CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)
2007. gada 17. oktobrī
Lieta F‑63/06
Luigi Mascheroni
pret
Eiropas Kopienu Komisiju
Civildienests – Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Civildienesta noteikumu 24. pants – Psiholoģiska vardarbība no priekšnieka puses – Komisijas Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja (IDOC) veiktā izmeklēšana – Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar ko Mascheroni lūdz cita starpā atcelt iecēlējinstitūcijas 2005. gada 14. jūlija lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa 2004. gada 26. marta lūgums sniegt palīdzību, kas pamatots ar viņa priekšnieka V. H. apvainojošo un godu aizskarošo uzvedību
Nolēmums Prasību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepamatotu un daļēji acīmredzami nepieņemamu. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Priekšmets – Rīkojums administrācijai – Nepieņemamība
(Civildienesta noteikumu 91. pants)
2. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 24. pants)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. pants; Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
1. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 91. pantu celtas prasības ietvaros Civildienesta tiesa nevar izdot rīkojumus Kopienu iestādēm vai sniegt paziņojumus par principiem.
(skat. 23. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1994. gada 9. jūnijs, T‑94/92 X/Komisija, Recueil FP, I‑A‑149. un II‑481. lpp., 33. punkts; 1997. gada 2. jūlijs, T‑28/96 Chew/Komisija, Recueil FP, I‑A‑165. un II‑497. lpp., 17. punkts; 2000. gada 11. jūlijs, T‑134/99 Skrzypek/Komisija, Recueil FP, I‑A‑139. un II‑633. lpp., 16. punkts; 2004. gada 2. marts, T‑14/03 Di Marzio/Komisija, Recueil FP, I‑A‑43. un II‑167. lpp., 63. punkts.
2. Saskaņā ar pienākumu sniegt palīdzību, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 24. panta pirmajā daļā, tad, ja notiek ar dienesta kārtību un vienmērīgu dienesta gaitu nesaderīgs starpgadījums, administrācijai ir jāiejaucas tik aktīvi, cik nepieciešams, un jāreaģē ātri un uzmanīgi atbilstoši konkrētā gadījuma apstākļiem, lai noskaidrotu faktus un attiecīgi, pilnībā pārzinot lietu, izdarītu atbilstošus secinājumus. Šajā sakarā pietiek ar to, ka ierēdnis, kas lūdz savu iestādi aizsargāt viņu, sniedz sākotnējus pierādījumus par to darbību patiesumu, kuras saskaņā ar ierēdņa apgalvojumiem tika vērstas pret viņu. Pastāvot šiem apstākļiem, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, it īpaši izmeklēšana, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktus.
Šajā sakarā Izmeklēšanas un disciplinārlietu biroja – dienesta, kas Komisijā ir atbildīgs par administratīvo izmeklēšanu, lai noskaidrotu faktus, uz kuru pamata iecēlējinstitūcija, pilnībā pārzinot lietu, varētu pieņemt lēmumu par lūgumu sniegt palīdzību, – galīgais atzinums nav uzskatāms par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz lūgumu sniegt palīdzību, bet tas ir tikai atbilde uz šim dienestam adresēto minētās institūcijas lūgumu izmeklēt faktus.
(skat. 36., 40. un 41. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 15. un 16. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 21. aprīlis, T‑5/92 Tallarico/Parlaments, Recueil, II‑477. lpp., 31. punkts; 2000. gada 5. decembris, T‑136/98 Campogrande/Komisija, Recueil FP, I‑A‑267. un II‑1225. lpp., 42. punkts.
3. Atbilstoši Tiesas Statūtu 21. panta pirmajai daļai, kas piemērojama tiesvedībai Civildienesta tiesā saskaņā ar minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktu un Pirmās instances tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, prasības pieteikumā cita starpā ir jānorāda strīda priekšmets un jāietver kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem. Šiem elementiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai atbildētājs varētu sagatavoties aizstāvībai un lai Civildienesta tiesa varētu izlemt lietu, attiecīgā gadījumā bez papildu informācijas. Lai garantētu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību, prasības pieņemamības priekšnoteikums ir tas, ka norādītie būtiskie faktiskie un juridiskie apstākļi, ar kuriem tā ir pamatota, vismaz kopsavilkuma veidā, taču saskanīgi un saprotami izriet no paša prasības pieteikuma teksta.
Tātad prasītājs nedrīkst tikai abstraktā veidā norādīt uz saviem pamatiem, proti, vienīgi apgalvojot, ka ar apstrīdēto aktu ir pārkāpta kāda konkrēta Civildienesta noteikumu norma, papildus nepamatojot šo apgalvojumu ar paskaidrojumiem par pamata, uz kuru ir balstīta prasība, saturu.
Šajā sakarā, lai arī prasības pieteikuma pamata daļu konkrētos punktos var pamatot un papildināt ar atsauci uz izrakstiem no prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem, vispārīga atsauce uz citiem, kaut arī prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem, nevar labot prasības pieteikumā ietveramo juridiskās argumentācijas pamatelementu neesamību. Civildienesta tiesai šajos pielikumos nav jāmeklē un jākonstatē prasības pamati un argumenti, ko tā varētu uzskatīt par prasības pamatojumu.
(skat. 52., 53., 56. un 57. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 18. novembris, T‑16/91 Rendo u.c./Komisija, Recueil, II‑2417. lpp., 130. punkts; 1993. gada 16. marts, T‑33/89 un T‑74/89 Blackman/Parlaments, Recueil, II‑249. lpp., 64. un 65. punkts; 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 1994. gada 17. marts, T‑43/91 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑91. un II‑297. lpp., 22. punkts; 1999. gada 21. maijs, T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 49. punkts; 1999. gada 15. jūnijs, T‑277/97 Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, II‑1825. lpp., 29. punkts; 2005. gada 8. decembris, T‑91/04 Just/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑395. un II‑1801. lpp., 35. punkts; 2005. gada 8. decembris, T‑92/04 Moren Abat/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑399. un II‑1817. lpp., 31. punkts; 2006. gada 5. decembris, T‑424/04 Angelidis/Parlaments, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑323. un II‑A‑2‑1649. lpp., 39.–42. punkts.