Prasība, kas celta 2017. gada 9. augustā – Čehijas Republika/Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
(lieta C-482/17)
Tiesvedības valoda – čehu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Čehijas Republika (pārstāvji – M. Smolek, O. Serdula, J. Vláčil)
Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome
Prasītājas prasījumi:
atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Direktīvu (ES) 2017/853, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/477/EEK par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli 1 ;
piespriest Eiropas Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pakārtoti, prasītāja lūdz Tiesai:
atcelt apstrīdētās direktīvas 1. panta 6. punktu, ciktāl ar to Direktīvā 91/477/EEK 2 ir iekļauts 5. panta 3. punkts un 6. panta 6. punkta otrā daļa;
atcelt apstrīdētās direktīvas 1. panta 7. punktu, ciktāl ar to Direktīvā 91/477/EEK ir iekļauts 7. panta 4.a punkts;
atcelt apstrīdētās direktīvas 1. panta 19. punktu, ciktāl:
ar to Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma II daļas A kategorijā ir iekļauts 6., 7. un 8. punkts;
ar to ir grozīta Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma II daļas B kategorija;
ar to Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma II daļas C kategorijā ir iekļauts 6. punkts;
ar to ir grozīta Direktīvas 91/477/EEK I pielikuma III daļa;
piespriest Eiropas Parlamentam un Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pilnvaru piešķiršanas princips. Apstrīdētā direktīva esot pieņemta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. panta pamata, kaut arī ar to netiekot īstenots mērķis novērst šķēršļus iekšējam tirgum, bet gan tikai mērķis novērst noziedzību un terorismu. Taču Savienības likumdevējam neesot pilnvaru noteikt saskaņošanas pasākumus šajā jomā.
Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips. Savienības likumdevējs neesot aplūkojis jautājumu par noteikto pasākumu samērīgumu un apzināti neesot ieguvis pietiekamu informāciju (piemēram, veicot seku novērtējumu), lai veiktu pienācīgu novērtējumu par šā principa ievērošanu. Šāda novērtējuma neveikšanas rezultātā Savienības likumdevējs esot noteicis acīmredzami nesamērīgus pasākumus, kas sastāv no tādu noteiktu veidu pusautomātisko ieroču aizlieguma, kuri Eiropas Savienībā netiek izmantoti terora aktu izdarīšanai, padarot stingrāku noteiktiem minimāli bīstamiem ieročiem (vēsturiskas replikas vai ieroči, attiecībā uz kuriem ir pierādīta to pastāvīga dezaktivēšana) piemērojamo regulējumu, kā arī ietekmējot noteiktu magazīnu glabāšanu.
Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās noteiktības princips. No jauna noteiktās aizliegto ieroču kategorijas (A7 un A8), tapāt kā noteikums par aizliegumu glabāt vairāk magazīnu, nekā noteiktais maksimālais skaits, esot kopumā neskaidri no tiesiskās noteiktības skatupunkta, un tāpēc tie neļaujot attiecīgajām personām nepārprotami noskaidrot viņu tiesības un pienākumus. Turklāt Direktīvas 91/477/EEK 7. panta 4.a punkts, kas ir grozīts ar apstrīdēto direktīvu (tā sauktais “grandfathering clause”), faktiski liek dalībvalstīm pieņemt valsts tiesību aktus ar atpakaļejošu spēku.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts nediskriminācijas princips. Direktīvas 91/477/EEK 6. panta 6. punkta otrajā daļā, kas grozīta ar apstrīdēto direktīvu, paredzētais izņēmums gan radot iespaidu par šķietami neitrālu pasākumu, taču faktiski tā piemērošanas nosacījumi esot paredzēti tādā veidā, lai tiem varētu atbilst tikai Šveices sistēma par ieroča paturēšanu pēc militārā dienesta pabeigšanas, un šajā saistībā tiem neesot nekāda objektīva attaisnojuma attiecībā uz apstrīdētās direktīvas mērķiem.
____________
1 OV 2017, L 137, 22. lpp.
2 OV 1991, L 256, 51. lpp.