Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 27. novembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. septembra rīkojumu lietā T-247/16 Trasta Komercbanka AS u.c./Eiropas Centrālā banka

(Lieta C-665/17 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Di Bucci, A. Steiblytė un K.-Ph. Wojcik)

Pārējie lietas dalībnieki: Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA C & R Invest, Figon Co. Ltd, GCK Holding Netherlands BV, Rikam Holding SA, Eiropas Centrālā banka

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2017. gada 12. septembra rīkojumu lietā T-247/16, Trasta Komercbanka AS, Ivan Fursin, Igors Buimisters, SIA C & R Invest, Figon Co Limited, G. C.K J Holding Netherlands B.V. un Rikam Holding S.A. – SPF/Eiropas Centrālā Banka, ciktāl ar to ir noraidīta attiecībā uz Trasta Komercbanka AS akcionāru celto prasību izvirzītā iebilde par nepieņemamību;

noraidīt Ivan Fursin, Igora Buimistera, SIA C & R Invest, Figon Co Limited, G. C.K J Holding Netherlands B.V. un Rikam Holding S.A. – SPF celto prasību kā nepieņemamu;

piespriest prasītājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību, ir jāatzīst par pieņemamu prasība atcelt tiesību aktu, ko par lēmumu atsaukt kredītiestādes darbības licenci ir cēluši likvidējamas kredītiestādes akcionāri. Šādi rīkodamās, tā neesot ņēmusi vērā citus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas bija pieejami kredītiestādei – savlaicīgi celta prasība atcelt tiesību aktu vai pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu, un tos, kas bija pieejami akcionāriem – pret Eiropas Centrālo banku vērsta prasība par zaudējumu atlīdzību Eiropas Savienības tiesās un, iespējams, arī citas prasības valsts tiesās.

Apelācijas sūdzība ir balstīta uz šādiem diviem pamatiem:

1)    [Apelācijas sūdzības iesniedzēja] apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 263. pantu attiecībā uz nosacījumu par tiesiskas intereses esamību. Atzīdama, ka tiešajiem akcionāriem ir ticis liegts izmantot savas tiesības noteikt likvidējamā uzņēmuma pārvaldību un politiku, kā tie būtu rīkojušies, ja uzņēmums joprojām turpinātu darbību, Vispārējā tiesa esot kļūdaini atkāpusies no judikatūras, saskaņā ar kuru akcionāriem nav atsevišķu no uzņēmuma nošķirtu interešu. Vispārējā tiesa piedevām neesot ņēmusi vērā, ka pat aktīva uzņēmuma akcionāriem un katrā ziņā mazākuma akcionāriem nav tiesību piespiest uzņēmuma vadību vērsties ar prasību tiesā. Tā arī neesot nošķīrusi banku uzraudzības institūcijas lēmuma atsaukt bankas darbības licenci sekas no vēlāka valsts tiesas lēmuma uzsākt likvidācijas procesu sekām. Visbeidzot tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka likvidējama uzņēmuma akcionāriem būtu jābūt iespējai īstenot savas līdzdalības tiesības tāpat kā aktīva uzņēmuma akcionāriem.

2)    [Apelācijas sūdzības iesniedzēja] apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi LESD 263. panta ceturto daļu attiecībā uz nosacījumiem par individuālu un tiešu skārumu.

Attiecībā uz pirmo nosacījumu Vispārējā tiesa, pirmkārt, neesot ņēmusi vērā, ka iespēja vairāk vai mazāk precīzi noteikt personu, kuriem ir piemērojams pasākums, skaitu vai pat identitāti nekādā ziņā nenozīmē, ka var tikt uzskatīts, ka tas šīs personas skar individuāli, ja šis pasākums tiek piemērots, pamatojoties uz tajā definētu objektīvu tiesisko vai faktisko situāciju. Otrkārt, tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka lēmums atsaukt bankas darbības licenci skar kredītiestādes akcionārus, lai gan tas skarot vienīgi pašu kredītiestādi. Treškārt, tā esot kļūdaini uzskatījusi, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums ietekmē akcionārus noteiktu tiem raksturīgu īpašību vai faktiskās situācijas, kas tos atšķir no ikvienas citas personas, dēļ, lai gan šis lēmums skarot vienīgi kredītiestādi un neietekmējot akcionāru tiesības. Visbeidzot, pat pieņemot, ka šai kredītiestādei adresēts [Eiropas Centrālās bankas] lēmums var individuāli skart uzņēmuma vienīgo akcionāru, Vispārējā tiesa esot kļūdaini pielīdzinājusi atsevišķu mazākuma akcionāru situāciju uzņēmuma vienīgā akcionāra situācijai.

Attiecībā uz otro nosacījumu Vispārējā tiesa, pirmkārt, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatīdama, ka bankas darbības licences atsaukšana akcionārus skar tieši, nenošķirot šīs atsaukšanas sekas no valsts tiesas lēmuma uzsākt likvidācijas procesu sekām. Otrkārt, tā esot nepareizi atzinusi, ka Eiropas Centrālās bankas lēmums akcionārus skar tieši tā seku intensitātes dēļ. Šādi rīkodamās, Vispārējā tiesa neesot nošķīrusi šī lēmuma tiesiskās sekas, kas attiecas vienīgi uz kredītiestādi, no tā ekonomiskajām sekām, kuras noteikti var skart arī akcionārus.

____________