Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 15. marta spriedums (High Court (Irlande) (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – North East Pylon Pressure Campaign Limited, Maura Sheehy/An Bord Pleanála, Minister for Communications, Climate and Environment, Ireland, Attorney General
(Lieta C-470/16) 1
(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Direktīva 2011/92/ES – Attiecīgās sabiedrības locekļu tiesības celt prasību – Priekšlaicīga prasība – Izmaksu, kas nav pārmērīgas, un lēmumu, darbības vai bezdarbības, uz ko attiecas direktīvas noteikumi par sabiedrības līdzdalību, jēdziens – Orhūsas konvencijas piemērojamība)
Tiesvedības valoda – angļu
Iesniedzējtiesa
High Court (Īrija)
Pamatlietas puses
Prasītāji: North East Pylon Pressure Campaign Limited, Maura Sheehy
Atbildētāji: An Bord Pleanála, Minister for Communications, Climate and Environment, Ireland, Attorney General
Rezolutīvā daļa
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tādai procedūrai dalībvalsts tiesā kā pamatlietā, kuras ietvaros tiek noteikts, vai attīstības atļaujas procedūrā var tikt atļauts celt prasību, un tas tā ir vēl jo vairāk tad, ja šī dalībvalsts nav noteikusi, kādā stadijā var tikt celta prasība.
Ja prasītājs vienlaicīgi izvirza gan pamatus, kas balstīti uz noteikumu par sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem neievērošanu, gan pamatus par citu noteikumu neievērošanu, Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā paredzētā prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tikai izdevumiem, kas ir saistīti ar to prasības daļu, kura ir balstīta uz noteikumu par sabiedrības līdzdalību neievērošanu.
Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem, kas parakstīta 1998. gada 25. jūnijā Orhūsā un kas Eiropas Kopienas vārdā apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2005/370/EK (2005. gada 17. februāris), 9. panta 3. un 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai nodrošinātu efektīvu tiesas aizsardzību jomās, uz kurām attiecas Savienības vides tiesības, prasība, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ir piemērojama tai celtās prasības daļai, uz kuru pati šī prasība, kāda tā atbilstoši Direktīvai 2011/92 izriet no šīs rezolutīvās daļas 2) punktā sniegtās atbildes, neattiecas, ciktāl prasītājs ar to cenšas panākt, lai tiek ievērotas valsts vides tiesības. Šīm tiesību normām nav tiešas iedarbības, bet valsts tiesai ir jāsniedz tāda valsts procesuālo tiesību interpretācija, kura, cik vien iespējams, ir ar tām saderīga.
Dalībvalsts nevar atkāpties no Konvencijas par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem 9. panta 4. punktā un Direktīvas 2011/92 11. panta 4. punktā noteiktās prasības, ka noteiktu tiesu procedūru izmaksas nedrīkst būt pārmērīgas, ja celtā prasība tiek uzskatīta par nenozīmīgu vai ļaunprātīgu, vai tad, ja nepastāv saikne starp apgalvoto valsts vides tiesību pārkāpumu un kaitējumu videi.
____________
1 OV C 428, 21.11.2016.