Lieta C‑430/13

Ilona Baradics u.c.

pret

QBE Insurance (Europe) Ltd Magyarországi Fióktelepe et Magyar Állam

(Fővárosi Ítélőtábla lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Tiesas Reglamenta 99. pants – Kompleksi ceļojumi, kompleksas brīvdienas un kompleksas ekskursijas – Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikti minimālie procenti garantijai, kura ir jāsniedz ceļojumu organizatoram, lai varētu atmaksāt patērētāju ieguldītos līdzekļus maksātnespējas gadījumā

Kopsavilkums – Tiesas (sestā palāta) 2014. gada 16. janvāra rīkojums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Atbilde, kas nerada nekādas pamatotas šaubas – Skaidri no judikatūras izsecināma atbilde – Tiesas Reglamenta 99. panta piemērošana

(Tiesas Reglamenta 99. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Kompleksi ceļojumi, kompleksas brīvdienas un kompleksas ekskursijas – Direktīva 90/314 – 7. pants – Valsts tiesiskais regulējums, ar ko netiek efektīvi garantēta visu ieguldīto līdzekļu atmaksāšana un repatriācija ceļojumu organizatora maksātnespējas gadījumā – Nepieļaujamība

(Padomes Direktīvas 90/314 7. pants)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Kompleksi ceļojumi, kompleksas brīvdienas un kompleksas ekskursijas – Direktīva 90/314 – Aizsardzība pret organizētāja maksātnespējas vai bankrota risku – Ieviešana – Dalībvalstu pilnvaras – Robežas

(Padomes Direktīvas 90/314 7. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 27. punktu)

2.        Direktīvas 90/314 par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liedz valsts tiesisko regulējumu, ar kura nosacījumiem netiek efektīvi garantēta visu patērētāja ieguldīto līdzekļu atmaksa un tā repatriācija ceļojumu organizatora maksātnespējas gadījumā. Iesniedzējtiesai ir jānoskaidro, vai tā tas ir valsts tiesību akta, kas tiek aplūkots strīdā, par kuru tajā ir celta prasība, gadījumā.

Šajā ziņā nedz minētās direktīvas preambulas apsvērumos, nedz 7. panta formulējumā nav norāžu, saskaņā ar kurām šajā pantā paredzētā garantija varētu tikt ierobežota.

(sal. ar 37. un 41. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Direktīvas 90/314 par kompleksiem ceļojumiem, kompleksām brīvdienām un kompleksām ekskursijām 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij nav rīcības brīvības noteikt riska, kurš ir jāsedz ar ceļojumu organizatora vai pārstāvja patērētājiem sniedzamo garantiju, apmēru. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai attiecīgās dalībvalsts ieviesto kritēriju, lai noteiktu minētās garantijas apmēru, mērķis vai sekas ir riska, kas sedzams ar pēdējo minēto, apmēra ierobežošana, kuri tādā gadījumā būtu acīmredzami nesaderīgi ar pienākumiem, kas izriet no minētās direktīvas, un tādējādi būtu pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums, kas ar nosacījumu, ka tiek konstatēta tieša cēloņsakarība, varētu būt pamatā attiecīgās dalībvalsts atbildībai.

Šajā ziņā minētās direktīvas 7. panta prasības ir pareizi transponētas valsts tiesiskajā regulējumā tikai tad, ja, neraugoties uz to, kādi ir nosacījumi, rezultātā tas efektīvi garantē patērētājam visu tā ieguldīto līdzekļu atmaksāšanu un tā repatriāciju ceļojumu organizatora maksātnespējas gadījumā.

(sal. ar 44. un 47. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)