Prasība, kas celta 2006. gada 10. martā - Ider u.c. pret Komisiju

(lieta F-25/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Béatrice Ider un citi (pārstāvis - L. Vogel, avokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt iestādes, kas pilnvarota slēgt darba līgumus, 2005. gada 21. novembra lēmumu, ar ko noraidītas prasītāju 2005. gada 26. jūlija sūdzības par administratīvajiem lēmumiem, ar kuriem attiecīgi tika noteikta katra prasītāja klasifikācija un darba alga, kā arī Komisāru kolēģijas 2005. gada 27. aprīlī pieņemtā lēmuma 8. pantu, kas ietver "Vispārīgos noteikumus par pārejas pasākumu izpildi, kas piemērojami darbiniekiem, kurus Briseles infrastruktūras birojs nodarbina silītēs un bērnudārzos", kā arī šī lēmuma I un II pielikumu;

ciktāl nepieciešams, atcelt arī lēmumus, par kuriem iesniegtas minētās sūdzības;

piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāji, patreizējie līgumdarbinieki, kas strādā silītēs un bērnudārzos Briselē, pirms savas iecelšanas amatā jau veica šos pašus pienākumus saskaņā ar darba līgumiem, kam piemērojamas Beļģijas tiesības. Viņi apstrīd klasifikāciju un atalgojumu, ko atbildētāja noteikusi, ieceļot viņus amatā līgumdarbinieku statusā.

Kā pirmo pamatu prasītāji izvirza to, ka, piemērojot vienošanās protokolu, kas 2002. gada 22. janvārī saskaņā ar Beļģijas tiesībām noslēgts starp Komisiju un silīšu un bērnudārzu personāla pārstāvjiem, viņiem bija jānosaka labāka klasifikācija. Viņu klasifikācija I grupas 1. līmenī liecinot par acīmredzamu kļūdu novērtējumā un nediskriminācijas principa pārkāpumu, jo viņi esot tikuši uzskatīti par iesācējiem bez jebkādas darba pieredzes, lai gan viņiem bija ievērojams darba stāžs.

Kā otro pamatu prasītāji min to, ka ir pārkāpts Eiropas Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta 2. punkts, iepriekš minētais vienošanās protokols, nediskriminācijas princips, kā arī sociālā nodrošinājuma vispārīgie tiesību principi. It īpaši to, ka prasītājiem piešķiramās darba algas aprēķinā nebija jāņem vērā ģimenes pabalsti.

____________