Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 8. aprīlī WV iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 29. janvāra rīkojumu lietā T-471/18 WV/EĀDD

(Lieta C-162/20 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: WV (pārstāvis: É. Boigelot, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2020. gada 29. janvāra rīkojumu lietā T-471/18, ciktāl ar to tika noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja sākotnējā prasība atcelt tiesību aktu kā daļēji acīmredzami nepieņemama un daļēji acīmredzami juridiski nepamatota, un apelācijas sūdzības iesniedzējam tika piespriests atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Piespriest sākotnējam atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, ieskaitot tos, kas radušies Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas Reglamenta 184. pantu.

Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasību.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs uzskata, ka, izdodot pārsūdzēto rīkojumu, Vispārējā tiesa nav ievērojusi brīvas pierādījumu iegūšanas principu un saskanīgu norāžu kopuma jēdzienu, un līdz ar to nav ievērojusi noteikumus par pierādīšanas pienākumu, jo īpaši attiecībā uz pierādījumiem un norādēm, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs ir iesniedzis saistībā ar iespējamo Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 1.e panta un 12.a panta pārkāpumu.

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norādītais vienīgais pamats ir balstīts arī uz taisnīguma noliegšanu, diskrimināciju, faktu sagrozīšanu ar pārsūdzēto rīkojumu un acīmredzamām Vispārējās tiesas pieļautām kļūdām vērtējumā, kas esot radījušas kļūdainu juridisko pamatojumu.

____________