Lieta T‑188/12

Patrick Breyer

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem  – Regula (EK) Nr. 1049/2001  – Procesuālie raksti, ko Austrijas Republika tiesvedībā par pienākumu neizpildi iesniegusi Tiesā  – Piekļuves atteikums

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 27. februāra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Iestādes lēmums, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem – Tiesvedības laikā paziņoti dokumenti – Prasības priekšmeta zudums – Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

(LESD 263. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Dokumenta jēdziens – Piemērojamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punkts un 3. panta a) punkts)

3.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Dokumenta jēdziens – Piemērojamība – Procesuāls raksts, ko sagatavojusi dalībvalsts izbeigtā tiesvedībā Tiesā – Iekļaušana

(LESD 258. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punkts, 3. panta a) punkts un 4. panta 2. punkts)

4.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Apjoms – Tiesas ar tiesvedību saistīto dokumentu izslēgšana – Jēdziens – Pabeigtas tiesvedības saistībā ar pienākumu neizpildi ietvaros dalībvalsts iesniegti procesuāli raksti – Izslēgšana

(LESD 15. panta 3. punkta ceturtā daļa un 258. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. un 5. punkts)

5.      Tiesvedība – Lietu izskatīšana Vispārējā tiesā – Lietas dalībniekiem piešķirtā aizsardzība pret procesuālo dokumentu neatbilstošu izmantošanu – Piemērojamība – Pretējās puses iebildumu raksta publicēšana internetā – Nepieļaujamība – Ņemšana vērā, sadalot tiesāšanās izdevumus

(Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 3. punkts; Norādījumu Vispārējās tiesas sekretāram 5. panta 8. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 27.–29. punktu)

2.      Dokumenta jēdziens, kas ir plaši definēts Regulas Nr. 1049/2001 par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 3. panta a) punktā, attiecas uz “jebkura satura informāciju neatkarīgi no tās pasniegšanas veida (uz papīra, elektroniskā formā vai skaņu, vizuālie un audiovizuālie ieraksti), kas skar [Savienības] iestādes politiku, darbību un lēmumus”. Šī definīcija būtībā ir balstīta uz saglabāta satura pastāvēšanu, ko pēc tā radīšanas var reproducēt vai ar to iepazīties, precizējot, pirmkārt, ka tam, uz kāda datu nesēja saturs tiek saglabāts, saglabātā satura veidam un būtībai, tāpat kā satura izmēram, garumam, nozīmei vai pasniegšanas veidam nav nozīmes attiecībā uz jautājumu par to, vai uz saturu attiecas vai neattiecas minētā definīcija un, otrkārt, ka vienīgais ierobežojums saistībā ar saturu, uz kuru varētu attiekties šī definīcija, ir nosacījums, ka minētajam saturam ir jābūt saistītam ar attiecīgās iestādes politiku, darbību vai lēmumiem.

(sal. ar 41. un 42. punktu)

3.      Procesuālie raksti, ko izstrādājusi dalībvalsts un kas iesniegti Tiesā saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 258. pantam un kas nodoti Komisijai, kas ir puse attiecīgajā instancē, ir jākvalificē par iestāžu rīcībā esošiem dokumentiem Regulas Nr. 1049/2001 par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 2. panta 3. punkta, lasot to kopā ar tās 3. panta a) punktu, izpratnē.

Šo secinājumu neliek apšaubīt tas, ka procesuālie raksti ir adresēti nevis minētajai iestādei, kas ir puse tiesvedībā, bet Tiesai un Tiesa iestādei ir nosūtījusi tikai to kopiju. Tomēr, lai arī atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 2. panta 3. punktam minētā regula attiecas tikai uz iestādes dokumentiem, tātad uz dokumentiem, ko tā ir izdevusi, saņēmusi vai kuri ir tās rīcībā, tomēr šajā tiesību normā minētās regulas piemērošana dokumentiem, ko iestāde ir saņēmusi, nekādi nav pakļauta nosacījumam, ka attiecīgais dokuments tai ir ticis adresēts un ka tā autors to tai ir nosūtījis tieši. Tāpat, tā kā dokumenta jēdziens Regulas Nr. 1049/2001 3. panta a) punktā ir definēts plaši, pamatojoties uz saglabāta satura esamību, ir jāuzskata, ka tas, ka attiecīgā iestāde ir saņēmusi tikai attiecīgo procesuālo rakstu kopijas, nevis to oriģinālus, nekādi neietekmē to, ka pastāv dokuments minētās tiesību normas izpratnē.

Turklāt no dokumenta jēdziena plašās definīcijas, kā arī no izņēmuma Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā attiecībā uz tiesvedību aizsardzību formulējuma, kā arī tā, ka šāds izņēmums vispār pastāv, izriet, ka Savienības likumdevējs iestāžu darbības saistībā ar tiesvedību nebija vēlējies izslēgt no pilsoņu tiesībām piekļūt dokumentiem. Šis apsvērums ir jānorāda vēl jo vairāk tādēļ, ka no šīs regulas piemērošanas jomas nav izslēgtas iestāžu darbības, kas saistītas ar tiesvedību, un tā arī nav attiecināta tikai uz to administratīvajām darbībām. Turklāt, tā kā procesuālie raksti Komisijai tika nosūtīti saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi, kuru tā bija cēlusi, īstenojot savu kompetenci atbilstoši LESD 258. pantam, Komisija tos ir saņēmusi, īstenojot savu kompetenci.

Turklāt, Regulas Nr. 1049/2001 piemērošanas jomā iekļaujot procesuālos rakstus, ko tiesvedības ietvaros iesniegusi dalībvalsts, netiktu apdraudēts to īpašo noteikumu par piekļuvi dokumentiem mērķis, kuri attiecas uz tiesvedībām. Proti, tiesvedību aizsardzība attiecīgā gadījumā var tikt nodrošināta, piemērojot Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzēto izņēmumu, precizējot, ka var tikt ņemts vērā, ka īpašajos noteikumos, kas attiecas uz Savienības tiesām, trešajām personām nav paredzētas tiesības piekļūt procesuālajiem rakstiem, kas minētajām tiesām iesniegti tiesvedības ietvaros, lai interpretētu izņēmumu, kas attiecas uz tiesvedību aizsardzību.

(sal. ar 48.–51., 53., 54., 57., 61., 104. un 105. punktu)

4.      Tāpat kā Komisijas procesuālajiem rakstiem, ko tā sagatavojusi tiesvedībai, arī procesuālajiem rakstiem, ko dalībvalsts iesniegusi Tiesā saistībā ar Komisijas pret šo dalībvalsti celto prasību sakarā ar pienākumu neizpildi, piemīt īpašas iezīmes, jo tie pēc definīcijas arī ietilpst Tiesas tiesvedības funkcijās. Proti, ņemot vērā, ka savos procesuālajos rakstos atbildētājai dalībvalstij tostarp var izvirzīt visus tās rīcībā esošos pamatus, lai nodrošinātu savu aizstāvību, atbildētājas dalībvalsts procesuālie raksti sniedz Tiesai informāciju, pamatojoties uz kuru tai ir jāpieņem tiesas nolēmums.

Šajā ziņā, neraugoties uz to, ka procesuālie raksti, kurus ir iesniegusi dalībvalsts tiesvedības par pienākumu neizpildi ietvaros, ietilpst Savienības tiesu tiesvedības darbībās, uz tiem, tāpat kā uz Komisijas procesuālajiem rakstiem, neattiecas tas izņēmums no tiesībām piekļūt dokumentiem, kurš attiecībā uz Tiesas tiesvedības darbībām ir ieviests LESD 15. panta 3. punkta ceturtajā daļā. Proti, papildus tam, ka dalībvalsts tiesvedībai sagatavotajiem procesuālajiem rakstiem ir kopīgas īpašas iezīmes, ir jānorāda, ka ne LESD 15. panta 3. punkta ceturtā daļa, ne tas, ka šos procesuālos rakstus ir sagatavojuši dažādi autori, ne šo procesuālo rakstu būtība to iekļaušanas tiesību piekļūt dokumentiem piemērošanas jomā nolūkā neliek nošķirt Komisijas procesuālos rakstus un dalībvalsts procesuālos rakstus. No minētā izriet, ka LESD 15. panta 3. punkta ceturtā daļa nav interpretējama tādējādi, ka tajā attiecībā uz piekļuvi procesuālajiem rakstiem, ko iestāde sagatavojusi tiesvedībai, ir kāda autora norma, atbilstoši kurai būtu jānošķir iestādes tiesvedībai sagatavotie procesuālie raksti un dalībvalsts procesuālie raksti, kurus tā iesniegusi saistībā ar iztiesāšanas posmu tiesvedībā par pienākumu neizpildi.

Turpretī, ir jānošķir LESD 15. panta 3. punkta ceturtajā daļā paredzētā Tiesas tiesvedības darbības izslēgšana no tiesībām piekļūt dokumentiem, no vienas puses, un procesuālie raksti, kas sagatavoti šādu tiesvedību vajadzībām un uz kuriem, lai arī tie ietilpst minētajā tiesvedības darbībā, neattiecas minētajā tiesību normā paredzētā izslēgšana, bet, tieši otrādi, attiecas tiesības piekļūt dokumentiem, no otras puses. Tādējādi LESD 15. panta 3. punkta ceturtajai daļai nav pretrunā, ka procesuālie raksti, kurus ir iesniegusi dalībvalsts tiesvedības ietvaros, ietilpst Regulas Nr. 1049/2001 par sabiedrības piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem piemērošanas jomā, tomēr ar nosacījumu, ka ir izpildīti šīs regulas piemērošanas nosacījumi, un neskarot minētās regulas 4. pantā paredzētā izņēmuma piemērošanu vajadzības gadījumā un šā panta 5. punktā paredzēto iespēju attiecīgajai dalībvalstij lūgt attiecīgo iestādi nepubliskot tās procesuālos rakstus.

(sal. ar 72., 73. un 79.–83. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 118.–120. punktu)