Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 3. maijā Jean-Marie Le Pen iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-140/16 Le Pen/Parlaments

(Lieta C-303/18 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Jean-Marie Le Pen (pārstāvis: F. Wagner, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 7. marta spriedumu lietā T-140/16.

Līdz ar to:

atcelt Eiropas Parlamenta ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, kas paziņots 2016. gada 5. februāra vēstulē Nr. D 302191 un kas pieņemts, piemērojot Eiropas Parlamenta Prezidija 2008. gada 19. maija un 9. jūlija Lēmuma 2009/C 159/01 “par Eiropas Parlamenta deputātu nolikuma īstenošanas noteikumiem”, ar grozījumiem, 68. pantu, konstatējot pret apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu 320 026,23 euro apmērā, kas nepamatoti samaksāti kā parlamentārā palīdzība, un pamatojot šīs summas atgūšanu;

atcelt 2016. gada 4. februāra paziņojumu par parādu Nr. 2016-195, kurā apelācijas sūdzības iesniedzējs tiek informēts, ka pret viņu ir konstatēts prasījums, pamatojoties uz ģenerālsekretāra 2016. gada 29. janvāra lēmumu, un noteikta summu, kas nepamatoti samaksātas kā parlamentārā palīdzība, atgūšana;

lemt par summu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāatlīdzina par morālo kaitējumu;

lemt par summu, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam ir jāatlīdzina par tiesāšanās izdevumiem;

piespriest Parlamentam atlīdzināt visus izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

1.    Absolūts pamats: Vispārēja tiesa ir pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums

Neprasot Parlamentam ievērot Pamattiesību hartas 41. un 42. pantu, Vispārējā tiesa nav nodrošinājusi taisnīgas un sacīkstes principam atbilstošas debates. Parlamenta rīcībā ir administratīvās lietas un OLAF lietas materiāli, kurus tas var izmantot. Darba pierādījumi ir atrodami abu lietu materiālos, taču apelācijas sūdzības iesniedzējam tie nav pieejami.

2.    Vispārējā tiesa ir pārkāpusi Savienības tiesības – Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī kļūdas juridisku faktu un pierādījumu kvalifikācijā – Diskriminējošs raksturs un līdz ar to fumus persecutionis – Tiesiskās paļāvības un likumības principu pārkāpums

a)    Iniciatīvas neesamība attiecībā pret citām partijām

Vispārējā tiesa M. Šulca [M. Schulz] iniciatīvu neesot uzskatījusi par diskriminējošu, lai gan tā tika vērsta tikai pret Front National, bet ne pret citām partijām. Identiskas procedūras esot bijis jāierosina pret visām Francijas partijām, pret pārējo dalībvalstu partijām un pret vairākiem desmitiem deputātu.

b)    Diskriminācija M. Šulca personiskās situācijas un viņa izmantotā Parlamenta personāla dēļ

Vispārējā tiesa atteicās uzklausīt M. Šulcu un K. Velli [K. Welle], lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējs bija iesniedzis pierādījumus par bijušā Parlamenta priekšsēdētāja prettiesisko rīcību, par ko pret viņu netika ierosināta lieta. Vispārējā tiesa neizskatīja iesniegtos dokumentus, kas ir uzskatāma par kļūdu faktos, kam ir tiesiskas sekas.

c)    Tiesiskās paļāvības un vienlīdzības pārkāpums

Pretēji Vispārējās tiesas norādītajam, ir vairāki īstenošanas pasākumu pārkāpuma gadījumi, kuros Parlaments nav pieprasījis atmaksāšanu.

3.    Apstrīdēto aktu iekšējais prettiesiskums

a)    Acīmredzama kļūda Vispārējās tiesas vērtējumā

Ja papildlīgums ir tik būtisks darba pierādījums, Parlamentam būtu bijis jāpierāda prasītāja bezdarbība sakarā ar tā neiesniegšanu pat pēc vairākiem pieprasījumiem, pretēji Vispārējās tiesas apgalvotajam. Vispārējā tiesa tādējādi apgriež pierādīšanas pienākumu, pieļaujot kļūdu faktos, kam ir tiesiskas sekas.

b)    Attaisnojamais darba laiks un pierādījumu veids

Vispārējā tiesa ir sagrozījusi ģenerālsekretāra frāzi, kurā tiek prasīts attaisnot visu darba laiku noteiktā periodā, nevis “pierādīt darba atbilstību īstenošanas pasākumiem”.

Vispārējā tiesa nevar apgalvot pienākuma esamību, ja Parlaments atzīst, ka tāda pienākuma nav, kā ir apstiprināts Vispārējās tiesas sēdes protokolā, un ja nevienā īstenošanas pasākumu pantā šāds pienākums nav paredzēts. Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

c)    Paveiktais darbs

Apelācijas sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz Reglamenta 127. pantu, iesniedz Tiesai divus jaunus pierādījumus.

d)    Samērīguma principa aizskārums

Pretēji Vispārējās tiesas apgalvojumam, Parlamentam neesot nekāda beznosacījuma pienākuma atgūt visas summas par pieciem gadiem, ja strīds ir tikai par trim gadiem. Šis samērīguma principa aizskārums pamato sprieduma atcelšanu.

e)    Ārējie līgumi

Parlaments un pēc tam arī Vispārējā tiesa nav pierādījuši, ka J.-F. Jalkh būtu uzturējis profesionālas attiecības ar trešām personām, kas tādējādi varētu kaitēt apelācijas sūdzības iesniedzēja personai vai Parlamenta cieņai, vai arī radīt interešu konfliktu.

____________