Language of document :

Prasība, kas celta 2014. gada 22. decembrī – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(lieta C-601/14)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji – E. Traversa un F. Moro)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, neveicot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu, ka pastāv kompensāciju sistēma tās teritorijā tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem, Itālijas Republika nav izpildījusi Direktīvas 2004/80/EK 1 12. panta 2. punktā noteikto pienākumu;

piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Direktīvu 2004/80/EK tiek ieviesta valsts iestāžu sadarbības sistēma, lai visā Eiropas Savienībā noziegumos cietušajām personām pārrobežu situācijās atvieglotu iespēju saņemt atbilstošu kompensāciju. Šī sistēma darbojas, balstoties uz dalībvalstu sistēmām jautājumā par kompensācijas izmaksu attiecīgajās teritorijās tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajām personām. Lai garantētu šādas sadarbības sistēmas operativitāti, direktīvas 12. panta 2. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīs ir jābūt ieviestai vai ir jāievieš kompensāciju sistēma to attiecīgajās teritorijās tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušām personām, kas cietušajiem garantētu taisnīgu un samērīgu kompensāciju. Šāds pienākums jāsaprot kā tāds, kurš attiecas uz visiem tīšiem, vardarbīgiem noziegumiem, nevis tikai uz dažiem no tiem.Itālijas tiesību sistēmā valsts režīms kompensācijas izmaksai noziegumos cietušajām personām ir paredzēts vairākos speciālos likumos par kompensāciju konkrētu tīšu, vardarbīgu noziegumu gadījumā, bet nav paredzēta vispārēja kompensāciju sistēma, kas attiektos uz jebkādos Itālijas kriminālkodeksā norādītos tīšos, vardarbīgos noziegumos cietušajiem. Itālijas tiesību sistēmā nav paredzēta kompensāciju sistēma par t.s. “parastajā noziedzībā” ietilpstošiem tīšiem, vardarbīgiem noziegumiem, kuri netiek regulēti ar speciāliem likumiem.Tā rezultātā tika konstatēts, ka Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumu, kas tai noteikts Direktīvas 2004/80/EK 12. panta 2. punktā.