Lieta C‑6/12
P Oy
(Korkein hallinto-oikeus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Valsts atbalsts – LESD 107. un 108. pants – “Selektivitātes” nosacījums – Regula (EK) Nr. 659/1999 – 1. panta b) punkta i) apakšpunkts – Pastāvošs atbalsts – Valsts tiesiskais regulējums sabiedrību ienākuma nodokļa jomā – Ciesto zaudējumu atskaitīšanas iespēja – Atskaitīšanas neiespējamība īpašnieka maiņas gadījumā – Atkāpju piešķiršana – Nodokļu iestāžu novērtējuma brīvība
Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 18. jūlija spriedums
1. Valsts atbalsts – Jēdziens – Labvēlīga nodokļu režīma piešķiršana atsevišķiem uzņēmumiem, ko veic valsts iestādes – Iekļaušana – Priekšrocības, kas izriet no visiem uzņēmējdarbības veicējiem nenošķirot vispārēji piemērojama pasākuma– Izslēgšana
(LESD 107. panta 1. punkts)
2. Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru pēc atļaujas saņemšanas atsevišķām sabiedrībām tiek ļauts atskaitīt vienā nodokļu gadā ciestos zaudējumus no turpmākajos gados radītās peļņas – Pamatojums ar sistēmas raksturu un uzbūvi – Vērtējuma kritēriji
(LESD 107. panta 1. punkts)
3. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija –Ekskluzīva kompetence – Valsts tiesu kompetence – Ierobežojumi
(LESD 107. un 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) apakšpunkts)
4. Valsts atbalsts – Pastāvošs atbalsts – Komisijas pastāvīga pārskatīšana kopā ar dalībvalstīm – Tiesiskums, ja nav Komisijas konstatējuma par nesaderīgumu ar iekšējo tirgu – Valsts tiesu kompetence aizliegt pastāvošu atbalstu – Neesamība
(LESD 108. panta 1. un 3. punkts)
5. Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Jēdziens – Pasākums, ar kuru groza pastāvoša atbalsta shēmu – Iekļaušana jauna atbalsta jēdzienā – Paziņošanas procedūras piemērojamība
(LESD 108. panta 3. punkts; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta b) punkta i) apakšpunkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 18. punktu)
2. Nodokļu režīms, kas paredz, ka sabiedrības var pārnest un atskaitīt nodokļu gadā ciestos zaudējumus no turpmākajos gados radītās peļņas, kas aizliedz šādu pārnešanu īpašnieka maiņas gadījumā, un ka atkāpes veidā atsevišķos gadījumos ar kompetento iestāžu atļauju šo aizliegumu var nepiemērot, var izpildīt selektivitātes nosacījumu kā jēdziena “valsts atbalsts” elementu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tiktu konstatēts, ka atskaites punkta sistēmā, proti, “normālajā” sistēmā, ietilpst aizliegums atskaitīt zaudējumus, mainoties īpašniekam, attiecībā pret kuru atļaujas sistēma ir izņēmums. Šādu režīmu var pamatot ar sistēmas, kurā tas ietilpst, raksturu vai vispārējo uzbūvi, jo šis pamatojums nepieļauj to, ka attiecībā uz atļauju atkāpties no aizlieguma atskaitīt zaudējumus kompetentajai valsts iestādei var būt rīcības brīvība, kas ļauj tai balstīt savus atļaujošos lēmumus uz šim nodokļu režīmam svešiem kritērijiem.
Pasākumu, ar kuru tiek izdarīta atkāpe no vispārējās nodokļu sistēmas, var pamatot, ja attiecīgā dalībvalsts var pierādīt, ka šis pasākums tieši izriet no tās nodokļu sistēmai pamatā esošajiem vai galvenajiem principiem. Šāds pamatojums ir iespējams, ja atļaujas procesā kompetentās iestādes novērtējuma brīvība ir ierobežota ar to nosacījumu pārbaudi, kuri ir noteikti, lai sasniegtu identificējamu nodokļu mērķi, un šīs iestādes piemērojamie kritēriji ir raksturīgi nodokļu režīmam. Savukārt, ja kompetentajām iestādēm ir plaša rīcības brīvība noteikt uz tāda nodokļu sistēmai sveša kritērija pamata kā nodarbinātības nodrošināšana piešķirta pasākuma saņēmējus un nosacījumus, šo pilnvaru īstenošana tādējādi ir jāuzskata par tādu, kas dod priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai salīdzinājumā ar pārējiem, kas, ņemot vērā šī režīma mērķi, faktiskā un juridiskā ziņā ir līdzīgā situācijā. Šādā ziņā ar reģionālās attīstības vai sociālās kohēzijas politikas piemērošanu nepietiek, lai šīs politikas ietvaros veikts pasākums būtu attaisnojams ar valsts nodokļu sistēmas raksturu un sistēmu.
(sal. ar 22., 24., 26., 27., 29., 32. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 36.–39. punktu)
4. LESD 108. panta 3. punkts pieļauj, ka tādu nodokļu režīmu, saskaņā ar kuru sabiedrībām var tikt ļauts pārnest un atskaitīt nodokļu gadā ciestos zaudējumus no turpmākajos gados radītās peļņas, kuru gadījumos, kad tas būtu kvalificējams kā “valsts atbalsts”, tā “pastāvošā” atbalsta rakstura dēļ turpina piemērot dalībvalstī, kura ir izveidojusi šo nodokļu režīmu, neskarot šajā pantā paredzētās Komisijas pilnvaras.
LESD 108. panta 1. punktā Komisijai ir dotas pilnvaras veikt to pastāvīgu pārskatīšanu kopā ar dalībvalstīm. Šādas pārskatīšanas rezultātā Komisija var ieteikt konkrētai dalībvalstij atbilstīgus pasākumus, kas vajadzīgi sakarā ar kopējā tirgus pakāpenisku attīstību vai darbību un, ja nepieciešams, lemt par atbalsta, ko tā uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, izbeigšanu vai grozīšanu.
Šis atbalsts ir jāuzskata par likumīgu, kamēr Komisija nav konstatējusi tā nesaderību ar iekšējo tirgu. Tādējādi šādos apstākļos LESD 108. panta 3. punkts nepiešķir valstu tiesām pilnvaras aizliegt pastāvoša atbalsta īstenošanu.
(sal. ar 40., 41. un 48. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 42., 45.–47. punktu)