CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(otrā palāta)

2010. gada 25. februārī

Lieta F‑91/08

Johanna Gerdina Pleijte

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Sertifikācijas procedūra – 2007. gada paaugstināšana amatā – Prasītājas izslēgšana no iepriekš atlasīto ierēdņu saraksta – Atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ ilguma ieskaitīšana profesionālajā pieredzē – Civildienesta noteikumu 45.a pants – 45.a panta VĪN

Priekšmets Prasība, kas ir celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru J. G. Pleijte k‑dze galvenokārt lūdz atcelt iecēlējinstitūcijas 2008. gada 7. augusta lēmumu, ar kuru noraidīta viņas sūdzība par lēmumu neiekļaut viņas uzvārdu sertifikācijā iepriekš atlasīto ierēdņu sarakstā, kā tas ir paredzēts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45.a pantā

Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums svītrot ierēdni no sertifikācijā iepriekš atlasīto ierēdņu saraksta – Sagatavojošs akts, kurš nav nelabvēlīgs

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Prasība – Priekšmets – Rīkojums iestādei – Nepieņemamība

(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)

3.      Ierēdņi – Vienlīdzīga attieksme – Atšķirīga attieksme starp ierēdņiem, kuri izmantojuši atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, lai audzinātu bērnu, un ierēdņiem, kuri izmantojuši bērnu kopšanas atvaļinājumu, līdzko tāds tika ieviests

(Civildienesta noteikumu 40. panta 3. punkts un 42.a pants)

4.      Ierēdņi – Sertifikācijas procedūra – Kandidātu iepriekšēja atlase – Kritēriji – Iestāžu rīcības brīvība

(Civildienesta noteikumu 45.a pants)

1.      Iecēlējinstitūcijas lēmums neiekļaut ierēdņa uzvārdu sertifikācijas procedūrā iepriekš atlasīto ierēdņu sarakstā ir sagatavojošs akts, kurš nav nelabvēlīgs un var tikt apstrīdēts tikai blakus prasībā, ceļot prasību pret atceļamu aktu. Savukārt lēmums, ar kuru ierēdnis ir svītrots no galīgā sertificēšanā iepriekš atlasīto ierēdņu saraksta, ir nelabvēlīgs akts, nevis sagatavojošs akts.

(skat. 27. un 28. punktu)

Atsauce

Tiesa: 2003. gada 8. aprīlis, C‑471/02 P(R) Gómez‑Reino/Komisija, Recueil, I‑3207. lpp., 62. punkts.

2.      Kopienu tiesai neatkarīgi no LESD 266. pantā noteiktā vispārējā pienākuma nav jāizdod rīkojumi iestādei, kuras pieņemtais akts ir atcelts, veikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu spriedumu par atcelšanu. Tādējādi ir nepieņemami prasījumi, kuri vērsti uz to, lai Civildienesta tiesa iekļautu ierēdņa uzvārdu kandidātu sarakstā dalībai apmācības programmā vai lai tā veiktu izmaiņas iestādes iekšējā metodoloģijā, kas ir pieejama administratīvajā informācijā.

(skat. 29. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1991. gada 27. jūnijs, T‑156/89 Valverde Mordt/Tiesa, Recueil, II‑407. lpp., 150. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 11. septembris, F‑51/07 Bui Van/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑289. un II‑A‑1‑1533. lpp., 17. punkts, spriedums pārsūdzēts Vispārējā tiesā, lieta T‑491/08 P.

3.      Atšķirīga attieksme attiecībā uz ierēdņiem, kuri ir lūguši tiem piešķirt atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ saskaņā ar Civildienesta noteikumiem to redakcijā pirms 2004. gada 1. maija, un tiem, kuri pēc 2004. gada 1. maija ir lūguši piešķirt bērna kopšanas atvaļinājumu, izriet tieši no tā, ka Civildienesta noteikumos tika iekļauts 42.a pants par bērna kopšanas atvaļinājumu, un tā nav diskriminējoša, jo atšķirīgu attieksmi objektīvi attaisno šim pantam likumdevēja noteikta atpakaļejoša spēka neesamība.

Turklāt jautājums par Eiropas Savienības ierēdņu sociālo tiesību apjomu ir likumdevēja kompetencē. Jaunu nākotnē piemērojamu ierēdņiem labvēlīgāku tiesību radīšana neuzliek pienākumu ar atpakaļejošu spēku piešķirt šīs tiesības ierēdņiem, kuri agrāk būtu varējuši atbilst nosacījumiem, kas ir noteikti tagad, lai varētu izmantot šīs tiesības. Kad Padome ieviesa bērna kopšanas atvaļinājumu, tā neparedzēja ar atpakaļejošu spēku pielīdzināt bērna kopšanas atvaļinājumu atvaļinājumam personisku iemeslu dēļ, kas paņemts, lai audzinātu bērnu. Tātad tādu tiesību normu neesamība Civildienesta noteikumos, kurās būtu paredzēts atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, kas piešķirts, lai audzinātu bērnu, pirms 2004. gada 1. maija, pielīdzināt bērna kopšanas atvaļinājumam, nav vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.

Visbeidzot, tā kā tiesību normas interpretācijai ir jāaprobežojas ar tās saturu, īpaši, kad tā ir viennozīmīgi saprotama, Civildienesta noteikumu 40. panta 3. punkts nevar tikt interpretēts tādējādi, ka ar to būtu noteikts pienākums vienādi attiekties pret tiem ierēdņiem, kuri ir izmantojuši atvaļinājumu personisku iemeslu dēļ, lai audzinātu bērnu, un tiem, kuriem ir piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums.

(skat. 37., 40. un 42. punktu)

4.      Atšķirīga attieksme, pamatojoties uz objektīvu un saprātīgu kritēriju, kura ir samērota ar konkrētās atšķirīgās attieksmes mērķi, nav vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums. Starp objektīviem un samērīgiem kritērijiem, kuri var attaisnot atšķirīgu attieksmi pret ierēdņiem, ir dienesta intereses. Lai nolemtu par pasākumiem, kuri jāveic dienesta interesēs, administrācijai ir plaša rīcības brīvība tādējādi, ka Kopienas tiesai, kontrolējot nediskriminācijas principa ievērošanu, ir tikai jāpārbauda, vai konkrētā iestāde nav pieļāvusi patvaļīgu vai acīmredzami dienesta interesēm pretēju atšķirīgu attieksmi.

Šajā ziņā nav nesamērīgi, ja administrācija ņem vērā tikai to profesionālo pieredzi, kas gūta desmit gadu laikā pirms sertifikācijas, lai, ņemot vērā dienesta vajadzības, novērtētu kandidātu iegūtās profesionālās pieredzes atbilstību, jo šī atbilstība samazinās, attīstoties tehnikai un amatiem. Nepastāvot tādam elementam, kas ļautu noteikt, ka šāds ierobežojums laikā patiesībā izriet no patvaļīgas atšķirīgas attieksmes vai ir acīmredzami pretējs dienesta interesēm, tā nav diskriminācija.

Turklāt administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu kandidātu atlases noteikumus. Izlemjot ierobežot vērā ņemamo profesionālo pieredzi līdz desmit gadiem, administrācija tomēr sev neaizliedz atlasīt labākos kandidātus, jo šis laiks var būt atbilstošs salīdzināšanas elements.

(skat. 57.–59. un 61. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, Recueil FP, I‑A‑65. un II‑267. lpp., 65. punkts.

Civildienesta tiesa: 2006. gada 19. oktobris, F‑59/05 De Smedt/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑109. un II‑A‑1‑409. lpp., 76. punkts; 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑27. un II‑A‑1‑139. lpp., 91. punkts; 2007. gada 19. jūnijs, F‑54/06 Davis u.c./Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑165. un II‑A‑1‑911. lpp., 65. punkts un tajā minētā judikatūra; 2008. gada 8. maijs, F‑6/07 Suvikas/Padome, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑151. un II‑A‑1‑819. lpp., 87. punkts.