TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2018. gada 19. aprīlī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – LESD 102. panta otrās daļas c) punkts – Jēdziens “neizdevīgi konkurences apstākļi” – Diskriminējošas cenas lejupējā tirgū – Autortiesību blakustiesību pārvaldības sabiedrība – Maksa, kas jāmaksā televīzijas signāla un tā satura pārraidīšanas maksas pakalpojuma iekšzemes sniedzējiem
Lieta C‑525/16
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 267. pantu, ko Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesa, Portugāle) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2016. gada 13. jūlijā un kas Tiesā reģistrēts 2016. gada 13. oktobrī, tiesvedībā
MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia SA
pret
Autoridade da Concorrência,
piedaloties:
GDA – Cooperativa de Gestão dos Direitos dos Artistas Intérpretes ou Executantes, CRL.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs M. Ilešičs [M. Ilešič], tiesneši A. Ross [A. Rosas], K. Toadere [C. Toader], A. Prehala [A. Prechal] (referente) un E. Jarašūns [E. Jarašiūnas],
ģenerāladvokāts: N. Vāls [N. Wahl],
sekretāre: M. Ferreira [M. Ferreira], galvenā administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2017. gada 5. oktobra tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia SA vārdā – M. Couto, S. de Vasconcelos Casimiro un P. Castro e Sousa, advogadas, kā arī N. Mimoso Ruiz un A. Norinho de Oliveira, advogados,
– GDA – Cooperativa de Gestão dos Direitos dos Artistas Intérpretes ou Executantes, CRL, vārdā – O. Castelo Paulo, G. Gentil Anastácio, L. Seifert Guincho un P. Guerra e Andrade, advogados, kā arī A.R. Gomes de Andrade, advogada,
– Portugāles valdības vārdā – L. Inez Fernandes un M. Figueiredo, kā arī S. Carvalho Sousa un M. Caldeira, pārstāvji,
– Spānijas valdības vārdā – M. A. Sampol Pucurull un A. Gavela Llopis, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – P. Costa de Oliveira, kā arī A. Dawes, H. Leupold un T. Christoforou, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2017. gada 20. decembra tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par LESD 102. panta otrās daļas c) punkta interpretāciju.
2 Šis lūgums tika iesniegts saistībā ar strīdu starp MEO – Serviços de Comunicações e Multimédia SA (turpmāk tekstā – “MEO”) un Autoridade da Concorrência (Konkurences iestāde, Portugāle) jautājumā par pēdējās minētās lēmumu atstāt bez izskatīšanas MEO iesniegto sūdzību pret GDA – Cooperativa de Gestão dos Direitos dos Artistos Intérpretes ou Executantes (Izpildītāju tiesību pārvaldības sabiedrība, Portugāle, turpmāk tekstā – “GDA”) par apgalvoto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas tostarp ietver diskrimināciju attiecībā uz tās maksas apmēru, ko GDA piemēro MEO kā maksas pakalpojumu sniedzējam televīzijas signāla un tā satura pārraidīšanai.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti [LESD 101. un 102.] pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.), 3. panta 1. punkta pēdējo teikumu:
“Dalībvalstu konkurences iestādēm vai valstu tiesām piemērojot valsts konkurences tiesību aktus jebkurai ļaunprātīgai izmantošanai, kas aizliegta ar [LESD 102. pantu], tās arī piemēro [LESD 102. pantu].”
Portugāles tiesības
4 Novo Regime Juridíco da Concorrência (Jaunais konkurences tiesiskais regulējums) 11. panta 1. punkta un 2. punkta c) apakšpunkta saturs ir tāds pats kā LESD 102. panta otrās daļas c) punktam.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
5 GDA ir mākslinieku un izpildītāju autortiesību kolektīvā pārvaldījuma bezpeļņas kooperatīvā sabiedrība, kas pārvalda savu biedru un ārvalstu pārvaldījuma organizāciju, ar kurām tai ir noslēgts līgums par pārstāvību un/vai savstarpību, biedru autortiesību blakustiesības. Šādā kontekstā GDA galvenā darbība ir atlīdzības iekasēšana par blakustiesību izmantošanu un šo summu sadalīšana tiesību īpašniekiem.
6 Šobrīd šī sabiedrība ir vienīgā organizācija, kas atbild par blakustiesību kolektīvo pārvaldību Portugālē.
7 To uzņēmumu vidū, kas izmanto reģistru, kurā iekļauti GDA biedri, kā arī analogas ārvalstu organizācijas, ar ko GDA ir noslēgusi pārstāvības vai savstarpības līgumu, ir televīzijas signāla un tā satura pārraidīšanas maksas pakalpojuma sniedzēji. Prasītāja pamatlietā, MEO, ir viena no šādiem pakalpojuma sniedzējiem un līdz ar to ir GDA kliente.
8 Laikā no 2010. līdz 2013. gadam vairumtirdzniecības piedāvājuma ietvaros GDA piemēroja trīs likmes vienlaicīgi, tādējādi nosakot atšķirīgus tarifus dažādiem televīzijas signāla un tā satura pārraidīšanas maksas pakalpojumu sniedzējiem.
9 No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka GDA piemēroja MEO tarifu, kas noteikts ar 2012. gada 10. aprīļa šķīrējtiesas lēmumu. Faktiski piemērojamajos valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka gadījumā, ja tiesību apspriešanas laikā nav panākta vienošanās, pusēm ir jāvēršas šķīrējtiesā.
10 2014. gada 24. jūnijā un 22. oktobrī PT Comunicações SA, MEO tiesību priekštece, Konkurences iestādē iesniedza sūdzību pret GDA saistībā ar iespējamu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Šī ļaunprātīgā izmantošana izrietot no tā, ka GDA noteica pārmērīgas cenas saistībā ar autortiesību blakustiesību piemērošanu un ka GDA piemēroja arī atšķirīgus nosacījumus MEO un citam televīzijas signāla un tā satura pārraidīšanas maksas pakalpojumu sniedzējam, proti, NOS Comunicações SA (turpmāk tekstā – “NOS”).
11 Konkurences iestāde 2015. gada 19. martā uzsāka izmeklēšanu, kuras rezultātā 2016. gada 3. martā tika pieņemts lēmums par atstāšanu bez izskatīšanas, pamatojoties uz to, ka nav pietiekami pārliecinošu pierādījumu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgai izmantošanai.
12 Konkurences iestāde konstatēja, ka laikposmā no 2009. līdz 2013. gadam GDA noteiktiem klientiem bija piemērojusi dažādus tarifus. Tomēr šī iestāde uzskatīja, ka, pamatojoties jo īpaši uz televīzijas signāla un tā satura mazumtirdzniecības pakalpojuma izmaksu, ieņēmumu un rentabilitātes struktūru, šai dažādo cenu piemērošanai nebija ierobežojoša ietekme uz MEO konkurences stāvokli.
13 Šī iestāde uzskatīja, ka, lai konstatētu LESD 102. otrās daļas c) punkta pārkāpumu, jebkurai cenu diskriminācijai ir jābūt tādai, kas var faktiski izkropļot konkurenci tirgū, nostādot vienu vai vairākus konkurējošus uzņēmumus neizdevīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem. Interpretācija, atbilstīgi kurai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma jebkāda diskriminējoša darbība ipso facto izraisītu LESD 102. panta otrās daļas c) punkta pārkāpumu, esot pretrunā Tiesas judikatūrai.
14 MEO cēla prasību Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesa, Portugāle), iesniedzējtiesā, par Konkurences iestādes 2016. gada 3. marta lēmumu par atstāšanu bez izskatīšanas, apgalvojot, ka šajā lēmumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tā vietā, lai novērtētu neizdevīgo konkurences apstākļu kritēriju, kā Tiesa to ir interpretējusi savā judikatūrā, šī iestāde pārbaudīja, vai pastāv būtiska un aprēķināma konkurences izkropļošana. MEO apgalvo, ka saskaņā ar iepriekš minēto judikatūru Konkurences iestādei vajadzēja pārbaudīt, vai attiecīgā rīcība varēja izkropļot konkurenci.
15 Iesniedzējtiesa norāda, ka GDAde facto monopols attiecīgajā tirgū principā ļauj uzskatīt, ka GDA ir dominējošs stāvoklis. Tomēr šī tiesa arī apgalvo, ka pastāv norādes uz to, ka televīzijas signālu un tā satura pārraidīšanas maksas pakalpojuma sniedzējiem tomēr ir būtiskas vienošanās iespējas attiecībās ar GDA.
16 Pēc šīs tiesas domām, 2016. gada 3. marta lēmums par atstāšanu bez izskatīšanas ir balstīts uz faktu, ka starpība starp GDA likmēm attiecībā uz MEO un NOS bija zema salīdzinājumā ar vidējām izmaksām, tāpēc šī atšķirība, visticamāk, neietekmēja MEO konkurences stāvokli, jo tā spēja absorbēt starpību. Minētā tiesa šajā sakarā norāda, ka MEO daļa televīzijas signālu un tās satura pārraides pakalpojuma sniegšanas tirgū ir palielinājusies laikā, kad GDA piemēroja atšķirīgas likmes MEO un NOS.
17 Pamatlietas kontekstā MEO iesniedza skaitļus par attiecīgi MEO un NOS kopējām un vidējām izmaksām par patērētāju. MEO arī iesniedza datus par ieņēmumiem un peļņu attiecīgajā periodā, t.i., 2010.–2013. gadā.
18 Iesniedzējtiesa uzskata, ka nav izslēgts, ka šīs atšķirīgo cenu piemērošanas dēļ ir ietekmēta MEO konkurētspēja.
19 Šī tiesa norāda, ka no Tiesas judikatūras izriet, ka noteikta diskriminējoša rīcība pret tirdzniecības partneriem var būtībā izraisīt neizdevīgus konkurences apstākļus. Turklāt no šīs judikatūras izriet, ka pirmā līmeņa diskriminējošas rīcības gadījumā, kas ietekmē tiešos konkurentus, kuri atrodas vienā un tajā pašā konkrētajā tirgū, pietiek pierādīt, ka šī rīcība var ierobežot konkurenci. Attiecībā uz diskrimināciju lejupējā tirgū, kas ir pamatlietas priekšmets, nav obligāti konkrēti jānovērtē ietekme uz skarto uzņēmumu konkurences stāvokli.
20 Tomēr Tiesa vēl nav skaidri noteikusi, cik nozīmīga ir iespējamā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas faktiskā ietekme uz konkurenci, lai konstatētu “neizdevīgus konkurences apstākļus” LESD 102. panta otrās daļas c) punkta izpratnē.
21 Šādā kontekstā Tribunal da Concorrência, Regulação e Supervisão (Konkurences, regulēšanas un uzraudzības tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai soda piemērošanas procedūrā – gadījumā, ja ir pierādījumi vai pazīmes, kas liecina par faktiem saistībā ar iespējamām tādas diskriminējošas tarifu prakses sekām, ko kāds dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums īsteno pret kādu no mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kurš tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, – šīs rīcības kvalificēšana par neizdevīgus konkurences apstākļus radošu LESD 102. panta [otrās daļas] c) punkta izpratnē paredz arī papildu vērtējumu par šo seku smagumu, zīmīgumu vai apmēru attiecībā uz skartā uzņēmuma konkurences stāvokli un/vai konkurētspēju, it īpaši saistībā ar tā spēju segt ar vairumtirdzniecības pakalpojumu saistīto izmaksu starpību?
2) Vai soda piemērošanas procedūrā – gadījumā, ja pastāvētu pierādījumi vai pazīmes, kas liecina, ka dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma īstenotās diskriminējošās tarifu prakses ietekme uz attiecīgā mazumtirdzniecības uzņēmuma veiktajām izmaksām, gūtajiem ieņēmumiem un sasniegto rentabilitāti ir ļoti nenozīmīga –, pareizi interpretējot LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktu un spriedumus[, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija (C‑95/04 P, EU:C:2007:166) un 2009. gada 9. septembris, Clearstream/Komisija (T‑301/04, EU:T:2009:317)], ir jāuzskata, ka nav pazīmju, kas liecina par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu praksi?
3) Vai turpretim šis vienīgais apstāklis neļauj liegt attiecīgo rīcību uzskatīt par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un aizliegtu praksi LESD 102. panta [otrās daļās] c) punkta izpratnē un tam ir nozīme, tikai nosakot pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma atbildības un soda apmēru?
4) Vai fakts, ka, ņemot vērā LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktu, [apstāklis, uz ko ir atsauce minētajā normā], ir tāds, kurš rada “neizdevīgus konkurences apstākļus” [tirdzniecības partneriem], ir jāinterpretē tādējādi, ka no diskriminācijas izrietošai priekšrocībai pašai ir jāatbilst kādam minimālam attiecīgā uzņēmuma izmaksu struktūras apmēram?
5) Vai fakts, ka, ņemot vērā LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktu, [apstāklis, uz ko ir atsauce minētajā normā], ir tāds, kurš rada “neizdevīgus konkurences apstākļus” [tirdzniecības partneriem], ir jāinterpretē tādējādi, ka no diskriminācijas izrietošai priekšrocībai pašai ir jāatbilst kādai minimālai starpībai starp attiecīgajā vairumtirdzniecības pakalpojumā konkurējošo uzņēmumu vidējām izmaksām?
6) Vai fakts, ka, ņemot vērā LESD 102. panta [otrās daļas] c) punktu, [apstāklis, uz ko ir atsauce minētajā normā], ir tāds, kurš rada “neizdevīgus konkurences apstākļus” [tirdzniecības partneriem], var tikt interpretēts tādējādi, ka, lai strīdīgo rīcību atzītu par aizliegtu praksi, no diskriminācijas izrietošajai priekšrocībai attiecīgajā tirgū un pakalpojuma jomā pašai ir jābūt lielākai par atšķirību, kas minēta iepriekš minētajā 5., 6. un 7. tabulā?
7) Kā – gadījumā, ja uz kādu no 4. līdz 6. jautājumam tiktu atbildēts apstiprinoši, – būtu nosakāma šī robežvērtība, kādā neizdevīgie apstākļi ietekmē attiecīgā mazumtirdzniecības pakalpojuma sniegšanā konkurējošo uzņēmumu izmaksu struktūru vai vidējās izmaksās?
8) Ja šī robežvērtība tiek noteikta – vai tas, ka tā netiek sasniegta katru gadu, ļauj atspēkot no sprieduma[, 2009. gada 9. septembris, Clearstream/Komisija (T‑301/04, EU:T:2009:317)] izrietošo prezumpciju, ka ir jāuzskata, ka tas, ka uzņēmums, kuram ir faktisks monopols augšupējā tirgū, nepārtraukti piecu gadu periodā par līdzvērtīgiem pakalpojumiem piemēro darījuma partnerim atšķirīgas cenas, nevar šim darījuma partnerim neradīt konkurencei nelabvēlīgu stāvokli?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
22 Ar saviem jautājumiem, kas jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “neizdevīgi konkurences apstākļi” LESD 102. panta otrās daļas c) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas prasa analizēt dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piemēroto atšķirīgo cenu ietekmi uz skartā uzņēmuma konkurences stāvokli un, ja tā, vai ir nepieciešams ņemt vērā šo seku smagumu.
23 Saskaņā ar LESD 102. panta pirmo daļu un otrās daļas c) punktu uzņēmumiem ar dominējošu stāvokli iekšējā tirgū vai būtiskā tā daļā ir aizliegts piemērot atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem, ciktāl tas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm.
24 Saskaņā ar Tiesas judikatūru īpašais diskriminācijas aizlieguma, kas paredzēts LESD 102. panta otrās daļas c) punktā, mērķis ir nodrošināt, ka netiek izkropļota konkurence iekšējā tirgū. Dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma komercprakse nedrīkst izkropļot konkurenci nedz augšupējos, nedz lejupējos tirgos, proti, konkurenci starp šā uzņēmuma piegādātājiem vai starp klientiem. Minētā uzņēmuma darījumu partneriem nedrīkst radīt labvēlīgākus vai nelabvēlīgākus apstākļus to savstarpējā konkurencē (spriedums, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija (C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 143. punkts). Tādējādi nav nepieciešams, lai ļaunprātīgā rīcība ietekmētu pašu dominējošā uzņēmuma konkurences stāvokli tajā tirgū, kurā tas darbojas, un tā iespējamos konkurentus.
25 Lai LESD 102. panta otrās daļas c) punkta piemērošanas nosacījumi tiktu izpildīti, ir jākonstatē ne tikai tas, ka dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība tirgū ir diskriminējoša, bet arī tas, ka šī rīcība ir vērsta uz šo konkurences attiecību traucēšanu, proti, uz viena no šā uzņēmuma tirdzniecības partneru konkurences stāvokļa pasliktināšanu salīdzinājumā ar citiem (spriedums, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 144. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Lai noteiktu, vai dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma diskriminējošās cenas tirdzniecības partneriem var izkropļot konkurenci lejupējā tirgū, kā to ir norādījis ģenerāladvokāts secinājumu 63. punktā, fakts, ka uzņēmumi, kuriem tiek piemērotas augstākas cenas nekā to konkurentiem par līdzvērtīgu pakalpojumu, tūlītēji tiek nostādīti neizdevīgākā situācijā, nenozīmē, ka konkurence tiek vai var tikt izkropļota.
27 Konkurējošu tirdzniecības partneru diskrimināciju var uzskatīt par ļaunprātīgu tikai tad, ja dominējošā stāvoklī esošā uzņēmuma rīcība, ņemot vērā visus attiecīgā gadījuma apstākļus, var radīt konkurences traucējumus starp šiem tirdzniecības partneriem. Tomēr šādā situācijā nevar pieprasīt, lai turklāt tiktu iesniegti pierādījumi par aprēķināmu un faktisku kaitējumu, kas nodarīts katra tirdzniecības partnera konkurences stāvoklim (spriedums, 2007. gada 15. marts, British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 145. punkts).
28 Tādēļ, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 86. punktā, ir svarīgi pārbaudīt visus būtiskos apstākļus, lai noteiktu, vai cenu diskriminācija rada vai var radīt neizdevīgus konkurences apstākļus LESD 102. panta otrās daļas c) punkta izpratnē.
29 Attiecībā uz jautājumu par to, vai LESD 102. panta otrās daļas c) punkta piemērošanas nolūkā ir jāņem vērā iespējamo neizdevīgo konkurences apstākļu smagums, ir jānorāda, ka (de minimis) ietekmes apmēra noteikšana, lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nav pamatota (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2015. gada 6. oktobris, Post Danmark, C‑23/14, EU:C:2015:651, 73. punkts).
30 Tomēr, lai diskriminējošā cenu politika, kas minēta LESD 102. panta otrās daļas c) punktā, varētu radīt nelabvēlīgus konkurences apstākļus, tai ir jāietekmē tā uzņēmuma intereses, kuram ir jāmaksā augstākas cenas nekā tā konkurentiem.
31 Veicot šā sprieduma 28. punktā minēto īpašo pārbaudi, Konkurences iestādei vai kompetentajai valsts tiesai ir jāņem vērā visi tai iesniegtie lietas apstākļi. Šīs analīzes kontekstā šī iestāde vai tiesa var novērtēt uzņēmuma dominējošo stāvokli, iespēju panākt izdevīgākus nosacījumus attiecībā uz cenām, to noteikšanas nosacījumiem un kārtību, to spēkā esamības ilgumu un apmēru, kā arī to, vai tiek īstenota stratēģija, lai no lejupējā tirgus kā tās konkurentu izslēgtu vismaz tikpat efektīvu tirdzniecības partneri (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2017. gada 6. septembris, Intel/Komisija, C‑413/14 P, EU:C:2017:632, 139. punkts un tajā minētā judikatūra).
32 Šajā lietā, pirmkārt, runājot par dominējošo stāvokli un iespēju panākt izdevīgākus nosacījumus attiecībā uz cenu piemērošanu lejupējā tirgū, no lietas materiāliem, kas iesniegti Tiesai, izriet, ka MEO un NOS ir galvenie GDA klienti. Šajā ziņā iesniedzējtiesa norāda, ka netiešie pierādījumi liecina, ka tām ir zināma iespēja panākt izdevīgākus nosacījumus attiecībās ar GDA.
33 Turklāt no Tiesai iesniegtajiem materiāliem izriet, pat ja iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai tas tā ir, ka GDA īstenotā cenu noteikšana ir regulēta likumā, kurā pusēm, ja nav panākta vienošanās, ir noteikts pienākums vērsties šķīrējtiesā. Šādā situācijā un, kā tas ir noticis šajā lietā, vismaz no konkrēta brīža pamatlietā apskatāmajā laikposmā attiecībā uz MEO piemērojamām cenām GDA vienkārši piemēroja ar šķīrējtiesas nolēmumu noteiktās cenas.
34 Otrkārt, attiecībā uz pamatlietā aplūkoto cenu piemērošanas ilgumu un apmēru iesniedzējtiesa norāda, pirmkārt, ka atšķirīgās cenas tika piemērotas laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam. Otrkārt, attiecībā uz ikgadējām summām, ko MEO samaksāja GDA, no informācijas, kura ietverta Konkurences iestādes 2016. gada 3. marta lēmumā par atstāšanu bez izskatīšanas un kuras precizitāti var pārbaudīt iesniedzējtiesa, izriet, ka minētās summas veidoja relatīvi nelielu procentu no MEO kopējām izmaksām, kas rodas saistībā ar piekļuves televīzijas signālam abonēšanas mazumtirdzniecības pakalpojuma piedāvāšanu, un ka atšķirīgās cenas tikai nedaudz ietekmēja MEO peļņu šajā kontekstā. Tomēr, kā ģenerāladvokāts ir norādījis secinājumu 104. punktā, ja atšķirīgo cenu ietekme uz uzņēmuma, kurš sevi uzskata par šīs ietekmes skartu, izmaksām vai rentabilitāti un peļņu nav nozīmīga, no tā var secināt, ka šī atšķirīgo cenu piemērošana nevar ietekmēt minētā uzņēmuma konkurences stāvokli.
35 Treškārt, jāatzīmē, ka tādā situācijā kā pamatlietā, kur atšķirīgu cenu piemērošana attiecas tikai uz lejupējiem tirgiem, dominējošam uzņēmumam parasti nav nekādas intereses izslēgt no lejupejošā tirgus vienu no tā tirdzniecības partneriem. Katrā ziņā no Tiesā iesniegtajiem lietas materiāliem neizriet, ka GDA būtu bijis šāds mērķis.
36 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, iesniedzējtiesai ir jānosaka, vai pamatlietā apskatāmās atšķirīgās cenas varētu radīt MEO nelabvēlīgākus konkurences apstākļus.
37 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdotajiem jautājumiem ir jāatbild, ka jēdziens “neizdevīgi konkurences apstākļi” LESD 102. panta otrās daļas c) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas gadījumā, ja dominējošais uzņēmums piemēro diskriminējošas cenas tirdzniecības partneriem lejupējā tirgū, attiecas uz situāciju, kurā šāda rīcība var izkropļot konkurenci starp šiem tirdzniecības partneriem. Lai konstatētu šādus “neizdevīgus konkurences apstākļus”, nav jāpierāda faktiska un aprēķināma konkurences stāvokļa pasliktināšanās, bet šim konstatējumam ir jābūt balstītam uz visu būtisko lietas apstākļu analīzi, kas ļauj secināt, ka minētā rīcība ietekmē viena vai vairāku minēto partneru izmaksas, peļņu vai citas atbilstošas intereses, un kas nozīmē, ka šāda rīcība var ietekmēto minēto konkurences stāvokli.
Par tiesāšanās izdevumiem
38 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
Jēdziens “neizdevīgi konkurences apstākļi” LESD 102. panta otrās daļas c) punkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas gadījumā, ja dominējošais uzņēmums piemēro diskriminējošas cenas tirdzniecības partneriem lejupējā tirgū, attiecas uz situāciju, kurā šāda rīcība var izkropļot konkurenci starp šiem tirdzniecības partneriem. Lai konstatētu šādus “neizdevīgus konkurences apstākļus”, nav jāpierāda faktiska un aprēķināma konkurences stāvokļa pasliktināšanās, bet šim konstatējumam ir jābūt balstītam uz visu būtisko lietas apstākļu analīzi, kas ļauj secināt, ka minētā rīcība ietekmē viena vai vairāku minēto partneru izmaksas, peļņu vai citas atbilstošas intereses, un kas nozīmē, ka šāda rīcība var ietekmēto minēto konkurences stāvokli.
[Paraksti]