Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas 2015. gada 25. februāra spriedumu lietā T-257/13 Polija/Komisija 2015. gada 6. maijā iesniedza Polijas Republika
(lieta C-210/15 P)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:
atcelt pilnībā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 25. februāra spriedumu lietā T-257/13 Polija/Komisija;
daļēji atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 981), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) 1 tiktāl, ciktāl tajā no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgtas summas EUR 28 763 238,60 un EUR 5 688 440,96 apmērā, ko ir segusi Polijas Republikas apstiprināta maksātāja iestāde;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.
Pamati un galvenie argumenti
Polijas Republika apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktu un Regulas Nr. 1698/2005 23. panta 2. punktu, uzskatot, ka priekšlaicīgas pensionēšanās atbalsta piešķiršanai ir nosacījums, ka persona, kas nodod saimniecību citai personai, veic lauksaimniecisku darbību komerciālos nolūkos pirms saimniecības nodošanas, bet šajās tiesību normās ir paredzēts, pirmkārt, ka ieinteresētajai personai ir jāveic lauksaimnieciska darbība (komerciālos vai nekomerciālos nolūkos) desmit gadus pirms saimniecības nodošanas un, otrkārt, aizliegums personai, kas nodod saimniecību citai personai, veikt lauksaimnieciskas darbības komerciālos nolūkos pēc saimniecības nodošanas.Polijas Republika norāda, ka Savienības tiesībās nav paredzēta prasība veikt lauksaimniecisku darbību komerciālos nolūkos pirms saimniecības nodošanas. Regulas Nr. 1257/1999 11. panta 1. punktā un Regulas Nr. 1698/2005 23. panta 2. punktā ir paredzēts, ka ieinteresētajai personai ir jāveic lauksaimnieciska darbība desmit gadus pirms saimniecības nodošanas, bet šajā laikposmā šī darbība var būt komerciāla vai nekomerciāla. Turklāt šīs tiesību normas aizliedz personai, kas nodod saimniecību citai personai, nodarboties ar lauksaimniecību komerciālā nolūkā pēc saimniecības nodošanas.
____________1 OV L 67, 20. lpp.