Apelācijas sūdzība, ko par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 25. novembra spriedumu lietā T-384/11 Safa Nicu Sepahan Co./Eiropas Savienības Padome 2015. gada 4. februārī iesniedza Safa Nicu Sepahan Co.

(lieta C-45/15 P)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Safa Nicu Sepahan Co. (pārstāvis – A. Bahrami, avocat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi:

Šajā apelācijas sūdzībā izklāstīto iemeslu dēļ Safa Nicu Sepahan Co. apgalvo, ka Eiropas Savienības Tiesai ir:

daļēji jāatceļ Vispārējās tiesas spriedums, kuru Vispārējā tiesa pasludināja 2014. gada 25. novembrī lietā T-384/11, ciktāl tā:

nav atzinusi un piespriedusi atlīdzināt materiālos zaudējumus, kurus ir cietusi Safa Nicu Sepahan Co.;

ir atzinusi, ka Safa Nicu Sepahan Co. ir cietusi nemateriālu kaitējumu, taču ir piespriedusi patvaļīgi zemu summu EUR 50 000 apmērā kā vienīgo kompensāciju par šo kaitējumu;

jāīsteno neierobežota jurisdikcija, pamatojoties uz tai zināmajiem apstākļiem:

galvenokārt:

piespriest Safa Nicu Sepahan Co. kompensāciju EUR 5 662 737,40 apmērā un procentus par materiālajiem zaudējumiem, kas ir izcēlušies būtiska tiesību normas pārkāpuma un Eiropas Savienības Padomes prettiesiskas rīcības dēļ;

piespriest Safa Nicu Sepahan Co. kompensāciju EUR 2 000 000 apmērā un procentus par nemateriālo kaitējumu, kas ir izcēlies būtiska tiesību normas pārkāpuma un Eiropas Savienības Padomes prettiesiskas rīcības dēļ;

piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību, kā arī izdevumus, kuri ir radušies sākotnējā tiesvedībā un procentus;

pakārtoti:

piespriest Safa Nicu Sepahan Co. izmaksāt kompensāciju, tās apmēru nosakot ex aequo et bono, un procentus par materiālajiem zaudējumiem, kas ir izcēlušies būtiska tiesību normas pārkāpuma un Eiropas Savienības Padomes prettiesiskas rīcības dēļ;

piespriest Safa Nicu Sepahan Co. izmaksāt kompensāciju, tās apmēru nosakot ex aequo et bono, tomēr ne mazāku par EUR 50 000 un procentus (kas jau ir piespriesta ar pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu) par nemateriālo kaitējumu, kas ir izcēlies būtiska tiesību normas pārkāpuma un Eiropas Savienības Padomes prettiesiskas rīcības dēļ;piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt Safa Nicu Sepahan Co. tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību, kā arī izdevumus, kuri ir radušies sākotnējā tiesvedībā un procentus;pakārtotāk:nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā zaudējumu apmēra noteikšanai un jauna Safa Nicu Sepahan Co. labvēlīga sprieduma taisīšanai.Pamati un galvenie argumentiApelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza divus apelācijas pamatus par Vispārējās tiesas 2014. gada 25. novembrī pasludināto spriedumu, katrā no šiem pamatiem ir ietverti vairāki juridiski argumenti:ar pirmo apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā pārsūdzētā sprieduma 93.–149. punktā, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumu par visu materiālo zaudējumu atlīdzināšanu, lai gan Vispārējā tiesa ir atzinusi un piekritusi tam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja patiešām ir cietusi materiālus zaudējumus Savienības prettiesiskas rīcības dēļ; tā pamatojas uz šādiem argumentiem:spriedumā nav piespriesta nekāda kompensācija par Savienības un tās ierēdņu radītajiem zaudējumiem, tādējādi pārkāpjot LESD 340. panta 2. punktu un ES Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu, kuros abos ir ietver

ts “pilnīgas atlīdzības” princips;turklāt nepiespriežot atlīdzināt nekādus materiālos zaudējumus, kuru pastāvēšana ir atzīta, spriedumā ir pārkāpti samērīguma un taisnīga novērtējuma principi un ir pārkāpt

s tiesiskums

;spriedumā turklāt ir pieļauts pārkāpums tiesību normu piemērošanā ar acīmredzamiem faktu un pierādījumu sagrozījumiem un tajā pilnībā norai

dītie apelācijas sūdzības ies

niedzējas zaudējumi balstās uz kļūdainu, neloģisku un pretrunīgu argumentāciju;ar otro apelācijas pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemē

rošanā pārsūdzētā sprieduma 92 un 149. punktā, uzskatot ka kompensācija EUR 50 000 apmērā būtu pienācīgs atlīdzinājums. Vispārējā tiesa tādējādi nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, tā ir pārkāpusi samērīguma principu un principu par kompensācijas izmaksu par zaudējumiem un izmaksām, kuri ir faktiski radušies, kas ir novedis pie patvaļīga un prettiesiska atrisinājuma.