Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 7. maijā Bruno Gollnisch iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-624/16 Gollnisch/Parlaments

(Lieta C-330/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bruno Gollnisch (pārstāvis: B. Bonnefoy-Claudet, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasījumi, kas vērsti pret pārsūdzēto spriedumu:

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-624/16;

lemt par uzdotajiem jautājumiem atbilstoši judikatūrai;

nodot lietu izskatīšanai Vispārējai tiesai jauna sprieduma taisīšanai;

piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam 12 500 euro apelācijas tiesvedībā radušos izdevumu atlīdzināšanai;

piespriest Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Prasījumi apelācijas sūdzības pieņemšanas gadījumā:

izskatīt lietu pēc būtības, ja Tiesa uzskata, ka ir pietiekami informēta;

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 1. jūlija lēmumu; paziņojumu un izpildes pasākumus, kas ietverti Finanšu ģenerāldirektora 2016. gada 6. jūlija vēstulē un 2016. gada 5. jūlija paziņojumā par parādu Nr. 2016-914;

apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja pirmajā instancē izvirzītos prasījumus;

piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējam 20 000 euro kā morālā kaitējuma atlīdzinājumu;

piespriest Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus.

Pakārtotie prasījumi:

lemt par tiesvedības apturēšanu līdz Francijā ierosināto kriminālprocesu pabeigšanai;

lemt par ģenerālsekretāra lēmuma izpildes apturēšanu uz šo laiku un par šajā ziņā ieturēto summu pilnīgu atlīdzināšanu apelācijas sūdzības iesniedzējam.

Pamati un galvenie argumenti

1.    Pirmais pamats ir par ģenerālsekretāra kompetences neesamību un Parlamenta Reglamenta 25. panta 3. punkta pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ģenerālsekretāram ir atzītas pilnvaras pieņemt lēmumu par nepamatota maksājuma esamību, lai gan saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām un agrāko judikatūru viņam ir tikai pilnvaras izmeklēt, ieteikt un izpildīt.

2.    Otrais pamats ir par “una via electa” un “le pénal tient le civil en état” (“civillieta ir jāaptur līdz krimināllietas pabeigšanai”) principu pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir nepamatoti atzīts, ka izvirzītais princips ietilpst valsts tiesībās, nevis Eiropas tiesībās un ka izskatāmajā lietā neesot krimināltiesiska aspekta.

3.    Trešais pamats ir par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā 1) nav atjaunotas apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam, lai gan visā procedūrā viņam šīs tiesības tika liegtas; 2) tika apstiprināta vienkāršu Parlamenta administrācijas paustu aizdomu kvalifikācija, lai gan tie visā šajā procedūrā bija pret apelācijas sūdzības iesniedzēja vērsti iebildumi, turklāt nepamatoti, un šo iebildumu mainīgais un neprecīzais raksturs ir uzskatāms par šķērsli efektīvas aizstāvības formulēšanai; 3) nav ņemtas vērā administrācijas klusēšanas sekas attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēja korespondenci, kurā viņš jautāja par konkrētiem sava palīga darba pierādījumiem, kas no viņa tika sagaidīti.

4.    Ceturtais pamats ir par diskriminējošu attieksmi un fumus persecutionis, kā arī par prettiesisku pierādīšanas pienākuma apgriešanu

Pārsūdzētajā spriedumā netiešie pierādījumi par diskriminējošu attieksmi vai fumus persecutionis nav tikuši kvalificēti kā tādi, un ticis izslēgts, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja piesauktā judikatūra pēc analoģijas varētu tikt piemērota politiskas diskriminācijas gadījumā.

5.    Piektais pamats ir par nepietiekamu pamatojumu un Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir kļūdaini atzīts, ka nepamatotu maksājumu atgūšanas procedūras sagatavojošajiem dokumentiem neesot juridiskas nozīmes attiecībā uz šīs procedūras spēkā esamību un līdz ar to uz pašu gala aktu. Līdz ar to pārsūdzētajā spriedumā nav izdarīti secinājumi par faktu, ka gan motīvu mainīgums, gan administrācijas klusēšana par apelācijas sūdzības iesniedzēja lūgumiem sniegt precizējumus nav devusi viņam iespēju noskaidrot, kā viņam būtu jāpierāda pārkāpuma neesamība.

6.    Sestais pamats ir par tiesiskās noteiktības un tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir uzskatīts, ka deputāta pienākumam saglabāt pierādījumus par savu palīgu darbu neesot nedz atpakaļejošs spēka, nedz tas esot saistošs.

7.    Septītais pamats ir par pierādījumu neprecīzu kvalifikāciju, faktu sagrozīšanu un pretrunīgu pamatojumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir vienpusēji a posteriori, bez juridiska pamata un nesaskanīgi izstrādāta teorija par atzītiem un pieļaujamiem pierādījumiem par palīga darbu, patvaļīgi noraidīti apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegtie pierādījumi un pausts iebildums, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs tiesvedības laikā nav iesniedzis jaunus pierādījumus.

8.    Astotais pamats ir par samērīguma principa pārkāpumu

Pārsūdzētajā spriedumā ir atzīts, pirmkārt, ka īstenošanas pasākumi neatstājot ģenerālsekretāram nekādu rīcības brīvību pieņemt lēmumu un, otrkārt, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs neesot izvirzījis pietiekamus argumentus pret īstenošanas pasākumiem vai tiesību normām, ar kurām tie ir pamatoti.

____________