CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 19. jūnijā
Lieta F‑54/06
John Davis u.c.
pret
Eiropas Savienības Padomi
Civildienests – Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficienti – Pensionēšanās pēc Civildienesta noteikumu redakcijas, kas ir piemērojama no 2004. gada 1. maija, stāšanās spēkā – Tādu korekcijas koeficientu piemērošana, kas aprēķināti, ņemot vērā vidējos dzīves apstākļus pensionēto personu dzīvesvietas valstī – Pārejas noteikumi – Korekcijas koeficientu atcelšana pensijām, uz kurām tiesības ir radušās pēc Civildienesta noteikumu redakcijas, kas piemērojama no 2004. gada 1. maija, stāšanās spēkā
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu, ar ko Davis un trīs citi Padomes ierēdņi lūdz atcelt Padomes lēmumus, ar kuriem ir noteiktas viņu tiesības uz izdienas pensiju, tiktāl, ciktāl tajos ir noteikts, ka, pirmkārt, tai viņu tiesību uz pensiju daļai, kas tiek iegūta pēc 2004. gada 30. aprīļa, nepiemēro korekcijas koeficientu, un, otrkārt, tai tiesību uz pensiju daļai, kas tiek iegūta pēc 2004. gada 1. maija, piemērotais korekcijas koeficients ir citādāks nekā Apvienotajā Karalistē vai Dānijā strādājošo Eiropas Kopienu ierēdņu algām piemērotais koeficients
Nolēmums Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Pēc Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās iegūto tiesību uz pensiju atcelšana
(Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkts, XIII pielikuma 20. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004)
2. Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Pēc Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās iegūto tiesību uz pensiju atcelšana
(Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkts, XIII pielikuma 20. pants; Padomes Regula Nr. 723/2004)
3. Ierēdņi – Pensijas – Korekcijas koeficients – Pēc Regulas Nr. 723/2004 spēkā stāšanās iegūto tiesību uz pensiju atcelšana
(Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkts)
4. Personu brīva pārvietošanās – Darba ņēmējs – Jēdziens – Kopienu ierēdnis – Ietveršana – Pensionēts Kopienu ierēdnis – Izslēgšana
(EKL 18. un 39. pants)
5. Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Pensionēti Kopienu ierēdņi
(EKL 18. pants; Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkts)
1. Vienlīdzīgas attieksmes princips nav pārkāpts, ja atšķirības attieksmē pret dažādu kategoriju ierēdņiem ir pamatotas ar objektīviem un saprātīgiem kritērijiem un šīs atšķirības ir samērīgas ar to mērķi.
Ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, paredzētā korekcijas koeficientu atcelšana tiesībām uz pensiju, kuras iegūtas sākot ar 2004. gada 1. maiju, radītā atšķirīgā attieksme pret tiem ierēdņiem, kuri pensionējušies pēc Civildienesta noteikumu reformas, un tiem, kuri pensionējušies dažus mēnešus pirms tās stāšanās spēkā, jo tikai pēdējiem minētajiem korekcijas koeficients tiek piemērots visai pensijai, ir saderīga ar vienlīdzīgas attieksmes principu. Šī atšķirība ir pamatota ar objektīvu un saprātīgu kritēriju, proti, ierēdņu pensionēšanos pirms vai pēc Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā. Turklāt attiecībā uz minētās Civildienesta noteikumu reformas mērķiem ar šo atšķirību ir ievērota samērīguma prasība, jo, neraugoties uz faktu, ka pirmie minētie ierēdņi pensionējās pēc Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā, visas viņu pēc šī datuma iegūtās tiesības uz pensiju ietekmē korekcijas koeficienti un turklāt tie ir tie paši korekcijas koeficienti, kas piemērojami ierēdņiem, kuri pensionējās pirms šī datuma. Šos atzinumus arī apstiprina fakts, ka likumdevējs nav pieņēmis normas, kas negatīvi ietekmē tikai sākot ar 2004. gada 1. maiju iegūtās tiesības uz pensiju, bet arī noteikumus, kas negatīvi ietekmē pirms šī datuma iegūtās tiesības uz pensiju, pārejas periodā, kuš noslēdzas 2008. gada 30. aprīlī, pakāpeniski aizstājot galvaspilsētu korekcijas koeficientus ar valstu korekcijas koeficientiem, kuri pensionētajām personām ir mazāk labvēlīgi.
Vēl jo vairāk – atšķirīgo attieksmi nekādi nevar uzskatīt par patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diskrimināciju, ņemot vērā Civildienesta noteikumu reformas mērķus. Tikai šādas diskriminācijas gadījumā var izvirzīt apsvērumus par vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu neievērošanu, tos vēršot pret pasākumiem, kas veikti jomā, kurā likumdevējam ir rīcības brīvība, kā tas ir pensiju sistēmas grozīšanas gadījumā.
(skat. 64., 74. un 75. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2004. gada 16. marts, T‑11/03 Afari/ECB, Krājums‑CDL, I‑A‑65. un II‑267. lpp., 65. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, II‑0000. lpp., 91. punkts.
2. Jomā, kurā likumdevējam ir diskrecionārā vara, kā tas ir pensiju sistēmas grozīšanas gadījumā, tiesa, pārbaudot vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu ievērošanu, vienīgi veic pārbaudi, vai attiecīgā iestāde nav veikusi patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu nošķiršanu.
Likumdevējs nav pārsniedzis šīs robežas, atceļot korekcijas koeficientus tiesībām uz pensiju, kas iegūtas sākot ar 2004. gada 1. maiju, paredzot to Regulā Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību. Nav tāda augstākā Kopienu tiesību principa kā “vienlīdzīga attieksme pirktspējas jomā” pret Kopienu pensionētajām personām, bet ir vispārīgais vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips, kuri likumdevējam ir jāīsteno ar līdzekļiem, kurus tas uzskata par vispiemērotākajiem. Ņemot vērā likumdevēja diskrecionāro varu pensiju sistēmas grozīšanas gadījumā, Padomei noteikti bija tiesības pieņemt sistēmu, kas paredz vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu īstenošanu, atceļot korekcijas koeficientus un nodrošinot, ka, veicot vienādas iemaksas, ierēdņi saņem vienādu pamata pensiju, kā tas turklāt vispārīgā veidā ir arī citu starptautisko organizāciju pensiju sistēmās. Šajā sakarā būtu pamatoti uzskatīt, ka Eiropas integrācija rada arvien lielāku nepieciešamību pēc korekcijas koeficientiem un ka pensionētas personas arvien biežāk izvēlas savu dzīvesvietu noteikt savā bijušajā dienesta vietas valstī, vai arī valstī, kura nav viņu izcelsmes valsts; Padome turklāt varētu ņemt vērā vēlamību izvairīties gan no krāpšanas, gan arī no sarežģītām un dārgām pārbaudes procedūrām attiecībā uz pensionēto personu faktisko dzīvesvietu.
Turklāt likumdevējs var grozīt Civildienesta noteikumus, pieņemot attiecīgajiem ierēdņiem mazāk labvēlīgus noteikumus par iepriekš spēkā esošajiem un šīs iespējas izmantošanai šķērslis nav atsaukšanās uz kaut kādu vienlīdzīgas attieksmes principu “pirktspējas jomā”. Katrā ziņā, ja ierēdņiem pastāv jau iegūtas tiesības, likumdevējam ir pienākums paredzēt pietiekami ilgu pārejas periodu, lai pensiju sistēmas ietvaros izvairītos no negaidītām tiesību uz pensiju izmaksas kārtības izmaiņām. Šajā sakarā, ja tiek uzskatīts, ka šī aizsardzība attiecas uz ierēdņiem, kuri pensionējušies pēc Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā, tā būs labvēlīga tikai attiecībā uz tiesībām, kuras tie ieguva pēc šīs reformas stāšanās spēkā.
(skat. 65., 78. un 80.–82. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1998. gada 30. septembris, T‑13/97 Losch/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑543. un II‑1633. lpp., 113., 121. un 122. punkts; 1998. gada 30. septembris, T‑164/97 Busacca u.c./Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑565. un II‑1699. lpp., 49., 58. un 59. punkts; 1999. gada 6. jūlijs, T‑112/96 un T‑115/96 Séché/Komisija, Recueil FP, I‑A‑115. un II‑623. lpp., 127. un 132. punkts; 2003. gada 8. janvāris, T‑94/01, T‑152/01 un T‑286/01 Hirsch u.c./ECB, Recueil FP, I‑A‑1. un II‑27. lpp., 51. punkts; 2003. gada 26. februāris, T‑184/00 Drouvis/Komisija, Recueil FP, I‑A‑51. un II‑297. lpp., 57. punkts, kas apstiprināts ar Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumu lietā C‑187/03 P Drouvis/Komisija, Krājumā nav publicēts; 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 71., 72., 78., 79., 85., 87., 97., 100. un 105. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 23. janvāris, F‑43/05 Chassagne/Komisija, Krājums‑CDL, II‑0000. lpp., 62. punkts.
3. Ar Regulu Nr. 723/2004, ar ko groza Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, paredzētā korekcijas koeficientu atcelšana tiesībām uz pensiju, kuras iegūtas sākot ar 2004. gada 1. maiju, attiecībā uz pensionētajām personām, kuras dzīvo dalībvalstīs ar augstāku dzīves dārdzību, nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principam salīdzinājumā ar pensionētajām personām, kuras dzīvo dalībvalstīs ar zemāku dzīves dārdzību. Šāds secinājums ir attiecināms arī uz salīdzinājumu starp pensionētajām personām, kuru dzīvesvieta nav Beļģijā, un tām, kurām tā tur ir.
Pirmkārt, ja minētās korekcijas koeficientu atcelšanas sekas rada atšķirības saistībā ar pirktspēju starp pensionētajām personām atkarībā no tā, vai viņas dzīvo valstīs ar augstu vai zemu dzīves dārdzību, šādas atšķirības ir pamatotas ar objektīvu un saprātīgu kritēriju, proti, vienādo apmēru iemaksām, ko šīs personas ir veikušas savas karjeras laikā, un, otrkārt, vismaz pirmo jaunās pensiju sistēmas piemērošanas gadu laikā šīs atšķirības ir samērīgas ar Civildienesta noteikumu reformas mērķiem. Šo gadu laikā ierēdņi, kuri ir pensionējušies pēc Civildienesta noteikumu reformas stāšanās spēkā, faktiski būs ieguvuši savu tiesību uz pensiju lielāko daļu un tādējādi viņu pensijām tiks piemēroti koeficienti, kuri ir ļoti tuvi tiem, kādi būtu piemēroti, ja Civildienesta noteikumu reformas ietvaros korekcijas koeficienti būtu tikuši saglabāti. Tikai tad, ja – pretēji Padomes prognozēm – dzīves dārdzības atšķirības dalībvalstu starpā nākotnē saglabāsies, atšķirīgā attieksme pret pensionētajām personām, kuras dzīvo vietās ar augstu dzīves dārdzību un personām, kuras dzīvo vietās, kur tā ir zemāka, ņemot vērā faktu, ka būtiskai tiesību uz pensiju daļai korekcijas koeficienti nav piemērojami, un ar nosacījumu, ka Padome neveic korekcijas pasākumus, varētu izrādīties nesamērīga ar Civildienesta noteikumu reformas mērķiem.
Tāpat, pamatojoties uz šiem pašiem apsvērumiem un ņemot vērā likumdevēja diskrecionāro varu pensiju sistēmas grozīšanas jomā, korekcijas koeficientu atcelšanas sekas nevar radīt patvaļīgu vai acīmredzami neatbilstošu diskrimināciju attiecībā uz Civildienesta noteikumu reformas mērķiem.
(skat. 84.–87. punktu)
4. Kopienu ierēdnis, kas ir migrējošs darba ņēmējs, kā Kopienu pilsonis, kas strādā dalībvalstī, kura nav viņa izcelsmes valsts, nezaudē darba ņēmēja statusu EKL 39. panta 1. punkta izpratnē tādēļ, ka viņš ir nodarbināts starptautiskā organizācijā, lai arī viņa ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumi nodarbinātības valstī ir īpaši noteikti starptautiskā nolīgumā. Turpretim Kopienu pensionētie ierēdņi nevar atsaukties uz brīvas pārvietošanās un brīvības veikt uzņēmējdarbību principiem, ar kuriem būtībā ir domāta saimnieciska darbība, bet gan tikai uz EKL 18. pantu, ar kuru ikvienam Kopienu pilsonim tiek garantētas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs.
(skat. 96.–98. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1989. gada 15. marts, 389/87 un 390/87 Echternach un Moritz, Recueil, 723. lpp., 11. punkts; 2004. gada 16. decembris, C‑293/03 My, Krājums, I‑12013. lpp., 37. punkts; 2006. gada 16. februāris, C‑185/04 Öberg, Krājums, I‑1453. lpp., 12. punkts.
5. Ar 18. pantu ikvienam Kopienu pilsonim tiek garantētas tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs – šis tiesības tieši izriet no EKL 17. pantā paredzētā Eiropas Savienības pilsoņa statusa, kas ir dalībvalstu pilsoņu pamata statuss. Neskarot Līgumā un atvasinātajās tiesībās paredzētos ierobežojumus un nosacījumus, EKL 18. pants viens pats var radīt Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības, kuru aizstāvību tie var pieprasīt tiesā. Tādēļ no šīs normas, ja šajā sakarā nav speciālo tiesību noteikumu, pensionētiem Kopienu ierēdņiem var izrietēt tiesības apmesties uz dzīvi dalībvalstī pēc savas izvēles.
Ne tikai pasākumi, kas paredz tiešus aizliegumus un ierobežojumus, bet arī tādi pasākumi, kas attur personas apmesties uz dzīvi citā dalībvalstī, negatīvi ietekmē brīvas pārvietošanās tiesības. Tomēr no EKL 18. panta neizriet Kopienu likumdevēja pozitīvs pienākums piešķirt pensionētiem Kopienu ierēdņiem finansiālu atbalstu korekcijas koeficientu veidā, lai kompensētu augstākas dzīves izmaksas dalībvalstī, kurā pensionētā persona vēlas apmesties uz dzīvi; ja nerodas jautājums par nevienlīdzīgu attieksmi salīdzinājumā ar pārējiem Kopienu pensionētajiem ierēdņiem, kuri izvēlējušies apmesties uz dzīvi tajā pašā dalībvalstī, tad trūkumi, kas saistīti ar apmešanos šajā valstī, kuri izriet no vispārīgām un objektīvām situācijām, kas ietekmē visas pensionētās personas, pat visas personas, kas dzīvo tajā pašā valstī, ir attiecīgās personas dzīvesvietas brīvas izvēles sekas, kad tikušas ņemtas vērā visas šādas izvēles priekšrocības un neērtības, un tos nekādi nevar uzskatīt par netiešiem šķēršļiem pārvietošanās brīvībai.
(skat. 98.–100. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1996. gada 1. februāris, C‑177/94 Perfili, Recueil, I‑161. lpp., 17.–19. punkts; 2002. gada 17. septembris, C‑413/99 Baumbast un R, Recueil, I‑7091. lpp., 82., 84. un 86. punkts; 2003. gada 2. oktobris, C‑148/02 Garcia Avello, Recueil, I‑11613. lpp., 21.–24. punkts; 2005. gada 12. jūlijs, C‑403/03 Schempp, Krājums, I‑6421. lpp., 45.–47. punkts; 2006. gada 16. februāris, C‑137/04 Rockler, Krājums, I‑1441. lpp., 17.–19. punkts; 2006. gada 26. oktobris, C‑192/05 Tas‑Hagen un Tas, Krājums, I‑10451. lpp.; 2006. gada 9. novembris, C‑520/04 Turpeinen, Krājums, I‑10685. lpp., 13. punkts; 2007. gada 11. janvāris, C‑208/05 ITC, Krājums, I‑181. lpp., 31. un 33. punkts; 2007. gada 30. janvāris, C‑150/04 Komisija/Dānija, Krājums, I‑1163. lpp., 41.–45. punkts.