Language of document : ECLI:EU:C:2011:807

Lieta C‑329/11

Alexandre Achughbabian

pret

Préfet du Val‑de‑Marne

(Cour d’appel de Paris lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Direktīva 2008/115/EK – Kopīgi standarti un procedūras attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nelikumīgas uzturēšanās gadījumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods un naudas sods

Sprieduma kopsavilkums

1.        Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Direktīva 2008/115 – Mērķis – Valsts tiesību normu par ārvalstnieku uzturēšanos pilnīga saskaņošana – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115)

2.        Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Valstspiederīgais, attiecībā uz kuru tiek īstenota atgriešanas procedūra Direktīvas 2008/115 nozīmē – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nelikumīgas uzturēšanās gadījumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115 8. pants)

3.        Robežkontroles, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kuri dalībvalstī uzturas nelikumīgi – Valstspiederīgais, attiecībā uz kuru ir īstenota atgriešanas procedūra Direktīvas 2008/115 nozīmē – Valsts tiesiskais regulējums, kurā nelikumīgas uzturēšanās gadījumā ir paredzēts brīvības atņemšanas sods, ja atgriešanas procedūra ir bijusi neveiksmīga – Pieļaujamība – Nosacījumi – Pamattiesību ievērošana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115)

1.        Direktīva 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, attiecas tikai uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, un it īpaši uz atgriešanas lēmumu pieņemšanu un šo lēmumu izpildi. Tādējādi tās mērķis nav pilnībā saskaņot valsts tiesību normas par ārvalstnieku uzturēšanos.

Tādējādi šai direktīvai nav pretrunā tas, ka kādas dalībvalsts tiesībās nelikumīga uzturēšanās tiek kvalificēta kā likumpārkāpums un ir paredzēti kriminālsodi, lai atturētu no šādu valsts tiesību normu uzturēšanās jomā pārkāpumu izdarīšanas un novērstu šādus pārkāpumus. Tā arī pieļauj turēšanu apsardzībā, lai noskaidrotu, vai trešās valsts valstspiederīgā uzturēšanās bijusi likumīga vai nelikumīga. Ja dalībvalstīm nebūtu iespējas, piemērojot brīvības atņemšanu, piemēram, aizturēšanu, novērst, ka persona, kura tiek turēta aizdomās par nelikumīgu uzturēšanos, aizbēg, vēl pirms ir radusies iespēja noskaidrot tās situāciju, tiktu apdraudēts Direktīvas 2008/115 mērķis, proti, efektīva trešās valsts valstspiederīgo, kas valstī uzturas nelikumīgi, atgriešana.

(sal. ar 28.–30. punktu)

2.        Direktīva 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ir interpretējama tādējādi, ka tā nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā par nelikumīgu uzturēšanos ir paredzēti kriminālsodi, tiktāl, ciktāl tajā ir atļauta brīvības atņemšana tādam trešās valsts valstspiederīgajam, kam, kaut arī viņš nelikumīgi uzturas minētās dalībvalsts teritorijā un nav gatavs brīvprātīgi pamest šo teritoriju, nav tikuši piemēroti šīs direktīvas 8. pantā paredzētie piespiedu līdzekļi un attiecībā uz kuru – gadījumā, ja viņš tiek turēts apsardzībā, lai sagatavotu un īstenotu viņa izraidīšanu, – nav beidzies maksimālais šīs turēšanas apsardzībā termiņš.

Brīvības atņemšanas soda noteikšana un izpilde Direktīvā 2008/115 paredzētās atgriešanas procedūras norises laikā nesekmē izraidīšanas īstenošanu, kas ir šīs procedūras mērķis, proti, fizisku ieinteresētās personas izvešanu no attiecīgās dalībvalsts. Tādējādi šāds sods nav “pasākums” vai “piespiedu līdzeklis” minētās direktīvas 8. panta nozīmē.

(sal. ar 37. un 50. punktu un rezolutīvo daļu)

3.        Direktīva 2008/115 par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, ir interpretējama tādējādi, ka tā pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā par nelikumīgu uzturēšanos ir paredzēti kriminālsodi, tiktāl, ciktāl tajā ir atļauta brīvības atņemšana tādam trešās valsts valstspiederīgajam, kam ir tikusi piemērota minētajā direktīvā paredzētā atgriešanas procedūra un kas nelikumīgi uzturas šīs dalībvalsts teritorijā, kaut arī nepastāv pamatots iemesls, lai viņš neatgrieztos.

Kaut arī dalībvalstis, kurām ir saistoša Direktīva 2008/115, nevar paredzēt brīvības atņemšanas sodu trešās valsts valstspiederīgajiem, kas valstī uzturas nelikumīgi, situācijās, kurās viņi saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem kopīgajiem standartiem un procedūrām ir jāizraida no valsts un, lai sagatavotu un īstenotu šo izraidīšanu, labākajā gadījumā var tikt pakļauti turēšanai apsardzībā, tas neizslēdz dalībvalstu iespēju, ievērojot minētajā direktīvā noteiktos principus un tās mērķi, pieņemt vai saglabāt noteikumus – attiecīgā gadījumā krimināltiesību jomā –, kas reglamentētu situāciju, kad ar piespiedu līdzekļiem nav izdevies panākt trešās valsts valstspiederīgā, kurš nelikumīgi uzturas to teritorijā, izraidīšanu.

Šajā ziņā ir jāuzsver, ka, piemērojot valsts kriminālprocesuālo tiesību normas, kriminālsodu uzlikšanā pilnībā ir jāievēro pamattiesības, un it īpaši Eiropas Cilvēktiesību konvencijā garantētās.

(sal. ar 46., 49. un 50. punktu un rezolutīvo daļu)