Language of document :

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 14. decembrī iesniedza Commissione tributaria provinciale di Parma (Itālija) – Stanleyparma Sas, Stanleybet Malta Ltd/Agenzia delle Dogane e dei Monopoli UM Emilia Romagna – SOT Parma

(Lieta C-788/18)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Commissione tributaria provinciale di Parma

Pamatlietas puses

Prasītājas: Stanleyparma Sas, Stanleybet Malta Ltd

Atbildētāja: Agenzia delle Dogane e dei Monopoli UM Emilia Romagna – SOT Parma

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56., 57. un 52. pants, Tiesas judikatūra par azartspēļu un derību pakalpojumiem, kas izriet konkrēti no spriedumiem Gambelli (lieta C-243/01), Placanica (lieta C-338/04), Costa un Cifone (apvienotās lietas C-72/10 un C-77/10) un Laezza (lieta C-375/14), un par diskrimināciju nodokļu jomā, kas izriet konkrēti no spriedumiem Lindman (lieta C-42/02), Komisija/Spānija (lieta C-153/08) un Blanco un Fabretti (apvienotās lietas C-344/13 un C-367/13), kā arī Savienības tiesību principi par vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju - ņemot vērā arī Corte Costituzionale (Konstitucionālā tiesa) 2018. gada 23. janvāra spriedumu - ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā šajā lietā aplūkotie Itālijas tiesību akti, kuros ir paredzēts vienoto nodokli par derībām un prognožu konkursiem, kas ir noteikts 1998. gada 23. decembra Leģislatīvā dekrēta Nr. 504 1.-3. pantā, kuros grozījumi ir izdarīti ar Legge di Stabilità 2011 (2011. gada Stabilitātes likums) 1. panta 66. punkta b) apakšpunktu, piemērot Itālijā reģistrētajiem starpniekiem, kas azartspēļu datus pārsūta citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu derību rīkotāju, it īpaši tādu, kuriem piemīt sabiedrības Stanleybet Malta Ltd. pazīmes, vārdā, un, iespējams, pašiem derību rīkotājiem solidāri ar viņu Itālijā reģistrētajiem starpniekiem?

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56., 57. un 52. pants, Tiesas judikatūra par azartspēļu un derību pakalpojumiem, kas izriet konkrēti no spriedumiem Gambelli (lieta C-243/01), Placanica (lieta C-338/04), Costa un Cifone (apvienotās lietas C-72/10 un C-77/10) un Laezza (lieta C-375/14), un par diskrimināciju nodokļu jomā, kas izriet konkrēti no spriedumiem Lindman (lieta C-42/02), Komisija/Spānija (lieta C-153/08), un Blanco un Fabretti (apvienotās lietas C-344/13 un C-367/13), kā arī Savienības tiesību principi par vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju - ņemot vērā arī Corte Costituzionale 2018. gada 23. janvāra spriedumu - ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā šajā lietā aplūkotie Itālijas tiesību akti, kuros ir paredzēts vienoto nodokli par derībām un prognožu konkursiem, kas ir noteikts 1998. gada 23. decembra Leģislatīvā dekrēta Nr. 504 1.-3. pantā, kuros grozījumi ir izdarīti ar Legge di Stabilità 2011 1. panta 66. punkta b) apakšpunktu, piemērot tikai Itālijā reģistrētajiem starpniekiem, kas azartspēļu datus pārsūta citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu derību rīkotāju, it īpaši tādu, kuriem piemīt sabiedrības Stanleybet Malta Ltd. pazīmes, vārdā, taču ne šo pašu darbību veicošajiem Itālijā reģistrētajiem starpniekiem, kas azartspēļu datus pārsūta Itālijā reģistrēto un tajā valsts koncesiju saņēmušo derību rīkotāju vārdā?

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 52., 56. un nākamie panti, Tiesas judikatūra par azartspēļu un derību pakalpojumiem un tiesību principi par vienlīdzīgu attieksmi un nediskrimināciju - ņemot vērā arī Corte Costituzionale 2018. gada 23. janvāra spriedumu - nepieļauj tādus valsts tiesību aktus kā Itālijas tiesību akti, proti, Likuma 190/2014 1. panta 644. punkta g) apakšpunkts, kas liek Itālijā reģistrētajiem starpniekiem, kuri azartspēļu datus pārsūta citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrētu derību rīkotāju, it īpaši tādu, kuriem piemīt sabiedrības Stanleybet Malta Ltd. pazīmes, vārdā, un, iespējams, pašiem derību rīkotājiem solidāri ar viņu Itālijā reģistrētajiem starpniekiem maksāt Leģislatīvajā dekrētā Nr. 504/1998 minēto vienoto nodokli par derībām, par pamatu ņemot vienotas likmes nodokļa bāzi, kuru aprēķina trīskāršojot vidējo summu, kādā likmes ir pieņemtas provincē, kurā atrodas uzņēmums vai derību likmju pieņemšanas vieta un kuru secina no valsts totalizatorā reģistrētajiem datiem par taksācijas periodu pirms atsauces perioda?

____________