Lieta C‑51/13

Nationale-Nederlanden Levensverzekering Mij NV

pret

Hubertus Wilhelmus Van Leeuwen

(Rechtbank Rotterdam lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Dzīvības apdrošināšana – Direktīva 92/96/EEK – 31. panta 3. punkts – Apdrošinājuma ņēmējam sniedzamā informācija – Apdrošinātāja pienākums sniegt papildinformāciju par izmaksām un prēmijām atbilstoši valsts tiesību vispārējiem principiem

Kopsavilkums – Tiesas (piektā palāta) 2015. gada 29. aprīļa spriedums

Personu brīva pārvietošanās – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Dzīvības apdrošināšana – Direktīva 92/96 – Apdrošinājuma ņēmējam sniedzamā informācija – Valsts tiesību vispārējie principi, atbilstoši kuriem minētajam apdrošinājuma ņēmējam ir jāsniedz noteikta informācija papildus direktīvas II pielikumā minētajai – Pieļaujamība – Nosacījumi – Valsts tiesas vērtējums – Sekas, kādas atbilstoši valsts tiesībām ir šīs papildinformācijas nesniegšanai – Ietekmes neesamība

(Padomes Direktīvas 92/96 31. panta 3. punkts)

Direktīvas 92/96 par normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu attiecībā uz tiešo dzīvības apdrošināšanu un par grozījumiem Direktīvā 79/267 un Direktīvā 90/619 (Trešā dzīvības apdrošināšanas direktīva) 31. panta 3. punkts ir interpretējams tādējādi, ka tam nav pretrunā, ka apdrošināšanas sabiedrībai, pamatojoties uz tādiem valsts tiesību vispārējiem principiem kā “vispārzināmas un/vai nerakstītas normas”, ir pienākums apdrošinājuma ņēmējam sniegt noteiktu informāciju papildus minētās direktīvas II pielikumā uzskaitītajai, ar nosacījumu, ka prasītā informācija ir skaidra, precīzi definēta un nepieciešama, lai apdrošinājuma ņēmēji pienācīgi apzinātos būtiskos saistību elementus un lai tā nodrošinātu pietiekamu tiesiskās noteiktības līmeni; tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

Šāda papildinformācijas sniegšanas pienākuma juridiskais pamats un īpaši aspekts, vai šis pienākums izriet no valsts tiesību vispārējiem principiem, kā, piemēram, “vispārzināmām un/vai nerakstītām normām”, principā neietekmē tā atbilstību direktīvai, ciktāl minētais pienākums atbilst Direktīvas 92/96 31. panta 3. punkta prasībām. No tā izriet, ka juridiskajam pamatam, pamatojoties uz kuru attiecīgā dalībvalsts grasās izmantot minētajā Direktīvas 92/96 31. panta 3. punktā paredzēto iespēju, ir jābūt tādam, lai atbilstoši tiesiskās noteiktības principam tas ļautu apdrošināšanas sabiedrībām pietiekami precīzi identificēt papildinformāciju, kura tad tām ir jāpaziņo un ar kādu apdrošinājuma ņēmējs drīkst rēķināties.

Turklāt sekas, kādas var būt šīs papildinformācijas nesniegšanai atbilstoši valsts tiesībām, principā neietekmē pienākuma sniegt informāciju atbilstību Direktīvas 92/96 31. panta 3. punktam.

(sal. ar 28., 29., 34. un 36. punktu un rezolutīvās daļas 1) un 2) punktu)