Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. oktobrī iesniedza Landgericht Saarbrücken (Vācija) – Koch Media GmbH/HC

(Lieta C-785/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Saarbrücken

Pamatlietas puses

Prasītāja: Koch Media GmbH

Atbildētāja: HC

Prejudiciālie jautājumi

a)    Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 1 (turpmāk tekstā – “Direktīva 2004/48”) 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka vajadzīgie advokāta izdevumi šajā tiesību normā ir jāsaprot kā “tiesu izdevumi” vai “citas izmaksas”, kas intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam Direktīvas 2004/48 2. panta izpratnē rodas par to, ka tas ārpustiesas kārtībā ar brīdinājumu vēršas pret šo tiesību pārkāpēju ar prasījumu par atturēšanos no pārkāpuma izdarīšanas?

b)    Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) daļu ir noliedzoša, vai Direktīvas 2004/48 13. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā pirmā jautājuma a) daļā minētie advokāta izdevumi ir jāsaprot kā kompensācija?

a)    Vai Savienības tiesības, it īpaši ņemot vērā

–    Direktīvas 2004/48 3., 13. un 14. pantu,

–    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2 8. pantu un

–    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/24/EK (2009. gada 23. aprīlis) par datorprogrammu tiesisko aizsardzību 3 7. pantu,

ir jāinterpretē tādējādi, ka intelektuālā īpašuma tiesību īpašniekam Direktīvas 2004/48 2. panta izpratnē principā ir tiesības uz visu pirmā jautājuma a) daļā minēto advokāta izdevumu atlīdzināšanu, katrā ziņā samērīgu un būtisku to daļu, pat ja

–    tiesību pārkāpumu ir izdarījusi fiziska persona ārpus savas profesionālās vai komerciālās darbības un

–    valsts tiesiskajā regulējumā šādā situācijā ir paredzēts, ka šādi advokāta izdevumi parasti ir atlīdzināmi tikai atbilstoši samazinātai strīda summai?

b)    Ja atbilde uz otrā jautājuma a) daļu ir apstiprinoša, vai otrā jautājuma a) daļā minētās Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka izņēmums no otrā jautājuma a) daļā minētā principa, saskaņā ar kuru tiesību īpašniekam ir jāatlīdzina visi pirmā jautājuma a) daļā minētie advokāta izdevumi vai katrā ziņā samērīga un būtiska to daļa, ņemot vērā citus faktorus (piemēram, darba aktualitāte, publikācijas ilgums un tas, ka fiziska persona pārkāpumu ir izdarījusi ārpus savas komerciālās vai profesionālās darbības), ir piemērojama, pat ja intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums Direktīvas 2004/48 2. panta izpratnē izpaužas datņu koplietošanā, proti, tādējādi, ka darbs tiek padarīts pieejams sabiedrībai, piedāvājot bezmaksas lejupielādi visiem dalībniekiem brīvi pieejamā apmaiņas biržā bez digitālo tiesību pārvaldības (Digital Rights Management)?

____________

1 OV 2004, L 157, 45. lpp.

2 OV 2001, L 167, 10. lpp.

3 OV 2009, L 111, 16. lpp.