Apelācijas sūdzība, ko 2017. gada 9. oktobrī iesniedza Spānijas Karaliste par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-143/15 Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija
(lieta C-588/17 P)
Tiesvedības valoda – spāņu
Lietas dalībnieki
Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāve – M. J. García-Valdecasas Dorrego)
Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija
Prasījumi
apmierināt šo apelācijas sūdzību un daļēji atcelt Vispārējās tiesas 2017. gada 20. jūlija spriedumu lietā T-143/15 Spānijas Karaliste/Eiropas Komisija (ECLI:EU:T:2017:534), ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalistei piemēroto finansiālo korekciju, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, [L 16, 33. lpp.), saistībā ar Kastīlijas un Leonas autonomās kopienas Lauku attīstības programmas maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un agrovides pasākumiem, konkrēti attiecībā uz summu, kas atbilst atbalsta daļai apvidiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, 1 793 798,22 EUR apmērā.
jaunajā spriedumā atcelt Komisijas 2015. gada 16. janvāra Īstenošanas lēmumu [(ES) 2015/103], ciktāl tas attiecas uz Spānijas Karalistei piemēroto finansiālo korekciju, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2015, [L 16, 33. lpp.), saistībā ar Kastīlijas un Leonas autonomās kopienas Lauku attīstības programmas maksājumiem par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem un agrovides pasākumiem, konkrēti attiecībā uz summu, kas atbilst atbalsta daļai apvidiem ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem, 1 793 798,22 EUR apmērā.
Pamati un galvenie argumenti
Acīmredzama faktu sagrozīšana
Acīmredzami esot sagrozīti fakti, jo: i) samierināšanas iestādē - kā Spānijas Karaliste norādījusi savā prasības pieteikumā un pierādījusi – patiesībā ir panākta vienošanās par finansiālās korekcijas piemērošanas bāzi, ii) Spānijas Karaliste patiesībā ir pierādījusi, kā lopbarības platības bez dzīvniekiem var ietilpt strīdīgo pasākumu piemērošanas jomā un tādējādi ciest no Komisijas piemērotajām korekcijām.
Kļūda tiesību piemērošanā jautājumā par to, kāda nozīme ir samierināšanas iestādes nolīgumiem, kuras rezultātā ir acīmredzami pārkāpts labas pārvaldības un lojālas sadarbības princips
Vispārējās tiesas argumentācijā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo tajā nav ņemts vērā, kāda nozīme un iedarbība ir daļējiem nolīgumiem, ko Komisija ar dalībvalsti noslēgusi samierināšanas iestādē. Turklāt esot acīmredzami pārkāpts labas pārvaldības un lojālas sadarbības princips, argumentācijā leģitimējot to, ka iestāde drīkst vienpusēji un bez nekādiem paskaidrojumiem atstāt bez ievērības nolīgumus, ko tā ar dalībvalsti noslēgusi samierināšanas procedūrā, kura juridiski ir paredzēta tieši tālab, lai Komisija un dalībvalstis vienotos.
Kļūda tiesību piemērošanā, kas izriet no pārsūdzētā sprieduma pamatojuma neesamības
Vispārējā tiesa neesot spriedusi par prasības pieteikuma III.2.3. punktu, kurā ir norādīts, ka ir pārkāpts Regulas 1290/2005 1 31. panta 2. punkts, kā arī samērīguma princips, jo bāze, ko Komisija bija ņēmusi vērā, lai piemērotu finansiālo korekciju, ietver subjektus, kas saņēmuši atbalstu grūtībās nonākušajiem apvidiem, kuros nav lopbarības platību.
Kļūda tiesību piemērošanā jautājumā gan par Regulas Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkta tvērumu, gan par samērīguma principa pārbaudes tiesā apjomu, kā arī pareizas tiesvedības principa pārkāpums
Vispārējā tiesa neesot veikusi tai saskaņā ar regulas 31. panta 2. punktu un samērīguma principu veicamo pārbaudi tiesā par to, vai valsts ir vai nav izpildījusi pienākumu pierādīt, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu jautājumā par finansiālajām sekām, kas izriet no minētā pārkāpuma. Tā neesot arīdzan izvērtējusi Spānijas Karalistes iesniegtos datus, kas liecina par Komisijas kļūdu.
Vispārējās tiesas argumentācijā neesot ievērots arīdzan pareizas tiesvedības princips gan tāpēc, ka šajā argumentācijā ir atstāts bez ievērības fakts, ka Spānijas Karaliste ir norādījusi, cik saimniecībām ir pienākums veikt dzīvnieku uzskaiti, gan tāpēc, ka ir notikusi atkāpe no lietas dalībnieku noteiktā strīda priekšmeta.
____________
1 Padomes Regula (EK) Nr. 1290/2005 (2005. gada 21. jūnijs) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (vairs nav spēkā) (OV 2005, L 209, 1. lpp.).