Lieta T‑754/14

Michael Efler u.c.

pret

Eiropas Komisiju

Institucionālās tiesības – Eiropas pilsoņu iniciatīva – Transatlantiskā tirdzniecības un ieguldījumu partnerība – Visaptverošs ekonomikas un tirdzniecības nolīgums – Acīmredzama Komisijas pilnvaru neesamība – Priekšlikums tiesību aktam Līgumu piemērošanai – LES 11. panta 4. punkts – Regulas (ES) Nr. 211/2011 2. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts – Vienlīdzīga attieksme

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 10. maija spriedums

1.      Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Piemērošanas joma – Savienības tiesību akti – Jēdziens – Padomes lēmums, ar ko ir atļauts sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu – Iekļaušana

(LES 2. pants un 11. panta 4. punkts; LESD 207. panta 3. un 4. punkts, 218. pants un 288. panta ceturtā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 2. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkta b) apakšpunkts)

2.      Savienības pilsonība – Pilsoņu tiesības – Pilsoņu iniciatīvas iesniegšana – Regula Nr. 211/2011 – Pilsoņu iniciatīvas priekšmets – Starptautiska nolīguma, ar ko groza Savienības tiesību sistēmu, noslēgšanas novēršana – Pieļaujamība – Institucionālā līdzsvara principa pārkāpums – Neesamība

(LES 11. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 211/2011 2. panta 1. punkts)

1.      Tiesību akta jēdziens LES 11. panta 4. punkta, Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 2. panta 1. punkta un tās pašas regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ja nav norādīts citādi, nevar tikt saprasts tā, ka tas ietver vienīgi galīgus Savienības tiesību aktus, kuri rada tiesiskas sekas attiecībā uz trešajām personām. Nedz minēto normu formulējums, nedz tajās izvirzītie mērķi konkrēti, neattaisno to, ka lēmums, ar kuru tiek atļauts sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar LESD 207. panta 3. un 4. punktu un 218. pantu un kas acīmredzami ir lēmums LESD 288. panta ceturtās daļas izpratnē, tiek izslēgts no tiesību akta jēdziena saistībā ar Eiropas pilsoņu iniciatīvu.

Gluži pretēji, demokrātijas princips, kas, kā konkrēti ir norādīts Līguma par ES preambulā, LES 2. pantā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas preambulā, ir viena no pamatvērtībām, uz kurām Savienība ir balstīta, tāpat kā Eiropas pilsoņu iniciatīvas mehānisma īpaši izvirzītais mērķis, kas ir uzlabot Savienības demokrātisko darbību, piešķirot ikvienam pilsonim vispārīgas tiesības piedalīties demokrātijas procesos, liek izvēlēties tiesību akta jēdziena interpretāciju, kura ietver tādus tiesību aktus, kāds ir lēmums sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, kura mērķis neapšaubāmi ir grozīt Savienības tiesību sistēmu.

(skat. 35.–37. punktu)

2.      Regulējumā par Eiropas pilsoņu iniciatīvu nav nevienas norādes, ka pilsoņu līdzdalību nevarētu paredzēt tam, lai novērstu tiesību akta pieņemšanu. Protams, ja saskaņā ar LES 11. panta 4. punktu un Regulas Nr. 211/2011 par pilsoņu iniciatīvu 2. panta 1. punktu plānotajam tiesību aktam ir jāveicina Līgumu īstenošana, tad Līgumu īstenošanu noteikti veicina akti, kuru mērķis ir novērst starptautisku nolīgumu noslēgšanu, ar ko ir paredzēts grozīt Savienības tiesību sistēmu.

Šajā ziņā Eiropas pilsoņu iniciatīvas mehānismam izvirzītais mērķis piedalīties Savienības demokrātijas procesos acīmredzami ietver iespēju lūgt grozīt spēkā esošus tiesību aktus vai tos pilnībā vai daļēji atsaukt. Tādējādi nekas neattaisno arī to, ka no demokrātiskās diskusijas tiek izslēgti tiesību akti, ar ko ir paredzēts atsaukt lēmumu, ar kuru tiek atļauts sākt sarunas, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu, tāpat akti, kuru mērķis ir novērst šāda nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu, kuri neapšaubāmi rada autonomas tiesiskas sekas, attiecīgā gadījumā novēršot pieteiktu Savienības tiesību grozījumu.

Turklāt, nekādi neveidojot iejaukšanos notiekošas likumdošanas procedūras norisē, Eiropas pilsoņu iniciatīvas priekšlikums, kurā ir ieteikts Padomei atsaukt sarunu par starptautisku nolīgumu pilnvaras un nenoslēgt starptautisku nolīgumu, ir Savienības pilsoņu efektīvas līdzdalības izpausme tās demokrātijas procesos, neapdraudot ar Līgumiem iecerēto institucionālo līdzsvaru.

(skat. 41.–43. un 47. punktu)