplūkots, pamatojoties uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem, lai pārliecinātos, vai šī nevienlīdzība atbilst reālajai vajadzībai un ir piemērota un nepieciešama izvirzītā mērķa sasniegšanai. Minētie apstākļi var izrietēt it īpaši no uzdevumu, kuru izpildei ir noslēgti līgumi uz noteiktu laiku, savdabīguma un tiem raksturīgajām iezīmēm vai attiecīgā gadījumā no leģitīma dalībvalsts sociālās politikas mērķa (spriedumi, 2007. gada 13. septembris, Del Cerro Alonso, C‑307/05, EU:C:2007:509, 53. un 58. punkts; 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 55. punkts; 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 73. punkts, un 2016. gada 14. septembris, de Diego Porras, C‑596/14, EU:C:2016:683, 45. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 51. punkts).
46 Šajā lietā no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka MPU uzskata, ka atšķirīga attieksme tiekot attaisnota ar objektīvu pamatu esamību, proti, koledžu saskaršanos ar budžeta ierobežojumiem, kā arī studentu imatrikulāciju skaita samazināšanos, un šie pamati tai ļaujot, balstoties uz tās rīcībā esošajām pašorganizācijas pilnvarām, nolemt, ka šīs universitātes pasniedzēju, kas ir nodarbināti kā pagaidu ierēdņi, darba laiks tiek samazināts uz pusi.
47 Runājot par dalībvalstu rīcības brīvību attiecībā uz valsts iestāžu pašorganizāciju, tās principā, nepārkāpjot nedz Direktīvu 1999/70, nedz Pamatnolīgumu, var paredzēt darba stāža nosacījumus noteiktu amatu ieņemšanai, iespēju tikt iekšēji paaugstinātam amatā paredzēt tikai pastāvīgajiem ierēdņiem un tiem pieprasīt pierādīt profesionālās pieredzes esamību, kas atbilst nākamajai zemākajai pakāpei pēc tās, uz kuru attiecas atlases procedūra (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 76. punkts, un 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 57. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 53. punkts).
48 Tomēr, lai gan ir šī rīcības brīvība, dalībvalstīm jāraugās, lai šo ierobežojumu, kas rada atšķirīgu attieksmi, piemērošana notiktu pārskatāmi un būtu pārbaudāma, balstoties uz objektīviem kritērijiem, lai novērstu jebkādu noteikta laika darba ņēmēju izslēgšanu, pamatojoties uz līgumu vai darba tiesisko attiecību ilgumu vien, kas pamato viņu darba stāžu un profesionālo pieredzi (šajā ziņā skat. spriedumus, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 77. punkts, un 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 59. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 54. punkts).
49 Ja atlases procedūrā šāda atšķirīga attieksme izriet no vajadzības ņemt vērā objektīvās prasības, kas saistītas ar amatu, uz kura aizņemšanu attiecas šī procedūra, un kas nav saistītas ar faktu, ka darba tiesiskās attiecības, kuras saista pagaidu ierēdni ar viņa darba devēju, ir dibinātas uz noteikto laiku, tā var būt pamatota Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. un/vai 4. punkta izpratnē (spriedumi, 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 79. punkts, un 2012. gada 18. oktobris, Valenza u.c., no C‑302/11 līdz C‑305/11, EU:C:2012:646, 61. punkts, kā arī rīkojums, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 55. punkts).
50 Savukārt tāda vispārīga un abstrakta noteikuma kā pamatlietā aplūkotais piemērošana, ar ko tiek uzspiests koledžu profesoru darba laika samazinājums uz pusi, pamatojoties vienīgi uz to, ka viņi ir nodarbināti kā pagaidu ierēdņi un viņiem nav doktora grāda, neņemot vērā citus objektīvus un pārskatāmus kritērijus, kas konkrētāk būtu saistīti ar attiecīgā darba iedabu vai priekšmetu, nav saderīga ar šī rīkojuma iepriekšējos punktos atgādinātās judikatūras prasībām.
51 Proti, šāda noteikuma piemērošana ir balstīta uz vispārēju premisu, saskaņā ar kuru fakts, ka koledžu profesoru darba tiesiskās attiecības ir dibinātas uz noteiktu laiku, pats par sevi attaisno atšķirīgu attieksmi pret šo profesoru kategoriju salīdzinājumā ar tiem, kuriem ir [pastāvīgā] ierēdņa statuss, kaut gan abas šīs pasniedzēju kategorijas veic līdzīgu darbu. Šāda premisa ir pretrunā Direktīvas 1999/70 un Pamatnolīguma mērķiem.
52 Šo konstatējumu nevar apstrīdēt ar argumentu, saskaņā ar kuru atšķirīga attieksme pret pagaidu ierēdņiem tiekot pamatota gan ar universitāšu mācībspēku pārvaldības pasākumiem, gan attiecīgās dalībvalsts noteiktajiem budžeta līdzekļu ierobežojumiem, jo Tiesa jau ir spriedusi, ka budžeta apsvērumi, tai skaitā tie, kas saistīti ar stingru personāla vadību, nevar attaisnot diskrimināciju (šajā ziņā skat. spriedumus, 2003. gada 23. oktobris, Schönheit un Becker, C‑4/02 un C‑5/02, EU:C:2003:583, 85. punkts, kā arī 2010. gada 22. aprīlis, Zentralbetriebsrat der Landeskrankenhäuser Tirols, C‑486/08, EU:C:2010:215, 46. punkts).
53 Proti, kaut arī budžeta apsvērumi var būt dalībvalsts sociālās politikas izvēles pamatā un ietekmēt pasākumu, ko tā vēlas pieņemt, raksturu vai apjomu, tie tomēr paši par sevi neveido mērķi, uz kura sasniegšanu šī politika ir vērsta, un tādējādi nevar attaisnot tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kura rezultāts ir atšķirīga attieksme ar nelabvēlīgu ietekmi attiecībā uz darba ņēmējiem uz noteiktu laiku (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2013. gada 24. oktobris, Thiele Meneses, C‑220/12, EU:C:2013:683, 43. punkts; 2014. gada 26. novembris, Mascolo u.c., C‑22/13, no C‑61/13 līdz C‑63/13 un C‑418/13, EU:C:2014:2401, 110. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Popescu, C‑614/15, EU:C:2016:726, 63. punkts).
54 Šajā ziņā MPU izvirzītie argumenti attiecībā uz universitāšu personāla pārvaldību, kā arī uz budžeta ierobežojumiem arī nav balstīti uz objektīviem un pārskatāmiem kritērijiem. Turklāt šiem argumentiem pretrunā ir fakti, kā to ir norādījusi pati iesniedzējtiesa, jo attiecīgo pakalpojumu vajadzības esot palikušas nemainīgas un jaunākie sludinājumi pilna laika darbavietu aizpildīšanai liecinot par pretējo.
55 Visbeidzot ir jāpiebilst, ka Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir beznosacījuma un pietiekami precīzs, lai privātpersonas valsts tiesā varētu uz to atsaukties pret valsti (šajā ziņā skat. spriedumus, 2010. gada 22. decembris, Gavieiro Gavieiro un Iglesias Torres, C‑444/09 un C‑456/09, EU:C:2010:819, 78.–83. punkts, un 2011. gada 8. septembris, Rosado Santana, C‑177/10, EU:C:2011:557, 56. punkts, kā arī rīkojumu, 2016. gada 21. septembris, Álvarez Santirso, C‑631/15, EU:C:2016:725, 59. punkts).
56 Ņemot vērā visus iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka Pamatnolīguma 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kas universitāšu organizācijas pārstrukturēšanas pasākumu kontekstā attiecīgās dalībvalsts kompetentajai administrācijai ļauj koledžu profesoru, kas pieņemti darbā kā pagaidu ierēdņi, darbalaiku samazināt uz pusi tā iemesla dēļ, ka viņiem nav doktora grāda, lai gan uz koledžu profesoriem, kuriem ir pastāvīgā ierēdņa statuss, bet kuriem arī nav doktora grāda, šis pats pasākums neattiecas.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (desmitā palāta) izdod rīkojumu:
1999. gada 18. martā noslēgtā Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts Padomes 1999. gada 28. jūnija Direktīvas 1999/70/EK par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kas universitāšu organizācijas pārstrukturēšanas pasākumu kontekstā attiecīgās dalībvalsts kompetentajai administrācijai ļauj koledžu profesoru, kas pieņemti darbā kā pagaidu ierēdņi, darbalaiku samazināt uz pusi tā iemesla dēļ, ka viņiem nav doktora grāda, lai gan uz koledžu profesoriem, kuriem ir pastāvīgā ierēdņa statuss, bet kuriem arī nav doktora grāda, šis pats pasākums neattiecas.
[Paraksti]