Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 8. februārī iesniedza Østre Landsret (Dānija) – A/Udlændinge- og Integrationsministeriet
(Lieta C-89/18)
Tiesvedības valoda – dāņu
Iesniedzējtiesa
Østre Landsret
Pamatlietas puses
Prasītāja: A
Atbildētājs: Udlændinge- og Integrationsministeriet
Prejudiciālie jautājumi
1. Ja ir ieviesti “jauni ierobežojumi” attiecībā uz ģimenes atkalapvienošanos starp laulātajiem, kas prima facie pārkāpj Lēmuma Nr. 1/80 13. panta “atturēšanās no jebkādas darbības” klauzulu (Asociācijas Padomes 1980. gada 19. septembra Lēmums Nr. 1/80 par asociācijas izveidi, kas attiecas uz 1963. gada 12. septembra Līgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, ar kuru izveido asociāciju starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju), un šādi ierobežojumi ir attaisnoti, balstoties uz “veiksmīgas integrācijas” apsvērumu, ko ES Tiesa atzinusi 2016. gada 12. aprīļa spriedumā lietā C-561/14 Genc 1 , skat. arī 2014. gada 10. jūlija spriedumu lietā C-138/13 Dogan 2 , vai tāda tiesību norma kā Dānijas Likuma par ārvalstniekiem (Udlændingeloven) 9. panta 7. punkts – saskaņā ar kuru cita starpā vispārējs nosacījums personas, kura ir trešās valsts valstspiederīgais un kurai ir uzturēšanās atļauja Dānijā, ģimenes atkalapvienošanai ar šādas personas laulāto ir tāds, ka pāra piesaiste Dānijai ir lielāka nekā Turcijai – ir uzskatāma par “attaisnotu ar primāru vispārējo interešu apsvērumu, [..] ir piemērota, lai nodrošinātu likumīgā mērķa īstenošanu, un [..] nepārsniedz to, kas ir nepieciešams tā sasniegšanai”?
2. Ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša un piesaistes prasība tiek uzskatīta par piemērotu integrācijas mērķa sasniegšanas nodrošināšanai, vai ir iespējams, nepārkāpjot ierobežojumu pārbaudi un samērīguma prasību:
(i) piemērot praksi, saskaņā ar kuru, ja laulātais ar uzturēšanās atļauju dalībvalstī (atsauces persona) pirmo reizi ieradies Dānijā 12–13 gadu vecumā vai vēlāk, izvērtējot atsauces personas piesaisti dalībvalstij, būtiska nozīme tiek pievērsta šādiem jautājumiem: vai personai ir vai nu bijis apmēram 12 gadu ilgs ilgtermiņa likumīgas uzturēšanās periods dalībvalstī, vai ir bijis uzturēšanās periods un stabila darba vieta dalībvalstī ar būtisku saskari un komunikāciju ar kolēģiem un jebkuriem klientiem dalībvalsts valodā, un kas ir turpinājies bez būtiskiem pārtraukumiem vismaz četrus līdz piecus gadus, vai ir bijis uzturēšanās periods un stabila darba vieta bez būtiskas saskares un komunikācijas ar kolēģiem un klientiem dalībvalsts valodā, kas ir turpinājies bez būtiskiem pārtraukumiem vismaz septiņus līdz astoņus gadus;
(ii) piemērot praksi, saskaņā ar kuru pret piesaistes prasības izpildi liecina tas, ka atsauces persona ir uzturējusi būtisku piesaisti savai izcelsmes valstij, dodoties biežās vai ilgtermiņa vizītēs uz izcelsmes valsti, savukārt, piešķirot atļauju, īstermiņa brīvdienas vai uzturēšanās saistībā ar izglītību netiek ņemtas vērā;
(iii) piemērot praksi, saskaņā ar kuru pret piesaistes prasības izpildi ļoti būtiski liecina tā sauktā “precējies, šķīries un atkārtoti salaulājies” situācija?
____________
1 Tiesas spriedums, 2016. gada 12. aprīlis, ECLI:EU:C:2016:247.
2 Tiesas spriedums, 2014. gada 10. jūlijs, EU:C:2014:2066.