Lieta C‑562/12

Liivimaa Lihaveis MTÜ

pret

Eesti-Läti programmi 2007–2013 Seirekomitee

(Tartu ringkonnakohus lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Struktūrfondi – Regulas (EK) Nr. 1083/2006 un Nr. 1080/2006 – Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) – Darbības programma, kuras mērķis ir veicināt Eiropas teritoriālo sadarbību starp Igaunijas Republiku un Latvijas Republiku – Uzraudzības komitejas lēmums nepiešķirt atbalstu – Noteikumi, saskaņā ar kuriem komitejas lēmumi nav pārsūdzami – LESD 267. pants – Savienības iestādes, organizācijas vai struktūras pieņemts tiesību akts – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – Savienības tiesību īstenošana – 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Tiesības vērsties tiesā – Dalībvalsts, kuras tiesām ir jurisdikcija izskatīt prasību, noteikšana

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2014. gada 17. septembrī spriedums

1.        Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Pret uzraudzības komiteju, kuru izveidojusi dalībvalsts saskaņā ar Regulu Nr. 1083/2006, celta prasība – Nepieņemamība – Valsts tiesu kompetence

(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1080/2006; Padomes Regulas Nr. 1083/2006 63. panta 1. un 2. punkts)

2.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Robežas – Lūgums interpretēt tekstu, ko nav pieņēmusi Savienības iestāde, organizācija vai struktūra – Tiesas kompetences neesamība

(LESD 267. panta pirmās daļas b) punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1080/2006; Padomes Regula Nr. 1083/2006)

3.        Ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija – Eiropas Reģionālās attīstības fonds – Pārvaldība un pārbaude – Uzraudzības komiteja – Uzraudzības komitejas programmas rokasgrāmata, saskaņā ar kuru ir izslēgta uzraudzības komitejas lēmumu, ar kuriem ir noraidīti atbalsta pieteikumi, pārbaude tiesā – Nepieļaujamība – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants un 51. panta1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1080/2006; Padomes Regula Nr. 1083/2006)

4.        Pamattiesības – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Valsts tiesu pienākumi – Valsts iestādes lēmuma, kurš ietilpst Savienības tiesību piemērošanas jomā, tiesiskuma pārbaude neatkarīgi no jebkādām valsts procesuālo tiesību normām, kas to liedz

(LES 19. panta 1. punkta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)

5.        Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā  – Atpakaļejošs spēks –Termiņi – Sprieduma finansiālās sekas – Sekas, kas neattaisno sprieduma iedarbības laikā ierobežošanu

(LESD 267. pants)

1.        LESD 263. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības programmas, uz kuru attiecas Regula Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr. 1260/1999, un Regula Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas Nr. 1783/1999 atcelšanu un kuras mērķis ir veicināt teritoriālo sadarbību Eiropā, ietvaros celta prasība par uzraudzības komitejas lēmumu noraidīt atbalsta pieteikumu neietilpst Eiropas Savienības Vispārējās tiesas kompetencē

Uzraudzības komiteja, kas izveidota darbības programmas, kuras mērķis ir veicināt teritoriālo sadarbību Eiropā, ietvaros, nav nedz Savienības iestāde, nedz organizācija vai struktūra, ko izveidojis Savienības likumdevējs un kurai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt juridiski saistošus aktus attiecībā pret fiziskām vai juridiskām personām specifiskās jomās. Katra uzraudzības komiteja izstrādā iekšējo reglamentu attiecīgās dalībvalsts institucionālā, tiesiskā un finanšu regulējuma ietvaros saskaņā ar Regulas Nr. 1083/2006 63. panta 1. un 2. punktu. Savienības tiesa nav kompetenta lemt par valsts iestādes pieņemta akta tiesiskumu.

(sal. ar 46.–49. punktu, 52. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        LESD 267. panta pirmās daļas b) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda programmas rokasgrāmata kā pamatlietā, kuru ir izstrādājusi uzraudzības komiteja darbības programmas, uz kuru attiecas Regula Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr. 1260/1999, un Regula Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas Nr. 1783/1999 atcelšanu, un kuras mērķis ir veicināt teritoriālo sadarbību starp divām dalībvalstīm, ietvaros, nav uzskatāma par Savienības iestādes, organizācijas vai struktūras pieņemtu tiesību aktu un ka līdz ar to Tiesa nav kompetenta pārbaudīt šādas rokasgrāmatas noteikumu spēkā esamību;

(sal. ar 56. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

3.        Regula Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu Nr. 1260/1999, skatot to kopā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nepieļauj tādu noteikumu programmas rokasgrāmatā, ko ir pieņēmusi uzraudzības komiteja darbības programmas, par kuru panākta vienošanās starp divām dalībvalstīm un kuras mērķis ir veicināt teritoriālo sadarbību Eiropā, ietvaros, saskaņā ar kuru šis uzraudzības komitejas lēmums, ar kuru noraidīts atbalsta pieteikums, nevar tikt pārsūdzēts dalībvalsts tiesā.

Līdz ar to, tā kā uzraudzības komitejas īstenotā Programmas rokasgrāmatas pieņemšana saskaņā ar darbības programmu, uz kuru attiecas Regula Nr. 1083/2006 un Regula Nr. 1080/2006 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Regulas Nr. 1783/1999 atcelšanu un kuras mērķis ir veicināt teritoriālo sadarbību Eiropā, ir uzskatāma par Savienības tiesību īstenošanu Hartas 51. panta 1. punkta izpratnē, tad minētajai komitejai ir jāievēro minētās hartas noteikumi.

(sal. ar 65., 66., 76. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)

4.        Lai Savienībā nodrošinātu tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas ir paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, LES 19. panta 1. punkta otrajā daļā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt nepieciešamos tiesību aizsardzības līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu tiesību aizsardzību tiesā jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības.

Šajā ziņā prasība, ka visiem dalībvalsts iestādes lēmumiem jābūt pārbaudāmiem tiesā, ir uzskatāma par vispārīgu Savienības tiesību principu. Saskaņā ar šo principu valsts tiesām ir jālemj par nelabvēlīga tiesību akta spēkā esamību un jāuzskata par pieņemamu šajā ziņā celta prasība pat tad, ja iekšējos procesuālajos noteikumos šāda prasība līdzīgā gadījumā nav paredzēta

(sal. ar 68. un 75. punktu)

5.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 81.–83. punktu)