Language of document : ECLI:EU:C:2013:511

Lieta C‑627/10

Eiropas Komisija

pret

Slovēnijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Transports – Direktīva 91/440/EEK – Kopienas dzelzceļa attīstība – Direktīva 2001/14/EK – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadale – Direktīvas 91/440 6. panta 3. punkts un II pielikums – Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punkts – Infrastruktūras pārvaldītājs – Dalība kustības grafiku sagatavošanā – Satiksmes pārvaldība – Direktīvas 2001/14 6. panta 2.–5. punkts – Tādu pasākumu neveikšana, kuru mērķis ir mudināt infrastruktūras pārvaldītāju samazināt infrastruktūras nodrošināšanas izmaksas un piekļuves maksas apmēru – Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punkts un 8. panta 1. punkts – Tiešās izmaksas, kas radušās, sniedzot satiksmes pakalpojumus – Direktīvas 2001/14 11. pants – Darbības uzlabošanas sistēma

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2013. gada 11. jūlija spriedums

1.        Transports – Kopējā politika – Kopienas dzelzceļa attīstība – Infrastruktūras pārvaldības un pārvadājumu darbības nošķiršana – Būtiskas funkcijas, kas ir jāuztic neatkarīgai iestādei – Jēdziens – Dalība kustības grafika sagatavošanā – Ietveršana – Dzelzceļa satiksmes pārvaldība – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punkts; Padomes Direktīvas 91/440 6. panta 3. punkts un II pielikums)

2.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pamatotības pārbaude Tiesā – Vērā ņemamais stāvoklis – Stāvoklis argumentētajā atzinumā noteiktā termiņa beigās

(LESD 258. panta otrā daļa)

3.        Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Strīda priekšmets – Definīcija – Tiesvedības laikā izdarīts grozījums – Aizliegums

(Tiesas Reglamenta 120. panta d) punkts un 127. panta 1. punkts)

4.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Iebildumu un pamatu izklāsts – Formas prasības – Nepārprotams prasījumu formulējums

(LESD 258. pants; Tiesas statūtu 21. panta pirmā daļa; Tiesas Reglamenta 120. panta c) punkts)

5.        Transports – Pārvadājumi pa dzelzceļu – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana – Maksas iekasēšana par infrastruktūras lietošanu – Maksas noteikšana, pamatojoties uz tiešajām izmaksām – Maksas, kas iekasēta par citiem transportēšanas līdzekļiem, ņemšana vērā – Nepieļaujamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 7. panta 3. punkts)

6.        Transports – Pārvadājumi pa dzelzceļu – Direktīva 2001/14 – Dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšana un maksas iekasēšana – Maksas iekasēšana par infrastruktūras lietošanu – Maksas palielināšana, lai pilnībā varētu segt infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas – Pienākums pārbaudīt tirgus segmentu spēju segt palielinājumus

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/14 8. panta 1. punkts)

1.        Dalībvalsts, kas ir paredzējusi, ka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, kas sniedz arī dzelzceļa transporta pakalpojumus, piedalās kustības grafika sagatavošanā un tādējādi sliežu ceļu piešķiršanas vai infrastruktūras jaudas iedalīšanas funkcijas izpildē, nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Direktīvas 91/440 par Kopienas dzelzceļa attīstību 6. panta 3. punktā un II pielikumā, kā arī Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 14. panta 2. punktā.

Tādējādi dzelzceļa uzņēmumam nevar uzdot definēt vai novērtēt pieejamību, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar sliežu ceļu piešķiršanu, ne arī uzticēt veikt visus sagatavošanas darbus, lai pieņemtu lēmumus saistībā ar būtiskajām funkcijām, piemēram, kustības grafika sagatavošanu.

No Direktīvas 2001/14 14. panta 2. punkta izriet, ka, ja infrastruktūras pārvaldītājs nav neatkarīgs no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmuma, infrastruktūras jaudas iedalīšanas funkcija ir jāuztic iedalīšanas iestādei, kas juridiskā, organizatoriskā un lēmumu pieņemšanas ziņā ir neatkarīga no dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumiem.

Savukārt, tā kā dzelzceļa satiksmes pārvaldību nevar uzskatīt par būtisku funkciju, kas ir jāuztic neatkarīgai iestādei, no Direktīvas 91/440 6. panta 3. punkta izriet, ka satiksmes pārvaldību var uzticēt infrastruktūras pārvaldītājam, kas ir arī dzelzceļa pārvadājumu uzņēmums.

(sal. ar 30., 35., 37., 38. un 43. punktu)

2.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 32., 33., 56., 57., 64. un 65. punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44. punktu)

4.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 45. un 46. punktu)

5.        Dalībvalsts, kas paredz, ka maksas par piekļuvi infrastruktūrai aprēķinā ir jāņem vērā maksa par transporta infrastruktūras izmantošanu citās apakšsistēmās, it īpaši ceļu satiksmē, nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 7. panta 3. punktā. Šādam kritērijam acīmredzami nav nekādas tiešas saiknes ar dzelzceļa pakalpojuma nodrošināšanu.

(sal. ar 66. un 68. punktu)

6.        Kaut arī saskaņā ar Direktīvas 2001/14 par dzelzceļa infrastruktūras jaudas iedalīšanu un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu 8. panta 1. punktu dalībvalstīm nav pienākuma savā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēt kārtību, saskaņā ar kuru infrastruktūras pārvaldītājam ir jānosaka tirgus segmentu spēja segt iespējamos izmaksu palielinājumus, un apstākļus, kādos tas ir darāms, šajā tiesību normā tomēr ir paredzēts, ka, lai pilnībā segtu infrastruktūras pārvaldītājam radušās izmaksas, ir jāpārbauda, vai katrs tirgus segments faktiski pieļauj maksas uzcenojumu.

(sal. ar 70. un 71. punktu)