Lieta C‑167/12
C. D.
pret
S. T.
(Employment Tribunal, Newcastle upon Tyne lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 92/85/EEK – Pasākumi, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti – 8. pants – Māte pasūtinātāja, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte – Atteikums viņai piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu – Direktīva 2006/54/EK – Vienlīdzīga attieksme pret vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmējiem – 14. pants – Mazāk labvēlīgu nosacījumu piemērošana mātei pasūtinātājai saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršanu
Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2014. gada 18. marta spriedums
1. Sociālā politika – Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība – Strādājošas grūtnieces, sievietes, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošas sievietes, kas baro bērnu ar krūti – Direktīva 92/85 – Tiesības saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu – Māte pasūtinātāja, kuras bērns ir dzimis pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte – Darba ņēmēja, uz kuru neattiecas Direktīvas 92/85 8. pants – Dalībvalstu iespēja piemērot vai noteikt labvēlīgākas normas
(Padomes Direktīvas 92/85 8. pants)
2. Sociālā politika – Vīriešu un sieviešu dzimuma darba ņēmēji – Pieeja darbam un darba nosacījumi – Vienlīdzīga attieksme – Direktīva 2006/54 – Atteikums piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu mātei pasūtinātājai – Nelabvēlīgāka attieksme saistībā ar grūtniecību vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/54 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 2. punkta c) apakšpunkts un 14. pants; Padomes Direktīvas 92/85 8. pants)
1. Direktīvas 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstīm nav pienākuma piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu saskaņā ar šīs direktīvas 8. pantu darba ņēmējai mātei pasūtinātājai, kura ir ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, tostarp tad, ja viņa var barot šo bērnu ar krūti pēc dzemdībām vai ja viņa faktiski baro šo bērnu ar krūti.
Gan no Direktīvas 92/85 mērķa, gan no tās 8. panta formulējuma, kurā ir tieši minētas dzemdības, gan arī no Tiesas judikatūras izriet, ka šīs direktīvas 8. pantā paredzētā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma mērķis ir aizsargāt bērna mātes veselību īpašā neaizsargātības situācijā, kas rodas no viņas grūtniecības. Šajā ziņā, lai arī Tiesa ir lēmusi, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma mērķis tostarp ir nodrošināt īpašās attiecības starp sievieti un viņas bērnu, tas tomēr attiecas vienīgi uz laikposmu pēc grūtniecības un dzemdībām. No tā izriet, ka grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma piešķiršana, pamatojoties uz Direktīvas 92/85 8. pantu, tiek veikta, pieņemot, ka darba ņēmēja, kas to saņem, ir bijusi grūtniecības stāvoklī un ir dzemdējusi bērnu. Šādos apstākļos darba ņēmēja, kas ir māte pasūtinātāja un ir ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, neietilpst Direktīvas 92/85 8. panta piemērošanas jomā, tostarp tad, ja viņa var barot šo bērnu ar krūti pēc dzemdībām vai ja viņa faktiski baro šo bērnu ar krūti. Līdz ar to dalībvalstīm saskaņā ar šo pantu nav pienākuma šādai darba ņēmējai piešķirt tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu.
Tomēr Direktīvas 92/85 mērķis ir noteikt dažas minimālās prasības strādājošu grūtnieču, sieviešu, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošu sieviešu, kas baro bērnu ar krūti, aizsardzības jomā. Līdz ar to ar šo direktīvu nekādā gadījumā nav izslēgta iespēja dalībvalstīm piemērot vai ieviest normatīvus un administratīvus aktus, kas ir labvēlīgāki mātes pasūtinātājas, kura ir ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, veselības un drošības aizsardzībai, viņai ļaujot saņemt grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma priekšrocības, balstoties uz šī bērna piedzimšanas faktu.
(sal. ar 35.–37., 40.–43. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)
2. Direktīvas 2006/54 par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, 14. pants, to lasot kopsakarā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu un 2. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka par diskrimināciju dzimuma dēļ nav kvalificējams fakts, ka darba devējs ir atteicis piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu mātei pasūtinātājai, kura ir ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte.
Atteikums piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu šādā gadījumā ir diskriminācija tieši dzimuma dēļ minētās Direktīvas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja galvenais šī atteikuma iemesls ir piemērojams tikai vienam no abu dzimumu darba ņēmējiem. Tomēr šādas diskriminācijas nav, ja saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu pret tēvu pasūtinātāju, kas ir ieguvis bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, piemēro tādu pašu attieksmi kā pret māti pasūtinātāju salīdzināmā situācijā, proti, arī šim tēvam nav tiesību saņemt tāda apmaksāta atvaļinājuma, kas ir pielīdzināms grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam, priekšrocības. Turklāt Direktīvas 2. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nav netiešas diskriminācijas dzimuma dēļ, ja neviens no lietas materiāliem neļauj pierādīt, ka atteikums piešķirt attiecīgo atvaļinājumu radītu īpaši nelabvēlīgu situāciju darba ņēmējām sievietēm salīdzinājumā ar darba ņēmējiem vīriešiem.
Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2006/54 2. panta 2. punkta c) apakšpunktu jebkura mazāk labvēlīga attieksme pret sievietēm, kas saistīta ar grūtniecības vai dzemdību atvaļinājumu Direktīvas 92/85 par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti, nozīmē ir kvalificējama par diskrimināciju Direktīvas 2006/54 izpratnē. Tomēr, pirmkārt, mātei pasūtinātājai, kura ir ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, kā tādai nevar tikt piemērota nelabvēlīgāka attieksme viņas grūtniecības dēļ, jo viņa nav ieņēmusi šo bērnu. Otrkārt, ņemot vērā, ka Direktīvā 92/85 nav paredzēts, ka dalībvalstīm būtu noteikts pienākums piešķirt grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu darba ņēmējai, kas ir māte pasūtinātāja, kura ieguvusi bērnu pēc vienošanās par bērna iznēsāšanu, ko veic surogātmāte, tad šādai mātei pasūtinātājai netiek piemērota mazāk labvēlīga attieksme saistībā ar grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu Direktīvas 92/85 izpratnē.
(sal. ar 46., 47., 49., 51.–53., 55. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)