Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2018. gada 15. marta spriedumu lietā T-507/15 Polijas Republika/Komisija 2018. gada 1. jūnijā iesniedza Polijas Republika
(Lieta C-358/18 P)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta spriedumu lietā T-507/15 Polijas Republika/Eiropas Komisija daļā, kurā ar šo spriedumu ir noraidīti šādi prasības pamati par Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4076), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) 1 atcelšanu:
a) pirmā pamata otrā daļa attiecībā uz to pārbaužu uz vietas efektivitāti, kas veiktas pirms ražotāju grupu iepriekšējas atzīšanas, kā arī
b) otrā pamata otrā daļa attiecībā uz riska ciest zaudējumus fondam novērtējumu un uz vienotas likmes korekcijas apmēru, kas tika piemērota izdevumiem pasākuma “Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas” ietvaros;
atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/1119 (2015. gada 22. jūnijs) (izziņots ar dokumenta numuru C(2015) 4076), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), daļā, kurā no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Polijas Republikā akreditētas maksājumu aģentūras izdevumi 55 375 053,74 EUR apmērā;
piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa ir noraidījusi Polijas Republikas prasību atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgti Polijas Republikā akreditētas maksājumu aģentūras izdevumi 142 446,05 EUR, kā arī 55 375 053,74 EUR apmērā pasākumu “Augļi un dārzeņi – darbības programma”, kā arī “Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas” ietvaros.
Komisija pārmeta Polijas Republikai trīs pārkāpumus saistībā ar iepriekš minēto pasākumu izdevumiem. Šie pārkāpumi attiecās, pirmkārt, uz pārbaudēm uz vietas attiecībā uz to, kā ražotāju organizācijas izpilda atzīšanas kritērijus – pārbaužu biežumu, otrkārt, uz pārbaudēm uz vietas pirms ražotāju grupu vai ražotāju organizāciju iepriekšējas atzīšanas, kā arī, treškārt, uz atbalstu, kas ir izmaksāts ražotāju organizācijām par sēklas izmaksām darbības programmu ietvaros.
Otrais no iepriekš minētajiem pārkāpumiem attiecās uz to, ka Polijas iestādes nav pirms ražotāju grupu iepriekšējas atzīšanas, kā arī pirms ražotāju organizāciju atzīšanas nav pārbaudījušas pārdotās produkcijas minimālo vērtību, tas ir, kritēriju, kam ir būtiska nozīme atzīšanā. Komisija uzskata, ka Polijas iestāžu uz vietas veiktās pārbaudes šajā saistībā bija neefektīvas. Šīs pārbaudes Komisija ir atzinusi par izšķirošas nozīmes pārbaudēm, bet Komisijas konstatētais pārkāpums bija pamats vienotas likmes korekcijas 10 % apmērā no izdevumiem piemērošanai gan attiecībā uz pasākumu “Augļi un dārzeņi – darbības programma”, gan uz pasākumu “Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas”.
Polijas Republika pret pārsūdzēto spriedumu izvirza šādus pamatus:
1. Acīmredzama faktu sagrozīšana:
konstatējumu par trūkumiem ražotāju organizācijas pārbaudēs pirms to atzīšanas attiecināšana uz ražotāju grupas pārbaudi pirms iepriekšējas atzīšanas,
atzinums, ka ražotāju grupu pārbaudes pirms iepriekšējas atzīšanas bija neefektīvas, neraugoties uz Komisijas 2011. gada 1. marta nostāju, ar ko ir apstiprināta šo pārbaužu efektivitāte.
Šī pamata ietvaros Polijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka Vispārējā tiesa secinājumus par trūkumiem ražotāju organizāciju, tas ir, Vegapol, kā arī Zrzeszenie Plantatorów Owoców i Warzyw w Łowiczu, pārbaudēs pirms to atzīšanas nepieļaujami ir attiecinājusi uz ražotāju grupu pārbaužu efektivitātes vērtējumu pirms to iepriekšējas atzīšanas. Turklāt Polijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa acīmredzami esot sagrozījusi faktus attiecībā uz Polijas Republikas apgalvoto pretrunu starp Komisijas 2011. gada 1. marta vēstuli, kurā ir apstiprināta Polijas iestāžu veikto pārbaužu pirms ražotāju grupas iepriekšējas atzīšanas efektivitāte, un 2014. gada 24. februāra vēstuli, kurā Komisija pārmet Polijas Republikai pārkāpumus šajā ziņā. Minētā sagrozīšana esot likusi Vispārējai tiesai izdarīt pilnīgi kļūdainus secinājumus par to ražotāju grupu pārbaužu neefektivitāti, kuras ir veiktas pirms iepriekšējas atzīšanas.
2. Tiesību uz efektīvu pārbaudi tiesā pārkāpums attiecībā uz Komisijas piemērotās vienotās likmes korekcijas apmēru.
Attiecībā uz šo pamatu Polijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav izvērtējusi, vai Komisija ir pareizi noteikusi vienotās likmes korekcijas apmēru pasākumam “Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas”. It īpaši Polijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pārbaudījusi vienīgi, vai aplūkotā pārbaude ir izšķiroša pārbaude 1997. gada 23. decembra Pamatnostādņu attiecībā uz finansiālo seku aprēķinu ELVGF Garantiju nodaļas grāmatojumu noskaidrošanas lēmuma sagatavošanas ietvaros (VI/5330/97-PL) izpratnē. Turpretim Vispārējā tiesa neesot pārbaudījusi visus pārējos elementus, kas Komisijai bija jāņem vērā, novērtējot zaudējumu Savienības budžetam risku, kā arī nosakot korekcijas likmes apmēru.
3. Pietiekama pamatojuma trūkums spriedumam attiecībā uz Vispārējās tiesas konstatējumiem, ka Komisija:
esot pierādījusi tiesību pārkāpumu pieļaušanu ražotāju grupu pārbaudēs pirms iepriekšējas atzīšanas, kā arī
esot piemērojusi pareizo vienotās likmes korekcijas apmēru.
Šī pamata ietvaros Polijas Republika apgalvo sprieduma pamatojuma neesamību, pirmkārt, attiecībā uz Vispārējās tiesas konstatējumiem, ka ražotāju grupu pārbaude pirms iepriekšējas atzīšanas esot bijusi neefektīva, un, otrkārt, attiecībā uz to, ka Vispārējā tiesa ir atzinusi, ka pasākumam “Augļi un dārzeņi – iepriekš atzītas ražotāju grupas” piemērotā finanšu korekcijas likme 10 % apmērā tika piemērota pareizi.
____________
1 OV L 182, 39. lpp.