Apvienotās lietas no C‑457/11 līdz C‑460/11

Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort)

pret

Kyocera u.c. (C‑457/11)

un

Canon Deutschland GmbH (C‑458/11)

un

Fujitsu Technology Solutions GmbH (C‑459/11)

un

Hewlett–Packard GmbH (C‑460/11)

pret

Verwertungsgesellschaft Wort (VG Wort)

(Bundesgerichtshof lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums – Autortiesības un blakustiesības informācijas sabiedrībā – Direktīva 2001/29/EK – Reproducēšanas tiesības – Taisnīga atlīdzība – Jēdziens “reproducēšana uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību” – Pieejamu tehnoloģisku pasākumu, kas paredzēti neatļautu darbību novēršanai vai ierobežošanai, neizmantošanas sekas – Tiešas vai netiešas reproducēšanas atļaujas sekas

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2013. gada 27. jūnija spriedums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Piemērošana laikā – Aizsargātu darbu un citu tiesību objektu izmantošanas darbības, kas pabeigtas pirms transponēšanai noteiktā termiņa beigām – Direktīvas nepiemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 10. panta 2. punkts)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Nosacījumi – Taisnīga atlīdzība – Tiesību īpašnieka atļauja reproducēt savu aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu – Ietekmes neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. un 3. punkts)

3.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Ierobežojumi – Valsts tiesas kompetence – Strīda faktu konstatēšana un novērtēšana – Prejudiciāla jautājuma nepieciešamība un uzdoto jautājumu atbilstība – Valsts tiesas vērtējums – Acīmredzami neatbilstoši jautājumi un hipotētiski jautājumi, kas uzdoti kontekstā, kas neļauj sniegt derīgu atbildi – Jautājumi, kuriem nav sakara ar pamatlietas priekšmetu

(LESD 267. pants)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Privātas kopēšanas izņēmums – Taisnīga atlīdzība – Pieejamu tehnoloģisku pasākumu, kas paredzēti neatļautu darbību novēršanai vai ierobežošanai, neizmantošana – Ietekme

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta b) apakšpunkts un 6. pants)

5.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Reproducēšana uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību – Jēdziens – Reproducēšana, ko veic, izmantojot savstarpēji savienotu printeri un personālo datoru – Iekļaušana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

6.        Tiesību aktu tuvināšana – Autortiesības un blakustiesības – Direktīva 2001/29 – Dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošana informācijas sabiedrībā – Reproducēšanas tiesības – Izņēmumi un ierobežojumi – Reproducēšana uz papīra vai līdzīga materiāla, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību – Taisnīga atlīdzība – Reprodukcijas, ko izgatavo vienā vienotā procesā, izmantojot ierīču ķēdi – Dalībvalstu iespēja ieviest nodevu, kas jāmaksā personām, kuru rīcībā ir ierīce, kura neautonomā veidā tiek izmantota vienotā reproducēšanas procesā – Nosacījumi

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

1.        Laikposmā no 2001. gada 22. jūnija, kas ir Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā spēkā stāšanās diena, līdz 2002. gada 22. decembrim, šīs direktīvas transponēšanai noteiktā termiņa beigām, minētā direktīva neietekmē aizsargātu darbu un citu tiesību objektu lietošanu. No tās 10. panta 2. punkta izriet, ka to piemēro, neskarot nevienu līdz 2002. gada 22. decembrim pabeigtu darbību un iegūtas tiesības.

(sal. ar 27. un 29. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Saistībā ar Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. vai 3. punktā paredzēto izņēmumu vai ierobežojumu iespējamā darbība, ar kuru tiesību īpašnieks ir atļāvis sava aizsargātā darba vai cita tiesību objekta reproducēšanu, nekādi neietekmē taisnīgu atlīdzību, kas obligāti vai fakultatīvi ir paredzēta saskaņā ar šīs direktīvas piemērojamajām tiesību normām.

(sal. ar 40. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

3.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 44. punktu)

4.        Iespēja piemērot Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 6. pantā paredzētos tehnoloģiskos pasākumus nevar padarīt par spēkā neesošu šīs direktīvas 5. panta 2. punkta b) apakšpunktā paredzēto nosacījumu par taisnīgu atlīdzību.

Faktiski taisnīgas atlīdzības mērķis ir atlīdzināt autoriem kaitējumu, kas tiem nodarīts, ieviešot izņēmumu attiecībā uz privāto kopēšanu, un līdz ar to par viņu aizsargāto darbu lietošanu bez viņu atļaujas. Tomēr tās ir dalībvalstis, nevis tiesību īpašnieki, kas ievieš izņēmumu attiecībā uz privātu kopēšanu un atļauj šo aizsargāto darbu vai citu tiesību objektu lietošanu, lai varētu izgatavot šādu kopiju. Līdz ar to dalībvalstij, kas, ieviešot šādu izņēmumu, ir atļāvusi izgatavot privātu kopiju, ir jānodrošina minētā izņēmuma pareiza piemērošana un tādējādi jāierobežo darbības, kuras nav atļāvuši tiesību īpašnieki. Ar tehnoloģiskiem pasākumiem, kurus tiesību īpašniekiem ir iespēja izmantot, ir jāsaprot tehnoloģijas, ierīces vai komponenti, ar kuriem var nodrošināt ar izņēmumu attiecībā uz privātu kopēšanu izvirzītā mērķa sasniegšanu un nepieļaut vai ierobežot tādu reproducēšanu, ko dalībvalstis šī izņēmuma ietvaros nav atļāvušas. Ņemot vērā šo tehnoloģisko pasākumu piemērošanas brīvprātīgo raksturu, pat ja šāda iespēja pastāvētu, minēto pasākumu nepiemērošana nevarētu izraisīt taisnīgas atlīdzības spēkā neesamību.

Tomēr attiecīgā dalībvalsts konkrēto atlīdzības līmeni, kas pienākas tiesību īpašniekiem, var padarīt atkarīgu no šādu tehnoloģisko pasākumu piemērošanas vai nepiemērošanas, lai šie tiesību īpašnieki tiktu faktiski iedrošināti tos izmantot un lai tie tādējādi brīvprātīgi piedalītos izņēmuma attiecībā uz privātu kopēšanu pareizā piemērošanā.

(sal. ar 49., 52., 53., 56.–59. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

5.        Jēdziens “reproducēšana, ko veic, izmantojot jebkuru fotografēšanas metodi vai citu procesu ar līdzīgu iedarbību”, Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ietver reproducēšanu, ko veic, izmantojot printeri vai personālo datoru, gadījumos, ja šīs ierīces ir savstarpēji savienotas.

Faktiski, ciktāl šis rezultāts, proti, aizsargāta darba vai cita tiesību objekta analogs atspoguļojums, tiek nodrošināts, reproducēšanas procesā izmantoto darbību skaitam vai izmantotās metodes vai metožu raksturam nav nozīmes, tomēr ar nosacījumu, ka dažādie elementi vai šī vienotā procesa dažādie posmi, kas nav autonomi, notiek vai tiek veikti vienas un tās pašas personas uzraudzībā un to visu mērķis ir reproducēt aizsargātu darbu vai citu tiesību objektu uz papīra vai līdzīga materiāla. Šādos apstākļos Direktīvas 2001/29 5. panta 2. punkta a) apakšpunktam pretrunā nav, ka šīs tiesību normas formulējumā minētajā procesā tiek izmantotas dažādas ierīces, tostarp tās, kuras ir digitālas.

(sal. ar 70., 72. un 80. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)

6.        Principā personai, kura ir izgatavojusi Direktīvas 2001/29 par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 5. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēto reprodukciju, būtu jāfinansē atlīdzība, kas tiks izmaksāta tiesību īpašniekiem. Tomēr dalībvalstis, ņemot vērā ar to saistītās grūtības, attiecīgajā gadījumā var ieviest nodevu, kas jāmaksā personām, kuru rīcībā ir iekārtas, uz kurām minētā reprodukcija tiek veikta. Gadījumā, ja attiecīgās reprodukcijas tiek izgatavotas vienā vienotā procesā, izmantojot ierīču ķēdi, dalībvalstis drīkst ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru taisnīgu atlīdzību maksā personas, kuru rīcībā ir ierīce, kura neautonomā veidā tiek izmantota vienotā aizsargāta darba vai cita tiesību objekta reproducēšanas procesā uz attiecīgā materiāla tiktāl, ciktāl šīm personām ir iespēja pārnest nodevas izmaksas uz saviem klientiem, ņemot vērā, ka taisnīgas atlīdzības, kas maksājama kā kompensācija par kaitējumu, kas autoram nodarīts šāda vienota procesa beigās, kopējā summa būtībā nevar atšķirties no tās, kas noteikta par reprodukciju, kura izgatavota, izmantojot vienu ierīci.

(sal. ar 77., 78. un 80. punktu un rezolutīvās daļas 4) punktu)