Language of document : ECLI:EU:C:2017:781

ĢENERĀLADVOKĀTA MIHALA BOBEKA [ MICHAL BOBEK]

SECINĀJUMI,

sniegti 2017. gada 19. oktobrī(1)

Lieta C‑470/16

North East Pylon Pressure Campaign Limited

Maura Sheehy

pret

An Bord Pleanála

Minister for Communications, Climate Action and Environment, Ireland

Attorney General, Ireland,

un

piedaloties

EirGrid Plc

(High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīvas 2011/92/ES 11. panta 2. un 4. punkts – Lēmumi, darbības vai bezdarbība – “Ne pārmērīgi dārgas” tiesvedības izmaksas – Prasības noraidīšana, pamatojoties uz to, ka tā ir priekšlaicīga – Tiesvedības Savienības tiesību elementi un ar Savienības tiesībām nesaistīti elementi – Orhūsas konvencijas 9. panta 3. punkta tiešā piemērojamība






I.      Ievads

1.        EirGridPlc(turpmāk tekstā – “ EirGrid”)irĪrijas valstijpiederošaelektroenerģijaspārvadesoperatore.TāplānoattīstītelektroenerģijasstarpsavienojumaizbūvistarpZiemeļīrijuunĪrijasRepubliku.North East Pylon Pressure Campaign Ltd (turpmāk tekstā – “ NEPPC”)unMaura Sheehy(turpmāk tekstā kopā – “prasītāji”)uzskata,kaattīstībaspiekrišanas piešķiršanas procedūrāirtrūkumi.Tieiesniedzapieteikumuparatļaujuierosināt tiesas pārbaudes tiesvedību,kura ir pirmaisposmsdivuposmu tiesas pārbaudes procesā.PēcvairākudienuuzklausīšanasĪrijasHigh Court [Augstā tiesa] lēma,kaprasība ir celta priekšlaicīgi,unneatļāvaierosināt tiesas pārbaudestiesvedību.

2.        Pieteikumā par tiesāšanās izdevumiem,kasiesniegtssaskaņāaršonolēmumu,lietas dalībnieki, kuriem spriedums ir labvēlīgs ( AnBordPleanála [Teritorijas plānošanas valsts padome],Minister for Communications, Climate Action and Environment [sakaru, klimata pasākumu un vides ministrs]unAttorney General [ģenerālprokurors])apgalvoja,katiem par labu būtujāpiedzen to tiesāšanās izdevumi. Prasītāji, kuriem spriedums ir nelabvēlīgs, apgalvojatopašu.Prasītājiapgalvoja,kairpiemērojams Direktīvas 2011/92/EU (2)(turpmāk tekstā – “direktīva”)11. panta 4. punktanoteikums,saskaņāarkuru noteiktas tiesas pārbaudes tiesvedības ierosināšanas izdevumiemnebūtu jābūtpārmērīgidārgiem.

3.        ĪrijasHigh Courtiršaubas,vai“nepārmērīgidārgu” tiesāšanās izdevumunoteikumsattiecasuz tāda veida tās izskatāmo tiesvedības atļauju,kuraspiešķiršanunosakakatrāatsevišķāgadījumā.Tālūdzprecizētdirektīvas 11. pantainterpretāciju,kur atrodams minētaisnoteikums.Tāarīlūdzprecizēt Orhūsaskonvencijas (3)(turpmāk tekstā – “Konvencija”) 9. panta 3. punkta piemērojamību.

II.    Atbilstošās tiesību normas

A.      Starptautiskās tiesības

1.      Orhūsas konvencija

4.        Saskaņā ar Konvencijas 9. pantu:

“[..]

2.      Katra Puse saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem nodrošina to, ka ieinteresētās sabiedrības pārstāvjiem

[..]

ir iespēja pārskatīšanas [pārbaudes] nolūkā griezties tiesā un/vai kādā citā neatkarīgā un objektīvā institūcijā, kas noteikta likumā, lai – pamatojoties uz materiāliem vai procesuāliem aspektiem – apstrīdētu jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības likumību, uz ko attiecas 6. panta noteikumi, ja šāda apstrīdēšana paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos, kā arī neskarot šā panta 3. punktu un citus attiecīgus šīs konvencijas noteikumus. [..]

Šā panta 2. punkta noteikumi neizslēdz iespēju pārskatīšanas nolūkā iepriekš griezties administratīvā iestādē, kā arī neiespaido prasību, ka pirms vēršanās tiesā ir jāizmanto visas administratīvas pārskatīšanas procedūras, ja šāda prasība paredzēta attiecīgās valsts tiesību aktos.

3.      Turklāt, neskarot 1. un 2. punktā minētās pārskatīšanas procedūras, katra Puse nodrošina to, ka sabiedrības pārstāvjiem, kas atbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu, ir pieejamas administratīvas vai tiesas procedūras, lai apstrīdētu fizisku personu vai valsts iestāžu darbību vai bezdarbību, kas pārkāpj attiecīgās valsts tiesību aktus vides jomā.

4      Turklāt, neskarot 1. punktu, šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām procedūrām ir jānodrošina pamatoti un efektīvi tiesiskie līdzekļi, tostarp, vajadzības gadījumā, pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi, un tām ir jābūt taisnīgām, objektīvām un ātrām, kā arī tās nav saistītas ar pārmērīgām izmaksām. [..]”

B.      Savienības tiesības

1.      LēmumsparOrhūsaskonvencijasnoslēgšanu

5.        Ar Lēmuma 2005/370/EK1. pantuEiropasKopienaapstiprinājaOrhūsaskonvenciju (4).

2.      Direktīva 2011/92 par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu

6.        Direktīvas 2011/92 11. pantā tiek regulēta iespēja piekļūt pārbaudes procedūrām:

“1.      Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību sistēmu attiecīgās sabiedrības daļas locekļiem:

[..]

ir iespēja pārskatīšanas [pārbaudes] kārtībā ierosināt lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem, lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību.

2.      Dalībvalstis nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt.

[..]

4.      Šā panta noteikumi neliedz lietu nodot iepriekšējai izskatīšanai administratīvā iestādē, un – ja valsts tiesību aktos ir šāda prasība – tie neietekmē prasību pirms juridiskās pārskatīšanas procedūras piemērošanas izmantot visas iespējas administratīvajā pārskatīšanas procedūrā.

Visām šīm procedūrām jābūt godīgām, taisnīgām, laicīgām un ne pārmērīgi dārgām.”

3.      Regula (ES) Nr. 347/2013

7.        Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 347/2013 (turpmāk tekstā – “KIP regula”) (5) 1. pantu tajā ir noteiktas “pamatnostādnes [..] Eiropas energoinfrastruktūras prioritāro koridoru un jomu savlaicīgai attīstībai un sadarbspējai”.

8.        Ar 8. pantu “Atļauju piešķiršanas procesa organizācija” dalībvalstīm ir pieprasīts iecelt “vienu valsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kopīgu interešu projektu atļauju piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu”.

C.      Īrijas tiesības

1.      2000. gada “Planning and Development Act”

9.        Grozītā Planning and Development Act [Teritorijas plānošanas un attīstības likuma] (turpmāk tekstā – “TPAL”) (6) 50.B pantā ir norādīts:

“(1)      Šopantupiemērošādu veidutiesvedībai:

(a)      tiesas pārbaudes tiesvedībaiHigh Courtvailūgumamatļaut celt prasību tiesas pārbaudestiesvedībai par

(i)      jebkādulēmumuvaiiespējamolēmumu,kaspieņemtsvai iespējami pieņemts,

(ii)      jebkādudarbību,kasveiktavai iespējami veikta, vai

(iii)      jebkādubezdarbībusaskaņā arvalststiesībuaktu, ar kuruīsteno

[ inter alia]Direktīvas [85/337/EEK (7)]normu,uzkuruattiecas 10.a pants.[..]”

10.      50.B panta 3. punktā ir noteikts:

“Tiesavarpiespriest tiesāšanās izdevumus segt dalībniekam tiesvedībā, kurai ir piemērojams šispants,jatiesauzskatatoparnepieciešamu:

(a)      tāpēc, katiesauzskatalietas dalībnieka prasībuvaipretprasībupar nenozīmīgu vai ļaunprātīgu,

(b)      atkarībā no tā,kālietas dalībnieks ir izturējiestiesvedībā,vai

(c)      jalietas dalībnieks ir necienīgi izturējies pret tiesu.”

11.      TPAL 50.B panta 4. punktā ir norādīts:

“Ar 2. punktunetiek ietekmētastiesastiesības piespriest atlīdzināttiesāšanās izdevumus par labu lietas dalībniekam, ja izskatāmais jautājums ir saistīts ar sabiedrībai ārkārtīgi svarīgu tiesību jautājumu un ja šāda tiesāšanās izdevumu piespriešana ir taisnīguma interesēs, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus.”

2.      “Environment (Miscellaneous Provisions) Act 2011”

12.      Environment (Miscellaneous Provisions) Act 2011 [2011. gada Vides likuma (Dažādi noteikumi)] (turpmāk tekstā – “2011. gada Vides likums”) (8) 3. pantā ir paredzēts:

“(3)      Tiesavarpiespriest tiesāšanās izdevumus segt dalībniekam tiesvedībā, kurai ir piemērojams šispants,jatiesauzskatatoparnepieciešamu:

(a)      jatiesauzskatalietas dalībnieka prasībuvaipretprasībupar nenozīmīgu vai ļaunprātīgu,

(b)      atkarībā no tā,kālietas dalībnieks ir izturējiestiesvedībā,vai

(c)      jalietas dalībnieks ir necienīgi izturējies pret tiesu.

(4)      Ar 1. punktunetiek ietekmētastiesastiesības piespriest atlīdzināttiesāšanās izdevumus par labu lietas dalībniekam, ja izskatāmais jautājums ir saistīts ar sabiedrībai ārkārtīgi svarīgu tiesību jautājumu un ja šāda tiesāšanās izdevumu piespriešana ir taisnīguma interesēs, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus.”

13.      2011. gada Vides likuma 4. pantā ir paredzēts:

“(1)      3. pantsattiecasuzcivilprocesu,izņemotprocedūras,kasminētas 3. punktā,koierosinājusipersona,

a)      lai nodrošinātu tādu atbilstību vai tādas likumā noteiktas prasības, nosacījuma vai citu noteikumu izpildi, kas ir saistīti ar 4. punktā minēto licenci, atļauju, apstiprinājumu, nomu vai piekrišanu, vai

b)      neievērojot vai neizpildot šādu licenci, atļauju, apstiprinājumu, nomu vai piekrišanu,

ja šādas a) apakšpunktā minētās atbilstības nenodrošināšana vai šādas likumā noteiktas prasības, nosacījuma vai citu noteikumu neizpilde vai šāda b) apakšpunktā minētā neievērošana vai neizpilde ir nodarījusi, nodara vai varētu nodarīt [..] kaitējumu videi.

[..]”

14.      2011. gada Vides likuma 8. pantā ir pieprasīts tiesām “tiesiski ņemt vērā” Konvenciju.

III. Fakti, tiesvedība un prejudiciālie jautājumi

15.      2014. gadā EirGrid ierosināja projektu ar mērķi savienot Īrijas un Ziemeļīrijas elektrotīklus (turpmāk tekstā – “Starpsavienojuma projekts”). Saskaņā ar KIP regulu Starpsavienojuma projekts ir “kopīgu interešu projekts”.

16.      Īrijā saskaņā ar KIP regulas 8. pantu ieceltā iestāde ir An Bord Pleanála (turpmāk tekstā – “padome”). Šādā statusā šī padome ir atbildīga par Starpsavienojuma projekta atļaujas piešķiršanas procesa veicināšanu un koordinēšanu.

17.      Īrijas Teritorijas plānošanas valsts padomes statuss nosaka, ka tā ir arī iestāde, kas atbildīga par minētā projekta attīstības piekrišanas apstiprināšanu. Pēc EirGrid oficiāla pieteikuma attīstības piekrišanai un ietekmes uz vidi novērtējuma iesniegšanas padome 2016. gada 7. martā rīkoja mutisku uzklausīšanu.

A.      Pieteikums“atļaut” pārbaudi tiesā:divu posmu procedūras pirmaisposms

18.      NEPPC ir nevalstiskā organizācija vides aizsardzības veicināšanai. Tā pārstāv daudzas ieinteresētās personas un vietējos īpašniekus, starp kuriem irM. Sheehy.

19.      Neilgipirmsuzklausīšanas – 2016. gada 4. martā –NEPPCunM. Sheehy(turpmāktekstā – “Prasītāji”)lūdza atļautapstrīdētattīstībaspiekrišanasprocedūru, it īpašicenšotiesnovērstuzklausīšanu.Tastikaizdarītsarprasības pieteikumuparatļaujupārbaudei tiesā unpardarbības apturēšanu.Tika izteikti sešpadsmitprasījumi ar46 pamatiem,tostarp parattīstībaspiekrišanasprocesa daļu,īpašisaskaņāarTPAL iesniegtā apstiprinājumapieteikuma,spēkā neesamībuunpadomeskākompetentāsiestādes iecelšanas atzīšanu parnelikumīgu.

20.      Pieteikumspardarbības apturēšanu tikanoraidīts. Uzklausīšanapadomēnotika2016. gada 7. martā,atbilstošiplānotajam.Pieteikumuparpārbaudes atļaujuturpinājaizskatītiesniedzējtiesa.

21.      Tiesnesis, kurš izskatīja prasību,atļāvaprasītājiemkāatbildētājuspievienotMinister for Communications, Energy and Natural Resources [sakaru, enerģētikas un dabas resursu ministru] (tagad – sakaru, klimata pasākumu un vides ministrs) (kas tika iecēlis padomi parkompetentoiestādisaskaņāarKIPregulu;turpmāk tekstā – “ministrs”)unģenerālprokuroru. Tiem arī tika atļauts precizētungrozīt savu sūdzību parpadomeskākompetentāsiestādes iecelšanu.EirGridiestājāslietākā“persona, kas iestājusies lietā”.

22.      Iesniedzējtiesaapgalvo,kaatbilstoši atbildētāju argumentācijaiprasībaspieteikumsbijapriekšlaicīgs,tomērtika arī apgalvots,katasbija novēlots.

23.      Pēc tam, kad pieteikums atļaut celt prasību bija izskatīts četrasdienas,2016. gada12. maijā iesniedzējtiesaatteicās dot atļauju celt prasību pārbaudeitiesā,pamatojotiesuzto,kaprasības pieteikums bija priekšlaicīgs.

B.      Pieteikumi par tiesāšanās izdevumiem

24.      Vēldivasdienasnotika uzklausīšana,kurābija iesaistītasčetrasatsevišķasjuridiskodarbinieku grupas,saistībā ar tiesāšanās izdevumiem EUR 513 000 apmērā. Visi lietas dalībnieki, kuriem spriedums bija labvēlīgs, lūdz piedzīt savus tiesāšanās izdevumus no prasītājiem. Savukārt prasītāji lūdz piedzīt savus tiesāšanās izdevumus no citiem lietas dalībniekiem unargumentē,ka attiecībā uz tiesāšanās izdevumiem ir jāievēronoteikumsdirektīvas11. pantā, ka tiem jābūt“nepārmērīgidārgiem”(turpmāk tekstā – “NPDnoteikums”).

25.      Saistībāarpieteikumu par tiesāšanās izdevumiemĪrijasHigh Courtnolēmaapturēttiesvedībuunar2016. gada 29. jūlijaspriedumuuzdot Tiesaišādusseptiņus prejudiciālus jautājumus:

“i)      vai valsts tiesiskās iekārtas kontekstā tiesības uz [Direktīvas 2011/92] 11. panta 4. punktā paredzēto “ne pārmērīgi dārgo” procedūru ir piemērojamas procesam valsts tiesā, kurā tiek izskatīts jautājums par to, vai konkrētā prasība ir celta pareizajā procesa posmā, ja likumdevējs nav tieši un galīgi noteicis, kurā procesa posmā lēmums būtu jāapstrīd, kā arī ja šis jautājums ir jāizlemj, risinot strīdu tiesā, ņemot vērā katru konkrēto prasības pieteikumu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar common law noteikumiem;

ii)      vai nosacījums par to, ka, ievērojot [Direktīvas 2011/92] 11. panta 4. punktu, procedūrai ir jābūt “ne pārmērīgi dārgai”, ir piemērojams tādas tiesvedības visiem elementiem, kurā tiek apstrīdēta tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības likumība (valsts vai Savienības tiesību kontekstā), uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību, vai arī tas ir piemērojams tikai Savienības tiesību elementiem šādas prasības par apstrīdēšanu gadījumā (vai, jo īpaši tikai tiem tās elementiem, kas attiecas uz šīs direktīvas noteikumiem par sabiedrības līdzdalību);

iii)      vai [Direktīvas 2011/92] 11. panta 1. punktā minētā frāze “lēmumu, darbību vai bezdarbības” ietver administratīvus lēmumus, kuri ir pieņemti, izskatot attīstības piekrišanas pieprasījumu, neatkarīgi no tā, vai ar šādiem administratīvajiem lēmumiem neatgriezeniski un galīgi tiek noteiktas pušu juridiskās tiesības;

iv)      vai, lai nodrošinātu efektīvu tiesisko aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesības vides jomā, valsts tiesai ir jāinterpretē valsts tiesības tā, lai tās, cik vien tas iespējams, atbilstu [Konvencijas] 9. panta 3. punkta mērķiem, a) procedūrā, kurā tiek apstrīdēta tāda attīstības piekrišanas procesa likumība, kas ietver kopīgu interešu projektu, kāds ir paredzēts [Regulā Nr. 347/2013], un/vai b) procedūrā, kurā tiek apstrīdēta attīstības piekrišanas procesa likumība, ja attīstības projekts skar Eiropas teritoriju saskaņā ar Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību;

v)      vai, gadījumā, ja atbilde uz iepriekšējā jautājuma a) un/vai b) punktu ir apstiprinoša, nosacījums par to, ka prasītājiem ir “jāatbilst attiecīgās valsts tiesību aktos noteiktajiem kritērijiem, ja tādi būtu”, liedz uzskatīt, ka Konvencijai būtu tiešā iedarbība, apstākļos, kad prasītāji ir izpildījuši valsts tiesību aktos paredzētos kritērijus attiecībā uz pieteikuma iesniegšanu, un/vai viņiem acīmredzami ir tiesības iesniegt pieteikumu a) procedūrā, kurā tiek apstrīdēta tāda attīstības piekrišanas procesa likumība, kas ietver kopīgu interešu projektu, kāds ir paredzēts [Regulā Nr. 347/2013], un/vai b) procedūrā, kurā tiek apstrīdēta attīstības piekrišanas procesa likumība, ja attīstības projekts skar Eiropas teritoriju saskaņā ar [Direktīvu 92/43];

vi)      vai dalībvalsts var paredzēt tiesiskajā regulējumā izņēmumus noteikumam, ka tiesvedībām vides jomā nav jābūt pārmērīgi dārgām, ja šāds izņēmums nav paredzēts [Direktīvā 2011/92] vai [Konvencijā]; kā arī

vii)      jo īpaši, vai valsts tiesību aktos paredzētā prasība par cēloņsakarību starp apgalvoto prettiesisko darbību vai lēmumu un videi nodarīto kaitējumu kā nosacījumu valsts tiesiskā regulējuma piemērojamībai, lai īstenotu [Konvencijas] 9. panta 4. punktu, šādi nodrošinot, ka tiesvedības vides jomā nav pārmērīgi dārgas, ir saderīga ar Konvenciju.”

26.      Prasītāji,padome,ministrs,ģenerālprokurors,EirGridunKomisijaiesniedza procesuālos rakstusTiesaiunsniedzapaskaidrojumustiesassēdē,kasnotika2017. gada 29. jūnijā.

IV.    Vērtējums

27.      Šie secinājumi ir strukturēti šādi: sākšuardažiemvispārīgiemnovērojumiemattiecībāuzNPDnoteikumu(A.1. sadaļā),laiparādītu,kāunkāpēctastiešāmattiecasuzĪrijasHigh Court tiesvedībasveidu.Tad pēc kārtas izskatīšuiesniedzējtiesas uzdoto pirmo,otro,trešo,sesto unseptīto jautājumu attiecībāuzminētā noteikuma darbībusaskaņāarDirektīvu 2011/92 (A.2.–A.6. sadaļā). Tālāk, runājot par ceturto unpiekto jautājumu, noslēgšuarpiezīmēmparKonvencijas9. panta 3. punkta saistību ar analīzi(B sadaļā).

A.      NPDnoteikuma piemērojamībaundarbības joma – pirmais, otrais, trešais,sestaisunseptītais jautājums

1.      VispārīgiapsvērumiparNPDnoteikumu

28.      Iesniedzējtiesas pirmais,otrais,trešais,sestais unseptītais jautājumsattiecasuzNPDnoteikumadarbībasjomuuntāpiemērojamībasnosacījumiem.TāpēcsākumāizteikšudažasvispārīgaspiezīmesparNPDnoteikumu attiecībā uz: i) NPDnoteikuma raksturu;ii) tiesas plašas pieejamībasvidesjautājumos mērķi;iii) šī noteikumapiemērošanasparedzamību.

i)      NPD noteikuma raksturs

29.      Irnedaudzsavādi,kastrukturāli Direktīvā 2011/92 NPDnoteikums atrodams atsevišķārindiņā,bez numura,11. panta 4. punkta beigās.Sākotnēji no šīnovietojumanavskaidrs,vaiNPDnoteikums ir piemērojamsvisām11. pantāminētajāmprocedūrāmvaitikai administratīvajāmprocedūrām11. panta 4. punktā.

30.      TomērnoTiesas esošās judikatūras ir skaidrs,ka šis noteikumsir piemērojamsvisām11. pantā minētajāmprocedūrām,tostarppārbaudes veikšanai, ierosinot lietu tiesā vai citā neatkarīgā un objektīvā struktūrā, kas izveidota ar tiesību aktiem(kāminēts 11. panta 1. punktā) (9).Turklāttasirapstiprināts ar līdzvērtīguKonvencijas normu(9. panta 4. punkts),kasiratsevišķinumurētaunnepārprotamiattiecasuz“šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajām procedūrām”,proti,administratīvovaitiesas procesu.

31.      Šīs tiesību normasvēsturē ir papildusatbalstīta minētā interpretācija.Direktīvas 2011/92 11. pantssākotnējibija Direktīvas85/337 10.a pants (10).AtšķirībānoDirektīvas 2011/92 11. panta 10.a pantsnetikasadalītsnumurētospunktos. Tādējādi bija skaidrs, ka NPD noteikums attiecas uz visu pantu. Ar Direktīvu 2011/92 bijaparedzētstikaikodificētDirektīvu 85/337, tāpēc es uzskatu,ka,ieviešotpunktunumerāciju,nebijanodomamainītNPDnoteikuma darbībasjomu.

32.      Ņemotvērāiepriekšminēto,saskaņāarDirektīvas 2011/92 11. panta 1. punktuNPDnoteikuma darbībasjomatādējādiietverpārbaudesprocedūrastiesā,“lai apstrīdētu tādu lēmumu, darbību vai bezdarbības būtības vai procesuālo likumību, uz kuru attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību”,proti,“tiesvedību”šajāvidestiesībujomā.

33.      Turklātbūtujāatceras,kaNPDnoteikumsirvispārīgākatiesupieejamības principa Savienībasvidestiesībās precizējumsDirektīvā 2011/92,kāliecinaTiesasjudikatūra (11)unKonvencija(kāviensnotāstrimpīlāriem).

34.      Visbeidzot,NPDnoteikumā ir atspoguļotaarīplašākāSavienībastiesībuprasība,kavisasvalstsprocedūras,kasatbilstSavienībastiesībujomai,nedrīkst būt“pārmērīgidārgas”,ņemotvērā Eiropas Savienības Pamattiesībuhartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantu,kurāir nostiprinātastiesībasuzefektīvutiesasaizsardzību.Pārmērīgidārgstaisnīgumsnavtaisnīgums (12).

35.      NPDnoteikumā ir apstiprinātaHartā paredzētāaizsardzība,taču tas irplašāks:konkrēti,tajāirpieprasīts,lai tiekņemtasvērāarīsabiedrībasintereses,nodrošinotefektīvutiesaskontroliparlēmumiem,kasvarbūtiskiietekmētvidi,turpretimHartas47. pantsirvērstsuzindivīdatiesībām (13).Tādējādi šajā noteikumāparedzētapapilduaizsardzība.

36.      Uzskatu,kairsvarīgisākumā izklāstītšoNPDnoteikumaizcelsmesundarbībasplašākokontekstu.Patiešāmbūtujāatceras par NPDnoteikumarelatīvo,papilduraksturu,apspriežottādarbībasjomu (tās ierobežojumus),kura tad kļūst,iespējams,daudzmazāk“bināra” (14).

ii)    Plašas iespējas vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem

37.      Mērķisnodrošināt plašu tiesas pieejamību atspoguļo Eiropas Savienības likumdevēja vēlmi “saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti un šai nolūkā ļaut sabiedrībai aktīvi piedalīties” (15).

38.      “Plašatiesas pieejamība”nozīmētieši to, katiesas pieejamībai ir jābūt plašai,vispusīgaiunvisaptverošai. Pats 11. pantamērķisiritīpašinodrošinātvisplašāko iespējamo pārbaudespieejamību (16).Tasattiecasuzvisiemtāselementiem,piemēram,statusu,betarī tiesāšanās izdevumiem.Tiek norādīts, ka topiemēro,jadalībvalstsīstenosavurīcības brīvību,nosakotsīki izstrādātusprocesuālosnoteikumus.Patiesībātasirnosauktspar šīs rīcības brīvības ierobežojumu (17).

39.      Lielas tiesvedības izmaksas tiesvedībāpraksē varviegliradītšķēršļus tiesas pieejamībailietas dalībniekiem, kuriemnavlīdzekļu.Tās,iespējams,irarīviensnospēcīgākajiembremzējošiem faktoriem tiesvedības uzsākšanai pattiem,kuriemirlīdzekļi.Tādējādilieli tiesāšanās izdevumi irpretrunā plašas tiesaspieejamības mērķim.

iii) NPDnoteikuma piemērošanas paredzamība

40.      Paredzamība ir neatņemamasastāvdaļavērtējumā,vai tiesāšanās izdevumiirpārmērīgi dārgi.TasjauirapstiprinātsTiesasjudikatūrā,īpašisaistībāarNPDnoteikumusaskaņāardirektīvu (18).Paredzamības nozīmi Tiesa iratzinusi arīvispārsaistībāar tiesāšanās izdevumiem(ar vides aizsardzību nesaistītātiesvedībā) (19).

41.      Paredzamībairbūtiskaitīpašidivos šīslietasaspektos –paredzamība attiecībā uz “ko”un“kad”.

42.      Viensnojautājumiem,kasrodassaistībāarNPDnoteikumapiemērošanasjomu, ir par to, uz kāduapstrīdēšanu tas attiecas:vai tovarsadalīt,laiidentificētuīpašasdaļas, uz kurām“attiecas šīs direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību”,undaļas, uz kurām tie neattiecas? Es izvērtēšu šādas atdalīšanas pamatotību otrā jautājuma iztirzājumā(A.3. sadaļā). Šajā posmāpietiks arnorādi,ka, ja izvēle par labu vienaivaiotrainošīm daļāmnozīmēatšķirībustarppieticīgāmizmaksāmuniespējamobankrotu, tad pati neparedzamībašajāziņānepārprotamivarbūtiespaidīgs šķērslis apstrīdēšanai (20).Ar šofaktu tiek uzsvērtaarīnozīme,kādairNPDnoteikuma relatīvajamraksturam,kājauapspriestsiepriekš36. punktā.

43.      Šajālietārodas arījautājumiparparedzamībuattiecībāuzposmu,kurāvarierosināt apstrīdēšanu.

44.      Direktīvas11. panta 2. punktā pieprasīts,laidalībvalsts“nosaka, kurā stadijā minētos lēmumus, darbības vai bezdarbību var apstrīdēt”.

45.      Īrijānav neviena skaidri izteikta tiesībuaktunoteikuma minētāstiesībunormastransponēšanai.Drīzāklietas dalībniekiemjāievēroadministratīvotiesību vispārējie common law noteikumi.Tas, vaišīlēmuma,rīcībasvaibezdarbībasapstrīdēšanairpriekšlaicīgavainovēlota,tieklemtskatrāgadījumāatsevišķi.

46.      Vēlosuzsvērt,ka,vispārīgi runājot, navnekāduprincipiālu iebildumupretSavienības tiesībunoteiktopienākumutransponēšanujudikatūrāvalstslīmenī.Judikatūras elastīgumspats pēc savas būtībasnavproblemātisks (21).Tomērirarīskaidrs,kaneatkarīginoizvēlētajiem transponēšanaslīdzekļiemdalībvalstu kopējaismērķispalieknemainīgs –nodrošināt,kadirektīvapilnībātiekīstenotatādāveidā,kasnodrošinapietiekamuskaidrību,precizitātiunparedzamību (22).Ir jābūt saprotamaiunskaidraijudikatūrai,kasļaujskaidrisecinātnoteikumusunatbilsttiesiskās noteiktībasprasībām tādēļ,ka taiirneapstrīdams saistošs spēks (23). Galvenā ir paredzamība (24).

47.      Tomēr saistībā ar izskatāmolietuiesniedzējtiesanavnorādījusi uz nenoteiktībujudikatūrāsaistībāarjautājumuparto,kad(kurāposmā)irjāapstrīd.Tiesai iesniegtajos jautājumosiesniedzējtiesatiešinavizvirzījusijautājumuparto,vaiĪrijā ir pietiekami transponēts direktīvas11. panta 2. punkts.Tomēriesniedzējtiesas lēmumā irskaidrinorādīts,ka šie noteikuminavpilnībāskaidriuntieradaproblēmasprasītājiem tiesiskās noteiktības izpratnē.

48.      Tiesaiirsaistoša iesniedzējtiesas sniegtā valststiesībuaktuinterpretācija.Atzīstot,kaĪrijasnoteikumunenoteiktībaspakāpiirapstrīdējušilietas dalībniekišajā lietā,turpinu ariesniedzējtiesas sniegto valststiesībuaktu ietekmesnovērtējumukāsākumapunktu.Rezultātā tiesāšanās izdevumuparedzamībasjautājumsirļotibūtisks.

49.      Paturot prātāiepriekšminēto,tagadpievēršoskonkrētiemiesniedzējtiesasjautājumiem.

2.      Par pirmo jautājumu

50.      Analīzesnolūkāšojautājumuvarsadalītdivos problēmjautājumos.Pirmkārt,vaiNPDnoteikumupiemēropieteikumiemparatļaujuiesniegt sūdzībupārbaudeitiesā tādāpašāveidākāpašai sūdzībai, kura jāpārbaudatiesā?Otrkārt, vai apstiprinošaatbildeuzpirmojautājumu mainītos,japieteikums par atļauju celt prasību tiek noraidīts tāpēc,katas iesniegts priekšlaicīgi?

51.      Manuprāt,atbildeuzpirmojautājumuirvienkārša:jā,NPDnoteikums tāpat attiecasuz atļauju celt prasību.

52.      Ja pārbaude tiesātieksadalītadivosposmos, tad arīpirmaisposmsir“tiesvedība”unnoteiktivartiktdefinētskā“pārskatīšanatiesā”.Pieteikumāpar atļauju pārbaudeitiesā,patjatas var nenotiktplaši, ir jāizskata lietas būtība, lietas dalībnieku procesuālie raksti unpaskaidrojumi.Izskatāmajālietāšīizskatīšana notikauzklausīšanas laikā,kasilgačetrasdienas.Turklātsaprotu,kašeitirzināmaiespējapieteikumus atļaujai celt prasību uzskatītparpieteikumiem pārbaudei tiesā,tādējādi“apvienojot”pieteikuma pārbaudei tiesā divusposmusvienāuzklausīšanā.

53.      Turklāt,japrocedūrapārietu piepilnīgaspārbaudestiesā,tadšis noteikums,protams,attiektosarīuz atļaujas celt prasību posmu.ŠajāziņāTiesajauirapstiprinājusi,kajāņemvērā visi izdevumi “saistībā ar dalību tiesvedībā”,tasir,katie“ir jāizvērtē kopumā”(25).Tiesairarīskaidrinorādījusi,ka,lemjotparto,vai tiesāšanās izdevumiirpārmērīgidārgi,nevajadzētubūtnekādaiatšķirībaistarptiesvedībasposmiempirmajā,apelācijasvaikasācijasinstancē –“šāda atšķirība nav minēta Direktīvās 85/337 un 96/61, un ar šādu interpretāciju netiktu pilnībā ievērots Savienības likumdevēja izvirzītais mērķis sniegt plašu piekļuvi tiesām un veicināt vides uzlabošanu un aizsardzību” (26).

54.      Pārbaudestiesāsistēmas struktūras noteikšanašajājomā noteiktiirdalībvalstsziņā,taču,ja procesamtiekpievienota papilduunobligāta pārbaudetiesā,lainonāktu līdz lēmuma,darbībasvaibezdarbības pilnīgas pārsūdzēšanas posmamšajā izskatāmajā jomā,tad uz pirmo,kāarīvisiemturpmākajiemposmiemjāattiecinaNPDnoteikums.

55.      Izmantošu metaforu, ka manir jāizlemj,kāvariekļūtmanāmājā.Tai varētubūttikaivienas parādes durvis.Tai varētubūtarīsētasdurvis,moskītutīkls,lievenisvaivestibils.Tomēr, lai kāda arī būtuieejasstruktūra,tāvienmērbūsdaļanomanasmājasunnoteikumiparieejuattieksiesuzvisustruktūru.

56.      Tāmēsnonākampieotrā problēmjautājuma.Vaiiepriekšminētā atbildemainās, ja pieteikumsparatļauju celt prasību tiek noraidīts tāpēc,katas iesniegts priekšlaicīgi?

57.      Šajālietāatbildeuzminētojautājumu,manuprāt,irnepārprotaminoraidoša, un tānemainafaktu,ka ir piemērojams NPDnoteikums.

58.      Direktīvas11. panta 2. punktā ir prasītsdalībvalstīmnoteikt,kurāstadijāvarierosināt11. panta 1. punktāminētoapstrīdēšanu.Gadījumos,kaddalībvalstsirskaidriunprecīzi transponējusi11. pantā 2. punktu tā,kairnepārprotamiskaidrs,kaprasītājsirpriekšlaicīgi cēlis prasību,tadto varētuņemtvērā (27).Atgādinu,ka,šajākontekstānosakot,kādiir“pārmērīgidārgi”tiesāšanāsizdevumi,valsts tiesanoteiktivarņemtvērā tādus faktorus kāprasītājaprasījumu apmierināšanas izredzes unprasības iespējami nenozīmīgais raksturs (28).

59.      Tomēr,ņemotvērāiepriekš 47. punktāminēto nenoteiktībuattiecībāuzposmu,kurābūtujāierosina apstrīdēšana,tas tā nav šajā lietā.

60.      PiekrītuKomisijasapsvērumam,ka11. pantagalvenaismērķisbūtuapdraudēts,ja tikaipēctam,kadlieta ir ierosinātaunradušies izdevumi, prasītājs uzzinātu,vai prasība tika celta pareizajā posmā un vaiviņam(viņai)radīsiespārmērīgitiesāšanāsizdevumi,jodalībvalsts iepriekš nekādi nav skaidriunnepārprotami noteikusi posmu,kurāvarierosināttiesvedību.Jebkurasiespējamāsnepilnības,transponējot11. pantu,nedrīkstizmantot par sliktuprasītājiem.

61.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz iesniedzējtiesas pirmo jautājumu atbildēt šādi:

Valsts tiesiskās iekārtas kontekstā tiesības uz Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā paredzēto “ne pārmērīgi dārgo” procedūru ir piemērojamas procesam valsts tiesā, kurā tiek izskatīts jautājums par to, vai konkrētā prasība ir celta pareizajā procesa posmā, ja likumdevējs nav tieši un galīgi noteicis, kurā procesa posmā lēmums būtu jāapstrīd, kā arī ja šis jautājums ir jāizlemj, risinot strīdu tiesā, ņemot vērā katru konkrēto prasības pieteikumu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar common law noteikumiem.

3.      Par otro jautājumu

62.      Otrajājautājumāiesniedzējtiesavaicā,vaiNPDnoteikums irpiemērojams:

1)      visiemtādas tiesvedības“elementiem”,kurātiekapstrīdēta lēmuma,darbībasvaibezdarbībaslikumība,vai

2)      tikaitiesvedības Savienībastiesībuelementiem,vai

3)      tikaielementiem, kas attiecas uz noteikumiem par sabiedrības līdzdalību.

63.      Saprotu, kavalststiesasjautājumā minētie“apstrīdēšanaselementi”ir atsauce uz dažādiem atsevišķiempamatojumiem,pamatiemvaiargumentiem, kas izvirzīti lēmuma,darbībasvaibezdarbībasapstrīdēšanaspieteikumāsaskaņāarDirektīvas 2011/92 11. pantu (29).

64.      Tālākizklāstītoiemesludēļ,manuprāt,NPDnoteikumsattiecasuzvisiempamatojumiem,pamatiemvaiargumentiem(elementiem), kas balstīti uzDirektīvas 2011/92vaicituSavienībastiesībuinstrumentumateriālovaiprocesuālonoteikumupārkāpumiemun izvirzīti saistībā ar lēmuma,darbībasvaibezdarbības apstrīdēšanu,ievērojotminētāsdirektīvasnoteikumusparsabiedrībaslīdzdalību.Jašādaapstrīdēšanair saistīta arpamatojumiem,pamatiemvaiargumentiem ganpariespējamiemSavienības,ganvalststiesībuaktu pārkāpumiem, tadNPDnoteikumstiks vispārējipiemērotsšai apstrīdēšanaiunlietasiznākumamkopumā.

i)      ApstrīdēšanaDirektīvas 2011/92 11. panta 1. punkta ietvaros

65.      Ar11. panta 1. punktu ir izdarīta atsauce uz tādu lēmumu,darbībuvaibezdarbības būtības vai procesuālās likumībasapstrīdēšanu,“uzkuriemattiecasšīsdirektīvasnoteikumiparsabiedrībaslīdzdalību”.

66.      Direktīvas 2011/92 6. un8. pantā konkrēti (30) ir iekļautasprasības, ar koradītastiesībasunpienākumi,itīpaši, nodrošinātsabiedrībaslīdzdalībušaurānozīmē(itīpašinodrošinātsabiedrībasinformēšanu(informāciju),dotiespēju sabiedrībaiefektīvisniegt atsauksmes un paust viedokļus(ieguldījums)unpienācīgiņemtvērāšīsatsauksmes(ievērošana)).

67.      Tāpēc11. panta 1. punkts noteikti ir piemērojams to lēmumu apstrīdēšanai,piemēram, ar kuriem tiek liegtainformācijas pieejamībavaikavētaatsauksmjusniegšana(iepriekš62. punktā minētais 3. scenārijs).

68.      Tomēr,manuprāt,11. panta 1. punkta (unNPDnoteikuma) darbības joma nepārprotamiirplašākanekā 3. scenārijs.Šādaišauraiinterpretācijaipatiešām nebūtulielaspraktiskasnozīmes,untā nepārprotami netiek atbalstītaesošajā judikatūrā (31).Piemēram,vieglivariedomātiessituācijas,kadšķiet,kasabiedrībaslīdzdalībaprocedūrāirievērota,tomērminētajai procedūrai unietekmesuzvidinovērtējumam irtrūkumi.

69.      Turklāt,rūpīgāk izlasot11. panta 1. punktatekstu,tiekapstiprināts,kapareizainterpretācijanavtikšaurakāiepriekš minētais 3. scenārijs.

70.      11. panta 1. punktā minētie vārdi“uz kuru attiecas”tiektulkotidažādi,tačukopumāvedinadomāt,kaattiecīgajai apstrīdēšanainavnoteiktijābūtarmērķiaizsargātkonkrētastiesībasuz līdzdalībuprocesā,betgan drīzāk jāattiecas uzprocesu,saistībāarkuru līdzdalībairgarantēta.Tādējādi,piemēram,cituvalodu versijās“uz kuru attiecas” ir tulkots kā “ relevantde”(ko aptver);“ dentrodelámbito”(ietvaros);“ vallendonder”un“ podléhající”(kas ietverts);“ gelten”(attiecībāuz) saistībā ar noteikumiemparsabiedrības līdzdalību.

71.      Pašā 6. panta 2. un3. punktā, kas ir galvenienoteikumiparsabiedrībaslīdzdalību,tiekprasīts, lailīdzdalība būtugarantētaattiecībāuzprocedūru, “kas minēta 2. panta 2. punktā”.Savukārt2. panta 2. punktā ir atsaucesuz a) ietekmesuzvidinovērtējumu, b) valsts procedūru,kurātāir iekļauta(attīstības piekrišana vaicita).

72.      Tāpēc, pamatojotiesuzminēto Direktīvas 2011/92 interpretāciju,11. panta 1. punkts dodtiesībasapstrīdētlēmumus,darbībasvaibezdarbību,kasirdaļanoietekmes uz vidinovērtējumaunvalstsprocedūras,kurāminētaisnovērtējumsiriekļauts.

73.      Turklāt minētajā interpretācijā ir atspoguļotspašas Konvencijasteksts.Konvencijas9. panta2. punktā ir prasīts,kair jābūt pieejamāmpārbaudesprocedūrām,laiapstrīdētu“jebkura tāda lēmuma, darbības vai bezdarbības [likumību], uz ko attiecas 6. panta noteikumi [parsabiedrībasdalību][..]”.Konvencijas6. panta1. punktā ir prasītslietas dalībniekiempiemērot6. pantanoteikumus“attiecībā uz lēmumiem par to, vai atļaut veikt ierosinātās darbības[..]”(ierosinātāsdarbībasbūtībāirskaidri uzskaitītasvai tām ir nozīmīga ietekme uz vidi).Aplūkojotšosnoteikumus kopā, irjābūtiespējai vērstiestiesā,laiapstrīdētulēmumusatļautierosinātāsdarbības,kurasbūtiskiietekmēvidi.Tādējādiapstrīdēšanastiesībasir saistītas ar lēmumupieņemšanasprocesiem,kas var ietekmētvidi,neviskonkrētitikai ariespējamiemlīdzdalībastiesību pārkāpumiem.

ii)    Atšķirībasstarpdažādiempamatiem

74.      Pēciepriekšminētās loģikas,lainoteiktu,vaiirpiemērojamsNPD noteikums,izšķiroša nozīme ir atsevišķasprocedūras priekšmetam,kuras rezultāts ir apstrīdētais lēmums,darbībavaibezdarbība.Jašīpriekšmetarakstursradasabiedrībaslīdzdalībastiesībasunpienākumussaskaņāardirektīvu,tad uz apstrīdēšanu kopumāattiecasNPDnoteikums.“NPDnoteikumsparastiattiecasuz11. pantā minēto “pārskatīšanas procedūru”,nevisuzkonkrētiempamatojumiem, kas izvirzītisaistībāarminētoprocedūru.

75.      Netieknošķirtipamatojumi, kuru pamatā ir sabiedrībaslīdzdalībastiesībupārkāpumi,unpamatojumi, kuros ir atsauces uz citāmnelikumībām,kas skar ietekmesuzvidinovērtējumu, vai kuros patiešām ir atsauces uz citāmnelikumībām,kasietekmēlēmumupieņemšanasprocesu,kurāietekmesuzvidinovērtējumsiriekļauts(piemēram,attīstībaspiekrišana).Netiek nekādi nošķirtiarīpamatojumi,kuru pamatā ir Savienībastiesībuvaivalststiesībupārkāpumi.TurklātTiesajau iepriekš irlēmusi,ka11. pants“nekādā veidā neierobežo pamatus, kas var tikt izvirzīti minētajā tiesību normā paredzētās prasības tiesā pamatošanai” (32).

76.      Tomērministrs, ģenerālprokurors,padomeunEirGrid apgalvoja,ka11. panta 1. punktuuntādējādiNPDnoteikumunevarinterpretēt tā,ka tas ir plašipiemērojams visiem apstrīdēšanas elementiem, neatkarīgi no topamata.Itīpašivisiminētielietas dalībniekipievērš uzmanībuunpiekrīttam,kaNPDnoteikumsnevarattiektiesuz apstrīdēšanas elementiem, kas irpamatoti tikai arvalststiesībuaktiem.

77.      Padomeskaidriatzīst,ka tiek aptvertas visasapstrīdēšanasunatsevišķipamatojumi, kuru pamatā ir Direktīvas 2011/92 pārkāpumi,patjatieīpaši neattiecas uz noteikumiemparsabiedrībaslīdzdalību.Šīsargumentācijas pamatāirdirektīvas11. panta mērķis –nodrošinātlīdzdalībuietekmesuzvidinovērtējumaprocesā.Tomērpadomeuzsver,kaietekmesuzvidinovērtējumsirtikaidaļanoattīstībasprocesa,unnoraidadomu,kaNPDnoteikumuvarētuattiecināt arī uzapstrīdēšanu, kuras pamatāir apsvērumi saistībā ar citiemšīprocesa aspektiem.

78.      Piekrītu,ka iepriekš 64. punktā paredzēto direktīvas 11. panta interpretāciju varintuitīviuztvert tā, ka tā rada zināmas konceptuālasgrūtības.Šādainterpretācijavarētušķistpārākplašaun pārāk visaptveroša.It īpašitasnozīmē,kaNPDnoteikumuvarētupiemērot,japlānošanaslēmumu(kam zināmā posmāir vajadzīgasabiedrībaslīdzdalība)likumību teorētiskivarētuapstrīdēt,pamatojotiesuz:a) iespējamoSavienībasvidestiesībuaktu (izņemotdirektīvu)pārkāpumu,b) ar vidi “nesaistītu” Savienībastiesībupārkāpumuun/vai c) tikai valststiesībuaktu pārkāpumu,gan ja tie ir saistīti, gan ja nav saistīti arvidi.

79.      Tomēr,vismazņemotvērāizskatāmāslietasapstākļus,uzskatu,kaNPDnoteikums jāattiecinauzprasībukopumā.Minētajai nostājai ir četrigalvenieiemesli.

80.      Pirmkārt,argumentācijas nolūkosuzbrīdi piekritīsim ierosinājumam,kalēmuma(darbībasvaibezdarbības) apstrīdēšanu varētu sadalīt dažādospamatojumos,pamatosvaiargumentos, kadNPDnoteikumsattiecas uzdažiem no tiem,betneattiecas uzcitiem.Attiecībāuztiempamatojumiem,uzkuriemattiecasNPDnoteikums, tiesāšanās izdevumiemjāpaliek mēreniem.Attiecībāuzcitiem pamatojumiemtievarētubūtievērojami (33).Jebkuraneparedzamībaattiecībā uz kategoriju, pie kuras šis pamatojums ir piederīgs,neizbēgamibūsšķērslisatsaukties uzšopamatojumu.Kājauiepriekšminēts (34), tad šādsšķērslis pats par sevi irpretrunāNPDnoteikumam.

81.      Otrkārt,paratšķirībustarpdirektīvuuncitiempamatojumiem,kuru pamatā iriespējamieSavienībastiesībuaktu pārkāpumi, esošajā judikatūrā jau ir apstiprināts,ka citi Savienībasvidestiesībuaktiunnoteikumipartiesupieejamībuvalstslīmenī, lai apstrīdētudalībvalstsrīcībasatbilstībušādiemtiesībuaktiem,irjāinterpretē,ņemotvērāKonvencijas9. pantu(kasietverNPDnoteikumu) (35).Turklātšādapieejaatbilstmērķimnodrošinātplašas iespējas vērsties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem,kānoteiktsTiesasjudikatūrā (36).

82.      Treškārt,attiecībā uz papilduatšķirībāmstarpelementiem, kuru pamatā iriespējamieSavienībastiesībupārkāpumi (37),un elementiem, kuru pamatā irtikai valststiesībuakti unkuriradavislielākāsbažasministram, ģenerālprokuroram,EirGridunpadomei,irarīcitasbūtiskas praktiskas un,galvenais,paredzamības problēmas.

83.      Nopraktiskāviedokļa –aprēķinot tiesāšanās izdevumuspubliskotiesību tiesvedības lietās,jautiekņemtivērāvairākifaktori,tostarplaika daudzums(izmantots tiesāšanās izdevumus aprēķināšanai), kas patērētsuzdevumamA,BvaiC; tā jurista kvalifikācija,kurš patērējaminētolaikušailietai,unarī papildu pamatojumsarviņavaiviņaskvalifikācijas iegūšanas gadu;vaiminētā jurista veiktais uzdevumsbijaadministratīvsvaipēcbūtībasjuridisksjautājums;cikpamatotibijajātērēlaiksvienamvaicitam uzdevumam;kālietas dalībniekiizturējāsprocesā;izmaksu atgūstamībaatkarībānotā,kāda veidaizmaksas tāsir;unjebkurasīpašaslikmes, kas politiski noteiktasattiecībāuzpubliskotiesībujuristiem. Papildināt šo uzskaitījumu ar dalījumu atkarībā no tā, vaipamatojums ir balstīts uzvalsts “elementiem”vaiSavienības “elementiem”noteiktinavneizpildāms uzdevums,bettasvarbūtmākslotsunārkārtīgisarežģīti paveicams.

84.      Manuprāt,izšķiroša nozīmeirtam,ka,patjašādudalījumukautkā varētuveikt,tasradaievērojamuneparedzamībuprasītājiem.Minētā neparedzamība turklātirsaistītaariespēju,katiesnesim, izlemjotlietu, arī var būt rīcības brīvība izlemt,kurikonkrētielementiizmantoti,laiizlemtu lietu, un vaicituselementus varētuignorēt.

85.      Piemēram,“jauktuprasību” gadījumā (apvienojotpamatus,kasbalstītiuzvalstsunSavienībastiesībām)varētuapgalvot,kapiedāvātaisprojektssamazināsmanaszemesvērtībuunkavidesnovērtējumsnetikaveiktspareizi. Savai aizstāvībai cits lietas dalībnieks apstrīd pat to,kaman pieder šī zeme,kas varētu būttikaivalststiesību jautājums.Tiesnesisvarētu koncentrēt uzmanību: i) tikai uzvalststiesību pamatu, ii) koncentrēties uzSavienībastiesībupamatu, iii) nolemt,kasūdzībasparīpašumatiesībām unnovērtējumaprocesujāizskataatsevišķi, iv) sašaurinātvaiizslēgtdažuspamatusvai v) secināt,kavienkāršinaviespējams(faktiskivaisarežģītības dēļ)atdalītīpašuma tiesībuun novērtējuma jautājumus.

86.      Tagadpieņemsim,ka attiecīgais tiesnesisnerīkojasnevienāno iii)–v) punktā minētajiem veidiem,kopašuparsevi,protams,irgrūtiparedzēt,untā vietā izskatamanuprasībuuntāsdivuspamatojumus:viensnotiemirklasificētsarSavienībastiesībuelementiem(ietekmesuzvidinovērtējuma neveikšana),betotrsirklasificētsarvalststiesībuelementiem(īpašuma tiesībasuzzemi). Pieņemsim,kavalststiesnesisnoraidaprasību ar“valsts” tiesību pamatojumu,jotasirtikskaidrs,proti,prasītājamvienkāršinepiederzeme,kasiespējamitiekietekmēta.Rezultātātiesnesispatneizskatanevienucitupamatojumu.

87.      Turklātdaudzāstiesībusistēmāsvarbūt arī tā,kapat tad, japrasītājs argumentācijā nepārprotaminenorāda vaikādsprocesadalībnieks neidentificē “elementus”,kurupamatāirSavienībastiesības,tiesnesis,kasizskatalietu,piemēram,varētu uzskatīt,kaSavienībastiesībujautājumsfaktiskitiekierosināts,vaivarētuierosināt izskatītSavienībastiesībujautājumuex officio.

88.      Šieuncitiscenārijiuzskatāmiizskaidro neparedzamībaslīmeni, ko ietver tiesāšanās izdevumu sadalīšana (38).Šoiemesludēļmanirļotigrūtisaprast,kāšādapraksevarētubūtsaderīgaarTiesasjudikatūrā izmantotajām paredzamībasprasībām (39).

89.      Ceturtkārt,varbūttā,kavisaprocedūraturpināsiesunNEPPCbeigās cels trīsvaičetrasunvairākasatsevišķasprasībasparatsevišķiemlēmumiem, uz dažāmnokurāmNPDnoteikums attieksies, betuzcitu(-ām)neattieksies.JaĪrijabūtuskaidrāk ieviesusi11. panta2. punktu,šospamatojumus vieglivarētu sadalītatšķirīgāssūdzībās,tasir,administratīvotiesību,īpašumatiesībuvaicitāar vides tiesībām nesaistītāprasībā,kam varpiemērot arī dažādusmateriālosunprocesuālosnoteikumus.Tasliekmanatgrieztiespiesākotnējāsproblēmas,kascaurvijvisušolietu – patjaiesniedzējtiesasavusistēmukvalificēkāšajāziņā neparedzamu, tad šo faktu vienkāršinevarizmantotparsliktuprasītājiem (40).

90.      Noslēgumā jāpiebilst, ka,manuprāt,piedāvātā nodalīšana vai sadalīšana irkonceptuālisavāda.Ne tikai valsts tiesutiesnešiem būtu papildu grūtības izskatīttiesāšanās izdevumupieteikumus,bet tas galvenokārtradītuneparedzamassituācijaslietas dalībniekiem,iespējams,tādējādi atturottosnojebkādasvidesprasības celšanasvispār.Ir kāda (saprotu, ka sākotnējivācu)paruna,ka“tiesāunatklātājūrā cilvēksirDievarokās” (41).Tomērpieņemu,kaTiesai,kāarījebkuraicitaitiesai šai ziņā irjācenšas pierādīt,ka šī paruna nav pareiza, nevis toapstiprināt.

91.      Visbeidzot,tiek labprātatzīts,kašeit piedāvātaisrisinājums,piesaistotNPDnoteikumapiemērojamībuapstrīdēšanaikopumāuntāsrezultātam,nevissadalot atsevišķusminētos pamatojumus, rezultātā varētu radīt noSavienībastiesībāmizrietošāsaizsardzībaspārmērīgu iekļaušanu saistībā artiesāšanāsizdevumiemlietās, kurSavienībastiesības,stingriņemot,navbūtiskas.Taču,visuapsverot,politiski nesaskatu,kādulielu apdraudējumuradītudažuvidesprasības elementu“nejauša”padarīšana parnepārmērīgidārgiem.Tomērsaskatupatiesasproblēmaspretējāscenārijā,tasir,NPDnoteikumaapiešanāvaifaktiskā izkropļošanātādāveidā, kā aprakstītsšajāsadaļā, tomēr atkal ņemot vērā minētā noteikuma vispārējokontekstuunmērķi –tiesvedībaisaistībāarvidesjautājumiem kā tādai ir jābūt pieejamaiunlētaisaskaņāarmērķinodrošināttiesas pieejamībušajājomā (42).

iii) Izņēmumi NPD noteikuma plašai piemērošanai

92.      Protams, NPDnoteikumauntāpielietojumaplašumsnenozīmē,katasirneierobežots.Diviiespējamieierobežojumitāpiemērošanāir ierosināti saistībā ar šolietu –hipotētiskašī noteikuma labumu ļaunprātīga izmantošana untāpārmērīgaizmantošanaattiecībāuz lietas dalībniekiem, pretkovarētuvērstprasības Savienībastiesībuaktuelementus.

–       Iespējamieļaunprātīgasizmantošanasgadījumi

93.      Savosprocesuālajosrakstosministrsunģenerālprokurorsizteicabažasparto,ka,NPDnoteikumaplašapiemērošana apstrīdēšanā,neatšķirotdažāduspamatojumus,varētuizraisītļaunprātīguizmantošanu.Tādējādiprasītājsvarvēlētiesapstrīdētlēmumu,pamatojoties vienīgi uziespējamiemvalststiesībuaktupārkāpumiem,tomēr tajā “iedabūt”(iespējams,neīstu)arSavienības tiesībām pamatotuprasību, laigūtulabumunoNPDnoteikuma.

94.      Šajāziņāgalvenokārtbūtu jāuzsver,kašādsscenārijsšķiethipotētiskstāpēc,kašajālietā acīmredzami navnekāduapgalvojumuparšādu“ļaunprātīguizmantošanu”.Tomēr,patjašādsgadījumsrastos,tonoteiktivarētuizskatīt,piemēram,piemērojotSavienībastiesībuļaunprātīgasizmantošanasprincipu, kad itīpaši vajadzētupierādīt,ka ar Savienībastiesībām pamatota prasība faktiskinetikacelta,lairealizētu ar Savienībastiesībuaktiem pamatotastiesības,betgan tāpēc, laimākslīgiradītuapstākļuslabuma gūšanai no NPDnoteikuma.

95.      Pakārtoti,kā vēstīts arīiesniedzējtiesassestajājautājumā, ir pamats uzskatīt, kadalībvalstunoteikumos ir paredzētaiespēja valstutiesām,lemjotpar tiesāšanās izdevumiem,ņemtvērāatsevišķulietas dalībniekurīcību,kāarīmērķiunveidu,kādāšie lietas dalībniekipiedalījāsprocesā.Tādējādiprasības ļaunprātīgiem,nenozīmīgiem vainepatiesiemelementiem noteikti varētubūtnozīme,kopumālemjotpar tiesāšanās izdevumiem (43).

–       “Elementu”dalījums,pamatojotiesuzlietas dalībniekustatusu

96.      Uzklausīšanātikaarīierosināts,kalēmumu,darbībuvai bezdarbības apstrīdēšanu varētu“sadalīt”,laiatbildētājs piemērotuNPDnoteikumu,nevisbalstotiesuzkonkrētopamatojumu.Tādējādi,jairvairākiatbildētājiun pēc definīcijas pret vienu no tiem varcelt prasību tikai ar pamatiem,kasbalstītivienīgiuzvalststiesībām,tadNPDnoteikumsnebūtu jāpiemēro tiesāšanās izdevumiem,kasradušies,ciktālpretminētoatbildētājutikaceltaprasība.

97.      Šisierosinājums,manuprāt,radaproblēmasarlēmumupieņemšanasstruktūruun ar to saistītopārbaudesapjomu.Saprotu,kašajālietāpadomesiecelšanasapstrīdēšanuvarētuierosinātkāatsevišķutiesvedībuvai,kā šajā gadījumā,“pievienot”pieteikumam(par atļauju) pārbaudei tiesā.Jatasirpareizi,tad, iespējams,varētu būtdiviatsevišķipieteikumi, no kuriem viens būtu vērstspretpadomi, betotrs –pretministruunģenerālprokuroru.

98.      Japēdējais no minētajiem būtu pamatotstikai ar valststiesībām,tadvaru saprast,kāpēc uz toprincipā varētu neattiektiesNPDnoteikumsuntāizslēgšanabūtupamatota.Tomērtāda gluži vienkārši navTiesā izskatāmās prejudiciālā nolēmuma lietas situācija.Šajālietāvalststiesānotiektikaivienaapstrīdēšana (44).Šādosapstākļosneredzuiemeslu tam, lai atbildētājssadalītuprasību NPDnoteikumapiemērošanas nolūkā.

99.      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ierosinu Tiesai uz iesniedzējtiesas uzdoto otro jautājumu atbildēt šādi:

Nosacījums par to, ka, ievērojot Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktu, procedūrai ir jābūt “ne pārmērīgi dārgai”, ir piemērojams attiecībāuzvisiempamatojumiem,pamatiemvaiargumentiem,kurupamatā ir minētāsdirektīvasvaicituSavienībastiesībuaktu būtībasvaiprocesuālipārkāpumiun kuri izrietno tāda lēmuma,darbībasvaibezdarbības apstrīdēšanas konteksta, uzkoattiecas minētāsdirektīvasnoteikumiparsabiedrības līdzdalību.Jašādasapstrīdēšanaspamatāirpamatojumi,pamativaiargumenti,kasattiecasganuziespējamiem Savienības,ganvalststiesībuaktupārkāpumiem, tad prasība,kaprocedūrāmjābūt“ne pārmērīgi dārgām”, saskaņāariepriekšminētās direktīvas11. panta4. punktuvispārēji attieksiesuzvisuapstrīdēšanukopumā.

4.      Par trešo jautājumu

100. Prasībapartiesāšanāsizdevumiemiesniedzējtiesātikaceltapirmsgalīgālēmumapieņemšanasparattīstībaspiekrišanasprocedūru,kasbijagalvenaisstrīdapriekšmets.Uzdodottrešojautājumu,iesniedzējtiesabūtībāvaicā,vai11. panta 1. punktāminētaisjēdziens“lēmumi,darbības vai bezdarbība”aptver“pagaidu”vai“iepriekšējas”,kāarī“galīgās”darbības.

101. Direktīvas11. pantā ir prasīts,kadalībvalstīmir jānodrošinaiespēja pārbaudes kārtībā ierosināt lietu.Tomērtas,kāšisrezultātstiekpanāktsprocesuāli,galvenokārttiekatstātsdalībvalstuziņā.

102. Lēmumupieņemšanasprocesi (45) dažādās dalībvalstīsunpatvienādalībvalstī (46)praksē darbojas ļoti atšķirīgi.Arīpārbaudesprocedūrasievērojamiatšķiras (47).

103. Piemēram,attīstībaspiekrišanasunvidesnovērtējumuprocesusvarapvienot,rezultātā iegūstot vienulēmumu,vaisadalīt,rezultātāiegūstotdivusvaivairākusatsevišķuslēmumus.Lēmumupieņemšanasprocesāvarbūtprocesuālasatšķirībasattiecībāuzmazākiem,vienkāršākiemunierobežotiemprojektiemsalīdzinājumāarlielākiem,sarežģītākiemprojektiem,kamvarbūtlielākaietekmeuzvidi (48).

104. Protams, ka atšķirībaslēmumupieņemšanasstruktūrāsunrezultātos tadietekmēspārbaudesmehānismus.Pārbaudesprocedūrām irarīcitasbūtiskasatšķirības.Piemēram,dalībvalstisvarpieprasīt (un varnepieprasīt) apstrīdēšanu administratīvākārtībā pirmsprasības iesniegšanasvalststiesās. Var pastāvēt arīinstitucionālasatšķirībassaistībāaršāduapstrīdēšanu(apstrīdēšana ministrijā,kompetentāiestādē,īpašāapelācijaspadomē un tamlīdzīgi).

105. Šajādirektīvāvispārnetiek pieprasītsunnetiek aizliegtsapstrīdēt“starplēmumus”. Minētāelastībair pilnīgi paredzama,ņemotvērā,ka var pastāvēt ļoti dažādaslēmumupieņemšanasunpārbaudesstruktūras (49).

106. Tomēr,kāpaskaidrotsiepriekš (50),dalībvalstīmirskaidrijānorādastadija,kurāvariesniegt apstrīdēšanas sūdzību.Taspatsparsevinozīmē,kavalststiesībuaktospotenciālajiemprasītājiemirskaidrinoteikts,kadkonkrētaistiesībuaktsirapstrīdamslēmums,untas,vaiprasītājsvarun/vaiviņamirpienākumsceltprasībuparlēmumuvaitiesībuaktu, kurš nav “galīgs”.

107. NepastāvotSavienībastiesiskajam regulējumam,valststiesībuaktosirjānosakasīkiizstrādātinoteikumiparto,kadvariesniegt prasības pieteikumuparatļaujuapstrīdēšanai,taču tad irjābūtiespējai pārbaudīt visusattiecīgoslēmumus,darbībasvaibezdarbību (51).

108. Turklāttaspatssarkanais dzīpars vaivadmotīvs,kasjauiridentificēts (52),atkal ir konstatējams atbildēuziesniedzējtiesastrešojautājumu –tas,kadalībvalstsacīmredzaminebijanoteikusinevienušādubrīdi,nevartiktapvērstsunizmantotspretiespējamajiemprasītājiemkālīdzeklis,laipārmērīgidārgu tiesāšanāsizdevumuvaito nopietnariska rezultātā tiktu izslēgta pārbaude tiesā.

109. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz iesniedzējtiesas uzdoto trešo jautājumu atbildēt šādi:

Vārdi“lēmumi,darbībasvaibezdarbība”Direktīvas 2011/92 11. panta 1. punktāvarietvertadministratīvuslēmumus,kas ir pieņemti, izskatotattīstībaspiekrišanaspieprasījumu, unkaspašineatgriezeniskiungalīgi nenosakalietas dalībniekujuridiskāstiesības.

5.      Par sesto jautājumu

110. Uzdodotsestojautājumu,iesniedzējtiesavaicā,vaidalībvalstisvarparedzētizņēmumusattiecībāuzNPDnoteikumu,jatienavparedzētidirektīvāvaiKonvencijā.

111. Noiesniedzējtiesaslēmumasaprotu,ka norādītais izņēmumsattiecas uznenozīmīgu vai ļaunprātīgu tiesvedību.Šajā ziņānavpilnīgiskaidrs,kāda nozīme ir minētajamjautājumam, ņemot vērāpamatlietu.Iesniedzējtiesanenorāda,kašīprasībairnenozīmīga vaiļaunprātīga.Iesniedzējtiesauzskata,ka šo iespēju tiesvedībāvalststiesā izvirzījapersona, kas iestājusies lietā – EirGrid.Nootraspuses,padome kā atbildētāja mutiskajāuzklausīšanā Tiesā apstiprināja,katāneatsaucas ne uz kādu tiesību ļaunprātīguizmantošanu noprasītājupuses.

112. Tomēr ievērojot sadarbībasgaru,kasreglamentēprejudiciālānolēmumatiesvedību,ciktāltasvarpalīdzētvalststiesai,jāpiebilstturpmāk minētais.

113. Kānorāda valststiesa,nedirektīvā,neKonvencijānav ietvertsīpašspamatsizņēmumamnoNPDnoteikuma nenozīmīgu vai ļaunprātīgu prasību gadījumā.

114. TomērTiesajauirapstiprinājusi,ka ar NPDnoteikumunetiek pieprasītsvalststiesāmpilnībānepiemērotvalstsnoteikumuspartiesāšanāsizdevumiem.Turklāt,nosakottiesāšanāsizdevumus,uz koattiecasNPDnoteikums,varņemtvērātiesāšanās“nenozīmīgo” (un a fortiori ļaunprātīgo) raksturu (53).TāpēcNPDnoteikuma piemērošanas izmaiņas,laiņemtuvērāaizskarošasvaiacīmredzaminepamatotasprasības,kā tādas navuzskatāmasparizņēmumu.

115. Tāvietā,laitraktētuNPDnoteikumu kā izņēmumu vaipat tā, ka to nevajadzētu piemērot,manā izpratnē tasdrīzāk darbojas harmoniskāk –NPDnoteikuma vispārējā satvarā joprojāmtiek piemērotiparastievalstsstandartanoteikumipartiesāšanāsizdevumiem,kadtiesnesisņemvērāto,cik (ne)labvēlīgs lietas dalībniekam irbijis apstrīdēšanas iznākums, unvisuscitusvalststiesībuaktosparedzētosattiecīgosprocedūraselementus.

116. Laiganteorētiskiirtaisnība,kapatpamatnoteikumuspartiesas iespēju vērsties tiesā varnepiemērotļaunprātīgastiesvedībasgadījumos (54),kovarētuattiecinātarīuzNPDnoteikumupraktiskā nolūkā tā“nepiemērošanai”,šādassituācijaspatiešāmirārkārtējas.Pamatojotiesuziesniedzējtiesassniegtoinformāciju,prasībasveidsšajālietāirļotitālsno attiecināšanas uz šokategoriju, kas patiešām ir izņēmums.

117. Ņemot vērā iepriekš minēto, ierosinu Tiesai uz iesniedzējtiesas uzdoto sesto jautājumu atbildēt šādi:

PiemērojotDirektīvas 2011/92 11. panta4. punktāparedzētonoteikumu,kaizmaksāmnav jābūt pārmērīgi dārgām,šajādirektīvānetiek iebilsts pretto,kavalststiesasņemvērā tās prasības nenozīmīgo vai ļaunprātīgo raksturu,kuraitiek piemērotsšisnoteikums.

6.      Par septīto jautājumu

118. Arseptītojautājumuiesniedzējtiesavaicā,vaivalststiesībuaktos paredzētāprasībaparcēloņsakarību starpapgalvotoprettiesisko darbību vai lēmumu un videi nodarīto kaitējumu kā nosacījumu valsts tiesiskā regulējuma piemērošanai, lai īstenotuNPDnoteikumu,irsaderīgaarKonvenciju.

119. Saprotu,kaprasībaparcēloņsakarību valsts likumdošanā parādās saistībāarapstrīdēšanas izmaksām, uz kurāmprincipāneattiecas direktīvas11. panta 1. punktadarbības joma(2011. gada Vides likuma 3. un4. pants).Turklātiesniedzējtiesa ir uzskatījusi,kaminētāsvalststiesībunormasnav piemērojamasšajālietā.

120. Līdzartomanirgrūtisaprast,kāpēcvalststiesasuzdotaisjautājumsir būtisksšīslietas kontekstā.Tāpēcuzskatu,kaiesniedzējtiesasseptītaisjautājumsirjāuzskatavai nu par neatbilstošuSavienībastiesībudarbībasjomai,vai par tīrihipotētisku.Rezultātātasjānoraidakānepieņemams.

121. Ņemotvērāiepriekšminēto,ierosinuTiesainoraidītiesniedzējtiesasseptītojautājumukānepieņemamu.

B.      Saistība ar Orhūsaskonvenciju –ceturtaisunpiektaisjautājums

122. ArceturtounpiektojautājumuiesniedzējtiesavaicāparKonvencijas9. panta 3. punktaiespējamotiešu(minētāsnormastiešāiedarbība)vainetiešu(izmantojotatbilstošuinterpretāciju) ietekmiuzvalststiesībuaktiem.

123. Tiesassēdēnotikaplaša,betnepārliecinošadiskusijaparto,vaiuzfaktiemšajālietāun,ņemotvērāpiemērojamosĪrijastiesībuaktus,faktiski neattiecas 9. panta2. punkts,nevis9. panta 3. punkts.

124. Saprotu,kanovalststiesībuviedokļa atkarībā no tā, kura no minētajām Konvencijasnormāmir piemērojama,atšķiras šajā lietā piemērojamie konkrētievalstsnoteikumipartiesāšanās izdevumiem.Tomērvalststiesību aktuunfaktisko apstākļuinterpretācijaunnovērtēšana,kuruklasifikācija tad notiek saskaņāar Konvencijasattiecīgajiemnoteikumiem,patiešāmir piekritīga valststiesai.

125. Patsākumāpieņemot,kašaivalststiesā izskatāmajai lietai ir piemērojams tieši Konvencijas9. panta 3. punkts,noSavienībastiesībuviedokļaatbildesuziesniedzējtiesasuzdotajiemprejudiciālajiemjautājumiemjauirsniegtas,pamatojotiesuzdirektīvu,ar kuruattiecīgās KonvencijasnormasieviestasSavienībastiesībās.9. panta 3. punkta papildu(neatkarīgi no tā, vai tā ir atsevišķa)piemērošanašajāziņāmainītu ļotimaz.

126. Atzīstu,kavar ilgi diskutētparto,ciklielā apmērāSavienībastiesībuaktos ir transponētsKonvencijas9. panta 3. punkts,ņemotvērāSavienībasdeklarācijāparKonvencijasapstiprināšanunoteikto,kaSavienība (55)pilnībāneīstenos9. panta 3. punktuunkadirektīvas11. pantā nav līdzvērtīgaformulējuma 9. panta 3. punkta īstenošanai (56).

127. Tomērneatkarīginošīsdiskusijasrezultātiem,ciktāl uz apstrīdēšanu attiecasdirektīvas11. panta 1. punktadarbībasjoma,uztokatrāziņāattiecastās11. panta4. punktāietvertaisNPDnoteikums.

128. To iemeslu dēļ, kas izklāstīti atbildēuziesniedzējtiesasotrojautājumu,neuzskatu,kaapstrīdēšanupiedāvātajāveidāvarsadalītdažādoselementos.Vainuuzapstrīdēšanuattiecasdirektīvas11. panta 1. punktsunNPDnoteikumskopumā,vaiminētais uz to neattiecas.Pamatlietāvisslūgumāsniegtprejudiciālunolēmumuliecinaparto,katasuz to attiecas.

129. Līdzartonavjāatbilduziesniedzējtiesasceturtounpiektojautājumu.

V.      Secinājumi

130. Ņemot vērā minētos apsvērumus, iesaku Tiesai uz High Court (Īrija) prejudiciālajiem jautājumiem atbildēt šādi:

1)      valsts tiesiskās iekārtas kontekstā tiesības uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīvas 2011/92/ESpar dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. panta 4. punktā paredzēto “ne pārmērīgi dārgo” procedūru ir piemērojamas procesam valsts tiesā, kurā tiek izskatīts jautājums par to, vai konkrētā prasība ir celta pareizajā procesa posmā, ja likumdevējs nav tieši un galīgi noteicis, kurā procesa posmā lēmums būtu jāapstrīd, kā arī ja šis jautājums ir jāizlemj, risinot strīdu tiesā, ņemot vērā katru konkrēto prasības pieteikumu katrā atsevišķā gadījumā saskaņā ar common law noteikumiem;

2)      nosacījums par to, ka, ievērojot Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktu, procedūrai ir jābūt “ne pārmērīgi dārgai”, ir piemērojams attiecībāuzvisiempamatojumiem,pamatiemvaiargumentiem,kurupamatā ir minētāsdirektīvasvaicituSavienībastiesībuaktu būtībasvaiprocesuālipārkāpumiun kuri izrietno tāda lēmuma,darbībasvaibezdarbības apstrīdēšanas konteksta, uzkoattiecas minētāsdirektīvasnoteikumiparsabiedrības līdzdalību.Jašādasapstrīdēšanaspamatāirpamatojumi,pamativaiargumenti,kasattiecasganuziespējamiem Savienības,ganvalststiesībuaktupārkāpumiem, tad prasība,kaprocedūrāmjābūt“ne pārmērīgi dārgām”, saskaņāariepriekšminētās direktīvas11. panta4. punktuvispārēji attieksiesuzvisuapstrīdēšanukopumā;

3)      vārdi“lēmumi,darbībasvaibezdarbība”Direktīvas 2011/92 11. panta 1. punktāvarietvertadministratīvuslēmumus,kas ir pieņemti, izskatotattīstībaspiekrišanaspieprasījumu, unkaspašineatgriezeniskiungalīgi nenosakalietas dalībniekujuridiskāstiesības;

4)      ņemotvērāatbildesuziesniedzējtiesaspirmounotrojautājumu,uzceturtojautājumuatbilde nav jāsniedz;

5)      ņemotvērāatbildesuziesniedzējtiesaspirmounotrojautājumu,uzpiektojautājumuatbilde nav jāsniedz;

6)      piemērojotDirektīvas 2011/92 11. panta4. punktā paredzētonoteikumu,kaizmaksāmnav jābūt pārmērīgi dārgām,šajādirektīvānetiek iebilsts pretto,kavalststiesasņemvērā tās prasības nenozīmīgo vai ļaunprātīgo raksturu,kuraitiek piemērotsšisnoteikums;

7)      iesniedzējtiesasseptītaisjautājums ir nepieņemams.


1      Oriģinālvaloda – angļu.


2      Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.).


3      Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas Konvencija par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesās saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta Orhūsā 1998. gada 25. jūnijā.


4      Padomes 2005. gada 17. februāra Lēmums par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēdz Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2005, L 124, 1. lpp.).


5      Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. aprīļa Regula, ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV 2013, L 115, 39. lpp.).


6      2000. gada Planning and Development Act ir likums, ar kuru pārskata un konsolidē tiesību aktus attiecībā uz plānošanu un attīstību, atceļot un atjaunojot ar grozījumiem 1963. līdz 1999. gada Local Government (Planning and Development) Acts [pašvaldību (plānošanas un attīstības) likumus]; visas sabiedrības interesēs nodrošina pienācīgu plānošanu un ilgtspējīgu attīstību, tostarp mājokļu nodrošināšanā; paredz pasākumu licencēšanu un atrakciju kontroli; groza 1992. gada Environmental Protection Agency Act [Vides aizsardzības aģentūras likumu], 1993. gada Roads Act [Ceļu satiksmes likumu], 1996. gada Waste Management Act [Atkritumu apsaimniekošanas likumu] un dažus citus tiesību aktus un nodrošina ar to saistītos jautājumus, 2000. gada 28. augusts, Nr. 30, 2000. gads.


7      Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīva par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 1985, L 175, 40. lpp.). Skat. arī turpmāk 31. punktu.


8      Environment (Miscellaneous Provisions) Act 2011 ir likums, ar ko groza un pagarina 1987. gada Air Pollution Act [Gaisa piesārņojuma likumu], 1992. gada Vides aizsardzības aģentūras likumu, 1996. gada Atkritumu apsaimniekošanas likumu un 1997. gada Freedom of Information Act [Informācijas brīvības likumu]; paredz noteikumus par izdevumiem konkrētās tiesvedībās: lai īstenotu dažus pantus Konvencijā par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta Orhūsā, Dānijā, 1998. gada 25. jūnijā, un sniegtu juridisku paziņojumu par Konvenciju; groza 2000. gada Teritorijas plānošanas un attīstības likumu, 1998. gada Local Government Act [Pašvaldību likumu], 2001. gada Pašvaldību likumu un 2003. gada Official Languages Act [Valsts valodu likumu] un nodrošina ar to saistītos jautājumus.


9      2014. gada 13. februāra spriedumā Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, EU:C:2014:67) Tiesa izskatīja NPD noteikuma transponēšanu lietā par tiesāšanās izdevumiem – it īpaši 64. un 66. punktā. Skat. arī spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 27. punkts), kurā teikts, ka noteikums attiecas uz visiem finansiālajiem izdevumiem, kas rodas no dalības tiesvedībā.


10      Iekļauts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīvas 2003/35/EK (OV 2003, L 156, 17. lpp.) 3. pantu.


11      Kā konkrētu piemēru skat. spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 33. punkts).


12      Pārmērīgi dārga tiesvedība ir pretrunā arī efektivitātes principam, ciktāl to var atšķirt no tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. pantu, jo tā pēc definīcijas padara “neiespējamu vai pārmērīgi” apgrūtina Savienības tiesību sistēmas tiesību izmantošanu (spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 33. punkts)).


13      Šajā nozīmē skat. ģenerāladvokātes J. Kokotes [ J. Kokott] secinājumus lietā Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2012:645).


14      “Bināra” tādā nozīmē, ka vai nu i) ir piemērojams NPD noteikums, vai ii) ciktāl tas attiecas uz izdevumiem, griesti ir debesis.


15      Spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 32. punkts).


16      Spriedums, 2015. gada 15. oktobris, Komisija/Vācija (C‑137/14,EU:C:2015:683, 80. punkts).


17      Spriedums, 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK (C‑243/15, EU:C:2016:838, 58. punkts). Skat. arī spriedumu, 2015. gada 16. aprīlis, Gruber (C‑570/13, EU:C:2015:231, 39. punkts).


18      Spriedums, 2014. gada 13. februāris, Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, EU:C:2014:67, 58. punkts).


19      Spriedums, 2003. gada 11. decembris, AMOK (C‑289/02, EU:C:2003:669, 30. punkts). Skat. arī De Baere, G., Nowak, J. T., “The right to “not prohibitively expensive” judicial proceedings under the Aarhus Convention and the ECJ as an international (environmental) law court: Edwards and Pallikaropoulos”, Common Market Law Review, 53. sēj., 2016, 1735. un 1736. lpp.


20      Komisija ir uzsvērusi arī to, ka pārbaudes tiesā izmaksas ir iespējami nozīmīgākais līdzeklis, lai atturētu no vēršanās tiesā, it īpaši vides tiesību lietās, un ka pārlieku plaša rīcības brīvība var apdraudēt izmaksu paredzamību, kas ir īpaši svarīgi, ja advokātiem tiek maksāti lieli honorāri. Komisijas paziņojums: Komisijas 2017. gada 28. aprīļa paziņojums par tiesu pieejamību vides lietās, C(2017) 2616 final, 51. un 55. punkts.


21      Spriedums, 2014. gada 13. februāris, Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, EU:C:2014:67, 36. punkts).


22      Spriedumi, 2009. gada 16. jūlijs, Komisija/Īrija (C‑427/07, EU:C:2009:457, 54. punkts), un 2014. gada 13. februāris, Komisija/Apvienotā Karaliste (C‑530/11, EU:C:2014:67, 33. punkts).


23      Spriedumi, 2009. gada 16. jūlijs, Komisija/Īrija (C‑427/07, EU:C:2009:457, 55. punkts); 2014. gada 11. septembris, Komisija/Portugāle (C‑277/13, EU:C:2014:2208, 43. punkts), un 2015. gada 15. oktobris, Komisija/Vācija (C‑137/14,EU:C:2015:683, 51. punkts).


24      Varētu piebilst arī to, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) vispārpieņemto judikatūru termina “ar likumu paredzēts” interpretācija ietver arī pastāvīgo judikatūru. No jaunākajiem piemēriem skat. ECT, 2013. gada 11. aprīlis, Firoz Muneer pret Beļģiju (CE:ECHR:2013:0411JUD005600510, 54., 59. un 60. punkts).


25      Spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 27. un 28. punkts).


26      Spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 44. punkts).


27      Skat. iepriekš šo secinājumu 44.–48. punktu.


28      Spriedums, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 42. punkts).


29      Kā tiesas sēdē norādīja ministra un ģenerālprokurora pārstāvis, varētu arī atsaukties uz atbildētāja identitāti un to, vai ir jebkāds pamats attiecībā uz to tiesību pārkāpumu, kas garantētas saskaņā ar direktīvu pret šo konkrēto atbildētāju. Izskatīšu šo iespējamo interpretāciju tālāk 96.–98. punktā.


30      Tā ir galvenā “sabiedrības līdzdalības norma” šajā direktīvā, lai gan normas, kas konkrēti attiecas uz sabiedrības līdzdalību, atrodamas arī vairākos citos pantos (piem., 7. panta 3. punktā un 9. panta 1. un 2. punktā).


31      Skat., piemēram, spriedumu, 2013. gada 7. novembris, Gemeinde Altrip u.c. (C‑72/12, EU:C:2013:712, 37. punkts). Pēc analoģijas skat. arī Dzīvotņu direktīvu (Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, OV 1992, L 206, 7. lpp.) un spriedumu, 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK (C‑243/15, EU:C:2016:838, 56. punkts). Šī judikatūra apstiprina, ka Konvencijas 9. panta 2. punkts, kas ir iekļauts direktīvā ar 11. panta 1. punktu, aptver jautājumu loku, kuri saistīti ar ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru.


32      Spriedums, 2015. gada 15. oktobris, Komisija/Vācija (C‑137/14,EU:C:2015:683, 47. punkts un tajā minētā judikatūra) par prasībām, kas iesniegtas sabiedrības interesēs. Tomēr jāatzīmē, ka Tiesa 32. un 33. punktā norāda, ka gadījumā, ja prasības ceļ indivīdi, pat ja nevar uzrādīt nekādu pamatojumu, dalībvalsts likumdošanā var noteikt šī pamatojuma ierobežojumus.


33      Tomēr, kā uzsvērts iepriekš 34. punktā, Hartas 47. pantam un efektivitātes principam pretrunā ir jebkādu ar Savienības tiesību aktiem pamatotu prasību “pārmērīga dārdzība” tādā ziņā, ka izmaksas padara prasību iesniegšanu neiespējamu vai pārmērīgi grūtu.


34      Skat. iepriekš šo secinājumu 39. punktu.


35      Skat. spriedumu, 2016. gada 8. novembris, Lesoochranárske zoskupenie VLK (C‑243/15, EU:C:2016:838), kur Konvencija attiecināta uz Dzīvotņu direktīvu.


36      Skat. iepriekš šo secinājumu 37.–39. punktu.


37      Tostarp tie, kas ieviesti ar valsts noteikumiem un neņemot vērā dažkārt sarežģīto uzdevumu izlemt, kādi konkrēti valsts noteikumi būtu faktiski jāaptver šai nolūkā.


38      Koncentrējoties tikai uz šādas sistēmas objektīvu darbību un atstājot pilnīgi novārtā jebkurus hipotētiskos scenārijus, kā tos pašus noteikumus varētu izmantot gadījumos, kad jebkurš procesa dalībnieks nelabvēlīgi, apejot vai ļaunprātīgi izmanto šādus noteikumus.


39      Iepriekš 40.–48. punktā.


40      Iepriekš 44.–48. un 58.–60. punktā.


41      “Vor Gericht und auf hoher See ist man in Gottes Hand”.


42      Skat. iepriekš 39.–37. punktā.


43      Kā apspriests arī turpmāk šo secinājumu A.5. sadaļā, 110.–117. punktā.


44      Varētu vēlreiz atgādināt, ka, ja direktīvas 11. panta 2. punkta transponēšana būtu bijusi precīzāk formulēta, skaidri norādot, kurā posmā būtu jāierosina apstrīdēšana, prasītājiem varētu likt celt atsevišķas prasības (piemēram, sākotnēju prasību pret ministru (lai mēģinātu ātrāk ietekmēt neobjektīvas struktūras lēmumu), un vēlāku paša plānošanas lēmuma apstrīdēšanu – viss būtu atkarīgs no lēmumu pieņemšanas un pārbaudes procedūras struktūras un, kritiski, arī direktīvas 11. panta 2. punkta precīzas transponēšanas.


45      Salīdzināt ar salīdzinošajiem ziņojumiem Eiropas Savienības Valsts padomju un Augstāko administratīvo tiesu asociācijas 20. kolokvijam: Rüdiger, R., Silbermann, E. I., “Road planning in Europe – A Case Study”, Leipciga, 2006, it īpaši vispārējā ziņojuma 23. – 32. lpp.


46      Piemēram, Beļģijas reģioniem ir sava plānošanas likumdošana. Detalizētākai vides tiesību izpētei Beļģijā skat. Delnoy, M., “Implementation of the Aarhus Convention in Belgium: Some Elements” un Macrory, R. un Westaway, N., “Access to Environmental Justice – A United Kingdom Perspective”. No: Pallemaerts, M. (red.) “The Aarhus Convention at Ten, Interactions and Tensions between Conventional International Law and EU Environmental Law”, Europa Law Publishing, 2011, 341. un nākamās. lpp.


47      Skat.šādussalīdzinošosziņojumus:Rüdiger, R.,Silbermann, E. I.,minēts iepriekš 45. zemsvītras piezīmē,34. un35. lpp.;MilieuLtdkopsavilkumaziņojumsparSavienībasdalībvalstupasākumu uzskaitiattiecībāuziespējuvērstiestiesuiestādēssaistībāarvidesjautājumiemKomisijasVidesģenerāldirektorātam,2007. gada septembris,4. – 6. lpp.;Darpö, J. “Effective Justice? Synthesis report of the study on the Implementation of Articles 9.3 and 9.4 of the Aarhus Convention in the Member States of the European Union (European Commission)”, 2013.10.11/Final,11. un12. lpp.Skat.arīPallemaerts, M.(red.), “The Aarhus Convention at Ten, Interactions and Tensions between Conventional International Law and EU Environmental Law”,EuropaLawPublishing,2011,322.,343. un349. lpp.


48      Skat.arīspriedumu,2012. gada 16. februāris, Solvay u.c. (C‑182/10, EU:C:2012:82,38. punkts). Parlīdzīgiemjautājumiem,kasradušiescitā –publiskoiepirkumu ‑ tiesībujomā,skat.spriedumu,2017. gada 5. aprīlis,MarinadelMediterráneo u.c. (C‑391/15, EU:C:2017:268, 26. un27. punkts).


49      Parlīdzīgiemjautājumiem,kasradušiescitā –publiskoiepirkumu ‑ tiesībujomāskat.spriedumu,2017. gada 5. aprīlis,MarinadelMediterráneo u.c. (C‑391/15, EU:C:2017:268, 26. un27. punkts).


50      Skat.šosecinājumu 44.–46. punktu.


51      Pēc analoģijas vēlreiz skat.spriedumu,2017. gada 5. aprīlis,MarinadelMediterráneo u.c. (C‑391/15, EU:C:2017:268, 26.–32. punkts).


52      Skat.iepriekš44.–48,58.–60. un89. punktā.


53      Kā norādīts arī 58. punktā, skat. spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Edwards un Pallikaropoulos (C‑260/11, EU:C:2013:221, 42. punkts).


54      Spriedums,1998. gada 17. jūlijs,ITTPromedia/Komisija(T‑111/96, EU:T:1998:183).


55      ApvienotoNāciju Organizācijas līgumukrājums,deklarācijasunatrunasattiecībāuzKonvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem –deklarācijas,koformulējusiEiropasSavienībapēcapstiprināšanas(pieejamshttps://treaties.un.org/Pages/ViewDetails.aspx?src=IND&mtdsg_no=XXVII-13&chapter=27&clang=_en#EndDec).


56      Ar totadiespējamitiek atklātsvēlvienssarežģītības slānis, kas ir intriģējošs,tomēratkalneattiecas uzšolietu –ja patiešām būtujāiesniedzprasības pieteikums,kasattiecasuz Konvencijas 9. pantu3. punktuunneattiecas uz to,koEiropasSavienībavarētuieviestSavienībastiesiskajā sistēmā,pieņemotdirektīvu,tadiespējamo KonvencijaspiemērojamībuattiecībāuzšiemjautājumiemĪrijastiesiskajā sistēmā nereglamentētuSavienībastiesībuakti,bet gan Īrijaskonstitucionālāsnormas par starptautiskolīgumu tiesiskajāmsekāmminētajāvalststiesiskajāregulējumā.Jatastābūtu,tadTiesaikatrāziņānebūtupiekritīgaatbildeuzdiviem prejudiciālajiem jautājumiem.