TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2015. gada 15. janvārī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 1008/2008 – Gaisa pārvadājumi – 23. panta 1. punkta otrais teikums – Cenu pārskatāmība – Elektroniskā biļešu iegādes sistēma – Gaisa pārvadājumu maksa – Galīgās cenas norāde, kas tiek veikta vienmēr
Lieta C‑573/13
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Vācija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2013. gada 18. septembrī un kas Tiesā reģistrēts 2013. gada 12. novembrī, tiesvedībā
Air Berlin plc & Co. Luftverkehrs KG
pret
Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.
TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs T. fon Danvics [T. von Danwitz], tiesneši K. Vajda [C. Vajda] (referents), A. Ross [A. Rosas], E. Juhāss [E. Juhász] un D. Švābi [D. Šváby],
ģenerāladvokāts Ī. Bots [Y. Bot],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Air Berlīne plc & Co. Luftverkehrs KG vārdā – M. Knospe un A. Walz, Rechtsanwälte,
– Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V. vārdā – P. Wassermann, Rechtsanwalt,
– Vācijas valdības vārdā – T. Henze un K. Petersen, pārstāvji,
– Beļģijas valdības vārdā – J.‑C. Halleux un T. Materne, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz W. Ferrante, avvocato dello Stato,
– Nīderlandes valdības vārdā – M. Bulterman un J. Langer, pārstāvji,
– Austrijas valdības vārdā – C. Pesendorfer, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – W. Mölls un F. Wilman, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (OV L 293, 3. lpp.) 23. panta 1. punkta otrā teikuma interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā, kurā Air Berlin plc & Co. Luftverkehrs KG (turpmāk tekstā – “Air Berlin”), kas ir gaisa pārvadātājs, vēršas pret Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V. (Federālā patērētāju tiesību organizāciju un asociāciju apvienība, turpmāk tekstā – “Bundesverband”) par gaisa pārvadājumu maksu uzrādīšanas kārtību Air Berlin elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā.
Atbilstošās tiesību normas
3 Regulas Nr. 1008/2008 preambulas 16. apsvērums ir izteikts šādā redakcijā:
“Klientiem vajadzētu būt iespējai faktiski salīdzināt dažādu aviosabiedrību gaisa pārvadājumu cenas. Tādēļ gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, ko sāk Kopienā, vienmēr būtu jānorāda galīgā cena, kas jāmaksā klientam, ieskaitot visus nodokļus, nodevas un maksas. Tāpat Kopienas gaisa pārvadātājus aicina norādīt galīgo cenu to veiktiem gaisa pārvadājumiem no trešām valstīm uz Kopienu.”
4 Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 1. panta 1. punktu tā reglamentē Savienības gaisa pārvadātāju licencēšanu, Savienības gaisa pārvadātāju tiesības veikt gaisa pārvadājumus Savienībā un cenu noteikšanu gaisa pārvadājumiem Savienībā.
5 Minētās regulas 2. pantā ar nosaukumu “Definīcijas” ir noteikts:
“Šajā regulā:
[..]
4) “gaisa pārvadājums” ir viens lidojums vai vairāki lidojumi, ko veic, par maksu un/vai par nomas maksu pārvadājot pasažierus, kravu un/vai pastu;
[..]
18) “gaisa pārvadājumu maksas” ir euro vai vietējā valūtā izteiktas cenas, ko maksā gaisa pārvadātājiem vai to pārstāvjiem, vai citiem biļešu pārdevējiem par pasažieru pārvadāšanu, izmantojot gaisa pārvadājumus, un visi nosacījumi, ar kuriem piemērojamas šīs cenas, tostarp atlīdzība un nosacījumi, ko piedāvā starpniekam un citiem palīgdienestiem;
[..].”
6 Regulas Nr. 1008/2008 23. panta ar nosaukumu “Informācija un nediskriminēšana” 1. punktā ir noteikts:
“Publiski pieejamajās gaisa pārvadājumu maksās un gaisa pārvadājumu tarifos gaisa pārvadājumu pakalpojumiem no lidostas tādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums – šīs maksas un šos tarifus jebkādā veidā piedāvājot vai publicējot, tostarp internetā –, ir iekļauti arī piemērojamie nosacījumi. Vienmēr norāda galīgo cenu, kas jāmaksā, un tajā ir ierēķināta gaisa pārvadājuma maksa vai gaisa pārvadājuma tarifs, kā arī uzliktie nodokļi un maksājumi, papildmaksājumi un maksas, kuras ir obligātas un paredzamas publicēšanas brīdī. Papildus galīgajai cenai norāda vismaz šādus datus:
a) gaisa pārvadājuma maksu vai gaisa pārvadājuma tarifu;
b) nodokļus;
c) lidostas maksājumus; un
d) citus maksājumus, papildmaksas vai maksas, piemēram, tādas, kas saistītas ar drošumu vai degvielu,
ja pozīcijas, kas norādītas b), c) un d) apakšpunktā, ir pievienotas gaisa pārvadājuma maksai vai gaisa pārvadājuma tarifam. Informāciju par neobligātiem cenas pielikumiem paziņo skaidri, pārskatāmi un precīzi jebkura rezervēšanas procesa sākumā, un klients izdara izvēli, piekrītot veikt attiecīgos maksājumus.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
7 Līdz 2008. gada beigām Air Berlin biļešu iegādes sistēma bija veidota tādējādi, ka klientam pēc tam, kad viņš pirmajā posmā bija izvēlējies lidojuma mērķi un datumu, otrajā posmā tika sniegta tabula ar iespējamiem gaisa pārvadājumu savienojumiem izvēlētajā dienā, kurā bija iekļauti izlidošanas un atlidošanas laiki, kā arī divi tarifi katram lidojumam. Zem tabulas atsevišķā rāmī tika norādīti izvēlētajam gaisa pārvadājumam piemērojamie nodokļi un nodevas, kā arī degvielas piemaksa, kamēr “cenā par personu”, kas tika izcelta ar ietvaru, bija iekļauti visi šie elementi. Aiz minētā rāmja tika sniegta ar divām zvaigznītēm apzīmēta piezīme, ar kuru tika paskaidrots, ka, atsaucoties uz piemērojamiem noteikumiem, var tikt piemērota apstrādes nodeva, tas ir, “service charge”, kas vēl nav iekļauta galīgajā cenā. Pēc tam, kad klients trešajā biļešu iegādes posmā bija ievadījis nepieciešamos personas datus, ceturtajā iegādes posmā klients varēja uzzināt galīgo brauciena cenu, ieskaitot apstrādes nodevu.
8 Ņemot vērā Regulas Nr. 1008/2008 stāšanos spēkā 2008. gada 1. novembrī, Air Berlin savas biļešu iegādes sistēmas otro posmu grozīja tādējādi, ka minētajā tabulā tika norādīti ne tikai izlidošanas un atlidošanas laiki, bet arī gaisa pārvadājuma maksa par izvēlēto gaisa pārvadājumu, kā arī, tos norādot atsevišķi, nodokļi un nodevas, degvielas piemaksa un šo atsevišķi norādīto elementu kopējā summa. Atsevišķā rāmī zem šīs tabulas tika norādīta uz šo datu pamata aprēķinātā cena, apstrādes nodeva, kā arī pašās beigās – galīgā cena vienai personai izvēlētajam lidojumam.
9 Uzskatot, ka šī cenas norāde neatbilst Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzētajām prasībām, Bundesverband cēla prasību pret Air Berlin, lūdzot izbeigt šo praksi un atlīdzināt ar šo prasību saistītā brīdinājuma izmaksas. Tā kā pirmās instances tiesa Bundesverband prasību apmierināja un tās spriedums apelācijas instancē tika apstiprināts, Air Berlin iesniedza kasācijas sūdzību “Revision” kārtībā iesniedzējtiesā.
10 Iesniedzējtiesa uzskata, ka šīs kasācijas sūdzības “Revision” kārtībā iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācijas.
11 Iesniedzējtiesa, tāpat kā apelācijas tiesa, uzskata, ka tāda apstrādes nodeva kā tā, ko iekasē Air Berlin, esot obligāta un publicēšanas brīdī paredzama maksa Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma izpratnē, kas tādēļ ir iekļaujama precizētajā galīgajā cenā.
12 Tomēr, runājot par tādām elektroniskām biļešu iegādes sistēmām kā tā, kas tiek aplūkota pamatlietā, iesniedzējtiesa identificē divas atsevišķas problēmas Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācijā, kas attiecas, respektīvi, uz precīzo brīdī, kurā biļešu iegādes procesā ir jāprecizē gaisa pārvadājumu galīgā cena, un galīgās cenas norādes kārtību.
13 Pirmkārt, attiecībā uz precīzo brīdī, kurā biļešu iegādes procesā ir jāprecizē gaisa pārvadājumu galīgā cena, iesniedzējtiesa norāda, ka apelācijas tiesa esot nospriedusi, ka Air Berlin, ņemot vērā veidu, kādā tā norāda gaisa pārvadājuma maksu savā biļešu iegādes sistēmā, ir pārkāpusi Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otro teikumu. Apelācijas tiesa esot uzskatījusi, ka šī tiesību norma, kurā ir paredzēts, ka maksājamā galīgā cena ir jānorāda “vienmēr”, ir jāsaprot tādējādi, ka galīgā cena ir jānorāda katru reizi, kad tiek uzrādīta cena. Tātad apelācijas tiesa esot uzskatījusi, ka gadījumā, ja tabulā ir vienīgi norādīta dažādu lidojumu, kas atbilst klientu izvēlētajiem atlases kritērijiem, cena, tajā neiekļaujot apstrādes nodevu vai norādot šo nodevu atsevišķi, šis nosacījums nav izpildīts.
14 Iesniedzējtiesa uzskata, ka esot jāņem vērā patērētāju aizsardzības mērķis, uz ko ir vērsts Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts, kurš izrietot no šīs regulas preambulas 16. apsvēruma, kā arī šīs tiesību normas nosaukuma un šī panta formulējuma, ar kuru esot nodrošināta gaisa pārvadājumu cenu informācija un pārskatāmība (spriedums ebookers.com Deutschland, C‑112/11, EU:C:2012:487, 13. punkts). Saskaņā ar minēto preambulas 16. apsvērumu šai cenu pārskatāmībai esot jādod klientiem iespēja faktiski salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju noteiktas gaisa pārvadājumu cenas. Minētais 23. pants esot ticis ieviests, lai apkarotu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju agrāko praksi publicēt lidojumu cenas, nenorādot nodokļus, nodevas vai degvielas piemaksas (skat. Eiropas Komisijas priekšlikuma COM(2006) 396, galīgā redakcija, Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kopējiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu darbības noteikumiem Kopienā 10. lapu, kā arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2007. gada 31. maija atzinuma par šo priekšlikumu (OV C 175, 85. lpp.) 8.1. un 8.4. punktu).
15 Iesniedzējtiesa tāpat norāda, ka nedz Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts, nedz arī kāda cita šīs regulas tiesību norma detalizēti neregulējot jautājumu, kurā brīdī ir jāprecizē galīgā cena. Minētās regulas 23. panta 1. punkta ceturtajā teikumā gan ir noteikts, ka neobligātie cenas pielikumi ir jāpaziņo “jebkura rezervēšanas procesa sākumā”. Tomēr iesniedzējtiesa uzskata, ka Savienības likumdevēja griba nodrošināt faktisku cenu salīdzināšanu norādot uz to, lai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā norādīto izteicienu “vienmēr” [à tout moment] interpretētu saistībā ar šīs regulas preambulas 16. apsvērumā izmantoto jēdzienu “vienmēr” [toujours]. Aplūkojot šajā perspektīvā, minētajā tiesību normā minētā galīgā cena būtu jānorāda agrāk, nekā minētās regulas 23. panta 1. punkta ceturtajā teikumā tas ir paredzēts attiecībā uz neobligātajiem cenas pielikumiem. Atbilstoši šai interpretācijai pienākums norādīt gaisa pārvadājumu galīgo cenu stadijā pirms biļešu iegādes procesa varot nozīmēt, ka cena ir jānorāda, jau pirmo reizi uzrādot klienta mērķiem un datumiem atbilstošu gaisa pārvadājumu.
16 Otrkārt, saistībā ar veidu, kādā jānorāda gaisa pārvadājumu galīgā cena, iesniedzējtiesa norāda, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā šis jautājums tāpat neesot precīzi noregulēts. Šīs regulas 23. panta 1. punkta ceturtajā teikumā vienīgi esot noteikts, ka informāciju par neobligātiem cenas pielikumiem paziņo skaidri, pārskatāmi un precīzi.
17 Apelācijas tiesa, tāpat kā pirmās instances tiesa, no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā un ceturtā teikuma ir secinājusi, ka gaisa pārvadājumu galīgajai cenai esot jābūt norādītai sistemātiski vai katrā cenas paziņošanas reizē un līdz ar to daudzpakāpju biļešu iegādes sistēmas gadījumā šai cenai esot jābūt norādītai jau pirmajā gaisa pārvadājuma maksas paziņošanas reizē, kā arī katrā lapā, kurā ir ietverta norāde par cenu. Šajā lietā galīgā cena tādējādi esot jānorāda ne tikai Air Berlin iepriekš izvēlētajiem gaisa pārvadājumiem vai tiem pārvadājumiem, uz kuriem klients ir uzklikšķinājis, bet arī visiem tabulā norādītajiem gaisa pārvadājumiem.
18 Iesniedzējtiesa tomēr uzskata, ka esot iespējama mazāk stingra Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācija, atbilstoši kurai galīgās cenas norāde, kas tiek sniegta agrā procesa stadijā, nevis tās beigās, kā Air Berlin to piedāvā katram konkrēti izvēlētajam gaisa pārvadājumam, tāpat ļauj nodrošināt efektīvu salīdzināšanu ar citu gaisa pārvadātāju cenām un tātad izpildīt patērētāju aizsardzības prasību, pat ja šāds salīdzinājums patērētājiem var izrādīties mazāk vienkāršs.
19 Ņemot vērā iepriekš minēto, Bundesgerichtshof [Federālā Augstākā tiesa] nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroniskās biļešu iegādes sistēmas ietvaros galīgā maksājamā cena ir jānorāda, pirmo reizi sniedzot informāciju par gaisa pārvadājumu cenu?
2) Vai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka elektroniskās biļešu iegādes sistēmas ietvaros galīgā maksājamā cena ir jānorāda tikai attiecībā uz gaisa pārvadājumu, kuru klients ir izvēlējies, vai arī attiecībā uz katru uzrādīto gaisa pārvadājumu?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
20 Ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka galīgā maksājamā cena ir jāuzrāda katru reizi, kad tiek norādītas gaisa pārvadājumu cenas, tostarp norādot šīs cenas pirmo reizi.
21 Air Berlin uzskata, ka atbilde uz pirmo jautājumu esot atkarīga no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā norādītā vārda “vienmēr” interpretācijas. Air Berlin uzskata, ka ar šo vārdu tiekot prasīts nevis tas, lai galīgā maksājamā cena tiktu uzrādīta, pirmo reizi norādot gaisa pārvadājumu cenu, bet vienīgi tas, lai tā tiktu uzrādīta pēc tam, kad klients ir izvēlējies noteiktu lidojumu, un pirms biļešu iegādes līguma galīgas noslēgšanas.
22 Šajā ziņā Air Berlin precizē, ka tās izstrādātā elektroniskā biļešu iegādes procesa otrajā posmā norādītajā tabulā esot automātiski iepriekšēji izvēlēts vislētākais savienojums un sistēma norādot galīgo cenu Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta izpratnē, ieskaitot izvēlētā lidojuma cenu, nodokļus un nodevas, degvielas piemaksu, kā arī apstrādes nodevas. Ja klients izvēlas alternatīvu savienojumu, kas katrā ziņā ir dārgāks, sistēmā tātad tiekot norādīta šī savienojuma galīgā cena.
23 Kā norāda Bundesverband, Vācijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas valdības, kā arī Eiropas Komisija, šī interpretācija neesot saderīga ar Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma formulējumu.
24 Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka vienmēr norāda galīgo maksājamo cenu, tajā ierēķinot piemērojamo gaisa pārvadājuma maksu vai gaisa pārvadājuma tarifu, kā arī visus nodokļus, nodevas, papildmaksājumus un maksas, kuras ir obligāti piemērojamas un paredzamas publicēšanas brīdī.
25 No paša šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka galīgā maksājamā cena ir jānorāda “vienmēr”, nenosakot atšķirību starp brīdi, kad minētā cena tiek norādīta pirmo reizi, brīdi, kad klients izvēlas noteiktu lidojumu, vai līguma galīgās noslēgšanas brīdi.
26 Tādējādi ar minēto tiesību normu noteiktais pienākums vienmēr norādīt galīgo maksājamo cenu nozīmē, ka tādā elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, galīgā maksājamā cena ir jānorāda katru reizi, kad tiek norādītas gaisa pārvadājumu cenas, tostarp norādot šīs cenas pirmo reizi.
27 Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta sistēmiskā aplūkošana, kā arī šīs tiesību normas otrā teikuma ratio legis.
28 Kā uzsver Bundesverband, Vācijas un Austrijas valdības, kā arī Komisija, no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta ceturtajā teikumā izmantotā izteiciena “jebkura rezervēšanas procesa sākumā” nav secināms, ka šīs regulas 23. panta 1. punkta otrajā teikumā minētais vārds “vienmēr” būtu jāinterpretē tādējādi, ka galīgā cena ir jānorāda tikai biļešu iegādes procesa sākumā.
29 Minētajā 23. panta 1. punkta ceturtajā teikumā izmantotais izteiciens “jebkura rezervēšanas procesa sākumā” nozīmē, ka neobligātie cenas pielikumi ir jānorāda biļešu iegādes procesa sākumā, kas ļauj klientam izlemt, vai viņš patiešām vēlas izmantot attiecīgo papildpakalpojumu (šajā ziņā skat. spriedumu ebookers.com Deutschland, EU:C:2012:487, 15. punkts).
30 Turpretim Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktais pienākums “vienmēr” norādīt galīgo cenu, kura iekļauj obligāti piemērojamus un paredzamus maksājumus, pastāv no brīža, kad jebkādā formā tiek publicēti gaisa pārvadājumu tarifi, pat ja tas ir pirms biļešu iegādes procesa sākuma.
31 Bundesverband, Vācijas, Beļģijas, Itālijas, Nīderlandes un Austrijas valdības, kā arī Komisija pamatoti uzsver, ka šī interpretācija atbilst Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma ratio legis, kas izriet no šīs regulas preambulas 16. apsvēruma.
32 Saskaņā ar Regulas Nr. 1008/2008 preambulas 16. apsvērumu klientiem būtu jābūt iespējai faktiski salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju gaisa pārvadājumu cenas un tādēļ galīgā cena, ko klients maksā par gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, kurus sāk no Savienības teritorijā esošas lidostas, vienmēr būtu jānorāda, ieskaitot visus nodokļus, nodevas un maksājumus.
33 Šajā ziņā Tiesai jau ir bijusi iespēja precizēt, ka gan no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta nosaukuma, gan arī no šī panta 1. punkta formulējuma skaidri izriet, ka šīs tiesību normas mērķis ir nodrošināt informāciju un gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenu pārskatāmību, un tātad tas ir vērsts uz šos pakalpojumus izmantojošā klienta aizsardzības nodrošināšanu (spriedumi ebookers.com Deutschland, EU:C:2012:487, 13. punkts, un Vueling Airlines, C‑487/12, EU:C:2014:2232, 32. punkts).
34 Tātad no Regulas Nr. 1008/2008 preambulas 16. apsvēruma izriet, ka gaisa pārvadātājiem uzliktais pienākums “vienmēr” norādīt galīgo maksājamo cenu ir nepieciešams, lai dotu klientiem iespēju faktiski salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju noteiktas gaisa pārvadājumu cenas atbilstoši ar šīs regulas 23. panta 1. punktu sasniedzamajam gaisa pārvadājumu cenu faktiskās salīdzināmības mērķim (šajā ziņā skat. spriedumu Vueling Airlines, EU:C:2014:2232, 33. punkts).
35 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, galīgā maksājamā cena ir jānorāda katru reizi, kad tiek norādītas gaisa pārvadājumu cenas, tostarp norādot šīs cenas pirmo reizi.
Par otro jautājumu
36 Ar savu otro jautājumu iesniedzējtiesa jautā Tiesai, vai Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka galīgā maksājamā cena ir jānorāda tikai attiecībā uz gaisa pārvadājumu, kuru klients ir izvēlējies, vai arī attiecībā uz katru uzrādīto gaisa pārvadājumu.
37 Air Berlin norāda, ka ar Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otro teikumu tiekot prasīts nevis tas, lai galīgā cena tiktu norādīta attiecībā uz katru uzrādīto gaisa pārvadājumu, bet vienīgi tas, lai tā tiktu norādīta attiecībā uz lidojumu, kuru klients ir izvēlējies. Air Berlin uzskata, ka faktiskais salīdzinājums šīs regulas preambulas 16. apsvēruma izpratnē esot iespējams tikai tad, ja klients ir izvēlējies noteiktu lidojumu, attiecībā uz precīzu laika brīdi savienojot izlidošanas lidostu ar atlidošanas lidostu. Tātad Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktais pienākums norādīt galīgo cenu esot piemērojams tikai tad, ja klients ir izvēlējies noteiktu lidojumu, un tikai attiecībā uz šo lidojumu.
38 Šāda interpretācija nav atbalstāma.
39 Kā pamatoti norāda Bundesverband, Vācijas, Beļģijas, Nīderlandes un Austrijas valdības, kā arī Komisija, Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktais pienākums “vienmēr” norādīt galīgo cenu ir piemērojams visām gaisa pārvadājumu maksu publicēšanas formām, ieskaitot maksas, kas tiek piedāvātas tabulas veidā norādītu gaisa pārvadājumu pakalpojumu sērijai. Tātad ar galīgās cenas norādi attiecībā tikai uz izvēlēto lidojumu nepietiek, lai izpildītu ar šo tiesību normu noteikto saistību.
40 Šo interpretāciju apstiprina Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrā teikuma ratio legis, kā tas ir atgādināts šī sprieduma 31.–34. punktā.
41 Pienākums norādīt galīgo cenu, kas ir maksājama par katru lidojumu, kura tarifs ir uzrādīts, nevis tikai par izvēlēto lidojumu, ļauj klientam faktiski salīdzināt dažādu gaisa pārvadātāju par gaisa pārvadājumiem noteiktas cenas atbilstoši vispārīgajam mērķim nodrošināt gaisa pārvadājumu cenu pārskatāmību, uz ko ir vērsts Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkts.
42 Air Berlin uzskata, ka šāda minētā 23. panta 1. punkta otrā teikuma interpretācija tādā ziņā, ka galīgā maksājamā cena ir jānorāda attiecībā uz katru uzrādīto lidojumu, izraisītu to, ka varētu tikt norādīta tikai galīgā cena, un tātad vispārīgu aizliegumu norādīt cenu tikai par lidojumiem. Taču šīs tiesību normas trešais teikums prasot, lai cena tikai par lidojumu tiktu norādīta atsevišķi no galīgās cenas.
43 Tomēr šis arguments ir jānoraida kā pilnībā nepamatots, jo tā paša 23. panta 1. punkta otrajā teikumā noteiktais pienākums norādīt galīgo maksājamo cenu par katru no uzrādītajiem lidojumiem nekādi neizraisa aizliegumu norādīt gaisa pārvadājumu maksu vai gaisa pārvadājumu tarifu par katru no minētajiem lidojumiem ar šīs tiesību normas trešajā teikumā norādītajiem nosacījumiem.
44 Tieši pretēji, jau no Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta trešā teikuma formulējuma izriet, ka pienākums norādīt vismaz gaisa pārvadājumu maksu vai gaisa pārvadājumu tarifu, kā arī nodokļus, lidostas maksājumus un citas nodevas, papildmaksas vai maksas, ja šie elementi ir pievienoti gaisa pārvadājumu maksai vai gaisa pārvadājumu tarifam, papildina no šī punkta otrā teikuma izrietošo pienākumu norādīt galīgo cenu.
45 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, galīgā maksājamā cena ir jānorāda ne tikai attiecībā uz gaisa pārvadājumu, kuru klients ir izvēlējies, bet arī attiecībā uz katru gaisa pārvadājumu, kura tarifs ir norādīts.
Par tiesāšanās izdevumiem
46 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (piektā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulas (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, galīgā maksājamā cena ir jānorāda katru reizi, kad tiek norādītas gaisa pārvadājumu cenas, tostarp norādot šīs cenas pirmo reizi;
2) Regulas Nr. 1008/2008 23. panta 1. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā elektroniskajā biļešu iegādes sistēmā, kāda tiek aplūkota pamatlietā, galīgā maksājamā cena ir jānorāda ne tikai attiecībā uz gaisa pārvadājumu, kuru klients ir izvēlējies, bet arī attiecībā uz katru gaisa pārvadājumu, kura tarifs ir norādīts.
[Paraksti]