Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 30. augustā Ja zum Nürburgring eV iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2019. gada 19. jūnija spriedumu lietā T-373/15 Ja zum Nürburgring eV/Eiropas Komisija

(Lieta C-647/19 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ja zum Nürburgring eV (pārstāvji: Prof. Dr. D. Frey un Dr. M. Rudolph, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 19. jūnija spriedumu lietā T-373/15;

atcelt Komisijas 2014. gada 1. oktobra Lēmumu C(2014)3634 final, ciktāl tajā ir secināts,

ka konkursa procedūras rezultātā atsavināto aktīvu ieguvēja, capricorn Nürburgring Besitzgesellschaft GmbH un tās meitasuzņēmumus nav skārusi valsts atbalsta, kurš ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, iespējamā atgūšana, kā arī

ka Nürburgring GmbH, Motorsport Resort Nürburgring GmbH un Congress- und Motorsport Hotel Nürburgring GmbH aktīvu atsavināšana nav capricorn Nürburgring Besitzgesellschaft GmbH vai tās meitasuzņēmumiem labvēlīgs valsts atbalsts;

pakārtoti, atcelt 1. punktā minēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatojumam tiek izvirzīti pieci pamati.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs kā konkurents nav ticis skarts:

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā atbilstošos apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatus un argumentus, kas acīmredzami izrietot no procesuālajiem dokumentiem, tādējādi neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu. Vispārējās tiesas pamatojums esot kļūdains un katrā ziņā nepietiekams. Turklāt esot pārkāptas apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā (Hartas 47. pants). Vispārējā tiesa esot arī kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 263. panta ceturto daļu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs nav ticis skarts kā profesionāla apvienība:

Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā atbilstošos apelācijas sūdzības iesniedzēja pamatus un argumentus, kas acīmredzami izrietot no procesuālajiem dokumentiem, tādējādi neievērojot pienākumu norādīt pamatojumu. Vispārējās tiesas pamatojums arī esot kļūdains un katrā ziņā nepietiekams. Turklāt esot pārkāptas arī apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz efektīvu aizsardzību tiesā (Hartas 47. pants). Turklāt Vispārējā tiesa esot sagrozījusi faktus un pierādījumus. Vispārējā tiesa esot arī kļūdaini interpretējusi un piemērojusi LESD 263. panta ceturto daļu.

Vispārēja tiesa esot pieļāvusi procesuālu un tiesību kļūdu, secinādama, ka apelācijas sūdzības iesniedzējam kā konkurentam un profesionālai apvienībai neesot interese celt prasību attiecībā uz otro apstrīdēto lēmumu:

apelācijas sūdzības pirmajā un otrajā pamatā minēto iemeslu dēļ Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noliegdama apelācijas sūdzības iesniedzēja interesi celt prasību attiecībā uz otro apstrīdēto lēmumu.

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo tā ir noraidījusi Komisijas pienākumu uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru saistībā ar jauna valsts atbalsta piešķiršanu, atsavinot aktīvus Capricorn.

Vispārējā tiesa, pārkāpdama LESD 107. pantu un 108. panta otro daļu, neievērodama pienākumu norādīt pamatojumu, tiesības tikt uzklausītam un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kā arī sagrozot faktus un pierādījumus, prettiesiski ir apstiprinājusi, ka konkursa procedūra ir bijusi atklāta, pārskatāma, diskrimināciju un nosacījumus izslēdzoša. Šādi nav tikusi noteikta tirgus cena. Tas esot varējis radīt nopietnas šaubas, tādējādi mudinot Komisiju uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru.

Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, pamatodama Komisijas pamatojuma trūkumu saistībā ar otro apstrīdēto lēmumu:

Vispārējā tiesa prettiesiski neesot ņēmusi vērā to, ka Komisija nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saistībā ar pārsūdzētajiem lēmumiem.

____________