Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 3. jūnijā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – MT/Landespolizeidirektion Steiermark

(Lieta C-231/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzējs: MT

Atbildētāja iestāde: Landespolizeidirektion Steiermark

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai kriminālprocesā ar mērķi aizsargāt monopola sistēmu valsts tiesai no pakalpojumu sniegšanas brīvības viedokļa ir jāizvērtē soda sankciju norma, kas tai ir jāpiemēro, ja tā jau iepriekš ir pārbaudījusi monopola sistēmu atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas prasībām un šajā pārbaudē ir atklājies, ka monopola sistēma ir pamatota?

2)    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

2.a)    Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts obligāti piemērot naudas sodu par katru azartspēļu automātu bez piemēroto naudas sodu kopsummas absolūtas maksimālās robežas?

2.b)    Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts obligāti piemērot minimālo naudas sodu 3000 EUR apmērā par katru azartspēļu automātu?

2.c)    Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts piemērot aizstājošu brīvības atņemšanas sodu par katru azartspēļu automātu bez piemēroto aizstājošo brīvības atņemšanas sodu kopējā apmēra absolūtas maksimālās robežas?

2.d)    Vai LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā tad, ja tiek piemērots sods par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz, ir paredzēts noteikt iemaksu administratīvā procesa izdevumu segšanai 10 % apmērā no piemērotajiem naudas sodiem?

3)    Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

3.a)    Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (Harta) 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts obligāti piemērot naudas sodu par katru azartspēļu automātu bez piemēroto naudas sodu kopsummas absolūtas maksimālās robežas?

3.b)    Vai Hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts obligāti piemērot minimālo naudas sodu 3000 EUR apmērā par katru azartspēļu automātu?

3.c)    Vai Hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz ir paredzēts piemērot aizstājošu brīvības atņemšanas sodu par katru azartspēļu automātu bez piemēroto aizstājošo brīvības atņemšanas sodu kopējā apmēra absolūtas maksimālās robežas?

3.d)    Vai Hartas 49. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā valsts tiesību norma, kurā tad, ja tiek piemērots sods par aizliegtu izložu komerciālas pieejamības nodrošināšanu saskaņā ar Glücksspielgesetz, ir paredzēts noteikt iemaksu administratīvā procesa izdevumu segšanai 10 % apmērā no piemērotajiem naudas sodiem?

____________