Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 15. marta rīkojumu lietā T-130/17 Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A/Komisija 2018. gada 24. maijā iesniedza Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A.

(Lieta C-342/18 P)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (pārstāvis: M. Jeżewski, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

atcelt pārsūdzēto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta rīkojumu, ar kuru Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. prasība lietā T-130/17 ir atzīta par nepieņemamu;

spriest par pieņemamību un atzīt par pieņemamu Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. prasību lietā T-130/17, ar kuru, pamatojoties uz LESD 263. pantu, tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 28. oktobra lēmumu C(2016) 6950 final par to gāzes vada OPAL atkāpes nosacījumu pārskatīšanu, kuri ir piešķirti atbilstoši Direktīvu 2003/55/EK 1 ,saistībā ar noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu;

nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai izskatīšanai pēc būtības.

Pamati un galvenie argumenti

Kļūdaina Līguma 263. panta interpretācija, atzīstot, ka Komisijas lēmums tieši neietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju.

Ar šo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējās tiesas vērtējums, ka Komisijas lēmums tieši neietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju, ir kļūdains. Vispārējās tiesas pieeja neatbilstot patreizējai judikatūrai, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijas lēmumam ir tieša iedarbība uz tādiem subjektiem – lēmuma adresātiem –, kas nav valsts regulatīvās iestādes. It īpaši apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vācijas regulatīvā iestāde acīmredzami ir gribējusi pieņemt atbrīvojumu no regulējuma.

Kļūdaina Līguma 263. panta interpretācija, atzīstot, ka Komisijas lēmums individuāli neietekmē apelācijas sūdzības iesniedzēju.

Ar šo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka tās situācija ir individualizējama judikatūras par prasības pieņemamību izpratnē. Apstrīdētais lēmums individuāli skarot apelācijas sūdzības iesniedzēju, ņemot vērā tās stāvokli tirgū. Šis lēmums to ietekmējot arī kā gāzesvada Jamał īpašnieci, kas konkurē ar gāzesvadu OPAL (kas ir gāzesvada NordStream turpinājums), kā arī kā apelācijas sūdzības iesniedzēju kā subjektu, kam ir pienākums nodrošināt gāzes piegādes drošību.

Kļūdaina Līguma 263. panta ceturtās daļas in fine interpretācija, atzīstot, ka apstrīdētais lēmums nav reglamentējošs akts.

Šī pamata ietvaros apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka lēmums ir reglamentējošs akts, bet Vispārējās tiesas vērtējums šajā ziņā esot kļūdains.

____________

1 Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu, OV L 176, 15.7.2003., 57. lpp..