Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2015. gada 30. septembra spriedumu lietā T-450/12 Anagnostakis/Komisija 2015. gada 13. novembrī iesniedza Alexios Anagnostakis
(lieta C-589/15 P)
Tiesvedības valoda – grieķu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alexios Anagnostakis (pārstāvis – A. Anagnostakis, dikigoros)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:
pilnībā atcelt spriedumu lietā T-450/12 par prasību, kas 2012. gada 11. oktobrī celta pret Eiropas Komisiju, lai atceltu tās 2012. gada 6. septembra pasākumu, ar kuru noraidīts pieteikums reģistrēt pilsoņu iniciatīvu “Miljons parakstu solidārai Eiropai”;
apmierināt iepriekš minēto prasību;
atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. septembra lēmumu, ar ko noraidīts pieteikums reģistrēt pilsoņu iniciatīvu “Miljons parakstu solidārai Eiropai”;
uzdot Komisijai pienācīgi reģistrēt šo iniciatīvu un veikt visus citus likumiski vajadzīgos pasākumus;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Procesuālie pārkāpumi tiesvedībā Vispārējā tiesā
Vērtējot izskatāmo prasību, pārsūdzētajā spriedumā ir vispār bez ievērības atstāts apstāklis, ka Eiropas pilsoņu iniciatīvas (EPI) ierosinājums attiecas tikai un vienīgi uz to valsts parāda daļu, kas uzskatīta par “šaušalīgu [nepanesamu]”.
Pārsūdzētā sprieduma motīvu daļā ir kļūdaini pieņemts, ka ierosinājums attiecoties uz visu valsts parādu bez izšķirības un nepakārtoti nekādiem nosacījumiem.
Šajā ziņā pārsūdzētajā spriedumā nav pareizi izvērtēts strīda priekšmets.
Spriedums ir tapis, pārprotot prasības saturu un prasījumus.
Vispārējās tiesas izdarīts Savienības tiesību pārkāpums, kļūdaini veikta Līgumu un Eiropas tiesību interpretācija un piemērošana
A) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot Savienības tiesības, pārsūdzētajā spriedumā ir atzīts, ka prasībā piesauktie LESD 122. un 136. pants neesot “piemērots juridiskais pamats iespējamajai Savienības finansiālajai palīdzībai, izveidojot finansēšanas mehānismu dalībvalstīm, kurām ir vai draud smagas finanšu problēmas”.
Saskaņā gan ar LESD 136. pantu redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Padomes 2011. gada 25. marta Lēmumu 2011/199/ES 1 , gan ar LESD 4. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, ir visas pilnvaras savstarpēji vienoties par stabilitātes un finansiālas palīdzības mehānisma izveidi. Komisijai ir ierobežots speciālpilnvarojums un brīvība saskaņā ar LESD 352. pantu ierosināt šāda mehānisma izveidi kā rīcību, kas vajadzīga, lai sasniegtu kādu Līgumos noteikto mērķi, proti, stabilitāti eurozonā.
B) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot Līgumus un Savienības tiesības, pārsūdzētajā spriedumā ir atzīts, ka nekas neļaujot secināt un nepierādot, ka galējās nepieciešamības stāvokļa principa “mērķis būtu stiprināt budžeta disciplīnu koordināciju vai uz to attiektos ekonomikas politikas pamatnostādnes, kuras Padome ir tiesīga izstrādāt, lai nodrošinātu pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību”.Gluži pretēji, ar lūgto nepanesamā parāda dzēšanas pasākumu – to pareizi gan interpretējot, gan piemērojot – ir paredzēts tikai un vienīgi stiprināt dalībvalstu budžeta disciplīnu un nodrošināt pienācīgu ekonomiskās un monetārās savienības darbību (LESD 136. panta 1. punkts).C) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot Līgumus un Savienības tiesības, pārsūdzētajā spriedumā ir izslēgts, ka LESD 122. pants varētu būt piemērots juridiskais pamats, lai Savienības tiesību aktos paredzētu galējās nepieciešamības stāvokļa principu.Saskaņā ar LESD 352. pantu Komisija var ierosināt Padomei vai nu atbilstoši LESD 122. panta 1. punktam nodrošināt dalībvalstu solidarizēšanos, vai atbilstoši LESD 122. panta 2. punktam sniegt Savienības finansiālo atbalstu dalībvalstij, kas nonākusi lielās grūtībās un šo situāciju nespēj ietekmēt.D) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot Līgumus un Savienības tiesības, pārsūdzētajā spriedumā ir teikts, ka esot jāatzīst, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ir izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu jautājumā par EPI reģistrācijas pieteikuma un ierosinājuma noraidīšanu. Apstrīdētajā pasākumā izklāstītais atteikuma pamatojums ir nepietiekams un kļūdains, un līdz ar to nav izpildīts Regulas Nr. 211/2011 4. panta 3. punkta otrajā daļā noteiktais pienākums sniegt pienācīgu pamatojumu.E) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot Savienības tiesības, pārsūdzētajā spriedumā ir atzīts, ka, pat ja arī pastāv starptautisko tiesību norma, ar kuru tiek atzīts galējās nepieciešamības stāvokļa
princips, ar šāda starptautisko tiesību principa pastāvēšanu vien katrā ziņā nepietiktu, lai pamatotu Komisijas likumdošanas iniciatīvu. Starptautiskās tiesības un šo tiesību principi ir Eiropas Savienības tiesību avoti. Šīs tiesības kā tādas kopā ar šiem principiem tiek autom
ātiski ietvertas un piemērotas Savienības tiesībās. Šādu pārāko principu piemērošanu Komisija drīkst ierosināt arīdzan bez kādas īpašas tiesību normas Līgumos, ja šāda norma tiktu uzskatīta par iztrūkstošu.F) Kļūdaini gan interpretējot, gan piemērojot tie
sības, pārsūdzētajā spriedumā apelācijas sūdzības iesniedzējam tika piespriests atlīdzināt Komisijas tiesāšanās izdevumus. Ja prasība, ievērojot iepriekš izklāstīto, būtu bijusi izvērtēta pareizi, tā tiktu apmierināta, un attiecīgo izmaksu atlīdzināšanas pienākums tiktu piespriests Komisijai.
____________1 OV
L 91, 1. lpp.