Lieta C‑638/16 PPU

X UN X

pret

État belge

(Conseil du Contentieux des Étrangers (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 810/2009 – 25. panta 1. punkta a) apakšpunkts – Vīzas ar ierobežotu teritoriālo derīgumu – Vīzas izsniegšana humānu apsvērumu dēļ vai starptautisko saistību dēļ – “Starptautisko saistību” jēdziens – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija – Ženēvas konvencija – Vīzas izsniegšana pierādīta Pamattiesību hartas 4. un/vai 18. panta pārkāpuma riska gadījumā – Pienākuma neesamība

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 7. marta spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība – Nosacījumi – Reāls risks tikt pakļautam necilvēcīgai vai pazemojošai attieksmei

(Tiesas statūtu 23.a pants; Tiesas Reglamenta 107. pants)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Jautājumi attiecībā uz Savienības tiesību aktu, tā kā pamatlietā ir tikusi apstrīdēta šā tiesību akta piemērojamība – Ietveršana – Nosacījums – Apstrīdēšana, kas ir nesaraujami saistīta ar atbildēm, kas sniedzamas uz prejudiciālajiem jautājumiem

(LESD 267. pants)

3.        Pamattiesības – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Piemērošanas joma – Situācijas pamatlietā neregulējamība Savienības tiesībās – Izslēgšana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. panta 1. punkts)

4.        Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Vīzu politika – Kopienas Vīzu kodekss – Regula Nr. 810/2009 – Piemērošanas joma – Pieteikums par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu humānu apsvērumu dēļ – Trešajā valstī iesniegts pieteikums, lai iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu galamērķa dalībvalstī un uzturētos vairāk nekā 90 dienas kopējā 180 dienu laikposmā šajā dalībvalstī – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 810/2009 1. un 25. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 29.–34. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 35.–37. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 45. punktu)

4.      Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regulas (EK) Nr. 810/2009, ar ko izveido Kopienas Vīzu kodeksu (Vīzu kodekss), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 610/2013, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka pieteikums par vīzu ar ierobežotu teritoriālo derīgumu, ko trešās valsts pilsonis ir iesniedzis humānu apsvērumu dēļ, pamatojoties uz šā kodeksa 25. pantu, galamērķa dalībvalsts pārstāvniecībā trešās valsts teritorijā, lai, ierodoties minētajā dalībvalstī, iesniegtu starptautiskās aizsardzības pieteikumu un pēc tam uzturētos šajā dalībvalstī vairāk nekā 90 dienas kopējā 180 dienu laikposmā, neietilpst šā kodeksa piemērošanas jomā, bet – pašreizējā Eiropas Savienības tiesību redakcijā – ietilpst vienīgi valsts tiesību piemērošanas jomā.

Ir jāpiebilst, ka, lai gan Vīzu kodekss tika iecerēts vīzu izsniegšanai, lai uzturētos dalībvalstu teritorijā ne ilgāk par 90 dienām kopējā 180 dienu laikposmā, pretējs secinājums ļautu trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz šo kodeksu, iesniegt vīzas pieteikumus, lai saņemtu starptautisko aizsardzību dalībvalstī pēc to izvēles, kas kaitētu ar Regulu Nr. 604/2013 izveidotajai vispārējai sistēmai.

Turklāt ir jānorāda, ka šāds pretējs secinājums nozīmētu dalībvalstu pienākumu faktiski ļaut trešo valstu pilsoņiem, pamatojoties uz Vīzu kodeksu, iesniegt pieteikumu par starptautisko aizsardzību trešās valsts teritorijā esošā dalībvalsts pārstāvniecībā. Taču, ievērojot, ka Vīzu kodeksa mērķis nav saskaņot dalībvalstu tiesiskos regulējumus attiecībā uz starptautisko aizsardzību, ir jākonstatē, ka Savienības tiesību aktos, kas pieņemti, pamatojoties uz LESD 78. pantu, un kuros reglamentētas pieteikumiem par starptautisko aizsardzību piemērojamās procedūras, šāds pienākums nav paredzēts un ka – gluži pretēji – dalībvalstu pārstāvniecībās iesniegtie pieteikumi ir izslēgti no šo tiesību aktu piemērošanas jomas. Piemēram, no Direktīvas 2013/32 3. panta 1. un 2. punkta izriet, ka šī direktīva ir piemērojama pieteikumiem par starptautisko aizsardzību, kas iesniegti dalībvalstu teritorijā, tajā skaitā pie robežas, teritoriālajos ūdeņos vai tranzīta zonā, bet ne pieprasījumiem par diplomātisko vai teritoriālo patvērumu, kas iesniegti dalībvalstu pārstāvniecībās. Tāpat no Regulas Nr. 604/2013 1. un 3. panta izriet, ka šajā regulā dalībvalstīm ir noteikts vienīgi pienākums izskatīt jebkuru starptautiskās aizsardzības pieteikumu, kas iesniegts kādas dalībvalsts teritorijā, tostarp pie robežas vai tranzīta zonā, un ka minētajā regulā paredzētās procedūras ir piemērojamas tikai šādiem pieteikumiem par starptautisko aizsardzību.

(skat. 48., 49. un 51. punktu un rezolutīvo daļu)