TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2015. gada 6. oktobrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – EKL 82. pants – Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana – Plaša apjoma pasta sūtījumu piegādes tirgus – Tiešie reklāmas materiālu sūtījumi – Atlaižu sistēma ar atpakaļejošu spēku – Izstumšanas iedarbība – Tikpat efektīva konkurenta kritērijs – Pret konkurenci vērstas iedarbības iespējamība un nozīmība
Lieta C‑23/14
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Jūras un komerclietu tiesa (Sø‑ og Handelsretten, Dānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2014. gada 8. janvārī un kas Tiesā reģistrēts 2014. gada 16. janvārī, tiesvedībā
Post Danmark A/S
pret
Konkurrencerådet,
piedaloties
Bring Citymail Danmark A/S.
TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja R. Silva de Lapuerta [R. Silva de Lapuerta], tiesneši Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot], A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], Ž. L. da Krušs Vilasa [J. L. da Cruz Vilaça] (referents) un K. Likurgs [C. Lycourgos],
ģenerāladvokāte J. Kokote [J. Kokott],
sekretāre S. Stremholma [C. Strömholm], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 26. marta tiesas sēdi,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Post Danmark A/S vārdā – S. Zinck, advokat, un T. Lübbig, Rechtsanwalt,
– Bring Citymail Danmark A/S vārdā – P. Jakobsen, advokat,
– Dānijas valdības vārdā – M. Wolff, pārstāve, kurai palīdz J. Pinborg, advokat,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un J. Möller, pārstāvji,
– Eiropas Komisijas vārdā – É. Gippini Fournier un L. Malferrari, kā arī L. Grønfeldt, pārstāvji,
– EBTA Uzraudzības iestādes vārdā – X. Lewis un M. Schneider, kā arī M. Moustakali, pārstāvji,
noklausījusies ģenerāladvokātes secinājumus 2015. gada 21. maija tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz EKL 82. panta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Post Danmark A/S (turpmāk tekstā – “Post Danmark”) un Konkurrencerådet (Konkurences padome) par atlaižu sistēmu ar atpakaļejošu spēku, ko šis uzņēmums īstenoja 2007. un 2008. gadā attiecībā uz plaša apjoma reklāmas materiālu sūtījumiem.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
3 Pamatlietas faktu rašanās brīdī, proti, 2007. un 2008. gadā, Post Danmark atradās Dānijas valsts kontrolē un tam tika uzticēts sniegt universālos pasta pakalpojumus, vienas dienas laikā visā Dānijas teritorijā nosūtot vēstules un sīkpakas, it īpaši plaša apjoma sūtījumus, kas sver mazāk par 2 kg. Tam bija jāpiemēro tāds tarifu režīms, saskaņā ar kuru cenai par pakalpojumiem, kas ietilpst pienākumā sniegt universālos pakalpojumus, bija jābūt nemainīgai neatkarīgi no nosūtīšanas vietas.
4 Lai kompensētu pienākumu sniegt universālos pakalpojumus un tam noteikto vienotā tarifa režīmu, Post Danmark bija likumā noteikts monopols attiecībā uz vēstuļu sūtījumiem, tostarp plaša apmēra sūtījumiem, it īpaši tiešajiem reklāmas materiālu sūtījumiem, kas nepārsniedz 50 gramus.
5 Tiešie reklāmas materiālu sūtījumi ir plaša apmēra sūtījumu tirgus nozare, kas izpaužas kā vienāda satura reklāmas materiālu, uz kuriem ir norādīta saņēmēja adrese, piegāde reklāmas kampaņu ietvaros.
6 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Post Danmark īstenoja atlaižu sistēmu tiešajiem reklāmas materiālu sūtījumiem 2003. gadā, brīdī, kad plaša apmēra sūtījumu piegādes tirgū nebija konkurences un kad vēstuļu piegādes monopols attiecās uz visām vēstulēm, kuru svars nepārsniedza 100 gramus.
7 Šīs atlaides tika piemērotas, ja klients vienlaicīgi nosūtīja vismaz 3000 eksemplārus, turklāt sūtījumu kopumam bija jāsasniedz vismaz 30 000 vēstuļu gadā vai arī piegāžu izmaksu bruto vērtībai gadā bija jābūt vismaz DKK 300 000 (dāņu kronas; aptuveni EUR 40 200). Šajā atlaižu sistēmā bija likmju skala apmērā no 6 % līdz 16 %, pēdējā likme bija piemērojama klientiem, kuri nosūtīja vairāk nekā 2 miljonus sūtījumu gadā vai arī sūtījumus vairāk nekā DKK 20 miljonu (aptuveni EUR 2 680 426) apmērā gadā. Atlaižu skala bija “standartizēta”, proti, visi klienti varēja saņemt vienādas atlaides atkarībā no viņu uzkrātajiem pirkumiem atskaites perioda, proti, viena gada laikā.
8 Post Danmark un tā klienti gada sākumā noslēdza vienošanās, kurās bija norādīts aprēķinātais sūtījumu daudzums attiecīgajā gadā. Uz šī pamata periodiski tika piešķirtas atlaides un izrakstīti rēķini. Gada beigās Post Danmark veica pielāgošanu, ja piegādātie daudzumi nebija tādi paši, kā sākotnēji tika aprēķināts. Gada beigās katra klienta sūtījumu cena tika pielāgota ar atpakaļejošu spēku līdz šī paša gada sākumam, pamatojoties uz faktiski veikto sūtījumu skaitu. Tādējādi galīgi noteiktā atlaižu likme bija piemērojama visiem attiecīgajā laikposmā veiktajiem sūtījumiem, ne tikai sūtījumiem, kas pārsniedza sākotnēji aprēķināto daudzumu. Tāpat klientam, kura sūtījumu apjoms bija mazāks par sākotnēji aprēķināto apjomu, bija jāveic atmaksa Post Danmark.
9 Pamatlietā aplūkotā atlaižu sistēma bija piemērojama visiem reklāmas sūtījumiem, kuros bija norādīta saņēmēja adrese, neatkarīgi no tā, vai tie ietilpa Post Danmark monopolā un vai piegāde bija vai nebija notikusi citu tirgus dalībnieku nekontrolētajās zonās. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka tiešo reklāmas materiālu sūtījumu pakalpojumiem piemērojamo atlaižu progresīvais raksturs galvenokārt bija vidēji lielo klientu interesēs, jo ļoti lielo klientu nosūtītie apmēri ievērojami pārsniedza augstāko slieksni.
10 Poste Norge AS, sabiedrības, kurai ir uzticētie universālie pasta pakalpojumi Norvēģijā, meitasuzņēmums Bring Citymail Danmark A/S (turpmāk tekstā – “Bring Citymail”) 2007. gada 1. janvārī uzsāka komercvēstuļu piegādi, tostarp tiešo reklāmas materiālu sūtījumu piegādi Dānijā. Bring Citymail piedāvāja šo sūtījumu piegādes pakalpojumus veikt nevis vienas dienas laikā, skaitot no nosūtīšanas brīža, bet gan trīs dienu laikā. Šo pakalpojumu izmantoja aptuveni 1 miljons mājsaimniecību Kopenhāgenā (Dānija) un tās apkārtnē, kas atbilst aptuveni 40 % no visām attiecīgajām mājsaimniecībām.
11 Attiecīgajā laikposmā Bring Citymail plaša apjoma sūtījumu tirgū bija vienīgais nopietnais Post Danmark konkurents.
12 Bring Citymail cieta lielus zaudējumus un no Dānijas tirgus izstājās 2010. gadā. Saskaņā ar šajā ziņā sniegtajiem paskaidrojumiem tas esot cietis zaudējumus DKK 500 miljonu (apmēram EUR 67 010 654) apmērā, ko veidoja reģistrācijas izmaksas un negatīvie rezultāti 2006.–2009. pārskata gadu laikā.
13 Izskatot Bring Citymail iesniegto sūdzību, Konkurences padome 2009. gada 24. jūnija lēmumā norādīja, ka Post Danmark esot ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli plaša apjoma sūtījumu piegādes tirgū, 2007. un 2008. gadā piemērojot atlaides tiešajiem reklāmas materiālu sūtījumiem, lai piesaistītu klientus un “noslēgtu” tirgu, nespējot pamatot iespējamās efektivitātes priekšrocības par labu patērētājiem, kas varētu izlīdzināt minēto atlaižu konkurences ierobežojošo iedarbību.
14 Konkurences padome it īpaši uzskatīja, ka Post Danmark plaša apjoma sūtījumu tirgū esot nenovēršams tirdzniecības partneris, jo tam piederēja vairāk nekā 95 % daļas tirgū, kurā būtiskie šķēršļi radīja pieejas ierobežojumus un kam bija raksturīgi apjomradīti ietaupījumi. Turklāt Post Danmark bija būtiskas strukturālas priekšrocības, ko tam it īpaši sniedza likumā paredzētais monopols, jo atskaites periodā vairāk nekā 70 % no visiem plaša apjoma sūtījumiem Dānijā ietilpa šajā monopolā, kā arī vienotais ģeogrāfiskais pārklājums, kas aptvēra visu Dāniju.
15 Konkurences padome uzskatīja, ka šie apstākļi šāda pakalpojuma veida klientus spieda izmantot Post Danmark attiecībā uz 70 % no sūtījumiem, uz kuriem tam bija ekskluzīvas tiesības, un attiecībā uz ievērojamu daļu plaša apjoma sūtījumiem, kas bija jāveic ārpus Bring Citymail ģeogrāfiskā pārklājuma, tādējādi Bring Citymail savā ģeogrāfiskajā zonā varēja konkurēt tikai par aptuveni 30 % sūtījumu.
16 Turklāt Konkurences padome uzsvēra atlaižu sistēmas struktūru un saturu, it īpaši tās atpakaļejošo spēku ar viena gada tiesību iegūšanas periodu un atlaidēm piemērojamo likmju amplitūdu. Saskaņā ar Konkurences padomes konstatēto aptuveni divas trešdaļas no sūtījumiem, kas tika veikti kā tiešie reklāmas materiālu sūtījumi ārpus monopola stāvokļa, nevarēja no Post Danmark tikt nodoti Bring Citymail, jo rastos negatīvas sekas atlaižu skalai.
17 Konkurences padome no tā secināja, ka minētā sistēma rada konkurencei nelabvēlīgu izstumšanas iedarbību tirgū. Šajā ziņā Konkurences padome pretēji Post Danmark uzskatīja, ka konkurencei nelabvēlīgās izstumšanas iedarbības, ko tirgū radīja atlaižu sistēma, vērtējumu nevar balstīt uz tā saukto “tikpat efektīva konkurenta” kritēriju, kas nozīmētu, ka jāsalīdzina cenas ar dominējošā uzņēmuma izmaksām. Šī iestāde uzskata, ka, ņemot vērā attiecīgā tirgus īpašās iezīmes, veicot šo salīdzinājumu, nevar pieprasīt, lai jaunais konkurents īstermiņā būtu tikpat efektīvs kā Post Danmark.
18 Ar 2010. gada 10. maija lēmumu Konkurences apelācijas komisija (Konkurrenceankenævnet) apstiprināja Konkurences padomes 2009. gada 24. jūnija lēmumu.
19 Post Danmark cēla prasību Jūras un komerclietu tiesā, kas uzskatīja, ka, lai gan nav šaubu par to, ka, lai pamatlietā aplūkotā atlaižu sistēma būtu pretrunā EKL 82. pantam, tai ir jābūt zināmai izstumšanas iedarbībai no tirgus, tomēr joprojām pastāv šaubas par kritērijiem, kas ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai šādai sistēmai konkrēti var būt tāda izstumšanas iedarbība, kas ir pretrunā EKL 82. pantam.
20 Šādos apstākļos Jūras un komerclietu tiesa nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Kādi norādījumi ir jāņem vērā, lai izlemtu, vai tas, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums piemēro atlaižu sistēmu ar standarta apmēra robežu, kurai ir lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 10. un 11. punktā norādītās pazīmes, ir uzskatāms par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā EKL 82. pantam?
Tiesai savā atbildē ir lūgts skaidrot, kāda nozīme ir vērtējumam par to, vai atlaižu sistēmas robežas ir vai nav noteiktas tādējādi, ka šī sistēma attiecas uz lielāko daļu klientu tirgū.
Tiesai tās atbildē ir lūgts arī skaidrot, kāda ir nozīme – ja tāda ir – dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma cenām un izmaksām šādas atlaižu sistēmas novērtēšanā saskaņā ar EKL 82. pantu (“tikpat efektīva konkurenta” kritērija nozīmība).
Tajā pašā laikā Tiesai ir lūgts skaidrot, kāda ir nozīme tirgus pazīmēm, tostarp apstāklim, vai tirgus pazīmes var būt pamats tam, ka izstumšanas iedarbība tiek pierādīta ar pārbaudēm un analīzēm, kas nav “tikpat efektīva konkurenta” pārbaude (šajā ziņā skat. Komisijas paziņojuma “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot EK līguma 82. pantu dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai” (OV 2009, C 45, 7. lpp.) 24. punktu).
2) Cik iespējamai un būtiskai ir jābūt pret konkurenci vērstai atlaižu sistēmas iedarbībai, kurai ir lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu 10. un 11. punktā norādītās pazīmes, lai būtu jāpiemēro EKL 82. pants?
3) Ņemot vērā atbildes, kas sniegtas uz pirmo un otro jautājumu, kādi specifiski apstākļi valsts tiesai ir jāņem vērā, izvērtējot, vai atlaižu sistēmai tādos apstākļos, kādi tie raksturoti šajā lūgumā sniegt prejudiciālu nolēmumu (tirgus un atlaižu sistēmas pazīmes), konkrētajā gadījumā piemīt vai var piemist tāda izstumšanas iedarbība, lai secinātu, ka tā ir uzskatāma par [dominējošā stāvokļa] ļaunprātīgu izmantošanu, kura reglamentēta EKL 82. pantā?
Vai šajā saistībā ir spēkā prasība par to, lai izstumšanas iedarbība tirgū būtu pamanāma?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmā jautājuma pirmo un otro daļu un trešā jautājuma pirmo daļu
21 Pirmā jautājuma pirmajā un otrajā daļā un trešā jautājuma pirmajā daļā, kas ir jāizskata kopā, iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesai precizēt kritērijus, kas ir jāpiemēro, lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotajai atlaižu sistēmai var būt izstumšanas iedarbība tirgū, pārkāpjot EKL 82. pantu. Iesniedzējtiesa arī jautā, kāda nozīmība, veicot šādu vērtējumu, ir jāpiešķir faktam, ka minētā atlaižu sistēma ir piemērojama lielākajai klientu daļai tirgū.
22 No Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka Post Danmark izmantotajai atlaižu sistēmai 2007. un 2008. gadā bija trīs galvenās iezīmes.
23 Pirmkārt, atlaižu skala, kas aptvēra likmes apmērā no 6 % līdz 16 %, bija “standartizēta”, proti, visi klienti varēja saņemt vienādas atlaides atkarībā no viņu uzkrātajiem pirkumiem viena gada atskaites perioda laikā.
24 Otrkārt, atlaides bija “nosacītas”, proti, Post Danmark un tā klienti gada sākumā noslēdza vienošanās, kurās bija norādīts aprēķinātais sūtījumu daudzums attiecīgajā gadā. Gada beigās Post Danmark veica pielāgošanu, ja piegādātie daudzumi nebija tādi paši, kā sākotnēji tika aprēķināts.
25 Treškārt, atlaides bija “ar atpakaļejošu spēku”, proti, ja sākotnēji noteiktais sūtījumu slieksnis tika pārsniegts, gada beigās noteiktā atlaižu likme bija piemērojama visiem attiecīgajā laikposmā veiktajiem sūtījumiem, ne tikai sūtījumiem, kas pārsniedza sākotnēji aprēķināto daudzumu.
26 Ciktāl tas attiecas uz EKL 82. panta piemērošanu atlaižu sistēmai, jāatgādina, ka, aizliedzot dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu tirgū, ciktāl var tikt ietekmēta tirdzniecība starp dalībvalstīm, šis pants attiecas uz rīcību, kas var ietekmēt struktūru tirgū, kurā konkurences līmenis jau ir vājāks, tieši tā iemesla dēļ, ka tajā atrodas cits uzņēmums, kuram ir tāds pats stāvoklis un kas rada šķēršļus tirgū joprojām pastāvošā konkurences līmeņa saglabāšanai vai šīs konkurences attīstībai (šajā ziņā skat. spriedumus Nederlandsche Banden-Industrie-Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 70. punkts, un British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 66. punkts).
27 Tāpat no pastāvīgas judikatūras izriet, ka atšķirībā no apmēra atlaidēm, kas ir saistītas tikai ar to, cik liels iepirkums tiek veikts no attiecīgā ražotāja, kas principā nepārkāpj EKL 82. pantu, lojalitātes atlaides, kas ar finansiālu priekšrocību sniegšanu kavē to, ka klienti visu vai ievērojamu daļu no savām vajadzībām nepieciešamo iegādātos no konkurējošiem ražotājiem, ir uzskatāmas par ļaunprātīgu izmantošanu šī panta izpratnē (skat. spriedumus Nederlandsche Banden-Industrie-Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 71. pants, kā arī Tomra Systems u.c./Komisija, C‑549/10 P, EU:C:2012:221, 70. punkts).
28 Attiecībā uz pamatlietā aplūkoto atlaižu sistēmu jānorāda, ka šo sistēmu nevar uzskatīt par vienkāršu apmēra atlaidi, kas ir saistīta tikai ar iepirkuma lielumu, ciktāl aplūkotās atlaides tiek piešķirtas nevis par katru atsevišķu pasūtījumu, kas tādējādi atbilst piegādātāja ieekonomētajiem izdevumiem, bet gan tās ir atkarīgas no visiem pasūtījumiem, kas veikti attiecīgā laikposmā. Turklāt tās nav saistītas arī ar pircēju pienākumu vai solījumu iegādāties preces tikai vai arī konkrētā apmērā no to vajadzībām no Post Danmark, kas tās nošķir no lojalitātes atlaidēm iepriekšējā punktā minētās judikatūras izpratnē.
29 Šādos apstākļos, lai noteiktu, vai uzņēmums, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, šo stāvokli ir izmantojis ļaunprātīgi, piemērojot pamatlietā aplūkoto atlaižu sistēmu, Tiesa vairākkārt ir nospriedusi, ka ir jānovērtē visi apstākļi kopumā, tostarp atlaižu piešķiršanas kritēriji un kārtība, un jāizvērtē, vai šīs atlaides ar tādu priekšrocību sniegšanu, kuru pamatā nav nekāda tās pamatojoša ekonomiska izpildījuma, sliecas pircējam atņemt vai ierobežot izvēles iespēju attiecībā uz piegādes avotiem, liegt konkurentu pieeju tirgum, darījumu partneriem piemērot nevienlīdzīgus noteikumus par vienlīdzīgiem darījumiem vai ar izkropļotu konkurenci nostiprināt dominējošo stāvokli (spriedumi British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 67. punkts, kā arī Tomra Systems u.c./Komisija, C‑549/10 P, EU:C:2012:221, 71. punkts).
30 Ņemot vērā šīs lietas īpatnības, izvērtējot visus būtiskos apstākļus, ir arī jāņem vērā Post Danmark dominējošā stāvokļa apmērs un attiecīgā tirgus īpašie konkurences apstākļi.
31 Šajā ziņā vispirms ir jāpārbauda, vai šīs atlaides var radīt izstumšanas iedarbību, proti, vai tās pašas par sevi dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma konkurentiem var sarežģīt vai pat padarīt neiespējamu piekļuvi tirgum, no vienas puses, un tā partneriem var sarežģīt vai pat padarīt par neiespējamu izvēles izdarīšanu starp vairākiem iepirkumu avotiem vai tirdzniecības partneriem, no otras puses. Turklāt ir jāpārbauda, vai nolīgtajām atlaidēm ir objektīvs ekonomisks pamatojums (spriedums British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 68. un 69. punkts).
32 Pirmkārt, runājot par atlaižu piešķiršanas kritērijiem un kārtību, jāatgādina, ka pamatlietā aplūkotās atlaides bija “ar atpakaļejošu spēku”, proti, ja gada sākumā noteiktais sūtījumu skaita slieksnis tika pārsniegts, gada beigās noteiktā atlaižu likme bija piemērojama visiem atskaites periodā veiktajiem sūtījumiem, ne tikai sūtījumiem, kas pārsniedza sākotnēji aprēķināto daudzumu. Turpretī klientam, kura sūtījumu apjoms bija mazāks par sākotnēji aprēķināto apjomu, bija jāveic atmaksa Post Danmark.
33 No judikatūras izriet, ka partneru līgumsaistības pret dominējošā stāvoklī esošo uzņēmumu un uz tiem izdarītais spiediens var būt īpaši stipri, ja atlaides neattiecas tikai uz šā uzņēmuma preču pirkuma apgrozījuma palielinājumu, ko sasniedz tā partneri konkrētajā periodā, bet tas attiecas arī uz šo pirkumu apgrozījumu kopumā. Šādā veidā attiecībā uz dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma precēm samērā nelielas apgrozījuma izmaiņas rada nesamērīgas sekas partneriem (šajā ziņā skat. spriedumu British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 73. lpp.).
34 Turklāt ir jānorāda, ka pamatlietā aplūkotās atlaižu sistēmas pamatā bija viena gada atskaites periods. Taču ikvienai atlaižu sistēmai, kas tiek noteikta atkarībā no pārdotā daudzuma relatīvi ilgā atskaites periodā, būtiski ir tas, lai atskaites perioda beigās pircējam pieaugtu spiediens sasniegt nepieciešamo apgrozījumu, lai tas iegūtu priekšrocības vai arī neciestu visam laikposmam paredzētos zaudējumus (spriedums Nederlandsche Banden-Industrie-Michelin/Komisija, 322/81, EU:C:1983:313, 81. punkts).
35 Tādējādi, kā ģenerāladvokāts norādīja savu secinājumu 37. un 38. punktā, šāda atlaižu sistēma var dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam atvieglot savu klientu piesaistīšanu un savu konkurentu klientu pievilināšanu, un līdz ar to konkurencei pakļautās pieprasījuma daļas piesavināšanos attiecīgajā tirgū. Šis piesavināšanās efekts ir jo lielāks, jo pamatlietā atlaides tika piešķirtas vienādi apstrīdamajai un neapstrīdamajai pieprasījuma daļai, proti, – pēdējā gadījumā – veiktajiem reklāmas sūtījumiem, kuru svars ir mazāks par 50 gramiem un uz kuriem attiecas Post Danmark likumā paredzētais monopols.
36 Pamatlietā no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka attiecībā uz 25 visbūtiskākajiem Post Danmark klientiem, kuri pārstāv aptuveni pusi no darījumu apmēra attiecīgajā tirgū aplūkotajā laikposmā, aptuveni divas trešdaļas no sūtījumiem, kas tika veikti kā tiešie reklāmas materiālu sūtījumi ārpus monopola statusa, nevarēja no Post Danmark nodot Bring Citymail, neradot negatīvas sekas atlaižu skalai. Ja šāds konstatējums izrādītos patiess, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, pamudinājums veikt pasūtījumus tikai vai galvenokārt no Post Danmark būtu it īpaši smags, ievērojami ierobežojot klientu izvēles iespēju attiecībā uz piegādes avotiem.
37 Turklāt attiecībā uz atlaižu skalas standartizāciju, kas izpaužas tādējādi, ka visi klienti varēja saņemt vienādas atlaides atkarībā no viņu uzkrātajiem pirkumiem atskaites periodā, šāda iezīme, protams, ļauj secināt, ka principā Post Danmark īstenotā atlaižu sistēma neizpaužas kā nevienlīdzīgu noteikumu par vienlīdzīgiem darījumiem piemērošana darījumu partneriem EKL 82. panta c) punkta izpratnē.
38 Tomēr fakts, ka atlaižu sistēma nav diskriminējoša, nerada šķērsli tam, lai tā tiktu uzskatīta par tādu, kas var radīt izstumšanas iedarbību tirgū, pārkāpjot EKL 82. pantu. Spriedumā Nederlandsche Banden-Industrie-Michelin/Komisija (322/81, EU:C:1983:313, 86. un 91. punkts) Tiesa, noraidījusi Komisijas iebildumus par to, ka Michelin piemērotā atlaižu sistēma ir diskriminējoša, tomēr nosprieda, ka tā ir pretrunā EKL 82. pantam, jo tā pārpircējiem radīja atkarības saikni attiecībā pret šo sabiedrību.
39 Otrkārt, attiecībā uz Post Danmark dominējošā stāvokļa apmēru un īpašajiem plaša apjoma pasta sūtījumu tirgus konkurences apstākļiem no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka Post Danmark bija 95 % daļas tirgū, kurā piekļuvi sargāja būtiski šķēršļi un kam bija raksturīgi būtiski apjomradīti ietaupījumi. Post Danmark bija arī strukturālas priekšrocības, kuras sniedza likumā noteiktais monopols attiecībā uz tādu vēstuļu sūtījumiem, kuru svars nepārsniedza 50 gramus, kas attiecās uz 70 % no visiem plaša apjoma sūtījumiem. Turklāt Post Danmark bija vienots ģeogrāfiskais pārklājums, kas aptvēra visu Dāniju.
40 Ļoti liela tirgus daļa vien rada uzņēmumam, kuram tā piemīt, spēka pozīciju, kas padara to par nenovēršamu tirdzniecības partneri un nodrošina rīcības brīvību (spriedums Hoffmann-La Roche/Komisija, 85/76, EU:C:1979:36, 41. punkts). Šādos apstākļos minētā uzņēmuma konkurentiem ir īpaši grūti pārspēt atlaides, kas balstītas uz kopējo pārdevumu apjomu. Ņemot vērā, ka dominējošā stāvoklī esošajam uzņēmumam pieder ievērojami lielākas tirgus daļas, tas parasti ir nenovēršams tirdzniecības partneris tirgū (skat. spriedumu British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 75. punkts).
41 Šis apstāklis, kas ir saistīts ar šī sprieduma 39. punktā norādītajiem apstākļiem, kuri ļauj precizēt konkrētajā tirgū esošo konkurences situāciju, ļauj secināt, ka tajā esošā konkurence jau bija ievērojami ierobežota.
42 Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka pamatlietā aplūkotā uzņēmuma piemērotā atlaižu sistēma, kas, lai gan tā klientus nesaista ar formālu pienākumu, tomēr apgrūtina šiem klientiem piegāžu veikšanu no konkurējošiem uzņēmumiem, rada pret konkurenci vērstu izstumšanas iedarbību (šajā ziņā skat. spriedumu Tomra Systems u.c./Komisija, C‑549/10 P, EU:C:2012:221, 72. punkts).
43 Turklāt iesniedzējtiesa vēlas arī uzzināt, kāda nozīmība, veicot Post Danmark īstenotās atlaižu sistēmas vērtējumu, ir jāpiešķir faktam, ka šī sistēma ir piemērojama lielākajai klientu daļai tirgū.
44 Apstāklis, ka Post Danmark sniegtās atlaides attiecās uz lielu klientu daļu tirgū, pats par sevi nenorāda uz šī uzņēmuma ļaunprātīgu rīcību.
45 Lietā, kuras priekšmets bija dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma sniegtu lojalitātes atlaižu vērtējums, Tiesa nosprieda, ka nav nepieciešams pārbaudīt, cik liela ir to attiecīgo līgumu daļa, kuros bija ietverts strīdīgais nosacījums, un to līgumu daļa, kuros tas nebija iekļauts (spriedums Suiker Unie u.c./Komisija, no 40/73 līdz 48/73, 50/73, no 54/73 līdz 56/73, 111/73, 113/73 un 114/73, EU:C:1975:174, 511. punkts).
46 Tomēr fakts, ka pamatlietā aplūkotā atlaižu sistēma attiecas uz lielāko daļu klientu tirgū, var tikt izmantota par lietderīgu norādi šādas prakses nozīmīgumam un tās ietekmei tirgū, tādējādi spējot pastiprināt pret konkurenci vērstas izstumšanas iedarbības nepārprotamību.
47 Visbeidzot gadījumā, ja tomēr iesniedzējtiesai nāktos konstatēt, ka pastāv Post Danmark darbības rezultātā radusies pret konkurenci vērsta iedarbība, ir jāatgādina, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums tomēr var attaisnot rīcību, uz kuru var attiekties EKL 82. pantā noteiktais aizliegums.
48 It īpaši šāds uzņēmums var pierādīt, ka viņa rīcības izstumšanas iedarbība var tikt līdzsvarota, pat pārspēta ar priekšrocībām efektivitātes ziņā, kādas ir arī patērētājiem (skat. spriedumus British Airways/Komisija, C‑95/04 P, EU:C:2007:166, 86. punkts, un TeliaSonera Sverige, C‑52/09, EU:C:2011:83, 76. punkts).
49 Šajā pēdējā ziņā dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir jāpierāda, ka efektivitātes ieguvumi, kas var izrietēt no aplūkojamās rīcības, neitralizē iespējamo kaitīgo iedarbību uz konkurenci un patērētāju interesēm skartajā tirgū, ka šos efektivitātes ieguvumus ir bijis vai ir iespējams sasniegt, pateicoties minētajai rīcībai, ka šī rīcība ir nepieciešama, lai šos ieguvumus sasniegtu, un ka ar to netiek izbeigta efektīva konkurence, iznīcinot visus pastāvošos pašreizējās vai iespējamās konkurences avotus vai to lielāko daļu (spriedums Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 42. punkts).
50 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmā jautājuma pirmo un otro daļu un trešā jautājuma pirmo daļu ir jāatbild, ka, lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotajai atlaižu sistēmai, kuru īsteno dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var būt izstumšanas iedarbība tirgū, pārkāpjot EKL 82. pantu, ir jāpārbauda visi attiecīgās lietas apstākļi, it īpaši atlaižu piešķiršanas kritēriji un kārtība, attiecīgā uzņēmuma dominējošā stāvokļa apmērs un īpašie konkrētā tirgus konkurences apstākļi. Apstāklis, ka minētā atlaižu sistēma attiecas uz lielāko daļu klientu tirgū, var tikt izmantota par lietderīgu norādi šādas prakses nozīmīgumam un tās ietekmei tirgū, tādējādi spējot pastiprināt pret konkurenci vērstas izstumšanas iedarbības nepārprotamību.
Par pirmā jautājuma trešo un ceturto daļu
51 Pirmā jautājuma trešajā un ceturtajā daļā iesniedzējtiesa būtībā lūdz Tiesu precizēt, kāda nozīme jāpiešķir tikpat efektīva konkurenta kritērijam, izvērtējot atlaižu sistēmu saskaņā ar EKL 82. pantu.
52 Tā kā iesniedzējtiesa tās pirmā jautājuma ceturtajā daļā ir norādījusi uz Komisijas paziņojumu “Norādījumi par Komisijas prioritātēm, piemērojot [EKL 82. pantu] dominējošu uzņēmumu ļaunprātīgai, izslēdzošai rīcībai”, tad vispirms ir jānorāda, ka šajā tekstā ir tikai ierobežota Komisijas pieeja attiecībā uz lietām, kuras tā vēlas izskatīt prioritāri, jo tās administratīvā prakse konkurences iestādēm un valsts tiesām nav saistoša.
53 Jānorāda, ka, piemērojot tikpat efektīva konkurenta kritēriju, ir jāizvērtē, vai dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma tarifu prakse var padzīt no tirgus konkurentu, kurš ir tikpat konkurētspējīgs kā šis uzņēmums.
54 Šī kritērija pamatā ir uzņēmuma, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, piemēroto cenu un konkrētu izmaksu, kas radušās šim uzņēmumam, salīdzināšana, kā arī tā stratēģijas analīze (skat. spriedumu Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 28. punkts).
55 Tikpat efektīva konkurenta kritēriju Tiesa it īpaši piemēroja zemu cenu praksei, kas izpaudās kā selektīvas cenas vai plēsonīgas cenas (attiecībā uz selektīvām cenām skat. spriedumu Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 28.–35. punkts, kā arī attiecībā uz plēsonīgām cenām skat. spriedumus AKZO/Komisija, C‑62/86, EU:C:1991:286, 70.–73. punkts, kā arī France Télécom/Komisija, C‑202/07 P, EU:C:2009:214, 107. un 108. punkts), kā arī maržu saspiešana (spriedums TeliaSonera Sverige, C‑52/09, EU:C:2011:83, 40.–46. punkts).
56 Runājot par cenu un izmaksu salīdzināšanu saistībā ar EKL 82. panta piemērošanu atlaižu sistēmai, Tiesa nosprieda, ka “negatīvu cenu”, tas ir, par ražošanas izmaksām zemāku cenu, piedāvāšana klientiem nav priekšnosacījums, lai varētu konstatēt, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ļaunprātīgi izmanto retroaktīvu atlaižu sistēmu (spriedums Tomra Systems u.c./Komisija, C‑549/10 P, EU:C:2012:221, 73. punkts). Šajā pašā lietā Tiesa precizēja, ka piemēroto cenu un izmaksu nesalīdzināšana nav uzskatāma par kļūdu tiesību piemērošanā (spriedums Tomra Systems u.c./Komisija, C‑549/10 P, EU:C:2012:221, 80. punkts).
57 No tā izriet, kā ģenerāladvokāte norādīja savu secinājumu 61. un 63. punktā, ka no EKL 82. panta vai Tiesas judikatūras nevar tikt atvasināts juridisks pienākums secinājumu par dominējošu uzņēmumu atlaižu sistēmu ļaunprātīgo raksturu sistemātiski balstīt uz tikpat efektīva konkurenta kritēriju.
58 Šāda secinājuma sekas tomēr nevar būt tādas, lai principā tiktu izslēgta atsauce uz tikpat efektīva konkurenta kritēriju lietās, kurās tiek apstrīdēta atlaižu sistēma, lai izskatītu atbilstību EKL 82. pantam.
59 Turpretī pamatlietā aplūkotajā situācijā, ko raksturo tas, kas uzņēmumam ir dominējošs stāvoklis nozīmīgā tirgus daļā, un strukturālas priekšrocības, kuras sniedz šim uzņēmumam likumā noteikts monopols, kas attiecas uz 70 % no visiem plaša apjoma sūtījumiem attiecīgajā tirgū, tikpat efektīva konkurenta kritērijam nav nozīmes, ciktāl tirgus struktūra praktiski padara par neiespējamu tikpat efektīva konkurenta ierašanos.
60 Turklāt pamatlietā aplūkotajā tirgū, kurā piekļuvi aizsargā būtiski šķēršļi, mazāk efektīva konkurenta esamība varētu veicināt konkurences spiedienu šajā tirgū un tādējādi radīt ierobežojumus uzņēmuma, kas atrodas dominējošā stāvoklī, rīcībai.
61 Tikpat efektīva konkurenta kritērijs ir arī jāuzskata par vienu no instrumentiem, lai novērtētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu atlaižu sistēmas ietvaros.
62 Tādējādi uz pirmā jautājuma trešo un ceturto daļu ir jāatbild, ka tikpat efektīva konkurenta kritērija piemērošana nav uzskatāma par obligātu nosacījumu, lai konstatētu atlaižu sistēmas ļaunprātīgumu saistībā ar EKL 82. pantu. Pamatlietā aplūkotajā situācijā tikpat efektīva konkurenta kritērija piemērošanai nav nozīmes.
Par otro jautājumu un trešā jautājuma otro daļu
63 Otrajā jautājumā un trešā jautājuma otrajā daļā, uz kuriem ir jāatbild kopā, iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai EKL 82. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pamatlietā aplūkotās atlaižu sistēmas pret konkurenci vērstā iedarbība ietilptu šī panta piemērošanas jomā, tai, pirmkārt, ir jābūt iespējamai un, otrkārt, smagai vai pamanāmai.
64 Kas attiecas uz, pirmkārt, pret konkurenci vērstas iedarbības iespējamību, no šī sprieduma 29. punktā norādītās judikatūras izriet, ka, lai pierādītu, ka dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums ir šo stāvokli ļaunprātīgi izmantojis, piemērojot atlaižu sistēmu, ir jānovērtē, vai šīs atlaides pircējam neliedz vai neierobežo iespējas izvēlēties iepirkumu avotus, neliedz konkurentiem pieeju tirgum, nepiemēro tirdzniecības partneriem atšķirīgus nosacījumus līdzvērtīgos darījumos vai arī nepastiprina dominējošo stāvokli, traucējot konkurenci.
65 Šajā ziņā, kā ģenerāladvokāte precizēja savu secinājumu 80. punktā, konkrētas prakses pret konkurenci vērstai iedarbībai nevar būt tikai hipotētisks raksturs.
66 Tiesa arī ir nospriedusi, ka, lai noteiktu, vai šāda prakse ir ļaunprātīga, tirgū ir jāpastāv tās pret konkurenci vērstām sekām, bet tām nav obligāti jābūt konkrētām, pietiek ar to, ka var pierādīt to potenciālo pret konkurenci vērsto iedarbību, kuras rezultātā konkurenti, kuri ir vismaz tikpat efektīvi kā dominējošā stāvoklī esošais uzņēmums, tiek izstumti no tirgus (spriedums TeliaSonera Sverige, C‑52/09, EU:C:2011:83, 64. punkts).
67 No tā izriet, ka EKL 82. panta piemērošanas jomā ietilpst tikai tie dominējošā stāvoklī esošie uzņēmumi, kuru rīcība var radīt pret konkurenci vērstu iedarbību tirgū.
68 Šajā ziņā ir jānorāda, ka atlaižu sistēmas spējas ierobežot konkurenci novērtējums ir jāveic, ņemot vērā visus būtiskos apstākļus, it īpaši kārtību un kritērijus, saskaņā kuriem atlaides tiek piešķirtas, attiecīgo klientu skaitu un tirgus, kurā darbojas dominējošais uzņēmums, iezīmes.
69 Šāda novērtējuma mērķis ir noteikt, vai uzņēmuma, kas atrodas dominējošā stāvoklī, rīcības rezultātā, kaitējot konkurencei un līdz ar to arī patērētāju interesēm, faktiski vai eventuāli konkurenti tiek izstumti no tirgus (spriedums Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 44. punkts).
70 Otrkārt, runājot par pret konkurenci vērstās iedarbības smago vai pamanāmo raksturu, lai gan ir taisnība, ka konstatējums par dominējoša stāvokļa esamību pats par sevi neietver nekādu attiecīgā uzņēmuma kritiku (spriedums Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 21. punkts), šāda uzņēmuma rīcība, tā kā tirgus konkurences struktūra jau ir novājināta, var tikt uzskatīta par tā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (šajā ziņā skat. spriedumus Hoffmann-La Roche/Komisija, 85/76, EU:C:1979:36, 123. punkts, un France Télécom/Komisija, C‑202/07 P, EU:C:2009:214, 107. punkts).
71 Tādējādi Tiesa ir vairākkārt nospriedusi, ka dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam ir īpaša atbildība ar savu rīcību neapdraudēt efektīvu un neizkropļotu konkurenci iekšējā tirgū (skat. spriedumu Post Danmark, C‑209/10, EU:C:2012:172, 23. punkts un tajā minētā judikatūra).
72 Turklāt, ciktāl tirgus konkurences struktūru jau ir novājinājusi dominējoša uzņēmuma atrašanās tajā, katrs papildu šīs konkurences struktūras ierobežojums var tikt uzskatīts par dominējošā uzņēmuma stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (spriedums Hoffmann-La Roche/Komisija, 85/76, EU:C:1979:36, 123. punkts).
73 No tā izriet, ka de minimis ietekmes apmēra noteikšana, lai konstatētu dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, nav pamatota. Šāda pret konkurenci vērsta prakse pati par sevi var izraisīt būtiskus konkurences ierobežojumus, pat likvidēt konkurenci tirgū, kurā darbojas attiecīgais uzņēmums.
74 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka EKL 82. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pamatlietā aplūkotās dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piemērotās atlaižu sistēmas pret konkurenci vērstā iedarbība ietilptu šī panta piemērošanas jomā, tai ir jābūt iespējamai, tomēr nav nepieciešams pierādīt, ka tā ir smaga vai pamanāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
75 Attiecībā uz pamatlietas dalībniekiem šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto lietas dalībnieku izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (otrā palāta) nospriež:
1) lai noteiktu, vai pamatlietā aplūkotajai atlaižu sistēmai, kuru īsteno dominējošā stāvoklī esošs uzņēmums, var būt izstumšanas iedarbība tirgū, pārkāpjot EKL 82. pantu, ir jāpārbauda visi attiecīgās lietas apstākļi, it īpaši atlaižu piešķiršanas kritēriji un noteikumi, attiecīgā uzņēmuma dominējošā stāvokļa apmērs un īpašie konkrētā tirgus konkurences apstākļi. Apstāklis, ka minētā atlaižu sistēma attiecas uz lielāko daļu klientu tirgū, var tikt izmantots par lietderīgu norādi šādas prakses nozīmīgumam un tās iedarbībai tirgū, tādējādi spējot pastiprināt pret konkurenci vērstas izstumšanas iedarbības nepārprotamību;
2) tā sauktā “tikpat efektīva konkurenta” kritērija piemērošana nav uzskatāma par obligātu nosacījumu, lai konstatētu atlaižu sistēmas ļaunprātīgumu saistībā ar EKL 82. pantu. Pamatlietā aplūkotajā situācijā tā sauktā “tikpat efektīva konkurenta” kritērija piemērošanai nav nozīmes;
3) EKL 82. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai pamatlietā aplūkotās dominējošā stāvoklī esoša uzņēmuma piemērotās atlaižu sistēmas pret konkurenci vērstā iedarbība ietilptu šī panta piemērošanas jomā, tai ir jābūt iespējamai, tomēr nav nepieciešams pierādīt, ka tā ir smaga vai pamanāma.
[Paraksti]