Prasība, kas celta 2008. gada 25. jūnijā - Eiropas Kopienu Komisija/Zviedrijas Karaliste

(lieta C-274/08)

Tiesvedības valoda - zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Kopienu Komisija (pārstāvji - B. Schima un P. Dejmek)

Atbildētāja: Zviedrijas Karaliste

Prasītājas prasījumi:

atzīt, ka, neveicot pasākumus, lai nodrošinātu funkcionālu izplatīšanas un ražošanas interešu nodalīšanu vertikāli integrētā uzņēmumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. jūnija Direktīvas 2003/54/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 96/92/EK atcelšanu ¹ 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, un nepilnvarojot pārvaldes iestādes noteikt vai pirms tās stāšanās spēkā apstiprināt metodiku, ko izmanto, lai aprēķinātu vai paredzētu noteikumus pieejai valsts tīkliem, ieskaitot pārvades un sadales tarifus, saskaņā ar tās 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu, Zviedrijas Karaliste nav izpildījusi šajā direktīvā paredzētos pienākumus;

piespriest Zviedrijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Zviedrijas Karaliste, apgalvojot, ka direktīvas 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunkts ir transponēti Zviedrijas tiesībās, min vairākas likuma par elektrību tiesību normas, no kurām izriet, ka tīkla pārvaldībai (izplatīšana) ir jābūt atsevišķai grāmatvedībai un tīklu sadales sistēmas operatora auditoriem šie konti ir jāpārbauda atsevišķi. Zviedrijas Karaliste turklāt apgalvo, ka izmaksas, kas sadales sistēmas operatoram ir kopējas ar kādu citu sabiedrību, ir iegrāmatojamas tikai tādā apmērā, ciktāl tās uz to attiecas. Vēl sadales sistēmas operatoram esot pienākums izveidot uzraudzības plānu un raudzīties, lai tas tiktu ievērots.

Komisija tomēr uzskata, ka 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā pārvaldes organizācijas jomā skaidri noteiktās prasības nevar uzskatīt par izpildītām ar vispārīgiem noteikumiem, piemēram, par izmaksu atsevišķu iegrāmatošanu vai citiem vispārīgiem soda pasākumiem.

Saskaņā ar Zviedrijas Karalistes viedokli funkcionālās nodalīšanas prasībām atbilst arī likuma par akciju sabiedrībām vispārīgās tiesību normas, kurās noteikts, ka mātes sabiedrības un to meitas sabiedrības ir atsevišķas juridiskas personas un atsevišķi tiesību subjekti.

Komisija uzskata, ka mātes sabiedrībai galvenā akcionāra statusā ir liela ietekme uz tās meitas sabiedrību vai sabiedrībām, jo zināmi svarīgi jautājumi ir atkarīgi no akcionāru lēmuma. Sadales sistēmas operators un tā valde tāpēc nekad nevar būt neatkarīgi no galvenā akcionāra, tikai pamatojoties uz sabiedrību tiesībām. Tāpat tas, ka integrētais uzņēmums ievēro likuma par akciju sabiedrībām tiesību normas auditēšanas un aktīvu nodošanas ierobežojumu ziņā, pēc Komisijas domām, nenozīmē, ka būtu izpildītas neatkarīgas pārvaldes prasības. Komisija apgalvo, ka, lai pareizi transponētu 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu, ir vajadzīgi saistoši noteikumi, kuros skaidri atspoguļotas šajās tiesību normās noteiktās prasības, proti, garantija, ka izplatīšanas pārvaldītājs izplatīšanas jomā var rīkoties autonomi jeb neatkarīgi no integrētā elektroenerģijas uzņēmuma, kā arī aktīvi, kas vajadzīgi, lai izmantotu, uzturētu un paplašinātu tīklu. Likuma par akciju sabiedrībām tiesību normas šīm prasībām neatbilst.

Kā teikts 23. panta 2. punkta a) apakšpunktā, direktīvā ir paredzēta iepriekšēja tīklu tarifu vai vismaz to aprēķināšanai vai noteikšanai izmantojamās metodikas apstiprināšanas sistēma. Zviedrijas Karaliste ir skaidri norādījusi, ka šobrīd spēkā esošā Zviedrijas tīkla tarifu aprēķināšanas sistēma, kā arī kritēriji, kuriem tai jāatbilst, tiek kontrolēta a posteriori, bet šobrīd tiek pētīts jautājums par jaunas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmas ieviešanu un likumprojektam par to parlamentā ir jābūt iesniegtam 2008. gada jūnijā.

Ņemot vērā iepriekš minētos apstākļus, Komisija uzskata, ka Zviedrijas Karaliste nav pareizi transponējusi Direktīvu 2003/54, it īpaši tās 15. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 23. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

____________

¹ - OV L 176, 37. lpp.