Lieta C‑430/10

Hristo Gaydarov

pret

Director na Glavna direktsia “Ohranitelna politsia” pri Ministerstvo na vatreshnite raboti

(Administrativen sad Sofia‑grad lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Savienības pilsoņa brīva pārvietošanās – Direktīva 2004/38/EK – Aizliegums izceļot no valsts kriminālsodāmības citā valstī dēļ – Narkotisko vielu tirdzniecība – Pasākums, kuru iespējams pamatot ar sabiedriskās kārtības apsvērumiem

Sprieduma kopsavilkums

1.        Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Izceļošanas un ieceļošanas tiesības – Piemērošanas joma

(LESD 21. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 4. panta 1. punkts)

2.        Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Ieceļošanas un uzturēšanās tiesību ierobežošana sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumu dēļ

(LESD 21. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 27. pants)

1.        Savienības pilsoņa statuss sniedz Eiropas valstspiederīgajam iespēju arī attiecībā uz savu izcelsmes dalībvalsti atsaukties uz tiesībām, kas ir saistītas ar šādu statusu, tostarp arī uz LESD 21. pantā piešķirtajām tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā. Tiesības brīvi pārvietoties ietver gan Eiropas Savienības pilsoņu tiesības ieceļot dalībvalstī, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, gan tiesības izceļot no tās. Šajā līgumā garantētās pamatbrīvības būtu bezjēdzīgas, ja izcelsmes dalībvalsts bez pienācīga pamatojuma varētu aizliegt saviem pilsoņiem izceļot no tās teritorijas, lai ieceļotu citas dalībvalsts teritorijā.

Tā kā Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 4. panta 1. punktā ir tieši paredzēts, ka visiem Savienības pilsoņiem ar derīgu personas apliecību vai pasi ir tiesības izceļot no dalībvalsts teritorijas, lai ceļotu uz citu dalībvalsti, tādas personas situācija, attiecībā uz kuru ir noteikts aizliegums izceļot no valsts, kuras pilsonis viņš ir, ietilpst minētās direktīvas piemērošanas jomā.

(sal. ar 24.‑27. punktu)

2.        LESD 21. pants un Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā 27. pants pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ir atļauts ierobežot dalībvalsts pilsoņa tiesības ieceļot citas dalībvalsts teritorijā, tostarp pamatojoties uz to, ka viņš citā dalībvalstī iepriekš ir bijis krimināli sodīts par narkotisko vielu tirdzniecību, ar nosacījumu, pirmkārt, ka šī pilsoņa personiskā rīcība rada faktisku, attiecīgajā brīdī esošu un pietiekami nopietnu apdraudējumu, kas skar vienu no sabiedrības pamatinteresēm, otrkārt, ka attiecīgais ierobežojošais pasākums ir atbilstošs, lai nodrošinātu sasniedzamā mērķa īstenošanu, un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai, un, treškārt, ka attiecībā uz šo pasākumu var tikt veikta efektīva pārbaude tiesā, kas ļautu izvērtēt tā tiesiskumu no faktiskā un tiesiskā viedokļa, ņemot vērā Savienības tiesību prasības.

(sal. ar 42. punktu un rezolutīvo daļu)