Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 25. novembra spriedumu lietā T-450/09 Simba Toys GmbH & Co. KG/Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2015. gada 27. janvārī iesniedza Simba Toys GmbH & Co. KG
(lieta C-30/15 P)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Simba Toys GmbH & Co. KG (pārstāvis – O. Ruhl, advokāts)
Pārējie lietas dalībnieki: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi), Seven Towns Limited
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembra spriedumu lietā T-450/09 Simba Toys GmbH & Co. KG/ITSB – Seven Towns Limited;
atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2009. gada 1. septembra lēmumu lietā 1526/2008–2;
piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) un Seven Towns Limited atlīdzināt apelācijas tiesvedībā Tiesā un pirmās instances tiesvedībā Vispārējā tiesā radušos tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasītāja apelācijas sūdzības pamatojumam izvirza sešus pamatus: ar pirmo apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 1 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta ii) ievilkuma pārkāpums. Ar otro apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta i) ievilkuma pārkāpums. Ar trešo apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta e) apakšpunkta iii) ievilkuma pārkāpums. Ar ceturto apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums. Ar piekto apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums. Ar sesto apelācijas pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 207/2009 2 76. panta 1. punkta pārkāpums.
Pirmais apelācijas pamats ir sadalīts vienpadsmit daļās: nepamatota “precīzas izpratnes” prasība; nepamatota tirgū jau esošo preču neņemšana vērā; secinājumi par preču zīmes atveidojuma izpaušanu, kas balstīti uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu; “tehniskas funkcijas” kritērija pārāk šaura interpretācija; būtisku patvaļīgu iezīmju neesamības neņemšana vērā; kļūdaini apsvērumi attiecībā uz sabiedrības interesēm; kļūdains alternatīvu formu neesamības nozīmīguma juridiskais vērtējums; alternatīvu formu esamības konstatēšana, pamatojoties uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu; kļūdaini juridiski kritēriji attiecībā uz cēloņsakarību un tehniskās funkcijas rezultātu; kubu, kuriem nav redzamas līnijas iespējas nepiemērotība; kļūdains secinājums, ar ko vienas apakškategorijas preču nefunkcionalitāte paplašināti attiecināta uz visu pārējo preču, attiecībā uz kurām preču zīme ir reģistrēta, funkcionalitātes neesamību.Otro apelācijas pamatu veido viena daļa, ar kuru apgalvots, ka nepamatoti neesot ņemts vērā tas, ka būtiskie elementi ir funkcionāli.Trešais apelācijas pamats ietver vienu daļu, atbilstoši kurai nepamatoti nav ņemts vērā tas, ka būtiskie elementi precei piešķir ievērojamu vērtību.Ceturtais apelācijas pamats ir iedalīts vienpadsmit daļās: nepareizs juridiskais vērtējums par pierādīšanas pienākumu; kļūdaina apstrīdētās preču zīmes individuālo elementu analīze; nepamatota individuālo elementu tehnisko iezīmju neņemšana vērā; kļūdaina atsauce vienīgi uz iesaistītās nozares normām; kļūdains “spontanitātes” kritērijs; kļūdains secinājums, ar kuru apgalvotā preču apakškategorijas atšķirtspēja paplašināti attiecināta uz visām pārējām precēm, attiecībā uz kurām ir reģistrēta preču zīme; kritērija “visiespējamākā forma” nepareiza piemērošana; atteikšanās no maģiskā kuba kā visiespējamākās formas, kas balstīta vienīgi uz faktu un pierādījumu sagrozīšanu; kļūdains atšķirtspējas novērtējums vienīgi no patērētāja viedokļa; nepamatots atteikums ņemt vērā specifiskas preces, kas faktiski ir sastopamas tirgū; kļūdaini juridiski kritēriji jau tirgū esošo preču piemērotības vērtējumam.Piekto apelācijas pamatu veido astoņas daļas: kļūdaina “nepārprotamības” prasība; nepamatota “
spontanitātes” prasība; kļūdaina “pietiekami tiešas un specifiskas saiknes” kritērija interpretācija; kļūdaina aprakstošā rakstura ana
līze attiecībā vienīgi uz preču vispārējo formulējumu; nepareiza konkrētās sabiedrības daļas definīcija; nepareizs sabiedrības informētības novērtēju
ms; nepamatota attīstības nākotnē neņemšana vērā; kļūdains sabiedrības intereses novērtējums, nepareizi atsaucoties uz alternatīvām formām.Sestais apelācijas pamats ietver vienu daļu saistībā ar kļūdainu faktu konstatējumu, kurā nav ņemti vērā pierādījumi.