Lieta T‑382/06

Tomkins plc

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Pārkāpuma ilgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Piemērojamība

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Prasība, ko mātessabiedrība un tās meitassabiedrība atsevišķi cēlušas par Komisijas lēmumu, ar kuru mātessabiedrība atzīta par vainojamu par meitassabiedrības pārkāpjošo rīcību – Meitassabiedrības prasības iznākuma ņemšana vērā, ko Vispārējā tiesa veic, izskatot mātessabiedrības prasību – Aizlieguma lemt “ultra petita” pārkāpums – Neesamība

3.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi – Pierādījums par uzņēmuma dalības pārkāpumā ilgumu – Pierādīšanas pienākums

(EKL 81. panta 1. punkts)

1.      Mātessabiedrības atbildība nevar pārsniegt tās meitassabiedrības atbildību gadījumā, kad tā nav atzīta par atbildīgu par konkrēto aizliegto vienošanos tādēļ, ka būtu tieši piedalījusies tās īstenošanā, bet, kad tā ir atzīta par atbildīgu par pārkāpumu vienīgi tās mātessabiedrības statusa dēļ saistībā ar tās meitassabiedrības dalību pārkāpumā. Attiecībā uz mātessabiedrības atbildības apmēru noteicošais faktors ir meitassabiedrības dalības pārkāpumā ilgums.

Attiecībā uz Komisijas lēmumu, ar kuru mātessabiedrība atzīta par vainojamu par tās meitassabiedrības pārkāpjošo rīcību un tai noteikta solidāra atbildība par tās meitassabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu – šī solidārā atbildība rada mātessabiedrībai un meitassabiedrībai īpašu situāciju, kurā apstrīdētā lēmuma atcelšana vai grozīšana izraisa sekas mātes sabiedrībai, kas atzīta par vainojamu par tās meitassabiedrības pārkāpjošo rīcību. Ja nebūtu meitassabiedrības pārkāpjošās rīcības, mātessabiedrība netiktu atzīta par vainojamu par minēto meitassabiedrības rīcību, kā arī mātessabiedrībai netiktu atzīta solidāra atbildība ar tās meitassabiedrību par naudas soda samaksu.

(sal. ar 35., 37., 38. un 45. punktu)

2.      Lemjot par prasību atcelt tiesību aktu, Eiropas Savienības tiesas, kas nevar lemt ultra petita (pārsniedzot prasījuma robežas), lēmums par atcelšanu nevar pārsniegt to, ko ir lūdzis prasītājs. Ja lēmuma adresāts nolemj celt prasību par tiesību akta atcelšanu, Savienības tiesa lemj vienīgi par uz šo adresātu attiecināmiem lēmuma elementiem. Savukārt elementi, kas attiecas uz pārējiem adresātiem un kas nav tikuši apstrīdēti, neietilpst Savienības tiesas izlemjamā strīda priekšmetā.

Konkurences tiesību kontekstā attiecībā uz Komisijas lēmumu, ar kuru mātessabiedrība atzīta par vainojamu par tās meitassabiedrības pārkāpjošo rīcību un tai noteikta solidāra atbildība par tās meitassabiedrībai uzliktā naudas soda samaksu, – tas, ka Komisija ir atzinusi mātessabiedrības vainojamību, nozīmē, ka šai sabiedrībai ir jāgūst labums no daļējas šī lēmuma atcelšanas, kas notiek prasības atcelt tiesību aktu, ko cēlusi tās meitassabiedrība paralēlā lietā, izskatīšanas iznākumā.

No tā izriet, ka Vispārējā tiesa, izlemjot prasību par tiesību akta atcelšanu, ko atsevišķi cēlusi mātessabiedrība un tās meitassabiedrība, nepārsniedz prasījuma robežas, ja tā ņem vērā meitassabiedrības celtās prasības iznākumu tādēļ, ka mātessabiedrības celtajai prasībai ir tāds pats priekšmets.

(sal. ar 35., 40.–42. un 44. punktu)

3.      Komisijai ir jāpierāda katra dalībnieka dalības aizliegtās vienošanās īstenošanā ilgums, kas nozīmē, ka ir zināms šīs dalības sākuma un beigu datums.

Ja nav pierādījuma vai norādes, ko var interpretēt kā uzņēmuma deklarētu gribu norobežoties no vienošanās mērķa, Komisija var uzskatīt, ka tās rīcībā ir pietiekami pierādījumi attiecībā uz šī uzņēmuma dalības turpināšanu aizliegtās vienošanās īstenošanā līdz datumam, kuru Komisija uzskatīja par aizliegtās vienošanās izbeigšanas datumu, proti, līdz tās veiktajām neizziņotajām pārbaudēm.

(sal. ar 49. un 53. punktu)