EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)

2014. gada 27. februārī

Lieta F‑32/13

Robert Walton

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Pagaidu darbinieks – Atlaišanas pabalsts – Atbrīvošana no amata, kas konstatēta ar Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesas lēmumu – Atbrīvošanas no amata datuma noteikšana– Res judicata spēks – Iecēlējinstitūcijas lēmumi, kas kļuvuši galīgi, jo nav iesniegta prasība tiesā – Iepriekšēja administratīvā procesa neievērošana – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kura ir celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, un ar kuru R. Walton būtībā lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 13. aprīļa vēstuli, ar kuru institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “IPNDL”), ir pieņēmusi nostāju attiecībā uz viņa lūgumu par viņa prasījumu pret Komisiju, proti, par vienas atlaišanas pabalsta sastāvdaļas samaksu, kā arī, otrkārt, atcelt 2013. gada 9. janvāra lēmumu, ar kuru IPNDL ir noraidījusi sūdzību, ko prasītājs šajā ziņā bija iesniedzis 2012. gada 17. septembrī

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. R. Walton sedz savus un atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Tiesvedība – Res judicata spēks – Piemērojamība

Prasība ir nepieņemama agrāka sprieduma res judicata spēka dēļ, ja prasība, par kuru pasludināts attiecīgais spriedums, ir bijusi starp tām pašām pusēm, tai ir bijis tas pats priekšmets un tai bijis tas pats pamats. Vērtējumā par šāda agrāka sprieduma pastāvēšanu akts, kuru ir lūgts atcelt, ir būtisks elements, kas ļauj raksturot prasības priekšmetu. Tomēr ar to, ka prasības ir vērstas pret dažādiem lēmumiem, ko administrācija formāli ir pieņēmusi, nepietiek, lai secinātu, ka priekšmeti nav identiski, ja šo lēmumu saturs ir būtībā identisks un ja tiem ir viens un tas pats pamatojums.

Ja prasītājs, kā šajā gadījumā, apstrīd galīgu lēmumu tiesiskumu, viņa prasības pieņemamības atzīšana nozīmētu, ka viņam tiek piešķirta iespēja savā labā atjaunot tiesības pārsūdzēt šos lēmumus, kā arī viņam tiktu atļauts apšaubīt agrāku spriedumu res judicata spēku attiecībā uz šiem lēmumiem.

Runājot par apgalvoto tiesību uz lietas taisnīgu izskatīšanu pārkāpumu gadījumā, kad prasība ir atzīstama par nepieņemamu, apstrīdētie lēmumi ir ieguvuši galīgu lēmumu raksturu tikai paša prasītāja inertuma dēļ, jo viņš ir izlēmis neizmantot viņam pieejamos administratīvos vai tiesiskos aizsardzības līdzekļus.

(skat. 40., 41., 48. un 49. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1985. gada 19. septembris, Hoogovens Groep/Komisija, 172/83 un 226/83, 9. punkts; 1987. gada 27. oktobris, Diezler u.c./EESK, 146/85 un 431/85, 14.–16. punkts

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 5. jūnijs, NMB France u.c./Komisija, T‑162/94, 37. un 38. punkts

Vispārējā tiesa: 2010. gada 25. jūnijs, Imperial Chemical Industries/Komisija, T‑66/01, 197. punkts

Civildienesta tiesa: 2009. gada 11. jūnijs, Ketselidis/Komisija, F‑72/08, 33. punkts; 2014. gada 25. februāris, Marcuccio/Komisija, F‑118/11, 54. punkts