Lieta T‑377/06

Comap SA

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Vara un vara sakausējumu savienotājelementu nozare – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Līdzdalības pārkāpumā ilgums – Naudas sodi – Naudas soda sākumsummas noteikšana – Samērīgums

Sprieduma kopsavilkums

1.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pierādījumi

(EKL 81. panta 1. punkts)

3.      Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas pienākums pierādīt pārkāpumu un tā ilgumu

(EKL 81. panta 1. punkts)

4.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Jēdziens – Koordinācija un sadarbība, kas nav saderīgas ar katra uzņēmuma pienākumu pašam neatkarīgi noteikt savu rīcību tirgū

(EKL 81. panta 1. punkts)

5.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Uzņēmuma līdzdalība pret konkurenci vērstās iniciatīvās – Klusējot izteikts apstiprinājums bez publiskas norobežošanās, kas ir pietiekams, lai izraisītu uzņēmuma atbildību

(EKL 81. panta 1. punkts)

6.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Vienošanās un saskaņotas darbības, ko var uzskatīt par tādām, kuras veido vienotu pārkāpumu – Jēdziens

(EKL 81. panta 1. punkts)

7.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Uzņēmums, kas piedalījies pret konkurenci vērstajā nolīgumā – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtas vienošanās ietvaros paredzētās

(EKL 81. panta 1. punkts)

8.      Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda apmēra samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa)

1.      Attiecībā uz pierādījumu sniegšanu par EKL 81. panta 1. panta pārkāpumu Komisijai ir jāsniedz precīzi un saskaņoti pierādījumi, lai radītu stingru pārliecību par to, ka apgalvotais pārkāpums ir noticis. Savienības tiesas šaubas ir jāizmanto par labu uzņēmumam, kas ir lēmuma, ar kuru konstatēts pārkāpums, adresāts. Tādēļ tiesa nevar secināt, ka Komisija no tiesību viedokļa ir pietiekami pierādījusi attiecīgā pārkāpuma esamību, ja tiesai joprojām pastāv šaubas par šo jautājumu, tostarp lemjot par prasību, ar kuru lūdz atcelt lēmumu par naudas soda noteikšanu. Tomēr ne visiem Komisijas sniegtajiem pierādījumiem ir vienmēr jāatbilst šiem kritērijiem attiecībā uz katru no pārkāpuma elementiem. Pietiek, ka iestāžu sniegtais norāžu kopums, izvērtēts visaptveroši, atbilst šai prasībai.

Turklāt parasti darbības, ko ietver pret konkurenci vērstie nolīgumi, notiek slepeni, sapulces notiek slepus un ar tām saistītā dokumentācija ir ierobežota līdz minimumam. No tā izriet, ka pat tad, ja Komisija atrod dokumentus, kas skaidri pierāda nepieļaujamu kontaktu nodibināšanu starp uzņēmējiem, tādus kā sanāksmju protokoli, parasti tie ir vienīgi nepilnīgi un no konteksta atrauti pierādījumi, tādējādi bieži vien atsevišķas detaļas jārekonstruē ar secinājumu palīdzību. Tādēļ vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma esamība ir jāizsecina no vairākām sakritībām un norādēm, kuras, vērtējot kopumā, var būt pierādījums konkurences tiesību normu pārkāpumam, ja nepastāv cits loģisks izskaidrojums.

(sal. ar 56.–58. punktu)

2.      Būtiska loma ir paziņojumiem, kas veikti iecietības politikas ietvaros. Šiem uzņēmumu vārdā veiktajiem paziņojumiem ir nozīmīgs pierādījuma spēks tādēļ, ka tie rada būtiskus juridiskus un ekonomiskus riskus. Tomēr uzņēmuma, kuru apsūdz par piedalīšanos aizliegtajā vienošanās, kuras faktu ir apstrīdējuši vairāki citi arī apsūdzētie uzņēmumi, paziņojumu nevar uzskatīt par pietiekamu pierādījumu minēto uzņēmumu pieļautā pārkāpuma esamībai, ja to neapstiprina citi pierādījumi.

(sal. ar 59. punktu)

3.      Komisijai ir jāpierāda pārkāpuma ilgums, ņemot vērā, ka pārkāpuma ilgums ir EKL 81. panta 1. punktā paredzētā pārkāpuma jēdziena sastāvdaļa. Ja nav tādu pierādījumu, ar kuriem var tieši pierādīt pārkāpuma ilgumu, Komisijai ir jāpamatojas vismaz uz pierādījumiem, kas ir pietiekami pietuvināti laikā, lai varētu saprātīgi pieņemt, ka šis pārkāpums ir veikts nepārtraukti no viena konkrēta datuma līdz otram.

(sal. ar 60. punktu)

4.      Informācijas apmaiņai nav noteikti jābūt savstarpējai, lai tiktu pārkāpts princips par neatkarīgu uzvedību tirgū. Sensitīvas informācijas izpaušana novērš neskaidrību attiecībā uz konkurenta uzvedību nākotnē un tādējādi tieši vai netieši ietekmē informācijas adresātu stratēģiju.

(sal. ar 70. punktu)

5.      Publiskas norobežošanās jēdziens kā atbrīvošanas no atbildības elements ir jāinterpretē šauri. Paziņojumam, kura mērķis ir publiski norobežoties no pret konkurenci vērstās prakses, ir jābūt noteiktam un skaidram tādējādi, lai citi aizliegtās vienošanās dalībnieki labi saprot attiecīgā uzņēmuma nodomu. Tiešas norobežošanās neesamības gadījumā Komisija var uzskatīt, ka pārkāpums nav ticis izbeigts.

(sal. ar 75., 76. un 102. punktu)

6.      Attiecībā uz pārkāpumu, kas izpaudās kā regulāra, vairākus gadus ilga daudzpusēju un divpusēju kontaktu starp konkurējošiem ražotājiem organizēšana, kuras mērķis bija prettiesiskas prakses izveidošana, lai mākslīgi organizētu savienotājelementu tirgus funkcionēšanu, tostarp cenu līmenī, – faktam, ka pēc Komisijas veiktajām pārbaudēm bija mainījušās atsevišķas šīs prakses iezīmes vai tās intensitāte, nav nozīmes attiecībā uz konkrētās aizliegtās vienošanās turpināšanu tādēļ, ka nebija mainījies pret konkurenci vērstās prakses mērķis, proti, cenu saistībā ar savienotājelementiem saskaņošana. Šajā ziņā ir ticams, ka pēc Komisijas pārbaudēm aizliegtā vienošanās izpaudās mazāk strukturētā formā un tai bija raksturīga mainīgākas intensitātes aktivitāte. Tomēr fakts, ka aizliegtās vienošanās intensitātes aktivitāte var būt mainīga, nenozīmē, ka var uzskatīt, ka tā ir izbeigta.

(sal. ar 82. un 85. punktu)

7.      Aizliegtas vienošanās neievērošanas fakts nekādi negroza tās esamību. Aizliegtas vienošanās dalībnieki turpina būt konkurenti, katrs no kuriem jebkurā brīdī var mēģināt gūt labumu no pārējo ievērotās disciplīnas attiecībā uz karteļa ietvaros noteiktajām cenām, lai samazinātu pašiem savas cenas ar mērķi palielināt savu tirgus daļu, vienlaikus uzturot relatīvi augstu kopējo cenu līmeni.

(sal. ar 98. un 99. punktu)

8.      Naudas soda samazināšana, ņemot vērā sadarbību administratīvā procesa laikā, ir attaisnota tikai tad, ja attiecīgā uzņēmuma rīcība ir atvieglojusi Komisijai pārkāpuma konstatēšanu un attiecīgā gadījumā – tā izbeigšanu. Naudas soda samazināšanu, pamatojoties uz 1996. gada paziņojumu par sadarbību, var veikt vienīgi tad, ja sniegto informāciju un – plašākā nozīmē – attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā ziņā var uzskatīt par patiesas sadarbības pierādījumu.

(sal. ar 114. punktu)